Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

A/s Rīgas Piena kombināts plāno audzēt ražošanas jaudu un dubultot piena iepirkumu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar premium saldējumu Ekselence dubultais cer iekarot Ķīnas patērētāju uzticību un par spīti embargo vēl neatmet ar roku Krievijas tirgum.

Kopš Rīgas Piena kombināta apvienošanas ar Valmieras pienu, startējot ar vienotu zīmolu Food Union 2011.gadā, katrai ražotnei ir sava specializācija, ir pārskatīts produktu portfelis. Patlaban Rīgas Piena kombināts specializējas augsta olbaltumvielu un taukvielu saturošu piena produktu, piemēram, sviesta, krēmsiera un saldējuma ražošanā, bet Valmieras piens – pilnpiena un skābpiena produktos, piemēram, piena, kefīra, biezpiena izgatavošanā, stāsta a/s Rīgas Piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Uzņēmumos tiek ražots arī piena pulveris, kas kā industriāls produkts veido būtisku daļu eksporta portfelī. Nākotnē ir iecerēts orientēties uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ mazināts tradicionālās pilnpiena produkcijas īpatsvars portfelī, vietu atvēlot inovatīviem un sarežģītākiem produktiem, stāsta N. Staņēvičs.

Koncerns Food Union Ķīnas tirgū plāno startēt ar zīmola Kārums biezpiena sieriņiem, tos ražojot uz vietas, bet izmantojot no Latvijas atvestu biezpienu, šodien piena nozares attīstībai veltītā diskusijā informēja koncerna Food Union sastāvā esošā AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs

Viņš sacīja, ka koncerna mērķis ir turpināt pērn sākto stratēģiju ar mērķi «Ķīnā investēt un arī nopelnīt».

Nākamais solis ir pašiem savu pārstrādes jaudu izveide Ķīnā.

«Plānojam izveidot ražotnes, kur tiks ražoti zīmola Kārums biezpiena sieriņi. No Latvijas uz Ķīnu vedīsim biezpienu, bet viss pārējais - sieriņu veidošana, formēšana, pārklāšana ar glazūru, notiks uz vietas Ķīnas ražotnē,» norādīja Staņēvičs.

Viņš arī sacīja, ka uzņēmums Ķīnā startēs ar Limbažu piens zīmolu, kas tulkojumā nozīmējot «lielais baltais nams».

«Tas ir labs nosaukums, kas zināmā mērā norāda uz kvalitāti. Ķīnā ir paranoiskas bailes no vietējiem produktiem, līdz ar to ir liels pieprasījums pēc drošas, veselīgas un tīras pārtikas no Eiropas,» sacīja Staņēvičs.

Koncerna «Food Union» trīs uzņēmumu Latvijā «Rīgas piena kombināts», «Valmieras piens» un «Rīgas piensaimnieks» kopējais apgrozījums šogad saglabājies pagājušajā gada līmenī, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» valdes priekšsēdētājs un koncerna «Food Union» finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

«Plānots, ka 2017.gadā visi trīs uzņēmumi būs strādājuši tāpat kā pērn, kad summētais apgrozījums bija virs 110 miljoniem eiro,» sacīja Staņēvičs.

Komentējot piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» šā gada finanšu rezultātus, Staņēvičs teica, ka arī tie būs līdzīgi kā 2016.gadā, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā šā gada piena tirgus konjunktūru, svaigpiena cenai sasniedzot rekordu. Staņēvičs paskaidroja, ka pieaugošās gala produktu cenas nedaudz ietekmēja vietējo pirktspēju.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nav pamatoti skatīt AS «Rīgas piena kombināts» finanšu rādītājus atrauti no diviem citiem «Food Union» grupas uzņēmumiem Latvijā - «Rīgas piensaimnieka» un «Valmieras piena». «Lai arī visi trīs uzņēmumi juridiski nav apvienoti, operatīvi integrācija lielā mērā ir notikusi, kas nozīmē, ka liela daļu grupas funkciju tiek centralizētas tieši uz »Rīgas piena kombināts« platformas. Piemēram, pārdošanas, mārketinga, iepirkumu un citas funkcijas ir centralizētas AS «Rīgas piena kombināts», tādējādi šo funkciju budžeti no visiem trim uzņēmumiem tiek attiecināti vienam,» teica Staņēvičs.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Par jauno a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāju kļuvis Normunds Staņēvičs, liecina uzņēmuma paziņojums.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa nolēma pārtraukt darba attiecības ar RPK.

Uzņēmuma akcionāri un jaunieceltā padome jau paudusi gandarījumu par Staņēviča pievienošanos Food Union komandai. Akcionāri uzskata, ka Staņēvičs ir viens no kompetentākajiem profesionāļiem korporatīvo finanšu un augstākā līmeņa vadības jomās un viņa pieredze turpinās sekmēt uzņēmuma un tā produkcijas konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos.

Staņēvičš uzsver, ka viņa uzdevums būs turpināt attīstīt apvienotā AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens uzņēmuma Food Union darbību, uzlabot tā finanšu rezultātus un pārskatīt esošās un attīstīt jaunas produktu kategorijas.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. –2020. gadam virzieniem. Turklāt beidzot ir jānozīmē konkrēta institūcija un personas, kuras ir atbildīgas par NAP ieviešanu un tajā ierakstīto mērķu sasniegšanu.

To, pārstāvot DB Uzņēmēju klubu, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa un Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

N. Staņēvičs, izklāstot uzņēmēju ierosinājumus saistībā ar jauno NAP, norādīja, ka apņemšanās mazināt dažnedažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nepārprotami ir jāfiksē tieši NAP, kam nākotnē tiks pakārtoti dažādi citi attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kuru sadarbībā ar ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmēju organizācijām gatavo Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija. Kā vienu no apliecinājumiem tam, cik sarežģīti Latvijā ir ievērot dažādas normatīvo aktu prasības, viņš minēja faktu, ka lielāko daļu projektu ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai LIAA, kas ir atbildīga par uzņēmējiem pieejamā ES atbalsta «apsaimniekošanu», ir sagatavojuši nevis paši uzņēmēji, bet gan konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Dzīve inflācijas spirāles spiediena apstākļos, kad izmaksu pieaugumu jāspēj ievietot realizācijas cenās, jābūt gataviem jebkurā brīdī mainīties un strauji pielāgot savu darbību jaunajiem apstākļiem.

“Tā kā uzņēmumā pēdējo divu gadu laikā ir veiktas būtiskas investīcijas gan tehnoloģijās, gan ražošanas infrastruktūrā, tad 2022. gadā plānojam nelielu, veselīgu ražošanas apjomu pieaugumu, taču vienlaikus strādāsim pie ražošanas procesu optimizācijas,” 2022. gada vīziju iezīmē mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Bolderāja serviss valdes loceklis Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka vislielākais darbs paredzēts tieši attiecībā uz digitalizāciju.

“Ražošanai nepieciešamo materiālu cenu kāpums turpināsies jau janvārī, tāpēc kalkulējam, par cik ir jāpaaugstina gala produktu cena, bet vai gala produktu pircēji (patērētāji) tās nekavējoties pilnā apmērā akceptēs, to rādīs laiks,” tā V. Krauklis. Viņš norāda, ka jau 2021. gadā resursu cenu kāpums spieda paaugstināt produkcijas cenas, taču to pircēji šādu inflāciju pieņēmuši ļoti negribīgi, kaut arī tā ir visa tirgus kopējā iezīme, nevis kāda atsevišķa ražotāja vai reģiona īpatnība.

Pateicoties pagājušajā nedēļā sāktajai akcijai, kuras laikā koncerna Food Union piena produkcijai samazināta cena, pieprasījums pēc šiem produktiem pieaudzis par 20%, informēja koncerna sastāvā esošās AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Uzņēmums ir pateicīgs tirgotājiem par proporcionālo atlaides atspoguļojumu un pircējiem par izrādīto uzticību Latvijas pienam.

«Tagad svarīgi nodrošināt produktu pieejamību, lai vietējās produkcijas veikalos netrūktu un plaukti būtu pilni,» norāda Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka Food Union turpina meklēt jaunus eksporta tirgus un piemērot darbību jaunajai tirdzniecības situācijai, kas izveidojusies pēc Krievijas embargo noteikšanas.

«Food Union produktu klāsts ir pamats pārliecībai, ka veiksmīgi tiksim galā ar šo nopietno tirgus izaicinājumu,» sacīja Staņēvičs.

Jau vēstīts, ka saistībā ar Krievijas noteikto piena produktu eksporta embargo Food Union līdz pat 30% samazinājis cenas visai piena produkcijai Latvijā. Proporcionāli ražotāju pieprasījumam arī SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija, kā arī citi veikalu tīkli produkcijas regulārās cenas uz laiku ir samazinājuši par 4% līdz 30%.

Piena pārstrādes koncerna «Food Union» koncepts Ķīnā paredz šajā tirgū koncentrēties uz tirdzniecību internetā, intervijā sacīja «Food Union» finanšu direktors Eiropā un «Rīgas piena kombināta» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, ka «Food Union» ir divi lieli darbības bloki - Eiropa un Āzija, kas ir liels, dārgs un sarežģīts projekts, par kuru secinājumus būs iespējams izdarīt vien pēc diviem līdz trīs gadiem.

Pērnā gada vasarā pabeigta abu «Food Union» rūpnīcu Ķīnā būvniecība. To ražošanas jaudas esot vērā ņemamas - vienā rūpnīcā tiek pārstrādāts tik daudz piena, cik visa Latvija kopumā saražo, sacīja Staņēvičs.

Pēc viņa sacītā, viena no abām jaunuzceltajām ražotnēm atrodas Ķīnas augšpusē, Hohotā, kur «Food Union» ir noslēgts partnera līgums par bioloģiskā piena piegādēm. Savukārt otrā rūpnīca izvietota starp Šanhaju un Pekinu, un tajā vairāk tiek ražoti pudiņi un mīkstie sieri. «Šajās rūpnīcās ir izmantotas modernākās tehnoloģijas, lai ražošana būtu maksimāli efektīvāka un tiktu patērēts pēc iespējas mazāk resursu,» uzsvēra Staņēvičs.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien nosūtījis pirmo saldējumu Ekselence un Nu Smoothie kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Precīza tirgū virzīšanas stratēģija un aktivitātes vēl tiek plānotas, taču provizoriskā saldējumu Ekselence dubultajā šokolādes pārklājumā un augļu sorbetu Nu Smoothie cena būs aptuveni 4 EUR gabalā.

Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 2 jūras konteineri. Katrā konteinerā ir 75 000 paciņu saldējuma. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju, saldējumi Šanhajas premiālajos veikalos City Super, City Shop un Ole parādīsies jau pašā augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas trešo lielāko pārtikas koncernu Bright Food Group. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt jau nākamo saldējuma kravu.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union gadu pēc Krievijas noteiktā embargo piena produktu importam un pērn augustā uzsāktās atlaižu kampaņas piena produktiem līdz 30% apmērā pārdevis produkcijas rekordapjomu Latvijā – par 17 tūkstošiem tonnu jeb 48% vairāk piena produktu, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē ražotājs.

Vislielākais pieaugums esot novērojams tradicionālajiem ikdienas piena produktiem – pienam, kefīram, skābajam krējumam, biezpienam, sviestam un svaigajam sieram, kuru pārdošanas rezultāti Latvijā teju dubultojušies.

«Pārdošanas apjoma rekords gadu pēc tam, kad ieviesām atlaides visai mūsu piena produkcijai, apliecina, ka esam spējuši daļēji pārvarēt embargo radīto ietekmi un pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Esam spējuši realizēt vietējā tirgū būtisku daļu mūsu zemnieku piegādātā piena, kuru vairs nevarējām pārstrādāt produktos Krievijas tirgum. Pircēju aktivitāte mums ir palīdzējusi saglabāt nemainīgu svaigpiena iepirkuma apjomu, vienu no visaugstākajām iepirkuma cenām valstī un regulāri norēķināties ar zemniekiem par pienu. Redzam, ka vietējais tirgus šajā gadā ir izaudzis, un tā ir laba ziņa visai nozarei,» skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.