Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

2009. gada janvārī un februārī Ventspils brīvostā kravu apgrozījums bijis 5.2 miljoni tonnu, kas, salīdzinot ar 2008. gada pirmajiem diviem mēnešiem, ir par 217 tūkstošiem tonnu mazāk, tomēr par 376 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2009. gada kopapjoma grafikā plānots, informē brīvosta.

Gada plānotais apjoms ir 29 miljoni tonnu, jeb 2.4 miljoni tonnu mēnesī.

Kopumā gada pirmajos divos mēnešos ostā ienākuši 353 kuģi, kas ir tikai par 7 mazāk nekā pērn tādā pašā laika periodā.

Pārkrautās jēlnaftas apjoms salīdzinājumā ar 2008. gada pirmajiem diviem mēnešiem pieaudzis par 8.97%, bet pārkrauto naftas produktu daudzums – par 7.88%. Divos mēnešos pārkrautais naftas produktu apjoms ir 3.4 miljoni tonnu, kas ir par 251 tūkstoti tonnu vairāk nekā 2008. gada 2 mēnešos.

Vislielākais apjoma pieaugums bijis kūdras kravām – 42.86%, bet vislielākais kritums –jēlcukuram par 56.56%, celtniecības materiāliem par 66.67% un minerālmēslu kravām par 91.13%. Akmeņogles, salīdzinot ar 2008. gada janvāri un februāri, pārkrautas par 31.95% vairāk jeb 921 tūkstoši tonnu. Pozitīvi pārkraušanas rādītāji ir arī šķidrās ķīmijas kravām – par 31.82% vairāk, šķeldai – par 11.32%, bet kokmateriālu kravām - par 10.29% vairāk. Kopumā 2009. gada pirmajos divos mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauti 96% no 2008. gada divu mēnešu kravu apjoma.

2011.gadā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2011.gada decembrī Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk nekā 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 519 tūkstošiem tonnu jeb 26% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Decembrī ostā pārkrauti 1,2 miljoni tonnu lejamkravu, 1,1 miljons tonnu beramkravu un 180 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

2011.gadā kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 miljoni tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā 2010.gadā, un par pusotru miljonu pārsniedz arī gadā plānoto apgrozījumu. Lejamkravu apjoms sasniedzis 15 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk. Beramkravu kopējais apjoms – gandrīz 11 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā iepriekš un ir arī jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2005.gadā. Ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā pagājušajā gadā palielinājās par 26%, nedaudz pārsniedzot 2,5 miljonus tonnu.

Ventspils brīvosta 2008. gada kravu apgrozījuma plānu izpildījusi par 98,5% jeb pārkrāvusi 28.57 milj.tonnu. Pēc kravu apjomu krituma 2008. gada augustā kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostā gada pēdējos četros mēnešos pieauga, plānotais gada apgrozījums izpildīts par 98.5%, informē brīvostas pārvalde.

2008. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri procentuāli visvairāk palielinājies šķidrās ķīmijas kravu apjoms – pārkrauts par 8 tūkstošiem tonnu jeb 160% vairāk. Šķelda pārkrauta par 23 tūkstošiem tonnu jeb 127.78% vairāk nekā 2008. gada novembrī, bet naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 477 tūkstošiem tonnu jeb 47.75%.

Kopumā 2008. gadā pārkrauts 28 570 tūkstoši tonnu kravas (2007. gadā - 31 037 tūkstoši tonnu). Vislielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, ir celtniecības materiāliem, kas pārkrauti 139 tūkstošu tonnu apjomā - par 68 tūkstošiem tonnu jeb 95.77% vairāk nekā 2007. gadā. Dažādu citu kravu pieaugums, salīdzinot ar 2007. gadu, pieaudzis par 77 tūkstošiem tonnu jeb 92.77%. Labība 2008. gadā pārkrauta 711 tūkstošu tonnu apjomā, kas ir par 307 tūkstošiem tonnu jeb 75.99% vairāk nekā 2007. gadā, amonjaks 2008. gadā pārkrauts 1 212 tūkstošu tonnu apjomā jeb par 190 tūkstošiem tonnu (18.59%) vairāk nekā 2007. gadā. Vislielākais kravu apjoma kritums bijis naftas produktiem: 2008. gadā pārkrauts 15 030 tūkstoši tonnu, kas ir par 1 807 tūkstošiem tonnu mazāk nekā 2007. gadā.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

2011.gada 11 mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 26 miljoni tonnu kravas, kas ir par 14% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Plānotais gada apgrozījums ir 27 miljoni tonnu, taču tas noteikti tiks pārsniegts, Db.lv apliecināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Lejamkravu apjoms sasniedzis gandrīz 14 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – gandrīz 10 miljoni tonnu, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā 11 mēnešos bija par 27% vairāk nekā pagājušajā gadā, sasniedzot gandrīz divarpus miljonus tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – vairāk nekā 13 miljoni tonnu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm – gandrīz 6 miljoni tonnu, kas ir par 75% vairāk nekā pirms gada. Trešais lielākais kravu apgrozījums bijis minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms 11 mēnešos tuvojas 3 miljoniem tonnu un tas ir par 12% vairāk nekā pirms gada. Ro-Ro kravu apjoms 11 mēnešos palielinājies par 46%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot gandrīz divus miljonus tonnu.

2011.gada septembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 43,5% lielāks nekā pagājušā gada septembrī. Kopā šogad līdz septembra beigām Ventspils brīvostā pārkrauti 21,212 miljoni tonnu kravas, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Septembrī ostā pārkrauti 1,173 miljoni tonnu lejamkravu, 849 tūkstoši tonnu beramkravu un 213 tūkstoši tonnu ģenerālkravu.

Lejamkravu apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 11,346 miljonus tonnu, kas ir par 901 tūkstoti jeb 9% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – 7,951 miljoni tonnu, kas ir par 937 tūkstošiem jeb 13% vairāk nekā pērn. Tāpat turpina palielināties ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā – deviņos mēnešos to bija 1,915 miljoni tonnu, kas ir par 441 tūkstoti jeb 30% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti - deviņos mēnešos to apjoms bija 10,946 miljoni tonnu, kas ir par 1,081 miljonu tonnu jeb 11% vairāk nekā pērn. Lielāko daļu no šī kravu apjoma apkalpo SIA Ventspils Nafta termināls, kur kravu apgrozījums palielinājies par 32%.

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Eiropas Savienībā saražotās pārtikas apjomi līdz 2023.gadam pieaugs, palielinoties eksporta pieprasījumam un biodegvielas ražošanai no graudiem, raksta Bloomberg.

Gadā saražotais graudu apjoms 2023.gadā sasniegs 316,1 miljonu tonnu, salīdzinot ar 304,3 miljoniem tonnu pērn, savukārt saražotie gaļas apjomi pieaugs līdz 45,5 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 43,6 miljoniem tonnu pērn.

ES graudu, gaļas un piena ražošanas nozares gūs no pieprasījuma kāpuma pasaulē, liecina ES amatpersonu apskats. ES saražo 20% no pasaules kopējā kviešu un cūkgaļas apjoma, kā arī veido 30% no pasaules siera eksporta.

Paredzams, ka graudu patēriņš desmit gadu laikā pieaugs līdz 297,9 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 279,8 miljoniem tonnu pērn, ko lielā mērā veicinās graudu izmantošana degvielas ražošanai, kas dubultosies no 10,1 miljonam tonnu līdz 20,6 miljoniem tonnu. ES graudu eksporta apjomi palielināsies no 27,4 miljoniem tonnu līdz 31,1 miljonam tonnu.

Akciju sabiedrība Ventspils nafta pirmoreiz saņems dividendes no SIA Ventspils nafta termināls – 0.7 miljonus latu.

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu saviem īpašniekiem izmaksāt dividendēs 1.3 miljonus latu, ko veido 2008. gada peļņa 1.12 miljonu latu apjomā un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa.

Kopš SIA Ventspils nafta termināls dibināšanas 2003.gadā dividendes tā īpašniekiem tiks izmaksātas pirmoreiz. A/s Ventspils nafta kā SIA Ventspils nafta termināls 51 % kapitāla daļu īpašniece dividendēs saņems gandrīz 0.7 miljonus latu.

2008.gadā SIA Ventspils nafta termināls nodrošinājis stabilu pārkraušanas apjoma līmeni, pārkraujot kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Uzņēmumā tika turpināta modernizācija, īstenojot uzlabojumus ekoloģijas jomā un visa veida resursu izmantošanas optimizācijā.

Ventspils naftas meitas sabiedrību – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls turpmāk vadīs Larss Panclafs (Lars Pantzlaff), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Jauna vadītāja iecelšana nemainīs SIA Ventspils nafta termināls akceptētās ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas vērstas uz termināļa kā Baltijas reģionā lielākā un modernākā šāda veida uzņēmuma pilnveidošanu, analizējot jaunas biznesa iespējas un ieviešot jaunus pakalpojumus, uzturot vides un kvalitātes vadības augstākos standartus, nodrošinot efektīvu personālpolitiku.

SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu īpašnieki atzinīgi vērtē uzņēmuma līdzšinējā valdes locekļa un ģenerāldirektora Ronalda Okera (Ronald Okker) ieguldījumu termināļa restrukturizācijas īstenošanā. Minēto amatu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos ar uzņēmuma īpašniekiem R.Okers ieņēma pusotru gadu – kopš 2008.gada februāra.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Ventspils nafta meitassabiedrība SIA Ventspils nafta termināls šā gada deviņos mēnešos pārkrāvusi kopumā 8,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kompānija norāda, ka šie rezultāti uzskatāmi par veiksmīgiem, ņemot vērā ārējos faktorus, kas pēdējos trīs mēnešos būtiski ietekmējuši SIA Ventspils nafta termināls darbību, – starptautiskā tirgus struktūru un maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils plānotos remontdarbus Baltkrievijas teritorijā.

Šogad visvairāk pārkrauta pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela – 6.3 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un citi naftas produkti – 1.7 miljoni tonnu, bet jēlnafta un naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu, – 0.5 miljoni tonnu.

SIA Ventspils nafta termināls pārkraušanas rezultātus šajā gadā jūtami ietekmē tirgus struktūra, kā arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada remontdarbi Baltkrievijas teritorijā, plānveidīgi rekonstruējot to pēc 2007.gada pavasarī notikušās avārijas, lai novērstu iespējamos plīsumus, avārijas situācijas un ekoloģisko apdraudējumu apkārtējai videi – tostarp Latvijas teritorijā. Plānots, ka cauruļvada remontdarbi Baltkrievijā turpināsies līdz pat šā gada beigām.

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Ventspils naftas koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 53.4 miljonus latu, bet neto peļņa – 0.7 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Uz akciju sabiedrības Ventspils nafta finansiālajiem rādītājiem šā gada deviņos mēnešos jūtamu iespaidu atstājuši globālās ekonomiskās krīzes un asas starptautiskās konkurences apstākļu ietekmē strādājošo koncerna uzņēmumu darbības rezultāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Pērnā gada nogalē īstenotās Ventspils naftas koncerna optimizācijas un restrukturizācijas rezultātā šā gada deviņos mēnešos Ventspils nafta izdevies būtiski samazināt izmaksas, ievērojami pieaugot konsolidētajai bruto peļņai – līdz 4.7 miljoniem latu. Taču, tā kā visi Ventspils naftas koncerna uzņēmumi strādā starptautiskā tirgū un lielu daļu ieņēmumu gūst ASV dolāros, USD/LVL kursa svārstības negatīvi ietekmējušas Ventspils naftas finanšu rādītājus vairāk nekā viena miljona latu apjomā.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.