Ražošana

Ventspils zivju konservu kombināta vadītājs: Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi ir neefektīvi

LETA, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Galvenā problēma Latvijas zivju pārstrādes nozarē ir tas, ka daudzi vēl joprojām tic Krievijas tirgus atkārtotai atvēršanai. Kamēr ražotājiem šī pārliecība būs, uzņēmumi nevarēs attīstīt tirdzniecību ar citām valstīm, stāstīja Ventspils zivju konservu kombināta vadītājs Jānis Endele.

«Es nesaku, ka Krievijas tirgus mums nav vajadzīgs, bet tad, kad šī domāšana mainīsies, tā būs pilnīgi cita nozare. Visi rūpēsies par efektivitāti. Aizliegums, visdrīzāk, būs spēkā ilgu laiku. Man galvenais ir tas, lai mainītos uzskats, ka bez Krievijas ražošana nevar notikt. Protams, jaunajā formātā mums neizdosies savus spēkus likt lietā pilnībā. Ja līdz šim dzīvojām siltumā, bez konkurences, tad šodien pirmo reizi izgājām uz ielas. Ja atradīsim izeju no pašreizējās situācijas, tad Krievija mums būs kā bonuss,» stāstīja uzņēmējs.

Viņš norādīja, ka vēsturiski Latvijas uzdevums Padomju Savienībā bija apgādāt visus ar zivju konserviem. Kad Latvija kļuva neatkarīga, tā mantoja šo vietu un 300 miljonus patērētāju. Rīgas balzams, šprotes un rupjmaize - tie ir produkti, kurus zina visi, norādīja Endele.

«Mūsu domāšana bija pielāgota šim tirgum: ja mums auga izmaksas nodokļu vai izejvielu sadārdzināšanās dēļ, mēs pacēlām cenas. Pēdējos 25 gadus visa mūsu nozare darbojās tieši tā. Krīzes laikā stāvoklis pasliktinājās, bet uzlabošanās brīdī atkal palielinājām cenu. Pasaulē taču ražošana notiek citādi. Ja paaugstinās ražošanas izdevumi, uzņēmējs, pirmkārt, domā, kā uzlabot ražošanas procesu,» stāstīja Endele.

Viņš piebilda, ka uzņēmumi izmantoja visas ražošanas līnijas. «Kādēļ iet uz citu valsti, ja neizdodas pilnībā apmierināt sava galvenā partnera intereses? Mēs mēģinājām padarīt produktu kvalitatīvāku, bet neveicinājām to, lai ražošanas process būtu efektīvāks,» uzsvēra uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mainījusies Ventspils zivju konservu kombināta vadība

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādātāja AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgo valdes locekli iecelts Renārs Konstantinovs, kurš arī reģistrēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgais valdes loceklis bija Ivo Stanne, savukārt uzņēmuma patiesā labuma guvējs nebija reģistrēts.

Tāpat mainīta uzņēmuma padome. No amatiem atbrīvoti padomes priekšsēdētājs Bislans Abdulmuslimovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Endele, kā arī padomes loceklis Valerijs Onja.

AS «Ventspils zivju konservu kombināts» padomē iecelti Andris Feldmanis un Raimonds Geislers (abi ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu), Valdis Marķitāns iecelts par padomes locekli, savukārt Juris Ziemelis ir vienīgais no līdzšinējiem padomes locekļiem, kas atkārtoti apstiprināts savā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ne tikai konservu ražotāji, bet arī zvejnieki iesaistījušies tirgu meklēšanā

LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs SIA "Karavela" 2019. gadā sasniegusi 51,69 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 24% vairāk nekā 2018 gadā, kad bija 41,616 milj. eiro, informē uzņēmumā.

Kompānijas peļņa pieaugusi pat vairāk nekā 3,3 reizes, sasniedzot 5,08 milj. eiro pret 2018 gada peļņu 1,517 milj. eiro apmērā.

2019. gada rezultāti pārsnieguši iepriekš plānoto uzņēmuma apgrozījumu un peļņu.

"Man kā uzņēmuma vadītājam ir patiess prieks par rezultātiem, kas sasniegti 2019. gadā, kas ir mūsu iepriekšējo periodu darbs pie uzņēmumu darba efektivitātes sakārtošanas, pareizi izvēlētajiem tirgiem un jaunajiem produktiem, kas reāli sāka "strādāt" kompānijas labā pagājušā gadā. Ņemot vērā labos 2019. gada rezultātus un zinot pie kādiem projektiem šobrīd strādā mūsu uzņēmums, mums ir radusies jauna ambīcija - "Iespējams, "Karavela" ir inovatīvākais zivju konservu ražotājs pasaulē"", tā par 2019. gada rezultātiem un nākotnes ambīcijām saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss likvidācijas process

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādātājam a/s Ventspils zivju konservu kombināts nodokļu parāda dēļ piektdien, 3.novembrī, reģistrēts nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. Šis ir vienīgais šobrīd uzņēmumam piemērotais nodrošinājums.

Lursoft izziņa liecina, ka šā gada 7.oktobrī a/s Ventspils zivju konservu kombināta nodokļu parāds sasniedza gandrīz 96 tūkstošus eiro. Uzņēmumam šobrīd ir divas aktuālas komercķīlas, kuras nodrošina tā saistības pret AS Baltikums Bank.

A/s Ventspils zivju konservu kombināts dibināts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2 835 127,40 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,267 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 261 tūkstoša eiro apmērā. Tas nodarbināja 192 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 174 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Unda plāno iegādāties jaunas zivju konservu ražošanas iekārtas

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Unda" izsludinājis iepirkumu jaunas tehnoloģiskās līnijas un inovatīvu risinājumu zivju konservu ražošanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam paredzēts atvēlēt 300 tūkstošus eiro, un paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2021.gada 15.septembris,

Kā skaidro uzņēmums, iepirkuma 1.posmā plānots iegādāties trīs tukšo metāla konservu kārbu mazgāšanas iekārtas, trīs zivju blīvēšanas konveijerus ar datorizētu uzskaiti, kārbu savācējgaldu, 2-līmeņu rampu, 60 ražošanas krēslus, bet 2.posmā: zivju cepšanas līniju ar termoeļļas katlu.

SIA "Unda" konservu cehs patlaban spēj saražot līdz 30 miljoniem zivju konservu gadā. Uzņēmums ražo produkciju ar dažādiem zīmoliem, un tā ražotos produktus var iegādāties ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā, Polijā, Izraēlā, Kanādā, Japānā, Francijā un citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Brīvais vilnis šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar zaudējumiem 128,6 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekšējā gada 1.pusgadā zaudējumi bija 79,85 tūkstoši eiro. Pārskata perioda ieņēmumi sasnieguši 2,756 miljonus eiro.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, 2016.gada 1.pusgada zaudējumi ir saistīti ar zemo tirgus aktivitāti, īpaši 2016.gada 1.ceturksnī, un valūtas svārstībām NVS valstīs. Zaudējumi galvenokārt radās 2016.gada pirmajā ceturksnī, jo tirgus aktivitāte pirmajos gada mēnešos bija īpaši zema. Otrajā ceturksnī Sabiedrība sabalansēja izdevumu posteņus ar ieņēmumiem un tas deva vēlamo rezultātu.

Pavisam šā gada pirmajā pusgadā saražoti 5,3 miljoni kārbu dažāda (127) sortimenta zivju konservu, no tā 2,1 miljons bija kārbu šprotes. Pārdoti 5,2 miljoni kārbu konservu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šmits: Latvijas zivju pārstrādes nozare piedzīvo restartu

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zivju pārstrādes produkti gvuši ievērojamu atzinību pasaules lielākajā pārtikas produktu izstādē SIAL Paris 2016, kas apliecina, ka Latvija ir pasaules līmeņa spēlētājs mazo pelāģisko zivju pārstrādē. Zināšanas, kas balstās vismaz pusotru gadsimtu senās tradīcijās ir pamats tam, lai Latvija kā zivju pārstrādes lielvalsts spētu veiksmīgi konkurēt ar jebkuru citu spēlētāju pasaulē, uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Lai arī Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgu slēgšana, kā arī kopējā ekonomiskā situācija šajā reģionā Latvijas zivju pārstrādes nozarei ir milzīgs trieciens, tomēr daudzus gadus mērķtiecīgi veiktais darbs pie jauniem produktiem un tirgiem skaidri apliecina to, ka nozarei ir ļoti labas perspektīvas nākotnē. Mēs šodien runājam par nozares «restartu»», saka D. Šmits.

Latvijas zivju pārstrādes produkts Smoked Petites Sardines (ražotājs - SIA Karavela) guvis starptautisku ekspertu atzinību izstādes 2016.gada inovatīvo produktu stendā.

Smoked Petites Sardines novērtēts ar produkta augsto kvalitāti, bet īpaši ar inovatīvu iepakojuma risinājumu, kas zināmā mērā ir jaunatklājums pasaules zivju konservu industrijai. Pirmie pasaulē šādu iepakojumu ražošanā sāka ieviest tieši Latvijas uzņēmumi SIA Gamma-a un A/S Brīvais vilnis“kā rezultātā šobrīd tas ir kļuvis par nozares atpazīstamības zīmi īpaši tādos produktos kā Brisling sardines vai Les petites sardines de Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvnieku patversme Ulubele uzsākusi kampaņu PĒRC & PABARO. Kampaņas ietvaros kolektīvās iepirkšanās portālā Pērkam Kopā tā mudina iegādāties konservēto (mitro) pārtiku, kas ražota Vācijā kā speciāls pasūtījums ar Ulubele zīmolu.

Jaunā barība suņiem un kaķiem ražota Vācijā pēc Ulubele pasūtījuma kā premium uzturs. Pārdošanā laisti konservi kaķiem 400 gramu bundžās, savukārt suņiem 800 gramu bundžās. Ulubeles konservu cena noteikta EUR 1,80 par vienu 400 gramu konservu bundžu kaķiem un EUR 3,00 par vienu 800 gramu konservu bundžu suņiem.

Dzīvnieku patversmei Ulubele novembrī aprit 11.gadi.

Vienā dienā patversmes iemītnieki apēd 100 kilogramus sausās vai 200 kilogramus konservētās (mitrās) barības. Pārrēķinot Ulubeles konservu bundžiņās, tas ir 100 konservu kaķiem (40 kg) un 200 konservu bundžu suņiem (160 kg) vienā dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šodien ielaisti ap 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Zivju fonda padome atbalstīja domes iesniegtos projektus, piešķirot daļēju finansējumu 2945,45 EUR apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 EUR apmērā – Dūņezerā. Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros sniedza iespēju ielaist 25 000 zandartu mazuļu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Projektu kopējās izmaksas ir 8727,28 EUR, no kurām Zivju fonda piešķirtie līdzekļi ir 7854,54 EUR, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 872,74 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru