Jaunākais izdevums

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Turklāt, kā skaidroja "Kronus" pārstāvji, lielais pieprasījums un pārdošanas cenu kāpums veicināja Eiropas kokzāģētavu pārorientēšanos eksportam uz ASV, kur pēdējo mēnešu laikā eksports uz ASV pieaudzis par 50%. Vienlaikus ES kokzāģētavas arī lielu daļu kokmateriāla eksportē uz Ķīnu.

Kompānijā atzina, ka kokmateriāla iztrūkums var sniegt lielu ietekmi uz visu ES piegādes ķēdi, kur koka paletes ir plaši izmantotas visu industriju loģistikā.

Tāpat koka palešu cenu kāpumu ietekmē apaļkoku zemā pieejamība, ko sekmē materiāla cenas nemainība. "Kronus" pārstāvji pauda, ka meža īpašnieki patlaban nav ieinteresēti koku ciršanā un vada sarunas ar kokzāģētavām par potenciālo peļņas sadalījumu. Līdztekus šogad nav bijušas lielas vētras, kas varētu veicināt nokritušo koku realizāciju.

Papildus cenu kāpumu veicinājis arī lielais pieprasījums pēc koka paletēm, ko ietekmējis augstais patērētāju pieprasījums pēc precēm. "Šī tendence ir vērojama galvenokārt starp visām industrijām. No vienas puses koka palešu iztrūkums piespiež klientus iepirkt paletes no jauniem piegādātājiem lielos apmēros, lai tikai nodrošinātu savu piegādes ķēdi ar nepieciešamo," komentēja kompānijā.

Pēc "Kronus" pārstāvju paustā, uzvarētāji šajā situācijā viennozīmīgi ir tās kokzāģētavas, kurām ir pārdodamais materiāls, jo pašlaik tās var nosaukt jebkādu cenu un tāpat būs kāds, kas būs gatavs kokmateriālu iegādāties.

Koka palešu ražotāja SIA "Pēterkoks" pārstāvji sacīja, ka kokmateriāla tirgus apjoma izmaiņas ir veicinājis īstermiņa pieprasījuma pieaugums, kas izsaucis cenu konkurenci.

"Ja konkrētie palešu pircēji Latvijā, Baltijā un Eiropā, vai jebkur pasaulē nebūs gatavi palielināt cenas, kas kompensētu izejmateriāla cenas pieaugumu, tad šiem pircējiem būs grūtības iegādāties vajadzīgo palešu apjomu," komentēja uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka tā būtu ļoti absurda situācija, ja dēļ nevēlēšanās piemaksāt dažus eiro par paleti, piemēram, ledusskapju ražotājs ierobežos savu produktu nonākšanu pie klienta.

Vienlaikus "Pēterkoks" pārstāvji skaidroja, ka cenas kāpums koka paletēm un koka iepakojumam ir ļoti dažāds dažādos Eiropas reģionos.

Vaicāti par prognozēm turpmāk, uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tuvākā nākotnē, iespējams, tirgus dalībnieki, no vienas puses, centīsies palielināt pārstrādes jaudas, no otras puses, meklēt risinājumus lietotu koka iepakojuma atkārtotai izmantošanai. "Koka iepakojuma tirgus parasti raksturojams kā salīdzinoši mainīgs. Šī brīža izmaiņas nav pārsteigums," uzsvēra uzņēmumā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Kronus" 2019.gadā strādāja ar 41,318 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes un bija 673 858 eiro.

Kompānija reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 327 244 eiro. "Kronus" lielākais īpašnieks ir Aleksandrs Minajevs, kuram pieder 82,61% kompānijas kapitāldaļu, savukārt "Kronus" līdzīpašnieki, kuriem katram pieder 8,7% kompānijas kapitāldaļi, ir Andrejs Dikins un Igors Ževaks.

Savukārt "Pēterkoks" 2019.gadā strādājas ar 7,246 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 62,6% un bija 344 923 eiro.

"Pēterkoks" reģistrēts 2007.gadā, un tā pamatkapitāls ir 43 000 eiro. Uzņēmums 51% apmērā pieder Renāram Ābolam un 49% apmērā Mārtiņam Bumbierim.

Abu kompāniju finanšu informācija par 2020.gadu vēl nav pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amber Beverage Group investē 15,5 miljonus eiro automatizētās noliktavas iekārtās

Db.lv, 11.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānija "Amber Beverage Group" parakstījusi līgumu ar pasaules vadošo noliktavu iekārtu ražotāju "Jungheinrich" par automatizētās augstplauktu noliktavas izveidei nepieciešamo iekārtu iegādi 15,5 miljonu eiro vērtībā, informē uzņēmums.

Apgūstot 8,9 hektāru platību Rīgas ostas teritorijā, Baltijā modernākās noliktavas teritorijas sagatavošanas darbus plānots uzsākt jau šī gada aprīlī.

"Mums ir svarīgi nodrošināt maksimāli efektīvu kravu jeb palešu pārvaldību mūsu sadarbības partneriem vairāk nekā 185 valstīs, tādēļ turpinām mūsu kompānijai raksturīgo investīciju projektu attīstības ātrumu. Lielāko daļu no investīcijām ieguldām jaunās noliktavas kodolā – mūsdienīgam aprīkojumam un tehnoloģijām, kas vēlreiz apliecina "Amber Beverage Group" tālejošos plānus, kļūstot par vienu no 10 ietekmīgākajiem un modernākajiem dzērienu industrijas spēlētājiem pasaulē, " komentē "Amber Beverage Group" izpilddirektore Jekaterina Stuģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block uzsāk sadarbību ar globālo uzņēmumu CHEP

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada decembrī viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, pašmāju uzņēmums "Baltic Block" uzsācis sadarbību ar starptautisko palešu un konteineru nomas uzņēmumu "CHEP".

Uzņēmuma vadība prognozē, ka nākotnē globālā līdera "CHEP" pasūtījumi varētu veidot vismaz 20 līdz 25% no saražotās un eksportētās produkcijas.

"CHEP" pakalpojumu sniegšanā lielu nozīmi piešķir augstu kvalitātes standartu īstenošanai ikvienā preču piegādes un uzglabāšanas posmā, tostarp arī kompozītbloku kvalitātei. Lai "Baltic Block" uzsāktu sadarbību ar "CHEP" un nonāktu līdz pirmajām piegādēm, bija nepieciešami vairāki gadi. Ar šo gadu uzsākta aktīva sadarbība, kas nākotnē varētu rezultēties ne vien ar saražotās jaudas pieaugumu, bet arī partneru tīkla paplašināšanos.

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām 

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

Lai noslēgtu sadarbību ar "CHEP", kompozītblokiem bija jāveic stingrākas pārbaudes - minimālā nepieciešamā blīvuma notiekšana, ūdens noturības un naglu noturēšanas spēju testēšana. Pēc veiksmīgas testēšanas Vācijas laboratorijās, bloki tiek nosūtīti pēdējai pārbaudei uz Amerikas Savienotajām Valstīm, "CHEP" laboratoriju.

Kompozītmateriālu palešu bloku ražotājs līdz šim pamatā specializējies uz ārvalstu tirgu apgūšanu un eksportu, tomēr šāda veida sadarbība ir nozīmīgs notikums uzņēmuma attīstībā.

"Esam priecīgi ne vien par to, ka "CHEP" tagad ir mūsu klients, bet arī, ka gadu garumā, strādājot pie kvalitātes uzlabošanas atbilstoši "CHEP" prasībām, esam būtiski audzējuši savu kompetenci un know-how. Tas ir ieguvums visiem mūsu klientiem un partneriem. Šis ir liels sasniegums mums kā "Baltic Block"," norāda "Baltic Block" direktors Andis Šķēle.

Abu uzņēmumus vieno arī līdzīgi vērtības un mērķi. Kvalitāte kā viens faktors un vides ilgtspējīga uzņēmējdarbība kā otrs. "Baltic Block" rūpējas par energoefektivitāti, ar katru gadu sasniedzot arvien būtiskāku enerģijas ietaupījumu, kurpretim "CHEP" savā darbībā tiecas uz mazāku atkritumu radīšanu, dabas resursu izmantošanas samazinājumu, rūpējoties par efektīvāku un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību.

"Baltic Block" ir viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, kura ražotne atrodas Madonas novadā, Sauleskalnā. Uzņēmums ikdienā nodarbina aptuveni 100 darbinieku, nodrošinot nepārtrauktu ražotnes darbību. "Baltic Block" saražoto produkciju eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp ASV, Ķīnu, Kataru un praktiski visu Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid19 pandēmijas laiks devis izrāvienu e-komercijā strādājošajiem uzņēmumiem. Sekojot tirgus pieprasījumam, Rīgas brīvostas teritorijā, Kundziņsalā bāzētajā “TFS Trans” loģistikas centrā šobrīd top jauns e-komercijas projekts – programmatūra, kuras ieviešana turpmāk klientiem palīdzēs ietaupīt uz preču piegāžu laiku un ātrumu.

“Preču apstrādes un līdz ar to arī piegādes laiks e-komercijā ir ļoti būtisks. Dažkārt preces, piemēram, no Amazon Vācijā uz Latviju tiek piegādātas divu dienu laikā, savukārt sūtījumu apmaiņa Rīgas robežās nereti var aizņemt līdz pat septiņām dienām. “TFS Trans” izstrādātā sistēma ļaus paātrināt preču piegādes laikus gan Latvijas, gan Baltijas robežās. Turklāt e-komercijas noliktavas pakalpojumus plānojam piedāvāt ne vien Baltijas e-komersantiem, bet arī lielajiem Āzijas valstu spēlētājiem, kurus interesē Krievijas tirgus. Interese par šāda veida pakalpojumiem mūsu reģionā no austrumiem ir liela,” skaidro “TFS Trans” pārstāvis Mihails Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šodien parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, informē EM.

Puses vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

EM uzsvēra, ka būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads rūpniecības nozarē Latvijā sācies salīdzinoši veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Ražošanas apjomu kāpums janvārī tika reģistrēts visās rūpniecības nozarēs, apstrādes rūpniecības izlaidei gada griezumā palielinoties par 2,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsmei sasniedzot 7,5%, kamēr ieguves rūpniecības apjomi bija par 4,0% augstāki nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank (Industra) ir izsniegusi 1,5 miljonu eiro kredītu Ozolnieku novadā bāzētajam ielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājam SIA IKTK (IKTK).

IKTK ražotās konstrukcijas tiek eksportētas sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs, taču daļa uzņēmumā izgatavoto konstrukciju ir arī izmantota Latvijā koncertzāļu, sporta būvju, biroja un ražošanas ēku, un tiltu būvniecībai. Līmētā koka būvkonstrukcijas arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā, jo tās var izgatavot lielos izmēros, dažādās formās, konstrukcijas izceļas ar augstu nestspēju, turklāt tiek izgatavotas no atjaunojamiem resursiem.

IKTK palielinājis apgrozījumu līdz 1,3 miljoniem eiro 

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja...

"Piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam attīstīties. Esam eksportētāji, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no IKTK saražotās produkcijas nonāk aiz Latvijas robežām. Jau no izveidošanas brīža mūsu mērķis ir būt nevis resursu eksportētājam, bet inovatoriem un augstākas pievienotās vērtības radītājam, un, lai to īstenotu, esam nepārtraukti investējuši. Jauno bankas piešķirto finansējumu investēsim ražošanas iekārtu iegādē un iepriekš veikto investīciju saistību pārfinansēšanai uz izdevīgākiem noteikumiem," saka IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

"Mērķtiecīgi turpinām Industra jaunās stratēģijas ieviešanu dzīvē, atbalstot Latvijas reālās ekonomikas vidējos un mazos uzņēmējus. Veiksmīgā sadarbība ar IKTK mums ļauj papildināt bankas kredītportfeli un, ne mazāk svarīgi - sniedz iespēju sekmēt vietējā uzņēmuma izaugsmi un veicināt iedzīvotāju nodarbinātību. Tas ir īpaši aktuāli šajā visiem sarežģītajā laikā," uzsver Industra valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

IKTK ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka konstrukcijas, kā arī veic augstas precizitātes un sarežģītības pēcapstrādi. IKTK ražotās konstrukcijas ir izmantotas būvniecībā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Īslandē, Spānijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā, ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē; no tām būvēti transporta, gājēju un slēpotāju tilti, ražošanas, biroja un dzīvojamajās ēkas, skolas, sporta būves, viesnīcas, koncertzāles, degvielas un elektrouzlādes stacijas. No Latvijā celtajām būvēm IKTK ir izgatavojis līmētā koka konstrukcijas gājēju tiltam pār šoseju pie Tērvetes Dabas parka, brīvdabas koncertzāles "Mītava" un slidotavas jumtiem Jelgavā, transporta tiltiem Jaunpilī un Ječupē, estrādām Penkulē un Krimūnās, "Latvijas Valsts mežu" birojam Dundagā, Talsu bibliotēkai, un citām būvēm, kā arī izgatavojis "Mežaparka Lielās estrādes" sfēriskos akustiskos paneļus.

IKTK sāka darbību 2015.gadā. Uzņēmums ir FSC sertificēts, tajā strādā 25 cilvēki.

AS Industra Bank ir 1994.gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar teju 30 tūkstošiem klientu, un pēc šī rādītāja Industra ir septītā lielākā banka Latvijā. Lai atspoguļotu bankas darbības stratēģijas maiņu, 2020.gada janvārī banka mainīja nosaukumu no Meridian Trade Bank uz Industra. Industra ir izveidojuši vietējie uzņēmēji un bankas darbība ir fokusēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās mājvietas atjaunošanai pieteikušies seši pretendenti

Db.lv, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) topošās ekspozīcijas mājvietas – vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atjaunošanai muzeja ekspozīcijas vajadzībām pieteikušies seši pretendenti, informē VNĪ.

VNĪ uzsāk iepirkuma izvērtēšanu un par tā rezultātiem ziņos tuvākā mēneša laikā.

Ēka Mārstaļu ielā 6, Rīgā kļūs par RMM pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai – veltītas ekspozīcijas mājvietu, kur saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie, gan profesionāļi, gan vienkārši garāmgājēji un tūristi. Plānots, ka 2022. gada nogalē nams vērs durvis ar jaunu, unikālu ekspozīciju, kas stāstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot akcentu uz pašu radīšanas procesu.

Piedāvājumus iepirkumā iesnieguši būvuzņēmēji: AS "BŪVUZŅĒMUMS RESTAURATORS", SIA "Delta Construction", SIA "Ostas celtnieks", SIA "RERE MEISTARI", "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"" AS "UPB" – sākot no 2,9 līdz 3,8 miljoniem eiro (bez PVN). Ēkas atjaunošana un pielāgošana muzeja vajadzībām tiks finansēta no Kultūras ministrijas piesaistītajiem valsts budžeta līdzekļiem, plānotajiem muzeja nomas maksājumiem. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienu esošo un vienu bijušo EM amatpersonu rosina apsūdzēt par pienākumu nepildīšanu saistībā ar OIK

LETA, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksporta pieaugums palīdz mazināt Covid-19 radītos zaudējumus ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Latviju ir skāris COVID-19 otrais vilnis, kā rezultātā tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir apturēta vai būtiski ierobežota, savukārt ekonomikā kopumā šī gada sākumā atkal ir sagaidāms IKP kritums.

Tomēr situācija starp dažādām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami atšķirīga, un rūpniecībā, kā arī eksportā, pērnā gada nogalē turpinājās spēcīgs pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī Latvijas preču eksports pieauga par 12,5 % salīdzinājumā ar 2019. gada decembrī, savukārt 2020. gadā kopumā Latvijas preču eksports pieauga par 1,7 %, pirmo reizi pārsniedzot 13 miljardus eiro. Tā ir laba ziņa, jo straujais eksporta pieaugums šobrīd lielā mērā palīdz mazināt COVID-19 otrā viļņa radītos zaudējumus Latvijas ekonomikā.

Lielais eksporta kāpums decembrī lielā mērā ir sasniegts pateicoties apjomīgam graudu, koka izstrādājumu, ķīmijas un farmācijas produktu, kā arī elektroiekārtu eksporta pieaugumam. Salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, graudaugu eksports pērnā gada decembrī ir audzis par 25,1 %, kas ir saistīts gan ar pērnā gada labo graudu ražu Latvijā, gan graudaugu cenu kāpumu pasaules tirgos. Tikmēr elektroiekārtu eksports decembrī palielinājās par 34,6 %, savukārt Latvijas koka izstrādājums eksports decembrī pieauga par 22,4 %. Koku izstrādājumu eksporta pieaugums gan, visticamāk, vismaz daļēji varētu būt saistīts ar papildus krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas vienotā tirgus pērnā gada beigās, un tuvākajos mēnešos pieauguma tempi varētu mazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, kriptovalūta, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas un gāzes pistoles.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta koka palešu tirdzniecības jomā. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi 2020.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Shēmas "klienti" (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies "burbulis", kas kaut kad plīsīs, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru