Jaunākais izdevums

Pirmdien, 17. oktobrī, Būvuzņēmēju partnerības birojā tiks atklāta sociāla kampaņa Aploksne nav ķieģelis, kas aicinās pievērst sabiedrības uzmanību, skaidrojot aplokšņu algu negatīvo ietekmi uz būvniecības sektoru.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, biedrība «Business against shadow economy» (BASE) un «SSE Riga» 2016. gada sākumā veica pētījumu par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē.

Pētījums parādīja, ka aplokšņu algu īpatsvars Latvijā ir 17,9%, savukārt būvniecības nozarē vairāk nekā divas reizes lielāks - 36,3%.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība apvieno lielākos būvuzņēmējus Latvijā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte un ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, Jaungada uzrunā paziņoja aizejošais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzina, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna un nevienlīdzība. «Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme. Cita ceļa brīvai valstij nav. Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» pauda premjerministrs.

Kučinskis pauda gandarījumu par sāktajām reformām izglītībā un veselības aprūpē, kurām «ieslēgt atpakaļgaitu vairs neizdosies». «Jā, daudzas lietas ir palikušas nepabeigtas, bet pamati ir iebūvēti stingri, jo izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai un, galvenais, kvalitatīvai,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Merks valdes priekšsēdētājs: Mājokļu tirgus Rīgā ir visai paradoksālā situācijā

Uldis Andersons, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Baltijas mērogā, mājokļu tirgus Rīgā šobrīd ir visai paradoksālā situācijā.

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž Oskars Ozoliņš, SIA Merks valdes priekšsēdētājs.

Fragments no intervijas:

Rīgā, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, tiek būvēts vismazāk jauno mājokļu. Turklāt nevis nedaudz mazāk, bet būtiski, pat divreiz mazāk nekā, piemēram, Viļņā vai Tallinā. Pilsēta ir lielāka, iedzīvotāju ir vairāk, objektīvi vajadzētu būt arī lielākam pieprasījumam pēc jauniem mājokļiem, bet mēs atpaliekam ļoti radikāli. To raksturo arī hipotekārās kreditēšanas apjomi. Statistika liecina, ka jaunu hipotekāro kredītu summas, kas tiek izsniegtas privātpersonām mājokļu iegādei un remontam, mums ir trīsreiz zemākas nekā Igaunijā. Tā ir milzīga starpība, tie ir daudzi simti miljonu eiro. Manuprāt, loģiskais skaidrojums ir tas, ka Latvijā ir lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars, lielāks skaits cilvēku, kas saņem algu dažādos neformālos veidos. Ne velti arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība to ir identificējusi kā vienu no galvenajām problēmām. Būvniecība pati par sevi kā sektors šajā rādītājā ir ļoti sliktā pozīcijā, bet šī problēma ir liela arī ekonomikā kopumā. Ja tev ir alga aploksnē, tu automātiski esi ārā no nekustamā īpašuma segmenta. Tu vari īrēt, bet iegādāties mājokli ar algu aploksnē normālā kārtībā nav iespējams. Mēs esam spiesti strādāt ļoti izaicinošos apstākļos. Protams, tas nenozīmē, ka mājokļu tirgus ir nulle. Tā nekad nav. Skanstes ielas rajonā ar mājokļu projektiem mēs darbojamies jau vairāk nekā desmit gadu. Uzskatu, ka mums ir izdevies radīt labu balansu starp kvalitāti, atrašanās vietu un cenu. Darījumi notiek, bet, protams, ir vēlēšanās, lai to būtu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Starp neticību un nespēju samaksāt

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par aplokšņu algu apjomu Latvijā rāda interesantu ainu un ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas nesakrīt ar publiskajā telpā valdošajiem.

Proti, tiek pieņemts un arī vēstīts, ka vidējais aplokšņu algas saņēmējs ir mazizglītots, neregulāra un mazkvalificēta darba veicējs, vecumā ap 50 gadiem, bēgošs no savām kredītsaistībām vai/un alimentiem, bez īpašumiem un sajēgas par nodokļiem vai ekonomiskajiem procesiem, kam naudu vajag principā pudelei un pašām elementārākajām dzīvības uzturēšanas vajadzībām. Īsi sakot – deklasēts elements vai tuvu tam. Tomēr minētais VID pētījums uzrāda, ka patiesībā visizplatītākā aplokšņu algu saņēmēju profesija ir uzņēmuma vadītāji un direktori. Protams, var teikt, ka šajos amatos reizēm krāpšanās nolūkos arī ieceļ kādu bezpajumtnieku, taču diezvai tie būs vairāk nekā 45 tūkstoši, kas ir no minētā VID pētījuma ņemtais skaits par vadītājiem – aplokšņu algu saņēmējiem. Savukārt uzņēmumu vadītāji, valdes locekļi un priekšsēdētāji nekādi nesaskan ar deklasētā sabiedrības elementa portretu un liek aizdomāties par to, vai tie gudrie un labi izglītotie cilvēki, kas šādi dzīvo, vienkārši netic šai valstij un ekonomikai? Varbūt viņi nemaksā sev algu, bet saņem dividendes, kas no nodokļu viedokļa bija izdevīgāk? Bet varbūt viņi no savām izņemtajām dividendēm vēl maksā arī aplokšņu algas savā uzņēmumā citiem darbiniekiem? Uz šiem jautājumiem skaidru atbilžu nav, jo īstenībā VID šobrīd nemaz nav datu par kopējo nodokļu plaisu no uzņēmumiem, ir tikai par darbaspēka nodokļiem, bet kopā ar Pasaules Banku tapšot arī metodika, kas ļaušot novērtēt reālo situāciju, ietverot arī UIN, PVN un akcīzes nodokli. Faktiski tas nozīmē, ka pagaidām valsts tā īsti nemaz nezina, cik daudz nodokļos no katras nozares būtu jāiekasē, jo nav kopainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algas daļu aploksnē saņem aptuveni 200 tūkst. strādājošo, ievērojama daļa no tiem ir vadošos amatos, pērn darbaspēka nodokļos nesamaksājot 661 milj. eiro, kam vēl jāpieskaita 17,3 milj. eiro iztrūkums mikrouzņēmumu nodoklī; datu par kopējo nodokļu plaisu pa nozarēm pašlaik neesot

Tādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais pētījums par nodokļu plaisu darba ienākumos.

Lai arī nedeklarētās darba algas īpatsvars gada laikā komercsektorā ir sarucis (par 1,1 procentpunktu no 22,7% 2015. gadā līdz 21,6% 2016. gadā) un arī MUN režīmā strādājošajiem (par 3,2 procentpunktu no 31,2% 2015. gadā līdz 28,0% 2016. gadā), tomēr absolūtos skaitļos komercsektorā nedeklarētie darba algas ienākumi salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn ir pieauguši par 46 milj. eiro un sasnieguši 940,4 milj. eiro apmēru.

VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča norādīja, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienotā dizainā ar kolekcijas monētu izdota kuršu ķoniņiem veltīta pastmarka

Monta Glumane, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts izdevis pastmarku Kuršu ķoniņi, kurai ir vienots dizains ar Latvijas Bankas izlaisto sudraba kolekcijas monētu.

Pastmarka emitēta gan kā atsevišķs filatēlijas izdevums, gan arī īpašā kopizdevumā ar Latvijas Banku, kurā iekļauta arī speciāla aploksne un kuršu ķoniņiem veltītā sudraba monēta, informē VAS Latvijas Pasts.

Sudraba kolekcijas monēta un pastmarka Kuršu ķoniņi veidota vienotā dizainā – uz tās attēlots Ķoniņciema ģerbonis un stilizētā Kurzemes tautastērpā ģērbta sieviete un vīrietis. Pastmarka izdota 30 000 eksemplāru tirāža, un tās nominālvērtība ir 5 eiro, kas atbilst dažāda veida vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijās virs 500 gramu.

Savukārt kopizdevums, kurā iekļauta netradicionāla izmēra aploksne ar pirmās dienas zīmogu, pastmarka un Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta, izdota 300 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas, aploksnes, zīmoga un kolekcijas monētas dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju ceturtajai daļai nodarbināto bruto algas apmērs pērn nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu, un šāda līmeņa atalgojumu maksāja vairāk nekā 65% darba devēju.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. DB aptaujātie neapstrīd nodokļu administrācijas minētos ciparus, bet norāda uz to zemo sasaisti ar realitāti un ticamību mazinošajiem faktoriem, kā galveno minot ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu radīto defektu. Jaunievēlētajā Saeimā, visticamāk, šie jautājumi būs dienaskārtībā saistībā ar valsts noteiktās minimālās algas paaugstināšanu no pašlaik spēkā esošajiem 430 eiro uz priekšvēlēšanu laikā solītajiem 500 eiro mēnesī, solīts līdz šim apjomam palielināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Salīdzinot VID datus ar statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību ienākumiem, rodas jautājums, vai patiešām tik daudz darba ņēmēju spēj reāli izdzīvot ar to, kas saņemts algā, it īpaši tie strādājošie, kuriem ir bērni. Vienkāršākā atbilde – daļa algas tiek maksāta aploksnē. Kā zāles pret šo sērgu bieži tiek minēta minimālās algas paaugstināšana – jo tā ir lielāka un lielāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, jo mazāka būšot aplokšņu algas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par jaunas lidostas būvniecību

LETA, 22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par pilnīgi jaunas lidostas būvniecību, vienlaikus neatmetot lidostu koncesijas projektu, bet, iespējams, to paplašinot, norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Lietuvas lidostu koncesijas likums, kas tika pieņemts pagājušā gada jūnijā, paredz, ka koncesijas līgums varētu tikt slēgts uz laiku līdz 25 gadiem, un par koncesionāru varētu kļūt investors, kas atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim izstrādātajā koncesijas projektā paredzētas divas attīstības alternatīvas - Viļņas lidostas termināļa attīstība vai jauna termināļa celtniecība. Koncesionārs attīstītu visas trīs Lietuvas lidostas - Viļņas, Kauņas un Palangas. Katras lidostas pārvaldīšana un attīstīšana tiktu regulēta atsevišķi, bet, koncesijai beidzoties, īpašumu pārņemtu valsts.

Koncesijas projektu par 2,117 miljoniem eiro izstrādājusi un Lietuvas starptautisko lidostu operatoru Lietuvos oro uostai konsultē Nīderlandes aviācijas, transporta un tūrisma konsultāciju kompānija InterVistas Consulting.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors.

Uzņēmumu cenas pārāk dārgas, lai dotos to pirkšanas medībās, teic pasaulslavens investors

Ir dažas lietas, kas investīciju pasaulē nemainās. Viena no tām – ziemas izskaņā finanšu tirgus dalībnieku obligātās lasāmvielas sarakstā parādās pasaules slavenākā investora Vorena Bafeta ikgadējais vēstījums viņa stūrētā holdinga uzņēmuma Berkshire Hathaway akcionāriem. No tā tirgus dalībnieki mēģina saprast, ko par aktuālajām tendencēm domā viens no pasaulē pašiem veiksmīgākajiem investoriem. Tāpat ar lielu interesi Bafeta fanu pulciņš gaida viņa pārdomas par citiem jautājumiem. Zināmā mērā šo lasāmvielu atvieglo tas, ka leģendārajam investoram ir tendence izteikties asprātīgā manierē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniekiem darbs būs un valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, norāda VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

"Šajā būvdarbu sezonā ceļu būvniekiem darbs būs, valsts ceļu būvdarbu iepirkumi rit pēc plāna, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Pateicoties ekonomijai iepirkumos, objektu skaits, kuros šogad uzsāksies darbi, visticamāk, palielināsies. Arī gadījumā, ja krīzes pārvarēšanas plāna ietvaros valdība lems par papildu līdzekļiem ceļu būvniecībai, esam gatavi laist tirgū papildu ceļu remontdarbu projektus, kuri jau ir attiecīgajā gatavības stadijā," norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

"Būvniecība, ieguldījumi infrastruktūrā ir tradicionāls veids, kā "sildīt" ekonomiku krīzes laikā. Tāpēc no savas puses LVC kā pasūtītājs, pirmkārt, dara visu, lai iepirkumu process notiktu bez aizķeršanās, lai visi remontdarbi, kas šogad ieplānoti, tiktu arī uzsākti. Otrkārt, mēs sekosim līdzi tam, lai rēķini par paveiktajiem būvdarbiem tiktu apmaksāti iespējami īsākos termiņos. Arī līdz šim kavējumi ar apmaksu mums nav bijuši raksturīgi, taču saprotam, ka šogad būvniekiem ir īpaši būtiski saņemt maksājumus operatīvi," turpina J. Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti ir konstatējuši defektus remontdarbos uz Valmieras šosejas (a/c Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3)) posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam.

LVC Ceļu laboratorijas mērījumi un būvuzraudzības veiktās pārbaudes liecina, ka atsevišķos posmos uzklātā asfalta virskārta nav līdzena. Šajā objektā būvnieks ir SIA Binders, apakšuzņēmējs - SIA Lemminkainen Latvija. Būvnieki par saviem līdzekļiem pārbūvē seguma virskārtu autoceļa posmos pie Valmiermuižas gājēju pārejas un aiz Valmieras pie pagrieziena uz Valku.

Būvnieki labo defektus arī uz autoceļa Ventspils (Leči)-Grobiņa (P111), kur vienā posmā pārbaudes mērījumi uzrādīja neatbilstību izurbto paraugu sliežu testā - asfalts bija pārāk nenoturīgs pret paliekošām deformācijām, kas nozīmē, ka var parādīties rises. Šajā objekta ģenerāluzņēmējs ir SIA Strabag, apakšuzņēmējs - SIA Via. Posmā ar konstatēto neatbilstību būvniekiem par saviem līdzekļiem būs jāklāj jauns asfalts. LVC eksperti pārbaudīs asfaltbetona virskārtas izturību pret paliekošajām deformācijām arī pārbūvētai asfalta segai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums LMT ir radījis jaunu IT risinājumu būvniekiem, ar kura palīdzību var nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos

Proti, tiek piedāvāti reālā laika dati par darbiniekiem un viesiem, kas atrodas objektā.

Pašlaik šo risinājumu izmanto jau vairāki desmiti būvkompāniju.

IT risinājuma uzstādīšanas izmaksas ir līdz 5000 eiro, kas ietver arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi un darbinieku apmācību, savukārt ikmēneša maksa ir līdz 129 eiro mēnesī atkarībā no būvobjektu skaita.

LMT korporatīvo klientu daļas vadītājs Antons Liseckis un pārdošanas risinājumu vadītājs Kārlis Dorbe stāsta, ka viens no izaicinājumiem, veidojot jauno risinājumu, bija prasība ievērot datu drošību, jo elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā darbiniekiem ir jāreģistrējas ar savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, un pēdējais ir sensitīvi dati. Līdz ar to jaunais risinājums ir dizainēts saskaņā ar Vispārējo datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā 25. maijā, un būvniekiem, kas to izmanto, nav jāuztraucas par to, vai netiek pārkāptas kādas normas par datu drošību, jo sodi par regulas neievērošanu ir gana lieli. LMT izstrādātais risinājums nodrošina konfidencialitāti datu uzglabāšanā, ir izveidota daudzpakāpju piekļuves sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru