Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no 3. novembra palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Liepāja un samazinās reisu skaitu Daugavpils maršrutā, informē kompānijā.

Turpmāk reiss Rīga-Liepāja plkst. 10 tiks nodrošināts četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās, kamēr iepriekš reiss notika divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās. Arī reiss Liepāja-Rīga plkst. 14.45 turpmāk aties četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienā, līdzšinējo divu dienu - piektdienās un svētdienās vietā.

Tāpat tiks ieviests jauns Rīga-Liepāja reiss plkst. 21, kas būs pieejams divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās, un Liepāja-Rīga reiss plkst. 5. (plkst. 4.37 no pieturas Mirdzas Ķempes ielā), kas aties pirmdienās un sestdienās.

Tādējādi turpmāk "Lux Express" autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs līdz 12 reizēm dienā turp un atpakaļ.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Pieaugot globālajam pieprasījumam pēc modernām kravu apstrādes tehnoloģijām un saglabājoties stabilam e-komercijas tirgus kāpumam, konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotājs Caljan ir divkāršojis ražošanas apjomus.

Līdz ar biznesa attīstību uzņēmums paplašina komandu un meklē dažāda līmeņa ražošanas, inženierijas un kvalitātes nodrošināšanas speciālistus.

Šādā tirgus dinamikā dabiski aug pieprasījums pēc Caljan iekārtām. Tās izvēlas kā jauni klienti, tā arī ilgtermiņa stratēģiskie partneri, sākot no paku pārvadātājiem un pasta operatoriem līdz noliktavu un mazumtirdzniecības loģistikas uzņēmumiem. Kāpums jūtams gan Eiropā, gan ASV, kur tirgus pēc vairāku mēnešu tarifu neskaidrību perioda ir atjaunojies un demonstrē izaugsmi. Liepājas ražotne ir lielākais Caljan grupas ražošanas un inženierijas centrs pasaulē – tajā tiek nodrošināts pilns produktu dzīves cikls. Darbs sākas ar inženiertehnisko izstrādi un detalizētu tehnisko rasējumu, un shēmu izveidi katrai individuāli projektētai iekārtai, un turpinās ar metālapstrādi, metināšanu, montāžu, testēšanu un iekārtu integrāciju klientu sistēmās. Šī gada laikā ir izveidotas teju 100 jaunas pozīcijas, un šobrīd Liepājā strādā par 29 % vairāk darbinieku nekā janvārī.

Prāmju kompānija “Stena Line” ir pabeigusi termināļa operatora “Terrabalt” iegādi Liepājā un oficiāli pārņēmusi Ro-Ro (riteņkravu), beramkravu un ģenerālkravu termināļa darbību.

“Stena Line” ir saņēmusi visus nepieciešamos konkurences uzraudzības iestāžu un attiecīgo valsts institūciju apstiprinājumus un ir reģistrēta kā termināļa operatora īpašniece.

Darījuma noslēgšana iezīmē svarīgu atskaites punktu ceļā uz “Stena Line” ilgtermiņa mērķi – stiprināt tirdzniecības attīstību un noturību Baltijas jūras reģionā. Liepāja ir trešā lielākā Latvijas osta un ieņem būtisku lomu reģionālajās un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Pašlaik “Stena Line” maršrutā Liepāja–Trāveminde (Vācija) kursē divi kuģi.

“Darījums ir noslēgts, un esam oficiāli kļuvuši par īpašniekiem Liepājas termināļa operatoram, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu “Stena Line Ports Liepājas SEZ”. Tas ir loģisks nākamais solis kompānijas attīstībā Baltijas valstīs un atspoguļo mūsu nelokāmo pārliecību par Baltijas reģiona ilgtermiņa tirdzniecības potenciālu,” saka Liene Lēmane, “Stena Line” Baltijas jūras ziemeļu reģiona direktore.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Viesmīlības uzņēmums Latvijā Tiamo grupa atvēris vēl vienu kafejnīcu O!Bistro Rīgā, “Mūkusalas biroju” ēkā, Bieķensalas ielā.

Rudenī Tiamo grupa plāno atklāt līdz šim lielāko O!Bistro Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Āzenes ielā.

Kafejnīca O!Bistro Bieķensalas ielā piemērota “Mūkusalas biroju” darbinieku vajadzībām, piedāvājot pusdienas, kā arī uzkodas dažādiem pasākumiem, konferencēm un citiem notikumiem. Kafejnīcas sienas rotā Kiwie Studio veidotie grafiti, un pavisam drīz apmeklētājiem būs iespēja pusdienot āra terasē.

“Latvijā arvien pieaug pieprasījums pēc siltām, sabalansētām un daudzveidīgām pusdienām, tāpēc turpinām attīstīt kafejnīcu O!Bistro tīklu. Rīgā izvēlamies lokācijas blakus birojiem, augstskolām un daudzdzīvokļu ēkām,” saka Toms Zukulis, Tiamo grupas valdes priekšsēdētājs.

Liepājā, svinīgi iemūrējot laika kapsulu, Scania Latvia iezīmēja jaunā kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecības pirmo posmu.

Šis projekts ir nozīmīgs ne tikai uzņēmuma tālākajai attīstībai, bet arī reģiona transporta infrastruktūrai un uzņēmējdarbības videi.

Jaunais Scania Latvia centrs kļūs par vienu no nozīmīgākajiem transporta pakalpojumu infrastruktūras objektiem Kurzemē. Tas ne tikai paaugstinās pakalpojumu pieejamību profesionālajiem pārvadātājiem, bet arī veicinās: reģiona ekonomisko aktivitāti, vietējās uzņēmējdarbības attīstību, modernu, drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru transporta sektorā.

Jaunais servisa centrs aizstās līdzšinējo Liepājas servisu, kas atrodas dažu minūšu braucienā no topošās vietas Grīzupes ielā 1B. Aptuveni 1300 m² lielajā ēkā būs ierīkotas trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaikus apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Centrā paredzēta arī moderni aprīkota automazgātava un komfortablas telpas servisa un pārdošanas speciālistiem. Servisa centra izveides kopējais investīciju apjoms ir 4,6 miljoni eiro.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņojusi par Slovēnijā bāzētā enerģētikas uzņēmuma NGEN grupa ienākšanu Latvijā.

Saskaņā ar investoru sniegto informāciju noslēgts darījums ar kuru NGEN grupa kļuvusi par 100% SIA “Liepāja ESS” īpašnieku, lai Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, pie Grobiņas apakšstacijas, īstenotu stacionāru tīklam pieslēgtu bateriju enerģijas uzkrāšanas projektu ar 100 MW jaudu un līdz 200 MWh uzkrāšanas ietilpību. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies šogad.

“Šādu projektu attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas energoinfrastruktūras attīstībā. Tā būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas Tesla tehnoloģijas. Tas ir apliecinājums starptautiskajiem investoriem, ka Latvija ir investīcijām droša valsts un spēj īstenot nozīmīgus enerģētikas projektus, balstoties uz atklātu un prognozējamu procesu,” uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Kvalificētu pavāru un zāles darbinieku piesaiste ēdināšanas nozarē Latvijā kļūst arvien sarežģītāka, sacīja picērijas "Čili pizza" pārvaldītāja SIA "Tiamo grupa" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ēdināšanas nozarē patlaban ir darbaspēka trūkums, tādēļ ikdienas darbību vairs gandrīz nav iespējams nodrošināt bez ārvalstu darbinieku iesaistes.

Vienlaikus klientu gaidas ir kļuvušas augstākas, jo klienti sagaida ne vien kvalitatīvu ēdienu, bet arī ātru un profesionālu apkalpošanu, digitālus risinājumus ērtākai pasūtījumu veikšanai, kā arī pievienoto vērtību - veselīgākus un ilgtspējīgākus produktus.

Zukulis prognozēja, ka tuvākajos gados ēdināšanas nozare kļūs arvien digitālāka, jo plašāk tiks izmantota datu analītika un automatizēti risinājumi, kā arī mākslīgais intelekts ieņems arvien nozīmīgāku lomu. Tas ļaušot labāk prognozēt klientu paradumus, uzlabot resursu izmantošanu un sniegt personalizētākus pakalpojumus.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no šodienas pieaug biļešu cenas, informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Vilcieniem un autobusiem brauciena maksa starp zonām palielinās par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa palielinās par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Vilciena biļete maršrutā Rīga-Liepāja palielināsies par 20 centiem - no 8,9 eiro līdz 9,1 eiro, vilciena biļete Rīga-Salaspils palielinās par 30 centiem - no diviem līdz 2,3 eiro, kā arī vilciena biļete Rīga-Aizkraukle palielinās par 30 centiem - no 3,5 līdz 3,8 eiro.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg” šovasar uzsāks būvniecību diviem dzīvojamo ēku projektiem Liepājā, Debess ielā. Kopējās projektu investīcijas sasniegs 25 miljonus eiro, paredzot četru energoefektīvu dzīvojamo ēku izbūvi ar 200 mūsdienīgiem mājokļiem.

Projektos būs pieejami dzīvokļi iegādei un īrei, tostarp arī pieejamas īres maksas mājokļi.

Debess ielas attīstība paredz divus konceptuāli atšķirīgus mājokļu projektus, kas kopā veidos vienotu un mūsdienīgu dzīves vidi Liepājas iedzīvotājiem. Debess ielā 1 dzīvokļus varēs gan iegādāties, gan īrēt. Savukārt Debess ielā 2 un 3 tiks izbūvēti pieejamas īres maksas mājokļi ar ALTUM atbalstu. Abus projektus plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada vasarā.

Debess iela 1 – dzīvokļi iegādei un īreiDebess ielā 1 tiks izbūvēta sešstāvu ēka ar pagrabstāvu un 58 dzīvokļiem, kur mājokļi būs pieejami gan īrei, gan iegādei. Ēkā atradīsies divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37 līdz 84 m², katram dzīvoklim paredzot balkonu vai terasi. Pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu glabātuves un koplietošanas velonovietnes. Ēkas arhitektūrā un apdarē paredzēti augstvērtīgi materiāli un izteiksmīgi risinājumi, kas piešķirs atšķirīgu arhitektonisko raksturu Debess ielas apbūvē.

Liepājā darbu uzsācis konveijeru un automatizācijas iekārtu ražotāja Caljan jaunais tehnoloģiju centrs, kura izveidē ieguldīti aptuveni 550 tūkstoši eiro.

Tajā klienti var reālos darba apstākļos izmēģināt uzņēmuma iekārtas darbībā, pārliecinoties par to efektivitāti un drošību. Liepājas centrs ir viens no trim Caljan tehnoloģiju centriem pasaulē līdzās Vācijai un ASV.Starp pirmajiem objekta apmeklētājiem ir starptautiskie paku pārvadātāji, Eiropas pastu operatori, vadošie riepu ražotāji un apģērbu vairumtirgotāji. Viņi atzīst, ka iespēja praksē testēt Caljan risinājumus palīdz pieņemt pārdomātākus investīciju lēmumus. Demonstrācijas sniedz arī skaidru priekšstatu par to, kā automatizācija samazina manuālo darba slodzi, uzlabo darba drošību un paātrina sūtījumu plūsmu.

“Šī investīcija apliecina mūsu apņēmību turpināt attīstīt modernu ražošanas infrastruktūru Latvijā. Tā ir stratēģiska investīcija partnerībā ar klientiem un inovāciju virzībā. Mēs kopā testējam un attīstām pielāgotus risinājumus, kas atbilst klientu mainīgajām biznesa vajadzībām. Vienlaikus tas dod mūsu komandai iespēju ikdienā strādāt ar modernām tehnoloģijām un attīstīt unikālas profesionālās prasmes,” norāda Caljan Latvijā vadītājs Gatis Dradeika.

2026. gada februārī Latvijā reģistrēti 953 jauni uzņēmumi. Lai gan tas ir nedaudz mazāk nekā š.g. janvārī (979 uzņēmumi), kopējais jauno uzņēmumu pamatkapitāls, pateicoties aizvadītā mēneša lielākajam uzņēmumam SIA “AHC”, bijis ievērojami lielāks., liecina “Lursoft IT” apkopotie dati.

Februārī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 7,8 milj. EUR. Salīdzinājumam – janvārī tie bija 5,3 milj. EUR. Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti pēdējos gados, redzams, ka šī gada pirmajos divos mēnešos bijusi tendence pieaugt jauno uzņēmumu skaitam.

Aizvadītā mēneša lielākais uzņēmums ar 5,4 milj. EUR pamatkapitālu ir SIA “AHC” Mārupes novadā. Uzņēmums izveidots, atdalot daļu no kādreizējā aviācijas degvielu vairumtirgotāja SIA “Baltic Ground Services LV”, kura darbība reorganizēta uz kontrolakciju sabiedrību darbību. Dati rāda, ka 2024. gadā SIA “Baltic Ground Services LV” apgrozīja teju 24 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 537,35 tūkst. EUR peļņu. SIA “AHC” patiesie labuma guvēji, pastarpināti caur Lietuvā un Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem, ir Raimonds Kisiels un Gediminas Žiemelis.

Scania Latvia oficiāli uzsākusi jauna moderna Scania kravas automašīnu servisa un pārdošanas centra būvniecību Liepājā, Grīzupes ielā.

Šis projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā Baltijas reģionā, nodrošinot videi draudzīgu infrastruktūru kravas automašīnu un piekabju apkalpošanai Kurzemē.

Būvniecības darbus veic "Mapri Būve". Šobrīd jau noris būvlaukuma sagatavošana 10 000 m² platībā. Plānotā servisa ēka, kas aizņems teju 1300 m², ietvers trīs remonta un apkopes līnijas, kas ļaus vienlaicīgi apkalpot līdz desmit kravas automašīnām. Ēkā būs arī auto mazgātuve un biroja telpas pārdošanas un servisa komandai. Jaunais centrs aizstās esošo remontdarbnīcu Liepājā.

Ēkas būvniecībā tiks īstenoti videi draudzīgi un energoefektīvi risinājumi. Apkures nodrošināšanai paredzēts izmantot siltumsūkņus, kas darbināmi ar elektrību, kas iegūta no tādiem atjaunojamiem energoavotiem kā saules, vēja vai hidroenerģijas. Papildus tiks uzstādīti saules paneļi, kas ilgtermiņā ļaus būtiski samazināt enerģijas patēriņu. Gan ēkā, gan teritorijā tiks ieviesta viedā apgaismojuma sistēma, kas automātiski pielāgosies faktiskajām vajadzībām un diennakts laikam.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu uzņēmumam SIA BG Nams jaunas 12 dzīvokļu ēkas būvniecībai Liepājas centrā 600 000 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt kvalitatīvu un energoefektīvu mājokļu pieejamību vienā no aktīvākajiem nekustamo īpašumu tirgiem ārpus Rīgas.

Jaunā daudzīvokļu ēka atradīsies klusā, taču centrālā vietā – dažu minūšu gājiena attālumā no Liepājas centra, promenādes un jūras, Celtnieku ielā 12A, Liepājā. Ēkai paredzēti trīs stāvi ar kopumā 12 dzīvokļiem, kuru platība būs no 61 līdz 84 kvadrātmetriem.

“Kvalitatīvi un energoefektīvi mājokļi Latvijas lielākajās pilsētās joprojām ir deficīts, un mūsu novērojumi rāda, ka dzīvokļi jaunajos projektos bieži tiek rezervēti vēl pirms būvniecības uzsākšanas. Tas apliecina tirgus uzticību vietējiem attīstītājiem un stabilu pieprasījumu pēc moderniem, ilgtspējīgiem dzīvokļiem. Šādi projekti ne tikai paplašina kvalitatīvas dzīves telpas pieejamību, bet arī veicina reģionālo attīstību. BG Nams ir uzticams un pieredzējis uzņēmums ar augstiem kvalitātes standartiem, un mēs esam gandarīti atbalstīt tā ieguldījumu Liepājas pilsētvides attīstībā. Tāpat piedāvāsim īpaši izdevīgus nosacījumus šo dzīvokļu iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT speciālbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Kurzemē balvas saņēmēju LSEZ Jensen Metal SIA.

LSEZ Jensen Metal SIA dibināts 2004. gadā. Uzņēmuma ražotnē tiek veikts pilns darbu cikls, sākot no sērijveida produkcijas līdz unikālu, individuāli izstrādātu priekšmetu izgatavošanai. Galvenie darbības virzieni ir nerūsējošā tērauda un melnā metāla metinātas iekārtas un komponenti pārtikas rūpniecībai un citām industrijām, kā arī furnitūras metāla komponenti. Uzņēmuma izstrādājumu klāsts šobrīd ir ļoti plašs – no plaukstas lieluma elementiem līdz konstrukcijām, kas sasniedz nelielas mājas izmērus. Uzņēmuma specifika ir izstrādājumu izgatavošana lieliem globāliem spēlētājiem saskaņā ar to dizainu un tehniskajām specifikācijām. Gala produkti nonāk dažādās pasaules valstīs, un ikdienā, ļoti iespējams, ikviens ir kaut kādā veidā saskāries ar produkciju, kura ir ražota, izmantojot Jensen Metal izstrādājumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.