VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu.

Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Ogrē sāksies ilgi gaidītā gājēju tuneļa būvniecība 

Ogrē šonedēļ uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas...

Būvniecības darbi sākās 2019. gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai valsts 2018.gada budžetā tika ieplānoti līdzekļi divlīmeņu sliežu šķērsojuma izbūvei divu miljonu eiro apmērā.

Iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts", ar kuru noslēgtā līguma summa bija 1 489 999,77 eiro.

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Uz Vidzemes šosejas (A2) Siguldā (49.9. km) tiek pārbūvēts pārvads pāri dzelzceļam, pilnībā nojaucot veco būvi un izbūvējot jaunu pārvadu.

Darbi uzsākti pērn oktobrī un turpinās bez tehnoloģiskā pārtraukuma, un satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunizbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Patlaban ir demontēta lielākā daļa vecā pārvada – laidumi un sijas, krasta balsti un viens no starpbalstiem, un tuvākajā laikā demontēs otru starpbalstu. Pirms demontēt starpbalstu pamatni, gar dzelzceļu izbūvēs rievsienu, lai tilta būvdarbi neietekmētu dzelzceļa infrastruktūru.

Rīgas pusē sākti urbšanas darbi, lai izbūvētu urbpāļus, kas veidos pamatu tilta jaunajam krasta balstam, un tuvākajā laikā urbpāļus krasta balstam izbūvēs arī Siguldas pusē.Apbraucamas ceļš var būt īpaši slidens, tāpēc uz tā ir noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme “Slidens ceļš”.

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Uz autoceļa Rīga (Skulte)–Liepāja (A9) 38,7. kilometrā ir sākta dzelzceļa pārvada demontāža un pārbūve, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Līdz ar šiem remontdarbiem satiksme šajā Liepājas šosejas posmā tiek organizēta pa speciāli izbūvētu vienu kilometru garu divu joslu apbraucamo ceļu (platums 6 metri), paralēli Liepājas šosejai. Savukārt dzelzceļa šķērsošana notiek, izmantojot pagaidu regulējamo dzelzceļa pārbrauktuvi.

Dzelzceļa pārvada būvniecību plānots pabeigt 2015. gada vasaras otrajā pusē. Minētie satiksmes ierobežojumi varētu saglabāties visu būvdarbu norises laiku.

Ziemas periodā apbraucamā ceļa uzturēšana notiks atbilstoši A1 klases prasībām, līdzīgi, kā tas būtu uz pamatceļa.

Septembrī pēc VAS Latvijas Valsts ceļi pasūtījuma SIA Viadukts uzsāka ceļa pārvada pār dzelzceļu autoceļā A9 Rīga (Skulte)–Liepāja 38,7. km pārbūvi. Uzņēmums uzvarēja atklātajā konkursā par tiesībām veikt šos būvdarbus. To ietvaros paredzēts nojaukt veco dzelzceļa pārvadu un izbūvēt jaunu. Pārbūves darbu kopējās izmaksas ir 1,9 miljoni eiro (t.sk. PVN).

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.

Desmit dienas pēc atklāšanas Sicīlijā sabrucis 13 miljonus eiro vērts viadukts, ziņo thelocal.it.

Itālijā ir simtiem nepabeigtu sabiedrisko projektu, tādēļ tiem, kas cēla Scorciavacche viaduktu, kas atrodas uz šosejas starp

Palermo un Agrigento, 23. decembrī bija pamatots iemesls priecāties, atklājot šo objektu. Tas notika trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa.

Taču prieks nebija ilgs. Mazāk nekā pēc divām nedēļām tilts bija jāslēdz, jo daļa no tā sabruka.

Anas, kompānija, kas ir atbildīga par valsts ceļu remontiem un uzturēšanu, notikušo skaidro ar «nenormālu nosēšanos». Četri cilvēki guvuši nelielas traumas, bet nopietni neviens nav cietis.

Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas savienojums izmaksās 400 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pagājušajā nedēļā ar Lietuvas kolēģi Rimantu Sinkeviču parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica II (RB) ātrgaitas dzelzceļa 1. kārtas finansējuma pieteikumam. Pats pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 26. februārim.

Latvijas gadījumā vispirms tiks izbūvēts savienojums centrs–lidosta, pilnībā rekonstruējot Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglu (ap 70 milj. eiro), tostarp peronus, pārveidojot staciju par multimodālu mezglu, izbūvējot termināli (staciju) starptautiskajā lidostā «Rīga». Tāpat tiks izveidoti citi infrastruktūras elementi – dzelzceļa viadukts Imantā, jauns multimodāls (vilcieniem un autotransportam) tilts paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, visticamāk, tālāk no vēsturiskā centra, saka A. Matīss. Par esošo autoostu gan vēl būšot jādiskutē ar Rīgas domi un attiecīgo uzņēmumu, jo nav pieļaujams, ka 200 m attālumā no rekonstruētas stacijas būtu nerekonstruēta autoosta. Tā kā lidostā attīstās loģistikas centri, arī tur esot svarīgs dzelzceļa savienojums. Piemēram, Boeing-747 uzpildīšanai vajagot četrus degvielas vedējus, tādēļ degvielas piegāde lidostai pa dzelzceļu būtu daudz efektīvāka, lētāka un ērtāka. Līdz 2022. gadam izbūvējamā lidostas un centra savienojuma izmaksas sasniegšot ap 400 milj. eiro. Savukārt kopējās izmaksas Latvijas teritorijā atkarīgas no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī maršruta un būvju sarežģītības, un tās varētu sasniegt divus miljardus eiro.

Latvijas ceļu būvnieks AS "A.C.B." par 16,5 miljoniem eiro rekonstruēs Palangas lidostas skrejceļu, otrdien paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Tiesības rekonstruēt skrejceļu "A.C.B." ieguvis, uzvarot konkursā, kurā piedalījās pavisam seši Lietuvas un ārvalstu uzņēmumi.

Līgumu ar "A.C.B." paredzēts noslēgt līdz aprīlim, jo "A.C.B." atbilstību vēl pārbaudīs Lietuvas valdības komisija, kas uzrauga stratēģisko uzņēmumu darījumus. Starp stratēģiskajiem uzņēmumiem ir arī "Lietuvos oro uostai".

Plānots, ka rekonstrukcijas dēļ Palangas lidosta septembrī un oktobrī būs slēgta 45 dienas.

2017.gadā "A.C.B." rekonstruēja Viļņas lidostas skrejceļu.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis aģentūrai LETA uzvaru iepirkumā skaidroja ar iepriekšējo pieredzi stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu būvniecībā, tostarp Viļņas lidostas skrejceļa atjaunošanā 2017.gadā. "Uzņēmuma rīcībā esošie resursi gan Latvijā, gan Lietuvā ir nodrošinājuši stabilu "A.C.B." uzņēmumu grupas konkurētspēju Baltijas tirgū," piebilda Sviķis.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Ir pabeigta pagaidu tilta būvniecība pār Lielupi uz Liepājas šosejas (A9) un pār to jau ir novirzīta satiksme, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar Liepājas šosejā notiek vērienīgi būvdarbi piecos dažādos posmos vairāk nekā 71 km kopgarumā, tai skaitā arī diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu Apšupē.

Tagad tiltu būvnieki SIA Tilts un SIA Viadukts sākuši paša Lielupes tilta rekonstrukciju. Tā ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Šos darbus pabeigs kopā ar seguma atjaunošanu posmā no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km), to veic SIA Saldus ceļinieks un pabeigs nākamgad.

Siguldā uz Vidzemes šosejas (A2) pārbūvēts pārvads pār dzelzceļu, tostarp izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra ar apgaismojumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Iepriekšējais pārvads, kas bija būvēts 1964.gadā, tika nojaukts, savukārt jaunajam pārvadam izbūvēti dzelzsbetona pāļu pamati, krasta balstu uzkalas, starpbalstu konstrukcija un monolīta spriegota dzelzsbetona laiduma konstrukcija. Kopējais laiduma plātnes garums 67,6 metri.

Pārvada brauktuve ir 9,9 metrus plata ar divām 3,5 metrus platām braukšanas joslām.

Pārvads, kā arī tā ziemeļu pusē izbūvētā infrastruktūra gājējiem un velobraucējiem ir aprīkota ar drošības barjerām un margām.

Kompānijā norāda, ka gājēju pārvietošanās pa veco pārvadu bija aizliegta, jo pārvada platums nebija atbilstošs drošai gājēju kustībai. Tagad uz pārvada un aiz tā gājēju un velobraucēju infrastruktūra ir izbūvēta 900 metru garumā un 3,2 metru platumā un ar asfaltbetona segumu. Jaunā infrastruktūra savieno jau esošo risinājumu gājējiem un velobraucējiem Noliktavu ielā un Mazās Saules ielā.

Pabeigti Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības darbi. Otrdien, 29.oktobrī, tika atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu.

Dienvidu tilta 3. kārtas laikā izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve - un nobrauktuves no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā ir izbūvēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu, ziņo LETA. Būvdarbus 2009.gadā sāka AS Transport Systems (bijusī AS Dienvidu tilts), kas plānoja tos pabeigt 2011.gadā. Taču 2010.gada vidū darbi tika pārtraukti finansējuma trūkuma dēļ un līgums ar uzņēmējiem tika lauzts.

Pērn izsludinātajā iepirkuma konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība ACB, Tilts un Viadukts.

Sākot no otrdienas, 19. novembra, satiksmei pēc rekonstrukcijas atvērti viadukta ceļa pārvadi Launkalnes pagastā, Vidzemes šosejas un autoceļa Smiltene - Gulbene apļveida krustojumā, vēsta portāls zz.lv.

Objektā (autoceļa A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža 126,4. un 126,6. kilometrā) pēc valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi pasūtījuma strādāja Jēkabpils firma Viadukts.

Objekta kopējās izmaksas ir 421 555 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informē zz.lv.

Būvdarbu laikā tilta betona plātne ir pastiprināta ar dzelzsbetonu, ieklāta jauna hidroizolācija un jauns asfalts divās kārtās, ar dzelzsbetonu pastiprināti četri pārvadu balsti. Izbūvētas lietusūdeņu notekas. Tilta malās uzstādītas atvairbarjeras.

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Pļaviņu hidroelektrostacijā noslēgumam tuvojas vērienīgs remonts — augšējā bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju maiņa. Remontu bija paredzēts pabeigt līdz nākamā gada novembrim, bet jau tagad atlicis nomainīt tikai divas sijas virs sestā hidroagregāta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Latvenergo hidroelektrostaciju tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs skaidrojis, ka nomainīt sijas uzsāka pirms pusotra gada. Līdz šim šāda veida darbi spēkstacijā nav veikti, tāpēc tiem ieplānoja vairāk laika.

« Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti veica mērījumus un konstatēja, ka dzelzsbetona konstrukcijas savu laiku nokalpojušas un vairs nav pietiekami drošas. Tāpēc tās nolēmām aizstāt ar tērauda sijām. Tās ir pietiekami izturīgas, turklāt ievērojami vieglākas nekā no dzelzsbetona gatavotās,» skaidrojis Ostaņēvičs. «Metāla konstrukcijas ekspluatācijas laikā ir daudz vieglāk kontrolējamas nekā no dzelzsbetona izgatavotās, un pat sīkas izmaiņas var redzēt vizuāli. Lai noteiktu izmaiņas dzelzsbetonā, vajadzīgi speciāli sarežģīti mērījumi,» viņš teicis.

Pabeigti pārbūves darbi uz tilta pār Pelīti (41,7. km) uz reģionālā autoceļa Aizkraukle–Jēkabpils (P76). No rītdienas abpus tiltam paliek vien ātruma ierobežojums 70 km/h, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pēc seguma virskārtas izbūves ceļš ir pārklāts ar bitumena saistvielu, kas veido neredzamu plēvi un samazina auto riepu saķeri ar jaunbūvēto segumu. Tāpēc uzreiz pēc remontdarbiem segumam ir paaugstinātas slīdēšanas risks – garāks bremzēšanas ceļš, bremzējot strauji, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Pieredze rāda, ka daudzi autovadītāji nezina par šo faktu, tāpēc mēdz neievērot ātruma ierobežojumu 70 km/h. Taču tas var būt bīstami.

Pelītes tilta pārbūvi veica SIA Viadukts, tā tika sākta šogad aprīlī un tās līgumcena bija 405 tūkstoši eiro (ar PVN).

Savukārt pagājušajā nedēļas nogalē tika pabeigti atjaunošanas būvdarbi tiltam pār Dubnu (11,9. km) uz autoceļa Līvāni–Preiļi (P63). Šos darbus pagājušajā nedēļā sāka un pabeidza SIA Ceļi un tilti un to līgumcena bija 32 tūkstoši eiro (ar PVN).

Rīgas domes deputāti otrdien vienbalsīgi noraidīja SIA Baltic Oil Terminal ieceri būvēt naftas termināli Rīgas brīvostas teritorijā Daugavgrīvā, Flotes ielā 2, informē Rīgas domes pārstāvji.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs norāda, ka šāda naftas un naftas ķīmijas produktu pārkraušanas termināļa izveide var būtiski ietekmēt vidi, kultūras un dabas mantojumu, līdz ar to paredzētā darbība nav akceptējama.

Turklāt iecerētā termināļa būvniecība izraisījusi ievērojamus iedzīvotāju iebildumus. Savulaik pret Baltic Oil Terminal plāniem Daugavgrīvā savākti aptuveni 13 tūkstoši parakstu, bet šīs būvniecības ieceres publiskās apspriešanas laikā saņemtas 3685 iedzīvotāju un trīs organizāciju atsauksmes, no kurām ieceri atbalstīja 235 iedzīvotāji, bet 3450 iedzīvotāji un visas trīs organizācijas izteica noraidošu viedokli.

Noslēgusies atklātā konkursa Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un izpēte Rail Baltica Latvijas posma trases nodalījuma joslā iesniegto piedāvājumu izvērtēšana. Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas - pieņēmis lēmumu, ka vispārīgā vienošanās par darbu veikšanu tiks slēgta ar Latvijas Universitāti un SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Abiem pretendentiem tiek piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurēs, piedāvājot zemāko cenu.

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī Rail Baltica līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu finanšu līdzekļiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apmaksājis visu piesaistīto uzņēmumu izdevumus, kas radušies, uzņēmumiem iesaistoties Zolitūdes traģēdijas seku likvidācijas darbos, apstiprināja VUGD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere.

Kopumā visiem uzņēmumiem samaksāti 101 713 eiro.

Valdība aprīļa izskaņā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 101 713 eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) VUGD personā, lai kompensētu dažādu privāto uzņēmumu Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanas darbos radušos izdevumus.

Valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts paredzēja 612 eiro samaksāt uzņēmumam SIA Alfis par tehnikas izmantošanu nogruvušo konstrukciju transportēšanai, bet 90 349 eiro pārskaitīt uzņēmumam SIA Arsava par tehnikas un cilvēkresursu izmantošanu nogruvušo konstrukciju pacelšanai un transportēšanai.

Šajā remontdarbu sezonā plānota tilta pār Mazo Juglu, kas atrodas reģionālā autoceļa P2 Juglas papīrfabrikas ciemats - Upesciems 1,9 kilometrā, pārbūve, informēja Ieva Niedra, VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāve.

3.jūnijā tika uzsākti sagatavošanās darbi - apbraucamā ceļa un pagaidu tilta izbūve, kas varētu ilgt apmētam mēnesi. Jūlijā tiks uzsākta vecā tilta demontāža un tā vietā līdz šī gada rudens otrajai pusei plānots izbūvēt jaunu.

Būvdarbus veiks SIA Viadukts un to kopējās izmaksas ir EUR 911 939,30, tajā skaitā PVN.

Būvdarbu laikā plānoti satiksmes ierobežojumi - visā objektā atļautais braukšanas ātrums būs 30 km/h un, sākot ar jūliju vai nedaudz ātrāk, transports tiks novirzīts pa pagaidu tiltu.

Sabiedriskā transporta satiksme netiks būtiski mainīta - 16. autobuss kursēs pa jau ierasto maršrutu.