Strauji tuvojas terašu sezona, ko, cerot uz labu vasaru un tūristu pieplūdumu, gaida daudzi ēdināšanas uzņēmumi. Pēdējo gadu izaicinājumi, un nu jau arī straujais resursu izmaksu pieaugums un iedzīvotāju maksātspējas kritums, pamatīgi pārbauda uzņēmēju cīņassparu. Kādas ir ēdināšanas nozares nākotnes perspektīvas un, kas būtu jādara, lai tās uzlabotu?

Mazāk klientu un tūristu

Ēdināšanas nozare ir viena no pirmajām, kas izjūt ekonomikas svārstības. Tiklīdz cilvēki sāk taupīt, samazinās arī tēriņi ārpus mājas, un tas nozīmē mazāk klientu restorānos un kafejnīcās. Šobrīd šī tendence kļūst arvien izteiktāka.

Viens no galvenajiem nozares dzinējspēkiem ir tūrisms. Lai gan pie mums labprāt brauc lietuvieši, igauņi, vācieši, somi, poļi un angļi, kopējais tūristu skaits nav palielinājies un ir tikai pietuvojies 2019. gada līmenim. Turklāt šo pieaugumu lielā mērā nodrošina vietējo iedzīvotāju interese par dzimtās zemes apceļošanu, nevis ārvalstu viesi. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un degvielas cenu kāpumu, maz ticams, ka šogad tūrisms piedzīvos strauju izrāvienu.

Latvija ierindojas starp valstīm ar vislielāko svētku dienu skaitu Eiropā – katru gadu mums ir 15 svētku dienas, bet gadā, kad norisinās Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, – 16 svētku dienas. Saskaņā ar Darba likumu par virsstundu darbu un darbu svētku dienās ir jāmaksā dubultā.

No malas tas izklausās godīgi un saprotami, bet daudzās nozarēs, tostarp ēdināšanas nozarē, šādas dienas ir ļoti neefektīvas dienas. Piemēram, realitātē bieži vien izmaksas par darbu svētku dienās ir finansiāla katastrofa, jo, lai svētku dienā paveiktu tieši to pašu darbu, uzņēmuma darbaspēka izmaksas pēkšņi kļūst divas reizes lielākas.

Ēdinātāji ļoti labi zina, kuri mēneši nesīs zaudējumus. Tie parasti ir klusie nesezonas mēneši ar “bagātīgu” svētku kalendāru. Daudzi patiesībā ir pārsteigti, uzzinot, cik un kādas ir likumā noteiktās svētku dienas. Piemēram, maijs, kurā ir četras svētku dienas. Par 1. un 4. maiju viss ir skaidrs. Arī Mātes diena ir saprotama. Bet pārsteigums parasti sākas maija beigās. Piemēram, Vasarsvētki, kuri var būt maija beigās vai jūnija sākumā – arī ir oficiāla svētku diena ar dubulto samaksu. Un pēkšņi izrādās, ka mēnesī jau ir četras dienas, kurās darbaspēka izmaksas ievērojami pieaug. Tāpat marts vai aprīlis, kas “atnes” vēl trīs dubultās samaksas dienas – atkarībā no tā, kurā mēnesī ir Lieldienas.

Viesmīlības nozare šogad septembrī plāno piketēt saistībā ar valdības bezdarbību krīzes risināšanā nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka protesta mērķis būs arī atkārtoti aicināt samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Par piketa rīkošanu ir vienojusies LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

Viņš uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā nozares organizācijas ir piedāvājušas vairākus konkrētus soļus un risinājumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Šie priekšlikumi prezentēti gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM), tomēr, pēc viņa teiktā, FM neesot neko darījusi, lai ieviestu šos soļus.

Tādējādi biedrības ieskatā Valsts kontroles (VK) pārmetums FM par nespēju mazināt ēnu ekonomiku valstī ir pamatots.

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Pārāk bieži dominē īstermiņa risinājumi, kamēr ilgtermiņa izaugsmes iespējas paliek novārtā. Vai tiešām ar pārtikas PVN likmes samazinājumu pietiks, lai mazinātu iedzīvotāju izmaksu nastu un vienlaikus veicinātu ekonomikas attīstību?

Vai beidzot būs lētāk?

Centrālās statistikas pārvaldes augusta patēriņa cenu dati liecina, ka atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji un inflāciju visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Ņemot vērā šos datus, šķiet apsveicami, ka koalīcija ir panākusi vienošanos par PVN samazinājumu pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai – no nākamā gada šiem produktiem piemēros 12 % likmi. Tikmēr Saeima sola diskutēt arī par cūkgaļas iekļaušanu sarakstā, bet lauksaimnieku organizācijas jau aicinājušas valdību iet vēl tālāk – attiecināt samazināto PVN uz visu svaigās gaļas produkciju, lai neierobežotu nozares konkurētspēju un investīciju iespējas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Kā, raugoties no Apollo Group perspektīvas, jūs raksturotu 2025. gadu?

Aizvadītais gads ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts Apollo Group attīstībā. Uzņēmums nodrošināja spēcīgu naudas plūsmu no pamatdarbības un vienlaikus turpināja ieguldīt izaugsmē. Mūsu diversificētais izklaides un ēdināšanas koncepciju portfelis pierādīja savu noturību arī mainīgas ekonomiskās vides apstākļos. Tāpat mēs sasniedzām peļņu grupas līmenī, kas apliecina iepriekš veikto investīciju atdevi un integrētās eatertainment jeb izklaides un ēdināšanas ekosistēmas dzīvotspēju. Papildus tam paplašinājām klātbūtni noieta tirgos, stiprinājām zīmolus un mērķtiecīgi gatavojāmies nākamajam izaugsmes posmam, tostarp šobrīd notiekošajai obligāciju emisijai līdz 16. martam un ienākšanai kapitāla tirgū.

Ēdināšanas nozarei šā gada sākums būs izaicinājumiem bagāts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir nesezona ēdināšanas un viesu izmitināšanas nozarē. Vienlaikus energoresursu cenas ir augstas, bet klientu, īpaši tūristu, skaits ir neliels.

Jenzis papildināja, ka publiski izskanējusī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadības apņemšanās drīzumā sasniegt 2019. gada tūrisma rādītājus ir apsveicama, tomēr nozarē nav pārliecības par šo plānu segumu situācijā, kad tiek samazināts tūrisma mārketinga budžets.

Viņš uzsvēra, ka trūkst plānošanas vidējā termiņā, lai uzņēmējiem būtu skaidrība un pārliecība par nākotni, prioritārajiem tirgiem, kā arī finansējumu šo tirgu apguvē.

Biedrības vadītājs piebilda, ka Rīgā un Latvijā notiek salīdzinoši maz vērienīgu starptautisku pasākumu, kas piesaistītu lielu viesu skaitu un sniegtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī trūkst laba un savlaicīga mārketinga esošajiem pasākumiem. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja dažu privātu pasākumu organizatoru darbību, piemēram, Rīgas maratonu, kas piesaista ārvalstu sporta tūristu interesi.

Personāla izmaksas šobrīd ir lielākais izaicinājums ēdināšanas nozarei, intervijā atzina picērijas "Čili Pizza" franšīzes turētāja "Tiamo grupa" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Pēc viņa teiktā, lai arī nozare apgrozījuma ziņā lielā mērā atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, tās "veselība" vēl nav pilnībā atkopusies.

"Daļēji varam teikt - jā, apgrozījuma ziņā mēs esam atgriezušies pirmspandēmijas līmenī. Vismaz mēs, un, domāju, arī vairums nozares spēlētāju kopumā esam atpakaļ tur, kur bijām pirms pandēmijas," sacīja Zukulis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nozares finansiālā situācija joprojām ir trausla. "Taču, ja runājam par nozares "veselību", tad noteikti nē - tur mēs neesam atgriezušies, un, manuprāt, tuvākajā laikā arī nevarēsim. Pandēmija un arī gadi pēc tās ļoti būtiski mainīja izmaksu struktūru. Ļoti strauji pieauga personāla izmaksas, un līdz ar to mainījās arī viss izmaksu balanss," skaidroja Zukulis.

Šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada deviņos mēnešos pieaugums ir 1,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem.

Deviņu mēnešu IKP faktiskajās cenās sasniedza 30,8 miljardus eiro, bet šā gada 3. ceturksnī IKP bija 11,2 miljardi eiro. Iepriecinošākais fakts, ka lielāko ieguldījumu IKP izaugsmē 3. ceturksnī veido tieši apstrādes rūpniecības nozare. Nepatīkamākais, ka importa izaugsme apsteidz eksporta apjomu pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība - izaugsmes priekšgalā

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtības izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība auga par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 9,2% un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7%.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

Svaigās kulinārijas ražošanas uzņēmums SIA "Latvijas pārtikas ražotājs" šogad sāks jaunas ražotnes būvniecību, investējot aptuveni piecus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Jaunu iekārtu uzstādīšanā un ražošanas procesu optimizēšanā "Latvijas pārtikas ražotājs" pērn investēja 500 000 eiro. 2025. gadā uzņēmums saražoja par apmēram 15% vairāk produktu nekā gadu iepriekš.

"Latvijas pārtikas ražotāja" valdes loceklis Eduards Beļinskis norāda: "Gatavo kulinārijas un konditorejas izstrādājumu ražošana Latvijā ir perspektīva nozare ar lielu attīstības potenciālu. Aizvadītajā gadā aktīvi palielinājām gan pārtikas mazumtirdzniecības tīklos patēriņam nodoto ēdienu daudzumu, gan ēdināšanas uzņēmumiem piegādāto produktu klāstu. Šis gads ir iezīmējis jaunu tendenci, proti, kafejnīcas un restorāni arvien biežāk mums uztic pircēju iecienītu pamatēdienu ražošanu, bet saviem pavāriem ļauj radīt klientu retāk izvēlētus šedevrus. Šādā veidā ēdināšanas pakalpojumu sniegšana kļūst daudz rentablāka un kafejnīcā uz vietas nevienam vairs nav jānodarbojas ar karbonāžu klapēšanu vai kartupeļu mizošanu. Sadarbībā ar juridiskām personām pārdošanas apjomi pērn būtiski auguši.”

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits reģionā pērn kopumā saglabājās stabils, liecina jaunākais starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona maksātnespējas pētījums (CEE Insolvency Study 2026).

Statistikā ietverti gan uzņēmumu bankrota, gan restrukturizācijas procesi, un to kopējais skaits pieauga vien par 0,26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uz šī fona Latvija izceļas ar ceturto straujāko maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu reģionā – par 7,4%, pārtraucot četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci.

Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums pērn reģistrēts vien Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā. Baltijas valstu vidū lielākais samazinājums pērn reģistrēts Lietuvā (-13%), savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Vienlaikus “Coface” eksperti brīdina, ka, lai gan Baltijā situācija kopumā ir stabila, būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos.

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9 %.

Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2 %.

Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu. Kamēr arodbiedrības un darba devēju organizācijas lauž šķēpus, cīnoties katrs par savu taisnību, vietā ir jautājums – vai Latvija var atļauties tik dāsnas piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās?

Vislielākās arodbiedrību bažas ir par likumā noteikto virsstundu piemaksu samazināšanu no 100 % uz 50 % no stundas algas likmes. Tiek argumentēts, ka šādas izmaiņas būtiski samazinātu darbinieku ienākumus, īpaši zemāko algu saņēmējus, negatīvi ietekmējot strādājošo labklājību ilgtermiņā. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka zemāka piemaksa varētu mazināt darbinieku motivāciju strādāt virsstundas. Tas liek domāt, ka virsstundas veido būtisku strādājošo ienākumu daļu, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina pretējo. Latvijā virsstundas veido nelielu daļu no visa darba laika, un pat tās, kas tiek oficiāli uzskaitītas, tikai nedaudz palielina darbinieku ienākumus. Dati liecina, ka 2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja tikai 6,3 % no visiem darba ņēmējiem.

Latvijā restorāni patlaban ir grūtā situācijā, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš sacīja, ka vēl viens "Michelin" ieteiktais restorāns "Barents" ir paziņojis par savu slēgšanu, kas apliecina to, ka gada sākumā ēdināšanas nozare un restorāni ir grūtā situācijā.

Jenzis papildināja, ka ēdināšanas nozarē uzņēmējiem ir grūti ne tikai smalko restorānu segmentā, bet vairāki restorāni aizveras "klusi un mierīgi". Viņš sacīja, ka tas varētu turpināties, jo pašlaik ir nesezona un uzņēmējiem nav cerību, ka kaut kas varētu mainīties, jo politiskā līmenī nenotiek diskusijas par nozares kritisko situāciju un atbalstu tai.

Vecrīgā slēgs Michelin ieteikto Barents restorānu un bāru

Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais...

"Kvalitatīvi produkti, kas ir viesu iemīļoti un apmeklēti, nevar izdzīvot un nevar turpināt darbību. Tas nozīmē, ka kopējā sistēmā kaut kas nav kārtībā," minēja Jenzis.

Tādējādi LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir vienojušās par nākamajiem soļiem, tostarp piketu šī gada septembrī, minēja Jenzis.

Viņš sacīja, ka pašlaik politiskā līmenī ir bezdarbība, kā arī nozares kontekstā ir vairāki izaicinājumi, tostarp tūristu ir maz, cilvēku pirktspēja krītas, nodokļu slogs ir augsts, Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Tādējādi, pēc viņa teiktā, nav redzama "gaisma tuneļa galā" un nozarei netiek pausts atbalsts.

Jau ziņots, ka Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais "Barents" restorāns un bārs.

Restorāna un bāra pēdējā darba diena būs 31. janvāris.

Tādējādi šis būs otrais "Michelin Guide" iekļautais restorāns Latvijā, kas tiks aizvērts šī gada janvārī. Kā ziņots, šogad 12. janvārī tika slēgts jūras produktu restorāns "Tails" Antonijas ielā Rīgā.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Lido mātesuzņēmums Apollo Group, kas ir lielākais izklaides un ēdināšanas uzņēmums Baltijā, plāno investēt aptuveni 30 miljonus eiro Somijā, kā arī veikt būtiskas investīcijas Baltijā, īstenojot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju.

Lai finansētu turpmāko izaugsmi Latvijā, Lietuvā un Somijā, uzņēmums emitē obligācijas ar 7% gada procentu likmi. Investori Baltijā, tostarp Latvijā, var pieteikties obligāciju iegādei līdz 16. marta pēcpusdienai.

“Ja Somija šobrīd veido aptuveni 6% no grupas pārdošanas ieņēmumiem, tad dažu gadu laikā šis īpatsvars varētu sasniegt pat piekto daļu. Lai to panāktu, līdzās jau esošajiem astoņiem restorāniem plānojam atvērt vēl ap 20 jaunus ne tikai KFC, bet arī Lido un Vapiano restorānus,” norāda Apollo Group izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Šobrīd ikviens investors Baltijā var piedalīties Apollo Group izaugsmes stāstā. Obligāciju emisijā piesaistīto finansējumu plānots izmantot ne tikai uzņēmuma attīstībai Somijā, bet arī jauniem projektiem Baltijā. Rīgā uzņēmums būvē Lido centrālo virtuvi Imantā – modernu risinājumu, kas ļaus no vienas lokācijas koordinēt ēdiena piegādes restorāniem vairākās valstīs un uzlabot darbības efektivitāti. Plānots, ka Lido centrālo virtuvi, kas kalpos kā loģistikas centrs uz pārējiem uzņēmuma tirgiem, pabeigs 2027. gadā. “Obligāciju emisija dos mums iespēju paātrināt Apollo Group izaugsmi un nostiprināt pozīcijas mūsu darbības tirgos. Tas ļaus attīstīt gan esošos, gan jaunus konceptus un gandrīz divkāršot darbības vietu skaitu Baltijā un Somijā – no 170 līdz aptuveni 300,” uzsver T. Tīvels.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā atelpas brīži starp dažādiem globāliem ekonomiskiem satricinājumiem ir būtiski sarukuši. Ekonomiskā attīstība dažubrīd notiek kā pa amerikāņu kalniņiem. Šī iemesla dēļ pasaules nenoteiktības indekss ir sasniedzis 35 gadu augstāko līmeni un turpina kāpt.

Mazos, atvērtos tirgos – tādos kā Latvija, Lietuva un Igaunija – sekas vispirms parādās uzņēmēju uzvedībā, nevis iekšzemes kopprodukta (IKP) datos. Tas nozīmē, ka izmaiņas nepieciešamas arī biznesa risku izvērtēšanā.

Pirmā pazīme – maksājumu kavējumi

Pirmie signāli parādās uzņēmumu maksājumu kavējumu datos – nokavēti maksājumi, bankām, līzinga uzņēmumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, degvielas tirgotājiem, parādu piedzinējiem u.tml. Tā kā šie dati visās trīs valstīs tiek atjaunoti katru dienu, tie ļauj reālā laikā pamanīt finanšu spriedzi uzņēmumā, un tas ir krietni pirms uzņēmumā ir iestājušās nenovēršanas problēmas, kas var beigties ar maksātnespēju.

Sākoties 2026. gadam, tirdzniecības centru nozare Baltijā vairs neuzdod sev jautājumu, vai mainīties, jo jautājums ir tikai, cik ātri un cik gudri to darīt.

Nozare ienāk jaunā attīstības posmā, kurā vienlaikus iezīmējas trīs skaidras tendences: dinamisks ēdināšanas, izklaides un sporta piedāvājuma pieaugums, vēl plašāks mākslīgā intelekta pielietojums un sinerģija ar apkārtējās pilsētvides attīstību.

Ēdināšana, izklaide un sports – kāpēc tieši šīs kategorijas?

Atbilde patiesībā ir vienkārša: ērtība un paradumi. Cilvēki arvien apzinātāk plāno savu laiku un labprāt apvieno vairākus mērķus vienā vietā – iepirkšanos, maltīti, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvu laika pavadīšanu. Līdz ar ko liels tirdzniecības centrs nomniekiem sniedz, ja ne gluži garantētu, tad noteikti prognozējamu klientu plūsmu, savukārt apmeklētājiem – iespēju visu izdarīt ērti vienā vietā.Šo tendenci apstiprina arī konkrēti dati. Mūsu nesen veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem ziemas periodā rāda, ka aukstajos mēnešos tirdzniecības centri arvien biežāk tiek apmeklēti ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu saņemšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Igaunijas kūrortpilsētas Pērnavas tūrisma organizācija Visit Pärnu ir Alpha Agency ilggadējs klients, ar kuru gadu gaitā izveidojusies cieša, stratēģiska un uz rezultātu orientēta sadarbība. Līdzšinējās kampaņas Baltijas tirgū devušas stabilu izaugsmi, taču jaunākā sadarbība ar grupu Prāta Vētra kļuvusi par līdz šim spēcīgāko izrāvienu Latvijas tirgū tieši tūristu piesaistes ziņā.

2025. gadā Visit Pärnu un Prāta Vētra noslēdza sadarbības līgumu, padarot grupu par oficiālo Pērnavas zīmola vēstnesi Latvijā. Kampaņas ietvaros grupas dalībnieki - Renārs Kaupers, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts un Kaspars Roga - devās iepazīt Pērnavu un tās apkārtni, atklājot atpūtas, gastronomijas un kultūras pieredzes iespējas. Video stāsti reels formātā tika izplatīti digitālajās platformās, iedvesmojot Latvijas iedzīvotājus ieplānot savu braucienu uz Pērnavu.

Tūrisma nozare piedzīvo būtiskus satricinājumus

Pēdējo gadu laikā tūrisma nozare Baltijas reģionā piedzīvojusi vairākus secīgus globālus satricinājumus. Vispirms nozare piedzīvoja strauju kritumu Covid-19 pandēmijas laikā, kad ceļošana tika būtiski ierobežota un starptautiskā tūrisma plūsma gandrīz apstājās.Tikko sākās pakāpeniska atkopšanās, tūrisma nozari atkal ietekmēja plašāka ģeopolitiskā nenoteiktība reģionā, kas lika daļai ceļotāju kļūt piesardzīgākiem attiecībā uz ceļošanu Baltijas valstīs.Rezultātā tūristu plūsma no dažiem tradicionāli nozīmīgiem tirgiem būtiski samazinājās, un galamērķiem nācās konkurēt vēl intensīvāk par ceļotāju uzmanību.Šādos apstākļos tūrisma organizācijām bija īpaši svarīgi aktivizēt darbu prioritārajos tirgos un meklēt jaunus veidus, kā atjaunot ceļotāju interesi. Latvija vēsturiski ir viens no nozīmīgākajiem Pērnavas tūrisma tirgiem, tāpēc stratēģiska sadarbība ar sabiedrībā labi zināmu un uzticamu zīmolu - grupu Prāta Vētra - kļuva par loģisku soli, lai atkal pievērstu uzmanību galamērķim.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Latvijā viesmīlības nozarei šā gada sākums bija būtiski vājāks nekā attiecīgais periods pagājušajā gadā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Atsaucoties uz asociācijas biedru sniegto informāciju, viņš norādīja, ka ārvalstu viesu skaits Latvijā 2026. gada pirmajos divos mēnešos bija mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Līdzīgu ainu rāda arī pasažieru plūsmas Rīgas lidostā, jo statistika šogad janvārī un februārī nebija ar pozitīvu dinamiku, kamēr kaimiņvalstu lidostās pasažieru skaits pieauga.

"Tas nozīmē, ka tūristi reģionā ir, bet viņi arvien biežāk izvēlas citus galamērķus, nevis Rīgu," uzsvera asociācijas vadītājs.

Vienlaikus Kalniņš sacīja, ka janvāris un februāris viesmīlības nozarē vienmēr ir klusākie mēneši, tāpēc pilsētas un valstis, kas nopietni domā par tūrisma attīstību, šajā laikā mērķtiecīgi piesaista lielus starptautiskus pasākumus - konferences, sporta sacensības vai festivālus, kas spēj piepildīt viesnīcas arī nesezonā. Tomēr Latvijā un Rīgā šā gada sākumā šādu pasākumu praktiski nebija.