VID informēts par 300 000 fizisko personu banku kontiem 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis informāciju par 300 tūkstošiem fizisku personu bankas kontiem, kuros apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro gadā, svētdien vēstīja LNT TOP10.

Zane Atlāce - Bistere, 2019. gada 04. marts plkst. 6:12

Foto: pixabay.com

Pērn septembrī VID pirmo reizi no bankām saņēma ziņas par kontu atlikumiem, bet līdz 1. februārim pirmo reizi saņēma arī ziņas par kontu apgrozījumu. Interesanti, ka vairāk nekā 430 personām katrai konta apgrozījums bijis no 1 līdz 10 miljoniem eiro, bet 14 fiziskām personām katrai konta apgrozījums bijis virs 10 miljoniem eiro.

Starp šiem datiem esot arī lielas aizdomīgas summas – tā LNT TOP10 atklāja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa -Ādmine. «Konta atlikums ir nulle un, piemēram, 2 miljoni iekšā, 2 miljoni - ārā, oficiāli ienākumu nav, par kuriem mūsu rīcībā varētu būt informācija, lai varētu saprast, kas tā ir par naudu. Tiklīdz fiziskās personas būs izpildījušas pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tad visus datus, kas mūsu rīcībā, izlaidīsim caur automatizēto riska analīzi un faktiski vasaras beigās sāksim mērķtiecīgāku darbu ar riskantajām fiziskām personām, kur vētīsim, kas tad tā ir par naudu,» tā skaidroja VID pārstāve.

Informāciju par kontiem VID ņems vērā, kontrolējot arī darījumus skaidrā naudā. Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja būtiskus ierobežojumus darījumiem ar skaidru naudu, no pašreiz atļautajiem 7200 eiro mazināt latiņu līdz 3000 eiro, auto tirdzniecības jomā slieksni plānots mazināt līdz 1500 eiro, bet nekustamā īpašuma tirgū darījumus skaidrā naudā vispār aizliegt. Ja tos apstiprinās arī Saeima, Latvijā šie ierobežojumi būs vieni no stingrākajiem Eiropas Savienības valstīs.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka jaunie ierobežojumi nepatiks nedz uzņēmumiem, ne privātpersonām, tomēr tas var izrādīties efektīvs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Tikmēr citi eksperti šaubās, vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava, turklāt arī spēkā esošais Darba likums paredz: «Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies». Finanšu ministrija tagad sākusi domāt šo normu mainīt. Lai arī 95% strādājošiem jau ir konti bankās un likuma izmaiņas šoku neradītu, nolemts situāciju vēl izpētīt jo tas var atsaukties uz lauku ļaudīm ar zemiem ienākumiem.

VID jau pērn pastiprināja darījumu kontroli auto tirgū, kur 90% darījumu notiek skaidrā naudā. Atklājies, ka daudzi cilvēki nemaz nezina jau par esošajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai – VID pērn pieķēra vairākus desmitus cilvēku, kuriem draud nepatīkams sods- 15% no darījuma apjoma. Vērtējot topošos ierobežojumus, lietotu auto tirgotāju pārstāvis Uģis Vītols prognozē, ka ierobežojumus dēļ, kas vērsti uz cīņu ar shēmām, cietīs ierindas cilvēks. Viņš prognozē, ka pieaugs auto pirkšanas darījumu skaits kaimiņvalstīs, jo sevišķi Lietuvā, kur nav skaidras naudas darījumiem ierobežojumu.

«Pieļauju, ka shēmošana nebeigsies. Manuprāt, tieši tas ir tas, kas varētu apgrūtināt kaut kādas izkontrolēšanas iespējas un beigās gala patērētājs būs cietējs, ja no šāda tirgotāja kaut ko pirks,» bažīgs «Provento» direktors Uģis Vītols.

Spriežot pēc Latvijas Bankas datiem, skaidru naudu ikdienas pirkumos Latvijas iedzīvotāji izmanto vienlīdz tik pat daudz kā bezskaidras naudas norēķinus un tie ir miljardiem eiro gadā. Ja vēl var saprast skaidras naudas lietošanu pārtikas vai apģērbu iegādē, VID satraucas, ka Latvijā strauji aug fizisku personu veikti lielāka apjoma darījumi, kurus deklarē uzņēmumi - pērn 14 tūkstoši privātpersonas bija deklarējušas darījumus par 68 miljoniem eiro, tātad nepilni 5000 eiro vienā darījumā. VID dati liecina, ka pērn šādi pirkti vieglie auto, ceļojumi, pulksteņi, dārgas rotaslietas, maksāta arī īre, visticamāk, dārgās mājās vai ekskluzīvos dzīvokļos. Šie darījumi apliecina, ka fizisku personu rokās ir pietiekams skaidras naudas apjoms, kur daļa, iespējams, ir šaubīga – tā norāda Finanšu ministrijā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 01. marts plkst. 10:58

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 6,5 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam...

2019. gada 01. marts plkst. 9:06

PNB Bankas zaudējumi pērnā gada nogalē sasniedza 5,1 miljonu eiro, liecina bankas...

2019. gada 01. marts plkst. 8:27

Ir skaidrs, ka brīžiem varbūt izdevīgāk zaudēt kauju, lai beigās uzvarētu karā,...

2019. gada 01. marts plkst. 7:33

Latvija tuvākajos gados nekļūs par bezskaidras naudas ekonomiku, taču skaidras naudas aprite...

2019. gada 28. februāris plkst. 19:10

AS Baltic International Bank 2018. gada 4. ceturkšņa finanšu sniegums ir pārspējis...

2019. gada 28. februāris plkst. 17:04

AS Rietumu Banka tīrā peļņa pērn sasniegusi 33,7 miljonus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā...

2019. gada 28. februāris plkst. 13:18

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas...

2019. gada 28. februāris plkst. 13:13

2018. gadu AS BlueOrange banka noslēdza ar peļņu 7,4 miljonu eiro apmērā, liecina neauditētie...

2019. gada 27. februāris plkst. 17:53

Zviedrijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai...

2019. gada 27. februāris plkst. 17:46

SEB bankas klientiem izplatīti krāpnieciski epasti ar aicinājumu atvērt saiti un ievadīt Smart-ID...