Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga par 7,4% (no 722 līdz 775 eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie jaunākie dati.
Vidējās darba samaksas gada pieauguma temps 2014. gada 3. ceturksnī uzrādīja tādu pašu kāpumu kā šā gada 1. ceturksnī.
Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 8,5% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,6%. 2014. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 753 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – 819 eiro. Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,8% – no 715 līdz 763 eiro.
Šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 3. ceturksni vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, ko pielieto vidējās darba samaksas aprēķinam, nemainījās, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 7,4%.
2014. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 566 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,7%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no šā gada 1. janvāra.
2014. gada 3. ceturksnī reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,8%,bija 7,8%.
Salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 1,7% (privātajā sektorā – par 2,4%, bet sabiedriskajā – par 0,6%).
2014. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vidējā bruto darba samaksa visstraujāk augusi profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10,9%, būvniecībā – par 10,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,4% un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 10,0%.
Gada laikā profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
Joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, un tirdzniecībā.
Galerijā augstāk skaties, kurās nozarēs ir vislielākais atalgojums un visstraujākais darba samaksas kāpums!
#1/10
Finanšu un apdrošināšanas darbības
Pieaugums gada laikā: 8,4%
Vidējā darba samaksa: 1642 eiro
#2/10
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Pieaugums gada laikā: 5,5%
Vidējā darba samaksa: 1207 eiro
#3/10
Elektroenerģija, gāzes apgāde un siltumapgāde
Pieaugums gada laikā: 4,1%
Vidējā darba samaksa: 1155
#5/10
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Pieaugums gada laikā: 10,9%
Vidējā darba samaksa: 932
#6/10
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
Pieaugums gada laikā: 2,4%
Vidējā darba samaksa: 884 eiro
#7/10
Transports un uzglabāšana
Pieaugums gada laikā: 5,1%
Vidējā darba samaksa: 808 eiro