Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.

Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".

Būvniecības iecere paredz ugunsgrēkā cietušo sešu stāvu dzīvojamo ēku Kalnciema ielā 2b (celta 1914.g., arh. E.V.E. Frīzendorfs) pārbūvēt sākotnējā apjomā pret ielas frontēm, saglabājot un atjaunojot vēsturiskās ēkas Kalnciema ielā 2b fasādi pret Raņķa dambi, kas pēc notikušā ugunsgrēka ēkā tika iekonservēta atbilstoši Būvvaldes nosacījumiem. Tādējādi, braucot vai nākot virzienā no Vanšu tilta puses, ēkas aprises atgādinās to vēsturisko izskatu.

Policija neatklāj ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn izdegušajā 100 gadus vecajā Kalnciema ielas graustā 

Izmeklētāji nav atklājuši ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn notikušajā ugunsgrēkā...

Arhitektu biroja "NRJA" vadītājs un projektēšanas pasniedzējs Latvijas Mākslas Akadēmijā U. Lukševics teic, ka šī kvartāla projektēšana ir ieilgusi dažādu apstākļu sakritības dēļ: "Arhitektu birojs "NRJA" jau bija izstrādājis un apstiprinājis šīs ēkas rekonstrukcijas projektu tās iepriekšējam īpašniekam. Kad 2018. gada novembrī ēkā Kalnciema ielā 2B notika ugunsgrēks, protams, sabiedrībā un pilsētas vadošo ierēdņu vidū radās pastiprināta interese par šo objektu. Līdz tam brīdim ēkām Kalnciema ielā 2b un Raņķa dambī 14 nebija pieminekļu statusa, un tās arī atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra robežām. Tomēr pēc šī notikuma tika lemts, ka abām ēkām tiek piešķirts vietējas nozīmes pieminekļa statuss, un ēkas ir atjaunojamas to vēsturiskajā izskatā. Šī visa kvartāla apbūve vairākas reizes tika izskatīta Rīgas pilsētas Būvvaldē. Tā kā Būvvaldes padomē to izskatīja kā vienu veselumu, gandrīz gadu valdīja neziņa, jo nebija skaidrs, vai vēsturiskajām ēkām tiks piešķirts pieminekļa statuss."

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas un Būvvaldes padomes sēdēs ir atbalstīts arhitektu biroja "NRJA" veidotais piektais pārbūves variants, kas paredz atjaunot zudušo vēsturisko apjomu un fasāžu dalījumu, pašai fasādes plaknei piemērojot mūsdienīgu risinājumu - ķieģeļu "pikselāciju". Masā krāsoto ķieģeļu mūris atveidos vēsturiskos ciļņus un dekorus, lai fasāde, skatā no publiskās āra telpas, atbilstu tās vēsturiskajam izskatam. Tomēr tuvumā detalizācijas mērogs tiks apzināti mainīts, lai kvartāls atbilstu sabiedrības pieprasījumam pēc mūsdienīgas apbūves.

Nākotnē ēka plānota kā viesnīca ar nelieliem numuriņiem, kurā nodrošināta vides pieejamība publiskajām telpām un koplietošanas telpām.

Ne tikai Rīga, bet arī pilsētas reģionos aizvien vairāk domā, kā degradētās teritorijas izmantot un izveidot tās par vietu biznesa attīstībai, apvienojot uzņēmējus un veidojot biznesa kvartālus.

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir radoši industriālā kvartāla izveide Kuldīgā. Jau ilgu laiku Kuldīgā pieprasījums pēc ražošanas telpām ir lielāks nekā piedāvājums. Tas jo īpaši ir aktuāli jaunuzņēmumiem, kuri ir jaunpienācēji Kuldīgas uzņēmēju vidē un ir plašāku telpu meklējumos. “Ja arī ir iespēja tikt pie kādām telpām, tad tās bieži vien ir nepiemērotas un prasa manāmus ieguldījumus no paša uzņēmēja puses, bet jaunam uzņēmumam startā nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi varētu izdarīt visu. Radoši industriālā kvartāla attīstītājs nāca klajā ar līdz šim nebijušu piedāvājumu, izremontēja ražošanas telpas, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības. Uzņēmumiem ir vieglāk maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, nevis uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus telpu remontā. Kvartālam tikai sākot savu darbību, uzrunājām tā attīstītāju, minot, ka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kuri ir telpu meklējumos. Ikviens telpu īpašnieks būtu ieinteresēts ātri aizpildīt telpas, lai tās varētu ātrāk sākt atpelnīt ieguldījumus,” stāsta LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma.

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Noslēdzies biedrības “Āgenskalna apkaimes biedrība” iesniegtais Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projekts “Āgenskalna laukums”, kura rezultātā tika labiekārtots Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64.

Laukums ekspluatācijā nodots februārī, bet līdz aprīlim tikuši risināti jautājumi par tā turpmāko apsaimniekošanu.

Projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves.

Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes uz Nometņu ielas, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izvietots brīvpieejas ūdenskrāns ar pogām – tas uz ziemas sezonu bija ticis atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu, taču, iestājoties siltākam laikam, atsācis darbību.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Āgenskalna tirgus ēkai sākti betonēšanas darbi, kurus plānots veikt desmit kārtās un noslēgt šī gada septembrī.

Kopējais plānotais betona apjoms ir ap 600 m3. Rekonstrukcijas ietvaros plānota visu ieejas mezglu seguma, lielā paviljona pirmā un otrā stāva grīdu, pagraba stāva noliktavas telpu, pārtikas uzglabāšanas kameru un saldētavu betonēšana.

Betonu piegādā viens no Āgenskalna tirgus atbalstītājiem - būvmateriālu ražotājs Schwenk Latvija. “Šis ir vērienīgs un tehnoloģiski sarežģīts betonēšanas darbu projekts un esam gandarīti būt partneris vēsturiskā un pilsētai būtiska projekta īstenošanā, saka Schwenk Latvija valdes loceklis, materiālu biznesa direktors Jegors Golubevs. Betonējot tiks izmantoti divi dažādi betona veidi, pielāgojot tehnoloģisko specifiku katrai ēkas daļai.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Šajā ziemā Āgenskalna tirgus papildināts ar jaunu ziemas paviljonu, tādējādi paredzot plašāku preču klāstu.

No decembra Āgenskalna tirgū pastāvīgi darbojas jauns paviljons, kur ikdienā var iegādāties dārzeņus un augļus, pienu un olas, gaļu un zivis, maizi un konditorejas izstrādājumus.

Investīcijas jaunā paviljona izveidē pagaidām netiek izpaustas.

Visu decembri tirgus pagalmu piepildīs arī visu izmēru un kuplumu egles. Tāpat varēs iegādāties austrumu saldumus un lietuviešu halvu, kazas sieru, bišu maizi, sukādes, ievārījumus, piparkūku mīklu, kā arī karstvīnu un "street food".

Decembra sestdienās un svētdienās Āgenskalna tirgū tirgosies vairāk nekā 20 Latvijas mājražotāji.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Kaamos" tuvāko divu gadu laikā plāno aizņemt 10% Latvijas tirgus, kas patlaban Rīgas gadījumā ir apmēram 200 jaunu dzīvokļu gadā, sacīja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš stāstīja, ka "Kaamos" ir bijuši projekti gan Somijā, gan Gruzijā, no kuriem gan tagad uzņēmums ir izgājis ārā, veiksmīgi pārdodot biznesu. Uz Latvijas tirgu "Kaamos" bija skatījies jau 15 gadus, taču uzņēmums līdz šim nebija saticis pietiekami aktīvu vietējo partneri, lai savus mērķus realizētu un spertu galējo soli.

"Latvijas tirgus ir ļoti perspektīvs, jo no Tallinas un Viļņas tirgus tas atpaliek par apmēram pieciem gadiem gan cenu, gan apjoma ziņā. Turklāt Latvijā ir mazāka konkurence attīstītāju starpā, kā arī ir zemākas zemes cenas. Igaunijas tirgū lielākā konkurence ir pat ne par dzīvokļu pārdošanas iespējām, bet zemes iegādes iespējām. Latvijā ir diezgan plašas iespējas iegādāties zemi," stāstīja Buks-Vaivads.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gada janvārī nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena saglabājās 807 EUR/m².

Kopumā pērn sērijveida dzīvokļu cenas kopumā samazinājās par 1,5 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākais sērijveida dzīvokļu tirgus pārskats.

Lai arī 2020. gadā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde, gadu mijā notika nelielas pozitīvas cenu svārstības. Tās, visticamāk, izraisīja nepietiekamais piedāvājums, un līdz ar to daudzviet Rīgas lielākajos mikrorajonos dzīvokļu cenas palielinājās.

Pēc 2020. gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada sākumā tika novērots mērens piedāvājuma kāpums. Lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits janvārī nedaudz palielinājās (7 %), savukārt kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus attīstību, AS "Rīgas Centrāltirgus" Rīgas domes uzdevumā izsludina nekustamā īpašuma Brīvības ielā 90A, Rīgā nomas un apbūves tiesību mutisku izsoli.

Nekustamā īpašuma iznomāšanas mērķis ir tā atjaunošana un attīstīšana, Vidzemes tirgus darbības nodrošināšana, uzturēšana un apsaimniekošana.

Izsoles noteikumi paredz, ka Nomniekam būs jāatjauno un jāattīsta divas esošās vēsturiskās tirgus ēkas, jāiekārto tirgus laukums ar tirdzniecības vietām.

Jāuzbūvē darījumu ēka, palīgēkas un skatuve, kas paredzēta kultūras aktivitāšu nodrošināšanai. Kā arī, jāizveido autostāvvieta un apzaļumots aktīvās atpūtas laukums gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Nomas līgums tiks slēgts uz 30 gadu termiņu.Izsole notiks 2019. gada 9. martā plkst. 11 AS “Rīgas Centrāltirgus” telpās Nēģu ielā 7, Rīgā, 3.stāva zālē.

Jau vēstīts, ka potenciālajiem nomniekiem pirms dalības izsolē tiks prasīta arī astoņu miljonu eiro liela investīciju garantija. "Šāda garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," iepriekš skaidroja Rīgas mērs. Šāda summa tika izvēlēta, jo Āgenskalna tirgus investoriem bija nepieciešams garantēt piecus miljonus eiro lielas investīcijas, bet Vidzemes tirgus ir lielāks.

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir uzņēmums Bonava, kas 2020.gadā uzrādījis teju identiskus pārdošanas apjomus kā gadu iepriekš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktajā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā par 2020.gadu apkopots, ka Bonava 2020. gadā aktīvi pārdevusi dzīvokļus 6 projektos.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Bonavai strauji pietuvojies YIT, pateicoties labajiem pārdošanas rādītājiem Green City un Annas Parks projektos.

Topa trešajā vietā ierindojas Merks, kas šajā vietā pakāpies no septītās pozīcijas gadu iepriekš. Merks turpina pārdošanu projektā Gaiļezera nami, kura pirmā kārta jau izpārdota, kā arī 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā projektā Merks Viesturdārzs.

Tāpat TOP 10 iekļuvuši attīstītāji Vastint un R.Evolution, kas līdz šim specializējušies uz premium projektu attīstīšanu. Šie abi attīstītāji kopā veido vairāk kā pusi no premium tirgus pārdošanas apjomiem.

No jauniem attīstītājiem topā iekļuvuši divi: Home 4 Living, kas 2020. gadā nodeva ekspluatācijā Mārupes namu pirmo kārto un pašlaik būvē otro kārtu; kā arī igauņu attīstītājs Hepsor, kas 2020. gadā pabeidzis trīs projektus: Legato un Sentimento Āgenskalnā un Strēlnieku 4B klusajā centrā.

TOP 10 attīstītāji un to tirgus daļa 2020. gadā pēc pārdošanas ieņēmumiem:

Avots: Colliers

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Latvijas Universitātei (LU) pirmajā izsolē par 3,01 miljoniem veiksmīgi izdevies pārdot apjomīgu bijušo fakultātes kompleksu Āgenskalnā, Zeļļu ielā 8.

Īpašums sastāv no trīs galvenajām ēkām - studentu dienesta viesnīcas, fakultātes ēkas un laboratoriju korpusa, kā arī vairākām palīgēkām. Kompleksa ēku kopējā platība ir 10 565 m2. Zemes īpašums 3,71 ha platībā, uz kura atrodas ēkas, ir Rīgas domes īpašumā. Īpašuma sastāva izsoles sākuma cena tika noteikta 3 miljonu eiro apmērā.

"Vērtējot izsoles rezultātus, esam apmierināti ar to, ka pirmā izsole ir noslēgusies ar rezultātu, ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu tirgus investīciju objektiem šobrīd ir "iesaldēts", darījumu apjoms ir būtiski krities un investori ir ļoti piesardzīgi un neuzņemas pārlieku lielu risku. Šādas tendences ir jūtamas, arī skatoties uz citu tirgus dalībnieku rīkotām izsolēm, kurās tiek piedāvāti apjomīgi Rīgas centra objekti: bieži vien pirmās izsoles noslēdzas bez rezultāta un, lai piesaistītu investoru interesi, pārdošanas cena tiek samazināta," komentē LU finanšu konsultants Aleksandrs Geržatovičs.

Lai palīdzētu visiem topošajiem un esošajiem uzņēmējiem nodibināt un attīstīt e-Uzņēmumu, "Citadele" un Ekonomikas ministrija 19. maijā no plkst. 10.00 līdz 11.30 organizē bezmaksas vebināru – "Kā nodibināt e-Uzņēmumu: no A līdz Z".

Vebinārā eksperti stāstīs, kā nodibināt savu uzņēmumu un digitālajā komercijā integrēt klientu maksājumus, e-Identitāti un eParakstu, kur saņemt finansējumu savām idejām, kā arī sniegs citus noderīgus padomus ceļā uz komercijas attīstīšanu internetā.

Vebināra darba kārtība:

10.00- 10.10 Vebināra atklāšana:

Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Uzņēmēja stāsts: Kārlis Dambergs, Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla tirgus īpašnieks

10.10- 10.20 Anete Pētersone, Uzņēmumu reģistra valsts notāre – Dibināt uzņēmumu attālināti ir ērti un mūsdienīgi

Kafijas grauzdētava Kalve Coffee ceļā uz ilgtspējas izcilību ieguvusi B Corp sertifikātu. Uzņēmuma nākotnes plāni saistās arī ar kotēšanos biržā.

Kalve Coffee līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta, ka ceļš uz B Corp nav bijis viegls, prasot intensīvas pūles un rūpīgu dokumentāciju un pat fotogrāfiskus pierādījumus tam, ka specializētās (speciality) kafijas grauzdētāji Kalve Coffee ir patiesi ilgtspējīgs uzņēmums: “Man personīgais spīts jau no sākta gala bija tas, ka man daudzi teica, ka nav iespējams izveidot veiksmīgu biznesu ar pamatīgiem ilgtspējas procesiem, tad manī parādījās liels spīts pierādīt, ka to var izdarīt”.

Jaunākajā kafejnīcā Kalve Coffee investē 75 000 eiro 

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu...

"Mēs priecājamies redzēt Kalve Coffee pievienošanos B Corp kopienai un ceram atbalstīt viņu nepārtrauktu pilnveidošanās ceļu, esot līderiem Baltijā," saka Sāra Garsija, B Lab Europe tirgus attīstības daļas vadītāja.

B Corp ir sertifikācija, kas novērtē uzņēmumu ne tikai no vides perspektīvas, bet arī ņemot vērā pārvaldības stilu, darbinieku labbūtību, kopienu, kā arī attiecības ar klientiem. “B Corp sertifikāta ieviešana nekad nav bijis pašmērķis, dibinot Kalve Coffee mēs neskatījāmies kā ieviest ilgtspējas standartus, mēs vienkārši apzināti gribējām izveidot biznesu ar pozitīvu ietekmi uz pasauli,” stāsta Zēmanis.

Lai kļūtu par sertificētu B Corp uzņēmumu, katram uzņēmuma ir jādemonstrē ļoti augsts sociālais un B Impact Assessment rezulāts ar vismaz 80 punktiem. Vidējais rādītājs uzņēmumiem, kuri aizpilda B Corp pieteikumu, ir 50.9 punkti. Kalve Coffee ieguva 91.8 punktus.

"Uzņēmējdarbība ir sacensība ne tikai ar konkurentiem, bet arī pašam ar sevi. B Corp punktu sistēma rada azartu - protams, ka mēs nākamreiz vēlamies iegūt vairāk punktu. Mēs skatāmies, kas ir mums tuvākais līdzīgais konkurents, redzam cik viņiem ir punktu, tad mūsu mērķis ir viņus pārspēt. Tas ir veselīgs azarts. Tas dzen uz priekšu," saka Zēmanis.

Viņš aicina arī citus uzņēmējus raudzīties atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā: “Protams, ir liels darbs jāizdara, lai tiktu pie B Corp sertifikāta, taču es ticu, ka tiem, kas to darbu būs izdarījuši ātrāk, būs ļoti lieli ieguvumi jau tuvākajā nākotnē. Skaidrs, ka arī tas, kas notiek Eiropas Parlamentā - taksācijas politika, ar 2026. gadu uzņēmumiem būs jāsniedz vides ietekmes pārskats un tamlīdzīgi, visticamāk, ka tas ietekmēs arī nodokļu politiku. Tāpēc jo ātrāk uzņēmumi šo sakārtos, jo vieglāk un labāk būs vēlāk.”

Viena no Kalve pamatvērtībām ir pieejamība, kas iekļauj produkta, finansiālu un vides pieejamību, Kalve šos svarīgos pīlārus vēlas paplašināt arī ar kotēšanos biržā. “Tādējādi mēs gribam kļūt vēl pieejamāki un dot visiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā Kalve Coffee, kā arī piesaistīt papildus resursus attīstībā,” skaidro Gatis.

SIA "Kalve Coffee" ir Latvijas uzņēmums ar kafijas grauzdētavu Jaunmārupē, kā arī vairākām kafejnīcām-veikaliem Rīgā - Stabu ielā, Baznīcas ielā un Āgenskalna tirgū. Kalve Coffee apgrozījums 2022.gadā sasniedzis 2 121 427 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Kalve Coffee" 2021.gadā strādāja ar 1,153 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,2% un sasniedza 54 025 eiro.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gatis Zēmanis (51%), Karlīne Egle (25%), Raimonds Selga (20%) un Jānis Andersons (4%).

Piegādes platforma IziPizi Āgenskalna tirgū atver Latvijā pirmo pārtikas pakomātu, kas vienlaikus darbosies kā pašapkalpošanās zemnieku produktu veikals un būs nodrošināts ar ēdiena glabāšanai piemērotu termorežīmu.

Vienlaikus šis punkts ir arī IziPizi sūtījumu apmaiņas un glabāšanas vieta.

"Tagad no jebkuras Latvijas vietas zemniekiem būs iespēja nosūtīt pārtikas paciņu, un cilvēki to saņems piegādē ar kurjeru, vai pārtikas pakomātā. Tas ir nākamais solis pūļa piegādes platformas infrastruktūras attīstībā, kas jūtami uzlabos lauku labumu apriti un loģistiku starp Rīgu un reģioniem, palīdzot zemnieku un mājražotāju produktiem ērtāk un lētāk nonākt pie pircējiem,” norāda viens no IziPizi platformas līdzdibinātājiem Rolands Dzenis.

IziPizi punktu tīkls palīdzēs reģionu pārtikas ražotājiem, kam līdz šim ir bijis sarežģīti apmierināt augošo pieprasījumu un nodrošināt piegādi. Pārtikas pakomātā produktu uzglabāšana notiek +6 grādu režīmā, bet sūtījumu apmaiņas punktā sūtījumi glabājas +6 vai -18 grādu režīmos.

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.