Vide

VIDEO: Aizsargājamo teritoriju rezerves meklējamas purvos

Db.lv, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par aizsargājamām teritorijām Latvijā, to iespējamo palielinājumu, iespējamām sekām un ar ko rēķināties zemes īpašniekiem.

Diskusijas dalībnieki: Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola; Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa, SIA BM Certification valdes loceklis Jānis Švirksts. Diskusiju vada "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

00.00.40 - 00.02.02

– Cik daudz Latvijā ir aizsargājamu teritoriju?

00.02.28 - 00.04.48

Vai tas ir daudz vai maz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

00.04.49- 00.11.39

Vai aizsargājamās teritorijas var būtiski palielināt uz tautsaimniecībā neizmantojamo purvu rēķina?

00.11.42-00.14.54

Aizsargājamās teritorijas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā

00.15.32-00.24.40

Vai aizsargājamo teritoriju Latvijā kļūs vairāk pēc tā dēvētās dabas skaitīšanas?

00.24.45-00.28.30

Ar ko rēķināties zemes īpašniekiem? Kādas varētu būt iespējamās sekas?

00.28.40-00.29.20

Kur ņemt naudu adekvātām kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem?

00.29.21-00.39.20

– Ko darīt un ko nevajadzētu darīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

  1. Par iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas novērota pēdējo 30 gadu laikā.
  2. Par uzņēmumos nodarbināto skaita sarukumu, kas īpaši izteikti vērojams 2020. - 2021. gadā.
  3. Pēdējā laikā nepieredzēti augstā inflācija, kura pārsniegusi 21%, kaut arī eirozonā, kurā ir arī Latvija, tā ir tikai nepilnu 9% līmenī.

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktualitātes ceļā uz lieljaudas vēja elektrostaciju parkiem

Dainis Kanders, Vides risku un attīstības projektu vadītājs, AS "Latvenergo", 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad biržā novērojam vienu elektroenerģijas cenu rekordu pēc otra, būtu īstais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas, kuru izbūve diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu.

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25 %.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Top jauns Gaujas Nacionālais parka dabas aizsardzības plāns; saņemti arī iebildumi

LETA, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpes par darbiniekiem un klientiem globālās pandēmijas laikā: jaunākās temperatūras mērīšanas, masku detekcijas un cilvēku plūsmas skaitīšanas tehnoloģijas

Droša darba vide un netraucēta uzņēmuma darbības turpināšana ir nozīmīgākie izaicinājumi uzņēmējiem globālās Covid-19 pandēmijas laikā. Lai spētu pasargāt savus darbiniekus un klientus, uzņēmumiem ir jāspēj ātri reaģēt un ieviest ārkārtas situācijas noteikumu prasības. Jaunākās video novērošanas tehnoloģijas ķermeņa temperatūras noteikšanā, masku detekcijā un cilvēku plūsmas skaitīšanā sniedz iespēju uzņēmumiem rūpēties par savu darbinieku un klientu drošību, vienlaikus nemainot ierasto uzņēmuma darbības un klientu apkalpošanas gaitu. SIA ALTAS IT, oficiālais video novērošanas sistēmu ražotāju Mobotix un Kentix izplatītājs, Latvijas tirgū piedāvā plašu integrēto drošības risinājumu klāstu cīņai ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Apnikuši izplūduši attēli? Viedtālruņa kameras funkcijas perfektam rezultātam

Sadarbības materiāls, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad viedtālruņa kamera ir īpaši noderīgs rīks skaisto mirkļu un sajūtu iemūžināšanai. Gan tumšo laiku rotājošās gaismas virtenes, gan cilvēki kustībā ir iemūžināšanas vērti, taču mainīgie gaismas apstākļi visnotaļ ietekmē viedtālruņa kameras sniegumu. Lai šosezon katrs uzņemtais attēls būtu ievērības cienīgs, Huawei tehnoloģiju eksperts ir apkopojis noderīgākās viedtālruņa kameras funkcijas.

Tumsa vairs nav šķērslis

Nereti nepietiekams gaismas daudzums ir primārais iemesls, kāpēc gala rezultātā uzņemtais attēls ir graudains vai izplūdis. Tāpēc mūsdienu tehnoloģiju izstrādātāji īpaši pievērš uzmanību viedtālruņa kameras iespējām naktī vai ierobežota apgaismojuma apstākļos, lai spontānos iedvesmas brīžos fotografēšanas aprīkojums atbalstītu kvalitatīvu attēlu uzņemšanu.

“Pateicoties galvenās kameras jaudīgajai gaismas jutībai un XD Fusion Pro algoritmam, Huawei Mate 50 Pro 50 MP Ultra Aperture kamera uzņem par 24 % vairāk gaismas nekā tā priekšgājēji. Kamera spēj uzņemt asas un detalizētas fotogrāfijas, mērot aukstās un siltās krāsas un gaišo un tumšo laukumu attiecību. Turklāt fotografēšanas laikā nakts režīms ļauj jau priekšskatījumā labāk saskatīt fotografējamo objektu, padarot to gaišāku un skaidrāku,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto rezerves daļu tirdzniecība vēl nesen bija ļoti konservatīva nozare, kur dominēja fiziskā pārdošana, taču Covid-19 ietekmē arī šajā jomā aizvien pieaug tiešsaistes pakalpojumu loma. Tas nozīmē, ka, reaģējot uz patērētāju uzvedības maiņu, autoservisiem un rezerves daļu tirgotājiem varētu nākties pārstrukturēt savus biznesa modeļus.

Tā uzskata auto un moto rezerves daļu tirgotāja “Inter Cars Latvija” vadītājs Kaspars Viļumsons.

“Inter Cars Latvija” tiešsaistes veikala 2020.gada rezultāti liecina – otrajā pusgadā internetā pārdots piecas reizes vairāk auto un moto preču nekā pirmajā. Turklāt uzņēmums prognozē, ka 2021.gadā tā tiešsaistes tirdzniecības apjomi palielināsies vismaz par 20%.

“Mēs pašlaik varam vērot, ka transportlīdzekļa īpašnieks pats kļūst par rezerves daļu tiešo pircēju. Daļēji to veicina Covid-19 dēļ noteiktie fiziskā kontakta ierobežojumi, bet daļēji arī tas, ka cilvēki kļūst izglītotāki un vēlas vairāk kontrolēt ar spēkratiem saistītās izmaksas,” tā Viļumsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: ES jaunās vides politikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu, pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču, tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātu nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Bizness sadarbībā ar ar portālu zemeunvalsts.lv diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un iespējām Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem.

Diskusijas dalībnieki Gatis Zamurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Dagnis Dubrovskis, mežzinātņu doktors, Jānis Eglīts, Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs. Diskusiju vada Māris Ķirsons, “Dienas Bizness” žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicinās atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada

LETA, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisija aicinās 14.Saeimu un jauno valdību atkārtoti vērtēt kūdras izmantošanu enerģētikā pēc 2030.gada.

Apakškomisijas vadītājs Romāns Naudiņš (ZZS) otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka enerģētiskās kūdras piejaukšana šķeldai var būtiski samazināt apkures izmaksas. Tāpat tas garantētu lielāku energoneatkarību krīžu laikā.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere informēja, ka pērn Latvijā tika iegūta enerģētiskā kūdra 6000 tonnu apmērā, kas veido 0,04% no kopējās energobilances.

Vienlaikus viņa norādīja, ka gatavību piegādāt enerģētisko kūdru ir izteikuši kopumā septiņi uzņēmumi. Šie uzņēmumi varētu piegādāt apmēram 150 000 tonnu enerģētiskās kūdras gadā. Tomēr nav zināms katlumāju skaits, kuras vēlētos izmantot šo resursu.

Tāpat Krīgere atzīmēja, ka pašlaik lielākā daļa Latvijā iegūtās kūdras tiek pārstrādāta par substrātu, ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Turklāt kūdra ir produkts ar augstu pievienoto vērtību, kas plaši tiek eksportēts uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - 31% no ES dārzniecībā izmantojamās kūdras tiek ražota Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru īpatsvars pasaules valstu oficiālajās valūtu rezervēs pandēmijā sarucis. Proti, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati liecina, ka ASV dolāru svars minētajās rezervēs pagājušā gada beigās samazinājies par 1,5 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) līdz 59% atzīmei.

Iepriekšējo reizi ASV dolāru īpatsvars pasaules valūtu rezervēs zem 60% barjeras atradās vien 1995. gadā.

Jānorāda, ka starptautiskajā ziņu telpa periodiski parādās spriedumi par ASV dolāra norietu, kas potenciāli var notikt uz sarūkošas šīs valsts ģeopolitiskās un ekonomiskās varenības un lielā parāda fona. Šajā ziņā arī tā pati pandēmija, kas nozīmējusi strauju Ķīnas lomas palielināšanos un visa esošā digitalizāciju, tikusi piesaukta kā nākamais ASV dolāra kāvējs.

Tiek izcelta Rietumvalstu sacensība gan ar Ķīnu, gan, piemēram, visai dziļā pretstāve ar Krieviju. Rezultātā šādas valstis pieliek pūles, lai mazinātu savu atkarību no tādas norēķinu sistēmas, kuru pamatā kontrolē industriāli attīstītie reģioni. Pat Eiropa demonstrējusi vēlmi kļūt neatkarīgāka no ASV dolāru sistēmas, jo tas iespaidojot, piemēram, šī reģiona iespējas sasniegt savas politikas mērķus. Izmantojot pasaules atkarību no ASV dolāru sistēmas, ASV var visai efektīvi uzlikt un īstenot savu sankciju politiku, ko īsti negrib redzēt vairākas citas pasaules lielvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts gāzes rezervju papildināšanai AS "Latvenergo" iepirks aptuveni divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un atbilstoši 24.februāra valdības dotajam uzdevumam "Latvenergo" operatīvi veikusi gāzes iepirkumu "Latvenergo" termoelektrostaciju (TEC) ražošanas apgādes drošumam.

Latvenergo iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves 

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas...

Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" TEC saskaņā ar plānoto ražošanas režīmu 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.

Vienlaikus "Latvenergo" piebilst, ka koncernam nav nozīmīgu līgumu ar uzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā vai Ukrainā, kas šī brīža situācijā varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz koncerna darbību. Papildu ietekmi uz "Latvenergo" koncerna finanšu rezultātiem varētu atstāt vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 24.februārī nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas termināli iespējama jau patlaban 

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama...

Tāpat ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Komentāri

Pievienot komentāru