Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Foto: Freepik.com

Pašu un līdzcilvēku drošība vienmēr ir prioritāte, taču ne mazāk būtiski ir parūpēties par personīgajām mantām un savu privātīpašumu. Raksta turpinājumā noskaidro, kāpēc ir vērts iegādāties āra bezvadu novērošanas kameras, kādas priekšrocības tās sniedz un ko vēl par šīm ierīcēm ir svarīgi zināt!

Āra videonovērošanas kameru priekšrocības

Novērots, ka īpaši rudens un ziemas periodos zagļi uzdarbojas vēl aktīvāk. Lai pasargātos no ļaundariem, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērošanas kameras uzstādīšana. Taču šīm ierīcēm ir vēl arī citas nozīmīgas priekšrocības:

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Noslēgusies pieteikumu izvērtēšana konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2025”, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. Šis ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā, un konkursa patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šogad eksporta jaunpienācēju kategorijā redzam dažādus ambiciozus uzņēmumus. No augsto tehnoloģiju nozares līdz pārtikas ražotājiem un radošajām industrijām. Viņus vieno drosme jau no pirmās dienas domāt globāli un koncentrēties uz savu produktu un pakalpojumu eksportu. Finālisti apliecina, ka zināšanas, radošums un neatlaidība ļauj radīt konkurētspējīgus produktus starptautiskā mērogā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” šogad saņemti 20 pieteikumi, apliecinot, ka Latvijā ir daudz strauji augošu uzņēmumu, kuri īsā laikā spējuši iekarot vietu eksporta tirgos ar augstas pievienotās vērtības produktiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Apbalvoti konkursa "Eksporta un inovācijas balva 2025" laureāti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Eksporta un inovācijas balva" kategorijā "Eksporta čempions" šogad piešķirta būvniecības un ražošanas holdingam AS "UPB".

Savukārt kategorijā "Eksporta jaunpienācējs" apbalvota SIA "RAW".

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts AS "Hansamatrix", bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - SIA "Light guide optics international".

Vienlaikus kategorijā "Inovācijas čempions" atzīts AS "Latvijas finieris".

Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu komercsabiedrību grupā tika atzīta SIA "Daba Laba" Safari brauciens, bet biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu un pašvaldību iestāžu grupā - "Ventspils muzeja" jaunā muzeja multifunkcionālā ēka ar ekspozīciju.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija (EM) aicina pieteikties uzņēmējdarbības konkursam "Eksporta un inovācijas balva 2025", kurā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā, informēja LIAA.

Uzņēmumi konkursā tiks vērtēti piecās kategorijās - "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions", "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs" un "Ekpsortspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Kategorijās "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Eksporta jaunpienācējs" pretendenti šogad aicināti pieteikties dalībai atklātā konkursā. Pieteikšanās paredzēta līdz 12.septembrim.

Uz balvu kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" var pretendēt komersants, biedrība, nodibinājums, plānošanas reģions vai pašvaldības iestāde, kas pēdējo divu gadu laikā ir ieviesis tirgū jaunu tūrisma produktu, kas ir ilgtspējīgs, inovatīvs, kvalitatīvs un ar augstu pievienoto vērtību. Produktam jānodrošina tūristu iesaistes iespēja un jābūt piemērotam ārvalstu tūristu vajadzībām.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Mūsdienu darba vide kļūst arvien mobilāka – daudzi vairs nav piesaistīti vienam galda datoram vai biroja krēslam. Darbs notiek ceļā, kafejnīcā, lidostā vai starp tikšanās reizēm, tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst ierīces, kas spēj apvienot pārnēsāšanas ērtības ar pilnvērtīgu produktivitāti. Un šeit uz skatuves iznāk Samsung Galaxy Fold7 – izcili plāns un viegls salokāmais viedtālrunis, kas maina priekšstatu par to, ko nozīmē mobilais birojs.

Plānāks, vieglāks un plašāks – piemērots prasīgiem lietotājiem

Galaxy Fold7 sver tikai 215 gramus, kas to pielīdzina tradicionālajam viedtālrunim, taču ar būtisku priekšrocību – iespēju acumirklī pārvērsties par plašu ekrānu, kas sniedz planšetdatoram līdzvērtīgas ērtības. Salocītā veidā tā biezums ir tikai 8,9 mm, bet atlocītā – nieka 4,2 mm. Rezultātā tālrunis rokās šķiet smalks un elegants, taču, to atverot, Tu uzreiz iegūsti telpu, kur vari darboties vairākās lietotnēs vienlaikus - rakstīt e-pastu, paralēli izmantojot Galaxy AI iespējas, skatoties uz atsaucēm internetā un dokumentos vai pievienot kalendāra ierakstu, tajā pašā laikā pārlūkojot iepriekšējās sanāksmes piezīmes.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech) un Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) paraksta memorandu par stratēģisku sadarbību aizsardzības un drošības pētniecībā un inovācijās.

Memorandam varētu pievienoties arī citas Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas valstu universitātes, stiprinot aizsardzības pētniecības un inovāciju kapacitāti reģionā. Partneri plāno izstrādāt vienotu drošības un aizsardzības sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā, lai sekmētu kopīgu dalību starptautiska mēroga, piemēram, NATO, Eiropas Aizsardzības fonda utt. pētniecības un inovāciju projektos.

«Pētniecības organizācijām jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzības un drošības jomā. Redzam, ka varam palīdzēt, un mums ir jāpalīdz. Tā nav izvēle, bet nepieciešamība šajā ģeopolitiskajā situācijā. Katra atsevišķi mēs esam pārāk maza, lai spētu kļūt par stratēģisku partneri Eiropas nozīmīgākajos drošības un aizsardzības projektos vai sniegt pakalpojumus un atbalstu nozares lielajiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā, tāpēc konkurētspējas paaugstināšanai jāveido konsorcijs,» uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.