Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Izmanto priekšteču radīto bāzi

“Mežsaimniecībā zinātne neietekmē pagātni un reti ietekmē tagadni, bet tā būtiski ietekmēs nākotni,” uz mežzinātni kā ilgtermiņa ietekmes instrumentu norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Zinātne un pētniecība ir inovāciju pamats, kas ļauj ražot un darbus paveikt efektīvāk, tērējot mazāk resursu, vienlaikus arī radot jaunus produktus, ko piedāvāt tirgum.

Inovācijas, tehnoloģiskie risinājumi ir jebkuras nozares konkurētspējas stūrakmeņi, arī tādā sfērā kā mežsaimniecība, kurā eksperimentu pārbaude var ilgt gadiem un pat gadu desmitiem. Mežsaimniekiem svarīga ir ne tikai meža zinātnieku gadu desmitos pārbaudītu un pierādītu pētījumu izmantošana, bet arī jaunāko tehnoloģiju un risinājumu izstrāde un to ieviešana praksē, kas ļauj samazināt resursu patēriņu dažādu funkciju veikšanai.

Video saturs:

Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons

00:00:00 – 00:01:25 Kāda ir zinātnes un pētniecības ietekme uz mežsaimniecību?

00:01:26 – 00:04:30 Ko no zinātnes un pētniecības iegūst mežsaimnieki, koksnes pārstrādātāji un sabiedrība kopumā?

Nelabvēlīga un neapdomīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā var izraisīt mežsaimniecības sašaurināšanos, intervijā sacīja VAS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Arnis Melnis.

Viņš norādīja, lai arī pandēmijas ietekmē mežsaimniecībā bijuši vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp produkcijas cenu pieaugums, kas pašlaik ir stabilizējies, pašlaik aktuāli ir citi riski, kas var rasties mežsaimniecības sašaurināšanās rezultātā un novest pie tā, ka koksnes produktu pietrūks, jo mežsaimniecībā netiks ražota koksne.

Vaicāts par mežu sašaurināšanās iemesliem, Melis skaidroja, ka to var izraisīt neapdomīga vai mežsaimniecībai nelabvēlīga politika zaļās vienošanās īstenošanas laikā - apzināti vai neapzināti.

"Neviens nepateiks priekšā, kā tas ir jāievieš Latvijā, - tie būs mūsu pašu politiskie lēmumi," norādīja LVM vadītājs, piebilstot, ja meža zemi izņems no ražošanas kā pamatlīdzekli, tad tam būs sekas un koksne būs mazāk pieejama.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Stiprinot savas pozīcijas Baltijas tirgū, "I Asset Management" pārvaldītais ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds "Baltic Green Fund" saņēmis 18 miljonu eiro aizdevumu no bankas Citadele, kas ir izmantots, lai paplašinātu savu meža portfeli Latvijas teritorijā.

"Baltic Green Fund" mežsaimniecības nozarē strādā kopš 2019.gada un, nodarbojoties ar ilgtspējīgu mežu audzēšanu un stādīšanu, spējis piesaistīt institucionālo investoru uzticību. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, pārvaldāmo īpašumu apjoms pieaugs līdz 15 000 hektāru plašas mežsaimniecības Baltijas valstīs, no kurām vairāk kā 13 000 hektāru platībā tiek audzētas tieši Latvijā.

Fonda galvenais mērķis ir stiprināt savu portfeli ar mežiem, kuriem ir liels bioloģiskās izaugsmes potenciāls un kuri atbilst FCS starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz komercdarbības ierobežošanu, koku izciršanas apjomiem un citiem parametriem.

Ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds Baltic Green Fund, kuru pārvalda I Asset Management fonds, ir iegādājies 2,5 tūkstošus hektāru meža zemes Latgales reģionā.

Kopumā Baltic Green Fund Baltijas valstīs pieder vairāk nekā 6,5 tūkstoši hektāru meža zemes - vairāk nekā 5 tūkstoši ha Latvijā un 1,5 tūkstoši ha Lietuvā.

Baltic Green Fund šajā darījumā pārstāvēja advokātu biroji Diligentia un AAA Law. Viss sarunu process darījuma pabeigšanai prasīja trīs mēnešus. Arī turpmāk plānots attīstīties Latvijā un Igaunijā. Darījuma summa netiek izpausta konfidencialitātes dēļ.

Citadele aizdod 4,25 miljonus eiro meža zemes iegādei Lietuvā un Latvijā 

Banka Citadele izsniegusi finansējumu 4,25 miljonu eiro apmērā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības...

"Darījums Latvijā ir nozīmīgs stratēģisks solis fondam, lai turpinātu attīstīt un konsolidēt ieguldījumus ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Attiecībā uz neseno meža portfeļa iegādi - mēs esam izvēlējušies mežu, kura vecums nodrošina vislielāko bioloģiskās izaugsmes potenciālu. Latvijā mēs apsaimniekojam jau vairāk nekā piecus tūkstošus ha meža zemes un pastāvīgi izzinām jaunas iegādes iespējas Latvijā un Igaunijā,“ saka Dzintars Salavs.

Līdz 2022. gadam fonds plāno konsolidēt līdz 9 tūkstošiem ha meža zemes Baltijā, bet ilgtermiņa mērķis ir 20 tūkstoši ha apsaimniekoto mežu platība. Plānots, ka ieguldījumu perioda beigās fonds sasniegs 60-70 miljonus eiro.

"Visa jau iegūtā un iegādājamā meža zeme tiek un tiks uzturēta un sertificēta saskaņā ar starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem FSC (Forest Stewardship Council). Lai saglabātu šo sertifikātu, jāveic obligāta ikgadēja mežsaimniecības darbību revīzija," saka D. Salavs.

I Asset Management valdes loceklis un Baltic Green Fund ieguldījumu direktors Simonas Jurgionis piebilst, ka fonda stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā visaugstākos ilgtspējības standartus un vides prasības. Fonda stratēģijas būtība ir mežu audzēšana un stādīšana, kā arī bioloģiskās izaugsmes potenciāla izmantošana.

"Mūsu stratēģija ir labs piemērs tam, ka ilgtspējīga un atbildīga darbība var arī nodrošināt stabilu un pievilcīgu ieguldījumu atdevi. Arvien vairāk pieaug to investoru skaits, kuri vērtē ne tikai stabilu investīciju atdevi, bet arī ietekmi uz vidi, ko rada investīcijas mežsaimniecībā. Lielākajai daļai fonda ieguldītāju ilgtspējīga stratēģija bija galvenais kritērijs, lemjot par ieguldījumiem tieši šajā aktīvu klasē, jo mežs ar visaugstāko bioloģisko potenciālu augšanas laikā absorbē arī lielāko oglekļa dioksīda daudzumu. Tādā veidā mēs varam ne tikai radīt pievienoto vērtību mūsu investoriem, bet arī sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides uzlabošanas mērķu sasniegšanā un veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecību Baltijas valstīs," saka S. Jurgionis.

"Mēs jau esam ieguvuši institucionālo investoru uzticību un piesaistījuši ievērojamu kapitāla daudzumu. Tas ļauj mums sasniegt savus stratēģiskos mērķus daudz ātrāk nekā fonda darbības sākumā. Mēs investējam piesaistīto kapitālu, iegādājoties atsevišķus mazos zemes gabalus (20-100 ha) un jau konsolidētos portfeļus, ja tie atbilst fonda stratēģijai un, pats galvenais, sagaidāmajai gada atdevei ir vismaz 8-9% potenciāls," piebilst S. Jurgionis.

Fonds plāno septiņu gadu laikā konsolidēt iespējami lielāku mežu portfeli visās trīs Baltijas valstīs un tad pārdot to finanšu vai industriālajam investoram, lai pēc fonda slēgšanas tiktu turpināta ilgtspējīga mežsaimniecība. Fonda darbības laiks ir astoņi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem. Baltic Green Fund darbojas no 2019. gada.

Lai panāktu ieguldījumu mērķi, fonds izvēlējies konservatīvu aizņēmumu stratēģiju. Aizņemtais kapitāls nedrīkst pārsniegt 50% pārvaldāmo aktīvu kopējās vērtības. Šāda pieeja pat krīzes laikā neprasa veikt fonda stratēģijas maiņu. Fonda izvēlētais finanšu partneris Lietuvā un Latvijā ir banka Citadele.

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozarēm nepieciešams īpaši cieši sadarboties ar valsts uzņēmumiem, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

Tas secināts tikšanās laikā Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora”, diskutējot ar A/S “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.