Sports

VIDEO: Latvietim 2. vieta starptautiskās lidošanas sacensībās vēja tunelī

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Aerodium lidotājs Toms Īvāns (25) ieguva 2. vietu Flight Fighters - starptautiskās sacensībās lidošanā vēja tunelī.

Sacensības aizvadītajā nedēļas nogalē notika Gravity Indoor Skydiving Bahreinā. Tajās kopumā gan individuālajās, gan komandu disciplīnās piedalījās 85 pasaules labākie lidotāji no Bahreinas, Austrālijas, Singapūras, Francijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Sacensību kopējais balvu fonds bija 100 000 USD.

VIDEO:

«Sacensībās piedalījos prestižajā freestyle disciplīnā. Tā ir sarežģītāka par citām, jo, lai tajā piedalītos, ir jāizstrādā horeogrāfisks priekšnesums. Tiek vērtēta ne tikai triku izpildes precizitāte un sarežģītība, bet arī izveidotā horeogrāfija un sinhronitāte ar mūziku. Man pašam izaicinoši bija tas, ka, atšķirībā no visiem citiem dalībniekiem, ikdienā lidoju un trenējos atvērtā tipa vēja tunelī, taču sacensības notiek tuneļos, ko ieskauj sienas. Adaptēšanās rada vēl papildus piepūli, lai demonstrētu labu sniegumu, » stāsta T. Īvāns.

Viņš ar lidošanu nodarbojas kopš 2012. gada, un ir kļuvis par vienu no pasaulē pieredzējušākajiem lidotājiem un šovmeņiem. Īvāns ir ieguvis dalīto 7./8. vietu pasaules čempionātā lidošanā World Cup of Indoor Skydiving, uzstādījis Pasaules Ginesa rekordu, izpildot visvairāk triku vienas minūtes laikā vēja tunelī, izstrādājis horeogrāfiju un kā lidotājs atveidojis Jack Sparrow lomu Šanhajas Disnejlendas Karību jūras pirāti šovā, kā arī kā lidošanas instruktors, šovmenis un treneris piedalījies citos Aerodium projektos ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā, Peru, Somijā, Dānijā, Spānijā un citur.

Gravity Indoor Skydiving ir Aerodium franšīzes vēja tunelis, kas radīts Bahreinas karaliskajai ģimenei. Šis ir viens no pasaulē augstākajiem vēja tuneļiem. 2018. gadā tajā notiks pasaules čempionāts tuneļu lidošanā World Cup of Indoor Skydiving, kur Latviju pārstāvēs Toms Īvāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku izbūvē ieguvumi būs vietējiem būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un loģistikas nozarei

Db.lv, 14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā valstiskā līmenī nav labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai

LETA, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” Ventspils novada Tārgales pagastā aprīlī uzsāks vēja parka “Tārgale” būvniecību.

Projekta pirmajā kārtā tiks sagatavota infrastruktūra 14 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 58,8 MW uzstādīšanai. Vēja parks ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada rudenī.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un Latvijas apņemšanos ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vēja enerģija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai. Vējš ir viens no ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ir pilnībā atjaunojams un gada laikā pilnībā kompensē ražošanai patērēto enerģiju. 2018. gadā vēja enerģija veidoja 1% no galalietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī.

“Latvijai ir paveicies ar Daugavu, kas ir ilgtspējīgs hidroelektroenerģijas avots. Tas ir liels ieguvums valstij, tomēr vēja enerģijai ir ievērojams potenciāls palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē,” uzskata Rene Tammist, “Utilitas” attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aerones piesaista 9 miljonu dolāru investīcijas

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parka izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors Taaleri Energia

LETA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors "Taaleri Energia", sabiedriskajā apspriešanā informēja SIA "WPR2" pārstāvis Mārtiņš Neibergs.

Viņš pastāstīja, ka "Taaleri Energia" ir Somijā bāzēts vēja un saules enerģijas attīstītājs un fondu pārvaldītājs. Tas ir viens no lielākajām privātā kapitāla īpašniekiem operatoriem Somijas vēja enerģijas tirgū ar 116 vēja elektrostacijām, kas saražo aptuveni 1,8% no visas valsts elektroenerģijas.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) uzsvēra, ka pašvaldība šā gada martā ir apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā paredzēts, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās.

Neibergs norādīja, ka vēja parkā "Augstkalni" ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas jaunas vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 102 megavatus. Kopējo uzstādāmo staciju skaitu ir paredzēts noteikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, pieejamo pārvades sistēmas kapacitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ekonomiskos un citus saistītos aspektus, kas var ietekmēt paredzētās darbības realizācijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas

Māris Ķirsons, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielākais atjaunojamās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Utilitas Ventspils novada Tārgales pagastā atklājis lielāko sauszemes vēja parku Latvijā.

Vēja parks sastāv no 14 modernām turbīnām, ko piegādā pasaulē vadošais turbīnu ražotājs Vestas. Tas gadā saražos līdz 155 GWh zaļās elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai nosegtu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.

"Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību, tāpēc esam patiesi priecīgi šodien atvērt Latvijā lielāko vēja parku un mēs ceram, ka tas būs pirmais no vēl daudziem," stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja enerģija pērn nodrošinājusi 1% no Latvijas enerģijas patēriņa

Lelde Petrāne, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais vēja enerģijas nozares asociācijas WindEurope Eiropas Savienības statistikas pētījums parāda, ka kopumā vēja enerģija pērn sasniegusi gandrīz piekto daļu jeb 18.8% no visas Eiropas Savienības enerģijas ražošanas jaudas un nodrošināja 14% no kopējā patēriņa.

Tikmēr Latvijā vēja enerģijas ražotā elektrība pagājušajā gadā nodrošināja vien 1% no kopējā pieprasījuma, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 10%, bet Igaunijā – 7%.

WindEurope pētījums atklāj, ka lielākais vēja enerģijas īpatsvars valsts enerģijas portfelī pagājušajā gadā bija Dānijā, kur 41% visa enerģijas pieprasījuma nodrošina vēja stacijas, kam seko Īrija (28%), Portugāle (24%), Vācija (21%) un Spānija (19%). Savukārt, Lielbritānijā pērn reģistrēts lielākais vēja enerģijas izmantošanas pieaugums – no 13.5% 2017. gadā līdz 18% pagājušajā gadā.

«Vēja enerģija pagājušajā gadā bija izteikti populārākais jaunais enerģijas ražošanas veids - 48% no pērn Eiropas Savienībā ieviestās jaunās enerģijas ražošanas jaudas bija tieši vēja enerģijas stacijas. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka Eiropas Savienības valstis ir apzinājušās vēja enerģijas nozīmi un potenciālu videi draudzīgas un ekonomiski izdevīgas elektroenerģijas ražošanā,» saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru