Mazais bizness

VIDEO: No uzvalku pasaules mēbeļu biznesā

Monta Glumane, 28.05.2020

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Bijušais bankas darbinieks un nekustamo īpašumu mākleris Armands Grīnbergs jau vairākus gadus biroja darbu ir iemainījis pret interjera priekšmetu radīšanu no koka.

Koka dizaina mēbeles Pierīgā viņš sāka radīt pirms aptuveni pieciem gadiem. "Toreiz vēl strādāju bankā "Citadele". Nopirku jaunu gultu, un man vajadzēja atrast televizora galdiņu. Nolēmu, ka to uztaisīšu pats. Tā tapa pirmais, un daudziem iepatikās. Palēnām pa vakariem sporta pēc sāku ķimerēties. Aizgāju no bankas, no uzvalku pasaules un sāku darboties šajā biznesā," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta zīmola "Groods" izveidotājs Armands Grīnbergs.

Šobrīd interjera priekšmetu radīšana no koka ir viņa pamatnodarbošanās.

"Groods" darinājumi tiek iedalīti divos segmentos – priekšmeti, kas tiek veidoti no ļoti sena koka, radot robustas mēbeles; otrs – mūsdienīgākas, dizainiskākas mēbeles, kuru radīšanā koks tiek papildināts ar stiklu, epoksīda sveķiem vai ekskluzīvu nažfinieri.

Visu rakstu lasiet 26. maija žurnālā "Dienas Bizness". Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams arī ar "Bolt Food" piegādi.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmumam SIA “Kokapstrāde 98” vakar, 17.decembrī, reģistrēta 926,38 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS “Luminor Bank”, kam par labu kokapstrādes uzņēmums ieķīlājis vairākus ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Gunāram, Pēterim Eduardam un Viktoram Aleksandram Dzeņiem piederošais SIA “Kokapstrāde 98” pagājušajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 13,54%, tam samazinoties līdz 21,22 miljoniem eiro, savukārt peļņa sarukusi par 8,69% līdz 1,81 milj.EUR. Pēc apgrozījuma apjoma SIA “Kokapstrāde 98” pērn bijis otrs lielākais uzņēmums Siguldas novadā.

SIA “Kokapstrāde 98” ir kapitāldaļu turētājs 2012.gadā reģistrētajam finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmumam SIA “ Kokapstrādes 98 Houses”, kā arī pirms desmit gadiem dibinātajam SIA “Allažu enerģija”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtiem eiropiešu inficējušies Austrijas slēpošanas kūrortā

LETA--POLITICO, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad žurnālu "Dienas Bizness" var nopirkt arī ar "Bolt Food" piegādi no "Narvesen".

Kopš "Narseven" ir sācis sadarbību ar "Bolt Food", tiek piegādāti arī preses izdevumi, starp kuriem ir žurnāls "Dienas Bizness".

Žurnāls "Dienas Bizness" iznāk katru otrdienu un ir nopērkams visu nedēļu.

Db.lv jau rakstīja, ka mazumtirdzniecības tīkls "Narvesen" sadarbībā ar ēdiena piegādes servisu "Bolt Food" ieviesis iespēju klientiem iegādāties gatavās maltītes un preces ar piegādi uz mājām.

Pasūtījuma minimālā summa ir seši eiro.

Žurnāls "Dienas Bizness" pieejams ar "Bolt Food" piegādi šajās "Narvesen" tirdzniecības vietās: "Origo", "Valdemāra", "Strēlnieku", "Sakta", "Brīvības", "Grēcinieku", "Barona", kā arī Liepājā un Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons, 05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē!

Db.lv, 06.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

  • Galvenā balva - nakšņošana Skrundas muižā Suite klases numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Balva 2. labākajam rezultātam - nakšņošana Skrundas muižā Superior klases numurā numurā + SPA apmeklējums + brokastis 2 personām.
  • Kā arī redakcijas veicināšanas balva - Dienas Biznesa Zīmola izdevums TOP 500 / Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV

LETA--DPA/AFP, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ZGI Capital" jaunākais investīciju fonds "ZGI-4 AIF" otrajā kārtā, piesaistot 7,5 miljonus eiro papildus investīcijas, palielinājis savu apjomu līdz 32,5 miljoniem eiro.

Investori, kuri apņēmušies nodrošināt papildus finansējumu, ir attīstības finanšu institūcija "Altum", "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība" AS, privāto investoru grupa "Z4 investīcijas’ kā arī savu ieguldījumu palielināja fonda pārvaldnieks "ZGI Capital".

Fonda "ZGI-4" finansējums var palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai, kad redzamas izaugsmes iespējas pat esošajos neskaidrības apstākļos. Kapitāla piesaistes gadījumā uzņēmums saņem ne tikai tā attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī fonda pārvaldnieka komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu.

Jaunākās paaudzes fonds kopš darbības uzsākšanas veicis pa vienai investīcijai Latvijā un Igaunijā, kā arī šobrīd notiek nākamo investīciju izvērtēšanas process. Ar veiktajiem darījumiem fonds ir paplašinājis savu ģeogrāfisko tvērumu Baltijas līmenī un kļuvis par starptautiska mēroga investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Latvijas tehnoloģijas audzē pašmāju ražotāju konkurētspēju

Māris Ķirsons, 01.12.2022

SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 210 tūkstošu eiro apmērā industriālo ventilatoru ražotājam SIA Ventspils ventilatoru rūpnīca. Līdzekļus uzņēmums investēs divu jaunu iekārtu iegādē.

Ventspils ventilatoru rūpnīcā tiek izgatavoti visa veida un modifikācijas industriālie ventilatori – zema, vidēja un augsta spiediena radiālie ventilatori, dūmu nosūcēji, putekļu, jumtu un ass ventilatori, kā arī dažāda veida metālkonstrukcijas. Uzņēmums nodrošina pilna cikla produkcijas ražošanu: ventilatoru detaļas ar lāzeru tiek izgrieztas no tērauda, alumīnija vai nerūsējošā tērauda loksnēm, tālāk tās apstrādā metināšanas speciālisti, noslēgumā detaļas tiek attīrītas un krāsotas mūsdienīgi aprīkotajā pulverkrāsošanas cehā.

Uzņēmums plāno papildināt ražotnes aprīkojumu ar divām jaunām iekārtām, kas palielinās ražošanas jaudu un nodrošinās kvalitatīvus metāla griešanas un locīšanas pakalpojumus, ļaujot uzņēmumam būtiski palielināt apgrozījumu un paplašināt sadarbību ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Kopējās jauno iekārtu izmaksas ir 259 tūkstoši eiro, no kuriem 210 tūkstošus nodrošina Luminor banka ar Altum garantiju nodrošinājumu, bet atlikušie 49 tūkstoši ir uzņēmuma paša ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Novembrī rietumu vēji sasnieguši Latviju

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī, visticamāk, ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru