Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.
Stabils apjoms
„Hidroelektrostacijās saražotā elektroenerģija ir viena no stabilākajām šī resursa ražošanas bāzes jaudām jau vairākus desmitus gadu,” uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Viņš norādīja, ka ar šīm elektroenerģijas ģenerācijas jaudām rēķinās arī nākotnē. „Nevienā valsts politikas dokumentā, stratēģijā nav pieļauta pat doma, ka šādu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu nākotnē varētu nebūt,” uz jautājumu par hidroelektrostaciju esamību Latvijas enerģētiskajā sistēmā atbildēja K. Melnis. Viņš atzīst, ka hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoma ikgadējās svārstības ir saistītas ar ūdens pieteces apjomu.
„Ja 2017. gadā Latvijas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms bija rekordliels, tad citas sfēras, piemēram, lauksaimnieki, tajā pašā gadā, šķiet, pieredzēja applūdušus laukus un ar to saistītos izaicinājumus,” norādīja K. Melnis. Viņš skaidro, ka tieši ūdens pieteces daudzums – tātad meteoroloģiskie apstākļi - ir būtiskākais faktors hidroelektrostaciju darbībai. „Tas nozīmē, ka hidroelektrostacijās var saražot elektroenerģiju, kad ir plūdu un palu laiks, un ir pat brīži, kad Latvija tik daudz elektrības nespēj patērēt, un tāpēc HES elektroenerģiju pārdodam citām valstīm,” tā K. Melnis. Raugoties no saimnieciskā izdevīguma, viņš vēlētos, lai Latvijā varētu rīkoties tā, kā dara Skandināvijā, kur HES ūdenskrātuvēs tiek uzkrāts ūdens elektroenerģijas ražošanai, piemēram, veselam mēnesim. „Tas ļauj Skandināvā strādājošajiem HES būt daudz stabilākiem ražotājiem, taču Latvijas reljefs ir tāds, kāds tas ir, un varam izmantot tās iespējas, kādas tās mums ir,” skaidroja K. Melnis. Viņš uzsvēra, ka Latvijā HES cenšas darbināt maksimāli efektīvi, lai varētu saražot maksimāli iespējami lielāko elektroenerģijas apjomu.
Visu nosaka ūdens pietece
AS Latvenergo Daugavas HES kaskādes tehniskais direktors Andris Zēģele aicināja palūkoties, cik lielu īpatsvaru no Latvijā saražotās un patērētās elektroenerģijas dod HES. „Hidroelektrostacijas saražo vairāk nekā 50% no Latvijā saražotās elektroenerģijas un ap 45% (atkarībā no ūdens pieteces daudzuma) no Latvijas kopējā patēriņa,” skaidroja A. Zēģele. Viņš atzīst, ka pašlaik strādā citādi nekā, piemēram, pirms desmit gadiem. „Ir veikta hidro agregātu rekonstrukcija, kas ļauj lietderīgāk - efektīvāk izmantot ikvienu ūdens pili, turklāt darbs šobrīd notiek, balstoties uz tirgus principiem, — kad ir nepieciešama elektroenerģija,” tā A. Zēģele. „Ikviena HES darbība ir atkarīga no pieejamā ūdens daudzuma, un visiem labā ziņa ir tāda, ka ūdens ir un arī Latvijā būs, neraugoties uz klimata pārmaiņām nākotnē,” skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna. Viņš vērš uzmanību, ka hidroloģiskais režīms visu gadu nav vienāds.
„Latvijā ir laiks, kad ir negatīva gaisa temperatūra un ļoti plašā teritorijā tiek akumulēts ūdens sniega un ledus veidā, un pavasarī tas kūst, radot lielākas ūdens masas, kuras nonāk Daugavas HES kaskādē,” tā A. Vīksna. Viņš atzīst, ka klimatiskie apstākļi atšķiras no iepriekšējā perioda un līdz ar to arī atšķirīgs ir ne tikai HES pieejamais ūdens daudzums, bet arī laiks, kurā brīdī ir pieejams lielāks ūdens daudzums. „Ziema var iestāties mazūdens apstākļos, kas, protams, ūdens daudzumu ietekmē līdz pat martam – aprīlim,” skaidro A. Vīksna. Viņš vērš uzmanību, ka Daugava, uz kuras ir trīs HES Latvijā, ir liela upe un tā savu tecējumu sāk Krievijā, turpina Baltkrievijā. „Prognozējot un modelējot pieejamo ūdens daudzumu, ņemam vērā visu Daugavas noteces baseinu un, tuvojoties saspringuma brīžiem, 24/7 režīmā mēģinām modelēt kopā ar Latvenergo, lai varētu maksimāli izmantot šo dabas doto iespēju elektroenerģijas ražošanā,” tā A. Vīksna. Viņš atzīst, ka ūdens daudzumu pēdējās desmitgadēs ietekmē klimata pārmaiņas — vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās reģionā un jo īpaši Ziemeļeiropā.
„Redzam, ka klasiskais pavasara maksimums, kas ir arī ražošanas maksimums, kas savulaik bija aprīlis, tagad izstiepjas garākā, vienmērīgākā visas ziemas garumā, sākot pat no decembra līdz pat aprīlim, un ir vairāki mazi saspringumi,” stāsta A. Vīksna. Viņš atzīst, ka pēdējos gados līdz ar intensīvām lietusgāzēm ir novērota lielāka ūdens pietece vasaras laikā. „Līdz ar klimata pārmaiņām redzam lielu variabilitāti, jo ir gadi, kas ir ļoti sausi, kad akas izžūst un gruntsūdeņu līmenis pazeminās, ir gadi, piemēram, pērn, kad ūdens vidējais caurplūdums jūlijā bija lielāks nekā aprīlī,” tā A. Vīksna.
Ģenerācijas veidu sazobe
A. Zēģele vērš uzmanību, ka pretstatā Skandināvijas kalnu upju ielejās esošo HES ūdenskrātuvēm Latvijā tās ir salīdzinoši mazas un nav tādu iespēju uzkrāt (pavasarī) ūdens resursus un tos patērēt vasarā. „Ķeguma HES ūdenskrātuve ir neliela, līdztekus Rīgas un Pļaviņu HES arī nekādus papildu ūdens resursus uzkrāt nav iespējams, jo sausākā laikā ir trīs - četras dienas, kad var krāt ūdeni, lai to izmantotu brīdī, kad tas ir ekonomiski vispamatotāk,” uz jautājumu par to, cik liela ir ekonomiskā faktora ietekme uz elektroenerģijas ražošanu HES, atbild A. Zēģele.
Viņš norāda, ka pavasara palu laikā nav iespējas kaut ko uzkrāt un cik liela ir ūdens pietece, tik arī tiek izmantots elektroenerģijas ražošanai. Latvenergo ir diversificēts uzņēmums, jo tam ir daži elektroenerģijas ģenerācijas avoti, un tāpēc plānojot var efektīvi izmantot ūdens resursus elektroenerģijas ražošanai, piemēram, tajā brīdī, kad saule nespēj dot attiecīgu elektroenerģijas apjomu. „Var būt brīži, kad ūdens upēs ir pietiekami daudz un, saules ģenerācijas parkiem strādājot uz maksimālām jaudām, būsim spiesti pieņemt lēmumu par kāda saules parka atslēgšanu vai ūdens laišanu pār pārgāznēm,” uz jautājumu, vai tajā brīdī, kad vienlaikus būs saule un ūdens, būs jāizdara izvēle par labu kādam no šiem ģenerācijas veidiem, atbild A. Zēģele. Viņš atzīst, ka pagaidām tāda lēmuma laist ūdeni pāri pārgāznēm un neizmantot to elektroenerģijas ražošanai nav bijis.
„Ar vienu elektroenerģijas ģenerējošo veidu Latvija nevar izdzīvot neatkarīgi no tā, vai tie ir HES-i vai saules paneļu parki, tāpēc būtiskākais ir vairāku elektroenerģijas ģenerējošo veidu jaudu portfelis, kurā sava vieta ir gan HES-iem, kuri vēsturiski visvairāk strādā palu un plūdu laikā, vasarā, kad ir salīdzinoši maza ūdens pietece, bet spīd saule, elektroenerģiju ražo saules paneļu parki, rudenī, kad pieaug vējaino dienu skaits, elektroenerģijas ģenerācijā nozīmīgu lomu varētu spēlēt tieši vēja parki, kuri pašlaik ir tapšanas stadijā, savukārt ziemā, kad nav saules, ir maz vēja un ūdens, elektroenerģiju ražotu TEC-i,” elektroenerģijas ģenerācijas veidu iespējami labāko portfeļa risinājumu rāda K. Melnis. Viņš atzīst, ka, attīstot elektroenerģijas ģenerācijas jaudas, ir vēlme sasniegt ekonomiski pamatotāko zemāko cenu. „Saulainā dienā neviens no elektroenerģijas ģenerācijas veidiem ar cenu nevar konkurēt ar saules paneļu saražoto elektroenerģiju, palu un plūdu laikā elektroenerģiju visefektīvāk var ražot, izmantojot ūdeni,” skaidro K. Melnis. Viņš norāda, ka patērētāji ļoti ātri pieraduši, ka saulainajās dienās elektroenerģijas cena pazeminās un tuvojas nullei, taču tāda situācija nav iespējama, tāpēc ir vairāki elektroenerģijas ģenerācijas avoti, kas atbilstoši situācijai ļauj izmantot to ģenerācijas veidu, kurš tajā brīdī ir pieejamākais.
Jauns HES = applūdinātas teritorijas
„Pašreizējās Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas tiek izmantotas ar maksimāli iespējamo jaudu, taču par jaunu HES būvniecību ik pa brīdim ir bijušas diskusijas,” norāda K. Melnis. Viņš atzīst, ka ceturtais HES uz Daugavas bija plānots pie Daugavpils. „Jautājums tikai, vai to vispār pašreizējos apstākļos varētu uzbūvēt? Vispirms būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējums, vajadzīga sabiedriskā apspriešana, kas šos abus minētos procesus padarītu sarežģītus, jo būtu nepieciešama kādas daļas sauszemes applūdināšana, bet tur pašlaik ir dzīvojamās mājas, tur cilvēki veic konkrētu saimniecisko darbību,” skaidroja K. Melnis.
Viņš atzīst, ka teorētiski, raugoties no Latvijas energodrošības, ja savulaik, kad Latvija vēl bija PSRS sastāvā, šādas vēl vienas hidroelektrostacijas izveide uz Daugavas būtu notikusi, tad šodien tā tiktu maksimāli efektīvi izmantota un saražotās elektroenerģijas apjoms ar ūdeni būtu vēl lielāks. „Tas būtu liels izaicinājums,” uz jautājumu, vai tuvāko gadu laikā varētu uzbūvēt šo savulaik iecerēto, bet tā arī neuzbūvēto HES-u pie Daugavpils, atbild K. Melnis. K. Zēģele atzīst, ka tehniski šāda - mazas jaudas – līdz 100 MWh caurplūdes HES — iecere ir īstenojama. Vēl jo vairāk, ja caurplūdes (praktiski bez ūdenskrātuves) tipa hidroelektrostacijas uz Daugavas ir uzbūvētas Baltkrievijā — Vitebskā un Polockā. Tādas paša caurplūdes HES var izvietot gan pie Daugavpils, gan pie Jēkabpils (Sakas salas). Jāņem vērā, ka arī caurplūdes HES situācijā būs nepieciešams applūdinājums tā augšpusē. „Jāpiekrīt ministram, ka būtiskākais ir sociālais un vides ietekmes faktors, jo ekonomiskais izdevīgums, kurš ir atkarīgs no konkrētā brīža tirgus cenas, vasarā dienas vidū, kad ir liela elektroenerģijas ģenerācija no saules, vai vējainā laikā no vēja, nebūs,” tā A. Zēģele, Viņš atzīst, ka saules un vēja elektroenerģijas ģenerācijas apstākļos šis iespējamais HES nebūs rentabls, taču pavisam citādi būtu, ja palūkojas uz augstāko cenu apgabalu.
„Pirms par jauno iespējamo HES izveidi diskutēt, arī būtu jāsaprot, vai tas būtu tā dēvētais caurplūdes tipa HES bez ūdenskrātuves, kas nozīmē darbošanos tikai tad, kad ir ūdens, vai tomēr tam ir nepieciešama ūdens akumulācija, kas ļauj strādāt tad, kad ir vislielākais pieprasījums pēc elektroenerģijas, kas arī būtu ekonomiski visizdevīgākais,” norādīja K. Melnis. Viņš atgādina, ka Lietuvā Krones hidroakumulācijas elektrostacija, kaszema elektroenerģijas pieprasījuma situācijā sūknē ūdeni no lejas uz augšas ūdenskrātuvi, bet augsta elektroenerģijas pieprasījuma brīdī strādā kā HES, strādā kā elektroenerģijas sistēmas balansētāja. A. Vīksna norādīja, ka LVĢMC strādā pie balansēšanas modelēšanas, kas dod iespēju izvēlēties, kurus resursus kurā brīdi vislabāk izmantot, kurš attiecīgajā brīdi ir visefektīvākais, kā arī veikt balansēšanu ar sauli, vēju, ūdeni.
„Rēķinām potenciālu, kur var saražot visvairāk, izmantojot sauli, kur ar vēju,” skaidroja A. Vīksna. Viņš norāda, ka prognozēšanas moduļi tiek veidoti arī operatīvajam līmenim — 15 minūšu solim. Protams, jārēķinās, ka Daugavai ūdeni pienes ļoti daudzas mazās upes, kuras ietek šajā upē. „Hidroloģiskais režīms sākas meliorācijas sistēmu novadgrāvjos, un šos datus izmantojam, lai ne tikai monitorētu, bet arī prognozētu hidroloģisko režīmu — kāds ūdens daudzums ietecēs, piemēram, Aiviekstē, Dubnā, Ogrē un pēc tam nonāks Daugavā,” skaidroja A. Vīksna. Viņš norāda, ka modelēti tiek gan virszemes, gan pazemes ūdeņi, kā arī tas, cik daudz siltā laikā ūdens iztvaiko un līdz lielajai upei nemaz neaizplūst. „Šajā procesā izmantojam arvien jaunākas metodes,” tā A. Vīksna. A. Zēģele norāda uz labu sadarbību ar LVĢMC, jo pirms pieciem - septiņiem gadiem meteorologi spēja sniegt precīzas prognozes vienai dienai, tad tagad jau piecām dienām.
Mazo HES-u vairāk nekļūs
Attiecībā uz mazajiem HES-iem K. Melnis norāda, ka ir vietas, kur tie ļoti labi iederas un pilda savas funkcijas — ražo ne tikai elektroenerģiju, bet arī tiek labiekārtota apkaime, izveidojot rekreācijas - atpūtas zonas, un ir arī vietas, kur šie mazie HES-i rada problēmas, gan raugoties no to ietekmes uz vidi, gan arī citiem aspektiem. „HES-u vietas uz upēm ir tik, cik ir, un to skaits gadu gaitā nav mainījies, turklāt savulaik būtībā teju vai visi, kuri vēlējās arī šādus HES-us izveidot, to jau ir īstenojuši,” tā K. Melnis. Viņš arī steidz piemetināt, ka situācija var mainīties, taču tai jābūt saistītai ar ietekmes uz vidi novērtējumu.
„Jā, varbūt mazais HES brīdī, kad ir ūdens, var saražot elektroenerģiju, kaut arī ļoti nelielos apmēros, taču tam pretī tas var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi,” atgādina K. Melnis. Viņš arī norāda, ka, piemēram, situācijā, kad mazais HES tiek nojaukts, tad peldvietas vairāk nav un ūdenskrātuves vietā ir tikai strautiņš. „Ir vietas Latvijā, kur pašvaldības cīnās ar šīm mazajām HES, jo īpaši, ja tās īpašnieks nav atsaucīgs, piemēram, tādā situācijā kā plūdu risks,” tā. K. Melnis. Viņaprāt, ir jābūt sazobei starp HES īpašnieku, vietējiem iedzīvotājiem un valsti (pašvaldību). „HES-u jautājums ir aktualizēts arī LVĢMC, jo modelējam dabisko ūdensteci, sadarbībā ar Valsts vides dienestu redzam, kādas aktivitātes notiek hidroelektrostaciju vietās, uzstādām sensorus, lai varētu izmantot tos datus, kas ir augšbjefā un lejasbjefā, un to starpību, tādējādi ieguvēji būs visi - vietējā pašvaldība un HES-a īpašnieks, jo labāk zinās, kāda ir sagaidāmā ūdens pieplūde,” norāda A. Vīksna.
A. Zēģele piemetina, ka Latvijā ir vairāk nekā 140 mazo HES-u un to kopējais pienesums elektroenerģijas ražošanā ir nedaudz zemāks par vienu procentu no Latvijā saražotās elektroenerģijas. „Tur, kur mazie HES-i uzcelti tehniski un ekonomiski pamatoti, ņemot vērā ūdens pieteci gada griezumā un sabiedrības uzstādījumus attiecībā uz ūdenskrātuvi, tur viss ir kārtībā, taču ir arī tādi, kuri būtībā jau ir izbeiguši savu darbību, jo vairs nesaņem dubulto tarifu,” secināja A. Zēģele. Viņš atgādināja, ka arī Latvenergo ir īpašnieks lielākajam no mazajiem HES-iem — Aiviekstes HES ar jaudu 1,5 MWh. Viņa ieskatā pašlaik nav neviena, kurš vēlētos būvēt jaunus mazos HES-us.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#1/3
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: „Hidroelektrostacijās var saražot elektroenerģiju, kad ir plūdu un palu laiks, un ir pat brīži, kad Latvija tik daudz elektrības nespēj patērēt, tāpēc HES elektroenerģiju pārdodam citām valstīm.”
#2/3
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna: „Ikvienas HES darbība ir atkarīga no pieejamā ūdens daudzuma, un visiem labā ziņa ir tāda, ka ūdens ir un arī Latvijā būs, neraugoties uz klimata pārmaiņām nākotnē.”
#3/3
AS Latvenergo Daugavas HES kaskādes tehniskais direktors Andris Zēģele: Hidroelektrostacijas saražo vairāk nekā 50% no Latvijā saražotās elektroenerģijas un ap 45% (atkarībā no ūdens pieteces daudzuma) no Latvijas kopējā patēriņa.”
