Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai Attīstības finanšu institūcijai Altum piešķirts valsts budžeta finansējums 7 026 000 eiro apmērā, kura ietvaros ģimenēm ar bērniem būs pieejamas valsts garantijas šā gada pēdējos mēnešos un 2020. gadā.

«Valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju nemainīgi lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas ietvaros apliecina tās vitāli svarīgo lomu mājokļa pieejamības veicināšanai. Tādēļ Ekonomikas ministrija ne tikai turpina atbalsta sniegšanu, bet ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar mērķi vēl vairāk sekmēt mājokļu pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas, lai no 2020. gada februāra atbalsts būtu pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī lai palielinātu garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat ministrijas iecere ir sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ka iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās.

«Daudzbērnu ģimeņu skaits tieši saistīts ar šo ģimeņu labsajūtu, kas savukārt ir saistīta ar valsts, pašvaldību un sabiedrības attieksmi un atbalstu,» uzsver demogrāfs un sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Pētījumā, ko veikusi Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu, apstiprinājies, ka kuplajām ģimenēm praktiska palīdzība ir ļoti nozīmīga, taču vienlīdz nepieciešams ir arī emocinālais atbalsts un izpratne.

Ilmārs Mežs stāsta, ka krīzes laikā to bērnu īpatsvars, kuri savās ģimenēs piedzima kā trešie vai nākošie, bija nokrities viszemāk, nepārsniedzot 15%. Tiesa, arī treknajos gados šo bērnu īpatsvars bija tikai par pāris procentiem lielāks, jo atbalsts ģimenēm tomēr netika līdzi straujajai ekonomiskajai izaugsmei.

«Toties pēc pēdējo gadu apjomīgajiem valsts atbalsta politikas uzlabojumiem daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ir strauji kāpis, 2016. gadā sasniedzot 21%. Tā kā vidējais vēlamais bērnu skaits Latvijas ģimenēs norādīts kā 2,2 – 2,5, nākotnē varam sagaidīt daudzbērnu ģimeņu īpatsvara pieaugumu – pie nosacījuma, ka turpināsies valsts un pašvaldību atbalsta politikas būtiski uzlabojumi,» norāda demogrāfijas eksperts.

Ministru kabineta sēdē otrdien tika piešķirts 859 385 eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei, informē Ekonomikas ministrija.

Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām.

Plānots, ka ar papildus piešķirto finansējumu 859 385 eiro apmērā kopumā varēs atbalstīt vēl aptuveni 550 ģimenes ar bērniem mājokļa iegādei. Līdz ar to programmas kopējais galvojumu apjoms sasniegs 3 527 000 eiro un nodrošinās atbalsta sniegšanu aptuveni 2 270 ģimenēm.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015. gada janvārī. Līdz 2016. gada 14. martam programmas ietvaros piešķirti jau 1753 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug 2 556 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 10 906 111 eiro.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus mājokļu garantijas programmā, kas paredz palielināt pieejamo garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, dot iespēju saņemt garantiju, ja ir gaidāms ģimenes pieaugums, kā arī pilnveidot esošos programmas nosacījumus. Minētie grozījumi 2018. gada 16. augusta Valsts sekretāru sanāksmē ir nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

Kopš programmas sākuma atbalsts sniegts vairāk nekā 9 900 ģimenēm, kurās kopējais bērnu skaits ir 14 522. Ģimeņu lielā interese par garantijas saņemšanu norādot uz šādas programmas nepieciešamību, tāpēc Ekonomikas ministrija plāno palielināt ģimenēm pieejamo atbalstu.

Ministrijas virzītie grozījumi paredz palielināt garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem, kā arī palielināt garantijas apmēru gadījumos, ja ģimenē jau ir vismaz viens bērns un ir gaidāms ģimenes pieaugums.

Tāpat paredzētas izmaiņas, kas dotu iespēju valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai saņemt atkārtoti, gadījumos, kad pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ģimenē ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība. Šāds nosacījums ļautu saņemt atkārtotu garantiju situācijās, kad dzīvojamās platības palielināšana saistīta, ar ģimenes locekļu skaita pieaugumu, ir uzlabojusies atbalsta saņēmēja finansiālā situācija vai ir vēlēšanās paplašināt dzīvojamo platību.

Patlaban starp Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem par ģimenes atbalsta izmaksāšanu 100 000 eiro apmērā ir noslēgtas vismaz 49 vienošanās, liecina tiesās iesniegtie pieteikumi.

Pagaidām vienošanās vēl nav noslēgtas piecos gadījumos. SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums ir gandarīts par to, ka «kopējā dialogā panācām ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu bojāgājušo ģimenēm».

«Respektējot cietušo lūgumu pašlaik neizpaust informāciju par ģimenēm, kas parakstījušas vienošanos, plašāk komentēt noslēgto vienošanos skaitu nevaram. Kopumā šim procesam no uzņēmuma puses ir novirzīti 5,4 miljoni eiro, un joprojām turpinās aktīvs darbs kopā ar cietušo pārstāvjiem, lai vienotos ar ģimenēm, kas traģēdijā zaudējušas tuviniekus. Patiesi ceram, ka šis atbalsts un ilgo, sāpīgo tiesvedību izbeigšana palīdz cilvēkiem raudzīties nākotnē, kā arī atrisināt dažādus materiālas dabas jautājumus jau tagad,» rezumēja Beseris.

Pirmā mājokļa iegādes programmai varētu noteikt izsniegtās garantijas griestus, atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz no termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas iegūtos līdzekļus 859 385 eiro apmērā pārskaitīt AS Attīstības finanšu institūcija Altum ar mērķi finansēt pirmā mājokļa programmas īstenošanu. Taču šīs summas pietiks vien diviem ar pusi mēnešiem, tāpēc EM tika uzdots rast risinājumu, kā šo programmu turpināt.

Ašeradens stāstīja, ka pirmā mājokļa iegādes programma tiek finansēta no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas, taču patlaban pieprasījums pēc termiņuzturēšanas atļaujām ir būtiski sarucis un ar šiem līdzekļiem vairs nebūs iespējams finansēt pirmā mājokļa iegādes programmu.

«Sākot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzīju rast risinājumu mājokļu programmas turpināšanai, saglabājot uzstādījumu, ka valsts sniedz ievērojamu atbalstu ģimenei, iegādājoties mājokli. Šobrīd rasts risinājums, kas ļauj turpināt programmu pat pie izsīkstošiem programmas līdzekļiem un jau šogad diviem tūkstošiem ģimeņu palīdzēt iegādāties mājokli,» šodien izpaltītā paziņojumā norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Saskaņā ar valdības doto uzdevumu sagatavot risinājumus mājokļu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija izstrādājusi vairākus scenārijus. Šā gada 18. aprīlī koalīcijā iesniegtais pieprasījums programmas papildu finansējumam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika noraidīts, tāpat Finanšu ministrija neatbalstīja piešķirt programmai finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā to, ka ieņēmumi no izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām izsīkst un koalīcijas partneri neatbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija kā konceptuālu risinājumu rosina garantiju nodrošināšanai izmantot Attīstības finanšu institūcijas Altum resursus, saglabājot arī daļēju valsts finansējumu.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 5000 galvojumus.

5000. galvojums piešķirts pirmdien, 10.aprīlī, SEB bankas aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Kopējā programmas darbības laikā, kopš 2015.gada, Altum piešķirto galvojumu summa ir 33,3 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 294 miljonus eiro.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Mājokļu galvojumu programmas turpināšana ir Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm. Esmu gandarīts par valdības spēju rast finansējumu programmas turpināšanai šogad. Taču, lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties, tāpēc esam lūguši valsts budžetā paredzēt finansējumu šim mērķim. Esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai turpmākajos gados ik gadu kopumā nepieciešami 7 – 8 miljoni eiro, kas ļautu sniegt atbalstu 4 – 5 tūkstošiem ģimenēm ik gadu.»

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību no šā gada jūnija sācis jaunu iniciatīvu, kuras ietvaros katrs Olaines novadā deklarētais jaundzimušais saņems pūriņu ar mazulīša aprūpei nepieciešamām lietām vairāk nekā 50 eiro vērtībā.

Ņemot vērā Olaines novadā deklarēto jaundzimušo skaitu, gadā tie būs vismaz 200 pūriņi, to kopējai vērtībai pārsniedzot 10 000 eiro. Katrā pūriņā iekļautas pirmās zīdaiņu drēbītes, sedziņa, rotaļlieta, higiēnas preces un citas jaundzimušā aprūpei nepieciešamas lietas.

“Bērniņa ienākšana ģimenē ir liels prieks un arī atbildība. Jauna ceļa sākumā ikvienam ir vajadzīgs iedrošinājums – kur nu vēl sākot kaut ko tik varenu kā dzīve. Tāpēc esam priecīgi, ka varam sniegt savu atbalstu ģimenēm mazā cilvēka pirmajos dzīves brīžos. Mūsu dāvātais pūriņš kalpos kā neliels atspaids ģimenei, apliecinot, ka Olainē, Latvijas farmācijas galvaspilsētā, katrs jauns iemītnieks ir mīļi gaidīts un šeit ir atbalstoša vide, kurā viņam augt un īstenot savus sapņus,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Šodien stājas spēkā jaunie AS Sadales tīkls tarifi elektroenerģijas sadales pakalpojuma komponentei maksājumos par patērēto elektroenerģiju, kas paredz fiksētas abonenta maksas ieviešanu visiem elektroenerģijas patērētājiem. Tiesa, maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts.

Sadales tīkla jaunā līdzsvarotā tarifa maksa par elektrību samazināsies tiem, kuri elektrību patērē efektīvi, turpretī tiem, kuri elektrību nepatērē vai patērē neefektīvi, gaidāms elektrības cenu pieaugums.

Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,5 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektrības patēriņa - 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 0,23 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektrības patēriņu - 100 kWh mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,1 eiro mēnesī.

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā.

Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauda pateicību visiem, kas atbalstīja un palīdzēja tam notikt. "Mazas, bet svarīgas uzvaras sajūta!" atzīmēja politiķis.

Viņš arī pauda, ka atbalsta izmaksa būtu jāveic iespējami ātri.

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis sacīja, ka ir paredzēts viens maksājums atbalsta sniegšanai.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienreizēja pabalsta izmaksas 500 eiro apmērā par katru bērnu budžetam izmaksās 179 miljonus eiro. Šim aprēķinam par pamatu ņemti statistikas dati, kas liecina, ka patlaban valstī ir aptuveni 358 000 nepilngadīgu personu. Precīzākus aprēķinus vēl sniegs Labklājības ministrija (LM).

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

SIA Maxima Latvija un SIA Tineo panākuši vienošanos ar cietušo pārstāvjiem par maksājumiem ģimenēm 100 tūkstošu eiro apjomā par katru bojāgājušo ģimenes locekli.

Lēmums pieņemts, apliecinot abu pušu labo gribu un sniedzot atbalstu cietušo ģimenēm.

«Zolitūde bija milzīga traģēdija, kura ietekmēja daudzas dzīves. Mēs nevaram mainīt lietas, kas notikušas, bet varam ietekmēt to, kas būs. Tādēļ esmu gandarīts, ka dialogā esam panākuši ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu cietušo ģimenēm. Mūsu mērķis bija atrast abpusēji pieņemamu un konstruktīvu risinājumu, kas ļautu izbeigt ilgās un sāpīgās tiesvedības un sniegtu reālu palīdzību cilvēkiem jau tagad,» teica Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Pirmās vienošanās tika parakstītas ar ģimenēm, kuras pārstāv Aldis Gobzems - cietušo pārstāvis lielākajai daļai lietu. Tiesvedībā esošo pušu samierinātājs bija advokātu birojs Vilgerts, kas piedalās arī vienošanās noslēgšanas procesa organizēšanā.Vienošanās attiecas uz visām bojāgājušo ģimenēm, kuras pārstāv arī citi advokāti.

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija KPMG Baltics ir pabeigusi Latvijā pirmā jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošā kases aparāta (NOVITUS SentoLan) atbilstības pārbaudi.

Februāra sākumā par atbilstošu jaunajām tehniskajām prasībām jau tika atzīta arī pirmā kases sistēma. Latvijas uzņēmumiem ir atlikuši mazliet vairāk nekā trīs mēneši līdz brīdim, kad jāsāk lietot jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošus un sertificētus kases aparātus un sistēmas.

Pārbaudītais NOVITUS SentoLan ir vienkāršs kases aparāta modelis. Tas ir piemērots tirdzniecības vietām, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 150 000 eiro. Aparāts nav aprīkots ar fiskālo atmiņas moduli (iekārta, kurā nedzēšamā veidā saglabājas visas ar kases aparātu veiktās darbības, piemēram, čeku izsišana, anulēšana, nodokļu uzskaite utt.), tāpēc to nedrīkst pieslēgt datoram un preču nosaukumu ievade notiek manuāli. Savukārt preču pārdošanas datus iespējams iegūt tikai atskaites veidā.