Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Paturpinot hokeja analoģiju, pati spēle un katri gūtie vārti ir vērtīgi, pat ja gala rezultāts nav neizšķirts. Par to kopš neatkarības atgūšanas esam pārliecinājušies arī mēs. Latvijas eksporta tirgus daļas pieaugums pasaules tirgū ir spēlējis būtisku lomu mūsu ienākumu līmeņa pieaugumā, pat ja importa pieaugums ir bijis vēl straujāks un kopējā tirdzniecības bilance ar pārējo pasauli – negatīva (Protams, kā jebkura analoģija arī šī nav perfekta. Atšķirībā no hokeja, kur secīgi zaudējumi ar lielu rezultāta starpību sliktākajā gadījumā nozīmētu izkrišanu no spēcīgāko valstu jeb t.s. A grupas, ekonomikā augsts tirdzniecības bilances un tekošā konta deficīts nozīmē strauji augošas parādsaistības pret ārvalstu rezidentiem. Ilgstoši liela nesabalansētība agri vai vēlu beidzas ar maksājumu bilances krīzi, kādu Latvija piedzīvoja 2009. gadā).

Tomēr izaugsme pasaules tirdzniecībā kopš nesenās finanšu krīzes ir stipri lēnāka nekā iepriekš. Tam ir vairāki iemesli:

Veicot investīcijas, liela daļa no nepieciešamajiem materiāliem un precēm tiek importēta. Tā kā pēckrīzes periodā ir samazinājušās investīcijas, attiecīgi ir samazinājusies arī starptautiskā tirdzniecība.

Arvien lielāku nozīmi pasaules ekonomikā iegūst t.s. jaunās tirgus ekonomikas, kuru atvērtība starptautiskajai tirdzniecībai vidēji ir zemāka nekā attīstītajās valstīs.

Tehnoloģiju progresa un automatizācijas rezultātā ražošanas procesi, kuros iepriekš izmantoja lētāku darbaspēku jaunajās tirgus ekonomikās, tiek daļēji pārcelti atpakaļ uz attīstītajām valstīm. Tā rezultātā samazinās tirdzniecība starp attīstītajām valstīm un jaunajām tirgus ekonomikām.

Vienlaikus arvien skaļākas kļūst balsis, kas vēlas ierobežot pašu sacensību, apgalvojot – ja nevaram uzvarēt vai uzvaram ar mazāku rezultāta starpību nekā agrāk, vajadzētu spēlēt mazāk. To daļēji izskaidro ekonomists Branko Milanovičs savos pētījumos ar t.s. zilonīša grafiku. Tajā attēlotas iedzīvotāju reālo ienākumu izmaiņas iepriekšējās paaudzes laikā – salīdzinot 1988. un 2008. gadā gūtos ienākumus. Kā redzams, lielākie ieguvēji no t.s. globalizācijas ir pasaules vidusslānis (ziloņa mugura), kas lielākoties saistīts ar Ķīnas ekonomikas straujo izaugsmi un iedzīvotāju labklājības pieaugumu, un 1% pasaules bagātāko iedzīvotāju (ziloņa snuķis).

Savukārt pasaules nabadzīgākie iedzīvotāji un attīstīto valstu vidusslānis no globalizācijas ir ieguvuši mazāk, un viņu ienākumi ir pieauguši lēnāk. Lai gan vidējais amerikānis joprojām ir bagātāks par vidējo ķīnieti, vidējais amerikānis šodien nav būtiski bagātāks par vidējo amerikāni, kurš dzīvoja pirms divdesmit gadiem. Līdz ar to Rietumvalstu vidusslāņa tiešu vai netiešu vēršanos pret tālāku atvērtību starptautiskajai tirdzniecībai vismaz daļēji var skaidrot ar ienākumu pieauguma tempu samazināšanos.

Vēl viens arguments, kas īpaši plaši izskanēja ASV prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņā, ir saistībā ar apstrādes rūpniecību – jaunās tirgus ekonomikas (piemēram, Ķīna un Meksika) ar savu lēto darbaspēku nozog rūpnīcas un darbavietas attīstītajām valstīm. Šī iemesla dēļ nepieciešams izvērtēt savstarpējās tirdzniecības līgumus un noteikumus.

Lai gan nodarbinātība apstrādes rūpniecībā ASV patiesi ir samazinājusies, tomēr kopējais sektorā saražotais apjoms ir augstākajā līmenī kopš 1980. gada (2. attēls). Tas skaidrojams ar produktivitātes pieaugumu un jaunām tehnoloģijām. Arvien vairāk ražošanas procesu tiek automatizēti, turklāt roboti tos var paveikt par daudz mazākām izmaksām nekā cilvēki. ASV prezidenta Donalda Trampa solījumi ar labākiem tirdzniecības līgumiem atgriezt miljoniem darbavietas diez vai dos cerēto rezultātu – mūsdienīgā rūpnīcā tiek algoti arvien mazāk cilvēku.

Pie zaudētām darbavietām nevar vainot ne Ķīnu, ne Meksiku. Labākas tehnoloģijas ļauj ar tiem pašiem resursiem saražot vairāk. Savukārt valdības uzdevums būtu nodrošināt, lai tiem, kas tehnoloģiju attīstības rezultātā ir zaudējuši darbu, būtu pietiekami plašas iespējas apgūt jaunas prasmes un paaugstināt kvalifikāciju, lai no jauna atgrieztos darba tirgū.

Uz iepriekš minēto norišu fona īpaši būtiska ir Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšana. Lai gan daudzviet pasaulē virmo ekonomiskā nacionālisma vēsmas, ES un Kanāda joprojām ir atvērtas ekonomisko attiecību padziļināšanai.

Tarifu atcelšana samazinās tirdzniecības izmaksas un veicinās tirdzniecības apjomu pieaugumu. Tāpat līgums samazinās administratīvās barjeras uzņēmējiem, piemēram, nodrošinot savstarpēju atbilstības novērtēšanas sertifikātu atzīšanu. Līgums arī nodrošina augstu standartu ievērošanu drošības, vides un darba tiesību jomā un potenciāli varētu kļūt par paraugu citiem tirdzniecības līgumiem nākotnē.

Visbeidzot, Latvijai ekonomisko attiecību stiprināšana ar Kanādu ir svarīga arī politiski, ņemot vērā to, ka Kanāda ir uzņēmusies ietvarnācijas lomu un koordinēs daudznacionālā NATO spēku bataljona izvietošanu un darbu Latvijā.

Kādas iespējas brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu sniedz Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Kanāda ir ļoti liela ekonomika ar sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Arī tās iedzīvotāju pirktspēja ir augsta. Pagājušajā gadā Kanādas ekonomikas apjoms pārsniedza 1.4 triljonus eiro un bija lielāks par Krievijas ekonomikas apjomu, neskatoties uz vairāk nekā četrreiz mazāku iedzīvotāju skaitu.

Importa tarifu atcelšana palīdzēs Latvijā ražotajām precēm kļūt vēl konkurētspējīgākām Kanādas tirgū. Tāpat līgums Kanādas provinču līmenī atvērs pieeju dalībai arī publiskajos iepirkumos. Vienlaikus tas sniedz iespēju arī lētāk importēt preces no Kanādas, tātad potenciāli ieguvēji ir gan Latvijas uzņēmēji, gan iedzīvotāji, kas varēs lētāk nopirkt Kanādā ražotas preces.

Starp citu, atšķirībā no hokeja tirdzniecībā Kanādu pēdējā laikā esam "uzvarējuši" gandrīz katru gadu – Latvijas tirdzniecības bilance ar Kanādu lielākoties ir pozitīva.

Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmēji uz Kanādu eksportē vairāk nekā mēs importējam no Kanādas.

Pagājušajā gadā Latvija uz Kanādu eksportēja preces un pakalpojumus 40.87 miljonu eiro vērtībā, bet no Kanādas importējām uz pusi mazāk – preces un pakalpojums 20.04 miljonu eiro vērtībā. Brīvās tirdzniecības līgums ir lieliska iespēja palielināt eksporta apjomus uz Kanādu, kas šobrīd vēl ir salīdzinoši mazi. Latvijas eksports uz Kanādu pagājušajā gadā bija vien 0.28% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Taču jāatceras, ka CETA paver vienlīdzīgas iespējas visām ES dalībvalstīm, tāpēc jāpadomā par eksportēto preču vai pakalpojumu kvalitāti, lai kanādieši izvēlētos pirkt tieši Latvijā ražoto.

Secinājumi

Starptautiskā tirdzniecība veicina ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Protams, ne visi no globalizācijas iegūst vienādi daudz, taču norobežošanās, netirgojoties ar citiem un negūstot šos ienākumus vispār, valsts iedzīvotāju kopējo labklājību necels.

Starptautiskā tirdzniecība nav vienīgais nodarbinātību ietekmējošais faktors. Ražošanas procesus un darba tirgu daudz lielākā mērā ietekmē automatizācija un tehnoloģiju attīstība. Taču zaudētas darbavietas nav iemesls censties apturēt inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Tā vietā vairāk jādomā par darbinieku apmācībām un attīstību, lai ar jaunām tehnoloģijām un augstāk kvalificētu darbaspēku spētu saražot vairāk.

ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums dod potenciālus ieguvumus gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Atgriežoties pie analoģijas par hokeju – ir jāturpina spēlēt. Lai gan ekonomistu prognozes ne vienmēr piepildās, atļaušos prognozēt, ka reiz pienāks diena, kad arī Latvijas hokeja izlase pieveiks Kanādas izlasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvijas uzņēmēji var baudīt CETA priekšrocības

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 21. septembra, tiek uzsākta Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) pagaidu piemērošana. Tas nozīmē, ka lielāko daļu CETA priekšrocību Latvijas uzņēmēji varēs baudīt jau tagad.

Tūlītēju pozitīvu ietekmi izjutīs tie Latvijas ražotāji, kas jau šobrīd eksportē produkciju uz Kanādu. Piemēram, tādām Latvijas eksporta precēm kā zivju konservi līdz šim tika piemērota 9% muitas nodeva, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem - 12,5%, kosmētikas līdzekļiem - 6,5%, kūdrai - 6,5%. Kopumā 98,6% no preču veidiem (t.s. tarifu līnijai) Kanādā tiek pilnībā atceltas muitas nodevas, savukārt ES atceļ nodevas 97,7% tarifu līniju. Pakāpeniska tarifu samazināšana vai īpaši importa nosacījumi paredzēti atsevišķiem produktiem lauksaimniecības preču, zivju un zvejas, kā arī mašīnbūves produktu grupās. Ne mazāk svarīgi, ka arī ES atceļ ievedmuitu vairumam Kanādas preču – tas padarīs šīs valsts izcelsmes preces pieejamākas Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Kanādas pasta operatora Canada Post darbinieku streiku, kas turpinās jau no 2018.gada 22.oktobra, patlaban būtiski ierobežota pasta sūtījumu apmaiņa ar šo valsti, liecina Latvijas Pastam sniegtā Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) sniegtā informācija.

Līdz ar Kanādas pasta operatora Canada Post darbinieku ilgstošo streiku vairākas aviosabiedrības ir noteikušas aizliegumu sūtījumu pieņemšanai uz Kanādu, savukārt vairākas citas aviosabiedrības izvirzījušas šo sūtījumu apjoma ierobežojumus, tādējādi būtiski apgrūtinot pasta sūtījumu apmaiņu ar Kanādu.

Minēto aizliegumu un ierobežojumu dēļ no Latvijas uz Kanādu adresētie pasta sūtījumi pašlaik tiek uzglabāti Latvijas Pasta Rīgas sūtījumu apstrādes un šķirošanas kompleksā, savukārt pēc aizlieguma atcelšanas tie nekavējoties tiks izsūtīti adresātiem.

Kanādas pasta operators Canada Post atvainojas par sagādātajām neērtībām un dara visu iespējamo, lai mazinātu streika darbības ietekmi uz pasta sūtījumu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atsākas aktīva pasta sūtījumu transportēšana uz ASV, Kanādu, Ukrainu

Lelde Petrāne, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gada nogales svētku beigām, atjaunojoties ierastajai aviokravu plūsmai uz ārvalstīm, šonedēļ aktīvi tiek izsūtīti pasta sūtījumi uz ASV, Kanādu un Ukrainu, informē Latvijas Pasts.

Aviokompāniju kravu kapacitātes trūkuma dēļ kopš 2018.gada decembra vidus tika ierobežota sūtījumu aviosatiksme uz ASV, bet uz Kanādu un Ukrainas galvaspilsētas Kijevas lidostu tika noteikts pilnīgs aviokravu pieņemšanas embargo – pirmajā gadījumā saistībā ar Kanādas pasta operatora Canada Post darbinieku ilgstošo streiku, bet otrajā – Kijevas lidostas nespējas dēļ apstrādāt visus ienākošos sūtījumus.

Sākoties jaunajam gadam un beidzoties gada nogales svētkiem, kas iezīmējas ar intensīvu pasažieru un kravu plūsmu visā pasaulē, atsākušās arī pasta sūtījumu aviopiegādes uz valstīm, ar kurām aviokompānijas bija noteikušas kravu pieņemšanas ierobežojumus to pārslodzes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Koziols: Līdz līguma parakstīšanai ar Hārtliju vēl neesam tikuši

LETA, 23.05.2017

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs (no kreisās) un Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija un Kanāda atrisinājušas gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības par Hansa salas piederību.

Abas puses otrdien vienošanās parakstīšanas ceremonijā Otavā oficiāli paziņoja par salas sadalīšanu aptuveni uz pusēm, tādējādi faktiski izveidojot "sauszemes robežu" starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES).

"Arktika ir starptautiskās sadarbības piemērs, kur virsroku gūst likuma vara," norādīja Kanādas ārlietu ministre Malānija Džolija. "Kad tiek apdraudēja globālā drošība, ir īpaši svarīgi, ka tādas demokrātijas kā Kanāda un Dānija sadarbojas, lai kopā ar iedzimto tautām atrisinātu savas domstarpības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām."

Teritoriālās domstarpības par sīko, tikai 1,3 kvadrātkilometrus lielo neapdzīvo saliņu, kas atrodas starp Kanādai piederošo Elsmīra salu un Dānijas karalistes sastāvā esošo autonomo Grenlandi, ilgušas kopš 1973.gada, kad starp Kanādu un Dāniju tika novilkta jūras robeža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinetics stāsts un mana saskarsme ar kosmētiku sākās kā tīra sagadīšanās – atceras Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

Bija beidzies iepriekšējais bizness, un vajadzēja kaut ko jaunu. Tā nu sagadījās, ka partneri no Igaunijas piedāvāja tirgot plastmasas nagus, kas tajā laikā, 2002.gadā, nāca modē. Mēs ar tiem plastmasas nagiem aizgājām uz Drogām, un Drogas teica, ka viņi tos ir gatavi likt veikalā. Tas bija vairāk tāds izaicinājums – varam vai nevaram tikt iekšā šajā veikalu tīklā.

Sākumā mēs izplatījām citu ražotāju profesionālos produktus. Kā nākamais nāca izaicinājums – vai tad nevaram veidot savu produktu? Sākām attīstīt visu pārējo, kas ir nepieciešams profesionālajam manikīram. Sākumā tā bija nagu želejas un akrila līnija. Tālāk jau nagu lakas. Ap 2009.gadu modē nāca želejlaka. 2010.gadā pieņēmām drosmīgu lēmumu atteikties no ražošanas ārpakalpojuma un sākt produktu izstrādi un ražošanu savā ražotnē šeit pat Rīgā. Rezultātā šodien 90% no visa, ko piedāvā uzņēmums Kinetics, tiek ražots pašu spēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz daudzu gadu laikā Latvijas hokeja valstsvienībai bija tik saliedēts kolektīvs, pēc turnīra pauda izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Latvijas hokeja izlase turnīru iesāka ar trim uzvarām pēc kārtas, bet nākamajos četros mačos piedzīvoja neveiksmes. Izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā Latvija otrdien saspringtā trillerī ar 3:4 pēcspēles metienu sērijā piekāpās Vācijai, meistarsacīkstes noslēdzot desmitajā pozīcijā, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada.

Savukārt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvija nav spējusi iekļūt kopš 2009.gada.

«Manā karjerā bijuši līdzīgi mači. Ļoti vēlējāmies uzvarēt, tomēr nedaudz pietrūka,» portāls championat.com citē Daugaviņa izteikumus pēc dueļa. «Kad izpildīju «bullīti», parādīju metienu, vārtsargs nokrita uz ceļa, tomēr veica špagatu un man vairs nebija, kur likties. Gribētos, lai šādos mačos uzvarētāju noskaidro pagarinājumā, tomēr arī «bullīši» ir daļa no spēles.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās skolēniem un studentiem uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā uzņēmējdarbības konference jauniešiem pulcēs 6500 skolēnu un studentu

Db.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien norisināsies Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #Uzdrīksties Uzvarēt 2023, kas Rīgā vienuviet pulcēs rekordlielu dalībnieku skaitu - 6500 jauniešu no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji, pazīstamas sporta un radošo jomu personības dalīsies ar svarīgākajām atziņām par savu ceļu uz panākumiem un iedvesmos skolu jauniešus un studentus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā drīz pēc skolas kļūt par miljonāriem, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, VEF Rīga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi. Programmu bagātinās spilgti šovi, konkursi un interaktīvi organizāciju un uzņēmumu stendi, kuros ikviens apmeklētājs varēs iegūt jaunus kontaktus un noderīgu informāciju savu karjeras un biznesa sapņu piepildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iesaka Burusports un Cabo Cafe dibinātājs: Uz Kanādu pēc pūdersniega

Sagatavojusi Linda Zalāne, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis no Ņujorkas Knicks komandas gatavojas atgriezties laukumā un piedalīties Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) regulārā čempionāta mačā pret Losandželosas Clippers.

Abas komandas savā starpā Losandželosā spēkosies otrdienas rītā plkst.4.30 pēc Latvijas laika.

Porziņģis pagājušajā nedēļā iedzīvojās kreisās kājas augšstilba sasitumā, kas viņam lika izlaist maču pret līgas vājāko komandu Bruklinas Nets, kam Knicks dažu dienu laikā zaudēja divreiz. Latvietis svētdien aizvadīja pilnvērtīgu treniņu un bija optimistiski noskaņots par savu dalību pirmdienas spēlē.

«Jūtos labi, lai gan vēl joprojām jūtos nedaudz stīvs. Tomēr spēju pilnvērtīgi piedalīties treniņā un, iespējams, spēlēšu pirmdien pret Clippers,» vietējiem žurnālistiem sacīja Porziņģis.

Knicks komanda pēdējos mēnešos demonstrē blāvu sniegumu un tai izredzes iekļūt izslēgšanas turnīrā ir vairs tikai teorētiskas. Ņujorkas vienība ar 27 uzvarām 69 mačos atrodas Austrumu konferences kopvērtējuma 12.vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu

LETA, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tirgi pirmdien bija slēgti sakarā ar Darba svētku brīvdienu, bet citur biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja britu mārciņas vērtības kritums, bet eirozonā Frankfurtes biržas indekss saruka un Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, bet ASV un Kanādas tirdzniecības sarunās nav izdevies panākt vienošanos.

«Akciju tirgiem Eiropā ir bijusi laba sesija, ņemot vērā daudzos neatrisinātos jautājumus,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Devids Medens.

«Prezidents Tramps ir pieņēmis skarbu nostāju tirdzniecības darījumu ziņā gan pret ES, gan pret Kanādu. Viņš vēlreiz ir pierādījis, ka ir neprognozējams.»

Tramps nedēļas nogalē tviterī draudēja izslēgt Kanādu no jauna Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA). Tas notika pēc tam, kad ASV un Kanādas sarunas par 1994.gadā noslēgtā NAFTA pārskatīšanu beidzās bez vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EP atbildīgā komiteja atbalsta CETA nolīgumu ar Kanādu

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) šodien gala balsojumā paudusi atbalstu Eiropas Savienības (ES)-Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumam (CETA), liecina EP sniegtā informācija.

Sagaidāms, ka balsošana EP plenārsēdē norisināsies februārī.

Politiķis Artis Pabriks (V), kurš ir galvenais EP ziņotājs par šo nolīgumu, iepriekš apliecināja, ka jāpanāk tā spēkā stāšanās, cik ātri vien iespējams, jo plašākas tirdzniecības iespējas veicinās ražošanas attīstību un darba vietu rašanos. Viņš uzsvēra, ka sarunas ir ilgušas septiņus gadus, kā rezultātā ir radīts modernākais, ambiciozākais un visaptverošākais starptautiskās tirdzniecības nolīgums. «Tam ir jāļauj darboties, lai būtu iespējams novērtēt, vai ir nepieciešami vēl kādi pilnveidojumi,» uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiroparlamentārieši atbalsta ES-Kanādas tirdzniecības nolīgumu

Lelde Petrāne, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstījis ES-Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA).

Tā mērķis - veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. Provizoriski šī būtiskā vienošanās stāsies spēkā 2017.gada aprīlī.

«CETA būs kā «bāka» nākamajiem tirdzniecības darījumiem visā pasaulē,» pēc balsojuma teica par CETA atbildīgais EP deputāts Artis Pabriks (EPP, Latvija).

Vienošanās atbalstīta ar 408 balsīm «par», 254 «pret» un 33 EP deputātiem atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Saeima konceptuāli atbalsta CETA ratificēšanu

Žanete Hāka, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 9.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses, informē Saeimas Preses dienests.

CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgo Ārlietu komisiju informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru