Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Ņemot vērā visus riska kapitāla fondu ierobežojumus par maksimāli 200 000 eiro, daļas maksimālais apmērs 20%, investīcija pamatkapitālā un ja ņem tikai scalable inovatīvus uzņēmumus, tad ļoti iespējams, ka arī FlyCap, kas ir viens no diviem aktīvākajiem startup finansētājiem, nevarēs kvalificēties šim režīmam, kaut arī FlyCap ir bijis ļoti aktīvs startup vides atbalstītājs pēdējos 3 gadus investējot tādos inovatīvos startups kā: AirDog, Sonarworks, Molport, Mailigen, Prakse.lv, Tapcore, Purified, Bio2You, RCG Lighthouse, HomeTV, Polylabs

Nākamie riska kapitāla konkursi vēl nav nemaz izsludināti un ņemot vērā jaunu fondu konkursa un to pārsūdzību ilgumu kā arī garo investoru piesaistes procesu, tad es paredzu, ka jauni fondi būs tikai 2018. gada beigās, kas nozīmē ka 2017 un 2018 gadā Latvijas riska kapitāla fondi nevarēs ieguldīt. Būs jācer uz ārzemju investoriem, bet ar tiem savukārt ir jau augstāk minētā problēma. Tamdēļ iespējams šī programma faktiski gulēs atvilknē.

Un tagad pievērsīšos konkrētām lietām, pozitīvajam un mīnusiem.

Labās lietas ir sekojošas:

a) Uzņēmums var būt 5 gadi vecs

b) Nav tikai IT nozarei domāts likums

c) Pieņemams algas nodoklis

Programmas klupakmeņi ir sekojoši:

1. (Pants 4.) Likums nosaka, ka režīms pielāgojas gadā, kurā notiek invetīcija vismaz EUR 30,000 apmērā. Šeit vēl būtu jānoskaidro vai tikai tajā kalendārajā gadā, vai nākamos 12 mēnešus pēc investīcijas (vai LIAA lēmuma).

Problēma: 12 mēneši ir pārāk mazs ieguvums.

Rekomendēju optimāli 3 gadus.

Fondi iespējams mēģinās sadalīt investīciju, kas ir domāta vienā maksājumā, uz 2-5 gadiem tīri lai apietu šo problēmu, bet tāda mākslīga dalīšana nav labākā prakse, ko gribētos redzēt.

Uzņēmumiem naudu tipiski vajag tuvākajiem 12 mēnešiem, tāpēc reālais maksimālais laika periods varētu būt apgūt 2 gados. Iespējams valsts grib kontrolēt, lai neveidotos shēmas, kuras pēc tam nevar ātri apturēt, bet esošais likums jau būtiski iegrožo šīs programmas apguves iespējas. Lielas potenciālās shēmas varētu regulēt nosakot piem maksimālo darbinieku skaitu šādos uzņēmumos ne vairāk kā 50 vai 100 (papildus jau iestrādātjama EUR 5M apgrozījumam, ko arī ir viegli manipulēt un sadalīt vairākos uzņēmumos).

2. (Pants 4.8.) Jaunuzņēmums atbilst vismaz vienai no šādām inovācijas pazīmēm:

a) Jaunuzņēmumam pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz objektu, kas ir inovatīva produkta vai pakalpojuma izstrādes pamatā.

Šāda plaša definīcija ir laba, un ir labi, ka pietiek tikai ar šo punktu, jo pārējie divi b) un c) punkti nav praktiski.

b) Vismaz 70% darba ņēmēju ir maģistra vai doktora grāds.

Neredzu šim punktam jēgu. Mēs taču labi zinām, ka šobrīd programmētāji kļūst profesionāli pat jau vidusskolā, un 3 - 4 kursa bakalaura programmā tiek aktīvi medīti un jau strādā. 70% rādītājs uz visiem darba ņēmējiem ir diezgan nereāls praksē. Kā piemēru varu minēt, ka veiksmīgā igauņu startupa PipeDrive (kas ir piesaistījis kopā jau EUR 30 miljonus) dibinātajs Ragnar Saas nav pabeidzis augstskolu. Uzņēmēja gēns ir savādāks nekā akadēmiskās karjeras būvētāja gēns. Zinātnieki > 95% gadījumu ir slikti uzņēmēji. Pasaulē ir tūkstošiem piemēru, kur veiksmīgi uzņēmēji nav pabeiguši augstskolu.

c) Vismaz 50 procenti no jaunuzņēmuma izdevumiem kopš tā reģistrēšanas ir novirzīti pētniecībai un attīstībai.

Kā šos var izmērīt, kurš definēs vai tas, kur nauda tika iztērēta būs pētnieciba un attīstība, piem. vai uzņēmuma vadītāja alga var tikt atzīta kā investīcija pētniecībā, un kā ar ofisa īri, grāmatvedību, administrāciju, pārrunas ar klientiem? Varbūt ne visas izmaksas ir pētniecība, bet tās ir izmaksas, kas uztur uzņēmumu pie dzīvības, kamēr tas pēta un meklē klientus. Pasaules pieredze rāda ka uzņēmumi tērē R&D 1 – 5% no visiem ieņēmumiem, Attīstītajās valstīs 4-5% (t.i. līdz 6-7% no visiem izdevumiem), Ķīnā 1%. Vai te būs MK noteikumi, kas to aprakstaīs?

2. Pants 4.1. ..kvalificēts riska kapitāla investors, kas nav ar jaunuzņēmumu saistīta persona atbilstoši Komerclikuma 139.1. pantam

Šeit ir svarīgi iestrādāt izņēmumu, ka tas pats fonds drīkst ieguldīt atkārtoti nākamajā roundā, jo bieži vien uzņēmumiem vēl nav iespējas piesaistīt ārzemju investoru, un nākas esošajiem investoriem ieguldīt vēl.

3. Pants 5.1. Investora kvalificēšana. Fonds, kas pēdējo triju gadu laikā veicis agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz trīs komercsabiedrībās vismaz 30 000 euro apmērā katrā, bet ne vairāk par 200 000 euro katrā, ieguldītāja līdzdalībai nepārsniedzot 20% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

a) Slieksnis 200,000 ir ļoti maza summa fondiem un vairakumā gadījumu tie ir investējuši vairāk. Šis rādītajs ļoti iespējams diskvalificēs visus un tais skaitā abus vienīgos aktīvos riska kapitāla fondus Latvijā.

Piedāvāju likt EUR 500,000, jo arī pasaulē Seed roundā investori iegulda summas, kas sasniedz EUR 500,000 un pat vienu miljonu.

b) Slieksni 20% piedāvājam pacelt līdz 49%, lai nedaudz atvieglotu daudzos ierobežojumus.

Mums Latvijā ir ļoti neattīstīta startup un riska kapitāla infrastruktūra, darījumu ir maz, tāpēc neliksim pārāk daudz ierobežoumus. Ir ļoti ļoti maz darījumu, kur ārzemju fondi ir ieguldījuši Latvijas startupos, un tāpēc vietējiem fondiem ir jāsedz šis market gap un jādod papildus naudas, kā rezultātā fonds nonāk pie vairāk nekā 20% daļām.

Mēs esam dzirdējuši argumentāciju par 20 – 30% no Sabiedrības daļām, kas būtu maksimums, ko atdot riska kapitāla investoram sākotnējā roundā, un ka šī ir ASV prakse un tikai IT nozarē, un ka šī ir labā prakse, bet:

Citās nozarēs, kas nav IT, šāds maksimums nav prakse, un nav nepieciešams. Ieliekot 20% slieksni mēs nogalināsim šo startup režīmu ne-IT nozarēs.

Latvijas startup un riska kapitāla ekosistēma ir ļoti vāja (skatīt augstāk, ka tikai 2 fondi, kas aktīvi investē startupos) un tamdēļ šādus ierobežojums nevajadzētu piemērot, jo mums ir jāatbalsta ekosistēmas izveidi šobrīd.

4. Pants 4.1. Agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums – ieguldījums, ko veic komercsabiedrības pamatkapitālā tās saimnieciskās darbības pirmajos piecos gados kā vismaz vienam no šādiem mērķiem paredzētu finansējumu:

Tā ir pasaulē ļoti laba zināma prakse, ka Fondi ļoti bieži sākumā iedot konvertējamo aizdevumu. Tamdēļ šādu instrumentu arī vajadzētu iekļaut.

Lai iespējams kaut kā motivētu konvertācijas uz Sabiedrības daļām, tad var norādīt, ka aizdevuma gadījumā ir jānorāda pušu definēti nosacījumi (sasniegumi, rādītāji) pie kuriem var notikt automātiskā konvertācija.

5. Šī programma ir DeMinimis. Latvijā visiem uzņēmumiem, kas ir dabūjuši riska kapitāla naudu DeMinimis jau ir izsmelts un tas atbrīvosies tikai pēc 3 gadiem.

Būtu labi šo programmu organizēt nevis no DeMinimis bet no kādas citas programmas

Kā rēķinās DeMinimis atbalsta apjomu? Pieņemu ka DeMinimis būs starpība starp samaksāto nodokli un parastās SIA nodokļu apmēra, bet šis būtu jāprecizē likumā vai MK noteikumos.

Jānovērš potenciālā problēma, ka jebkādas jaunas riska kapitāla vai akseleratoru programmas nav tikai DeMinimis, jo tad rodas risks, ka fondi pirmkārt nevarēs apvienot divus valsts atbalstus un tādejādi programma vispār nefunkcionēs, vai arī Fondam ieguldot pēc DeMinimis, tas automātiski izsmels visu Deminimis un nepietiks rezerves Startup likuma atbalstam.

Rekomendēju ka tiek uzsāktas sarunas ar attiecīgajām Eiropas Savienības struktūrām šo nedarīt zem DeMinimis, bet atrast kādu citu programmu.

6. Nodokļu aprēķins izklausās sarežģīts, vēlams to definēt vienkāršāku un cilvēkiem saprotamāku, jo cilvēki izvairīsies sarežģītas lietas un tas mazinās šīs programmas jēgu.

Kā es saprotu, tad nodoklis būs 2 minimālo algu nodokļu apmērs, kas šobrīd sanāk EUR 252. Šis ir labs apjoms.

Kas notiek ar griestiem, vai ieslēdzas solidaritātes nodoklis, ja alga ir virs EUR 4000?

Darba ņēmējam pašam būs jāmaksā 10% no minimālās pensijas, kas pēc maniem aprēķiniem sanāk EUR 37 mēnesī. Avota informācija: Minimālais gada apmērs pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām ir divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas apmērs – 4440 eiro gadā (12 x 370 eiro )

Mana rekomendācija ir netaisīt lieku birokrātiju un šo pensijas iemaksu vai nu likvidēt, vai iekļaut punktā par minimālajām algām un piemēram definēt 2,2 minimālo algu nodokļu apmērā un tad valsts pati pārskaita daļu no tās cilvēka pensijā.

Ceru, ka šie ierosinājumi noderēs lai uzlabotu mūsu Startup likumu līdz tādam līmenim, lai igauņu un lietuviešu startups mūs apskaustu un viņi vēlētos veidot biznesu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

50 jaunuzņēmumi gadā

Anda Asere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi var sākt pieteikties valsts atbalsta saņemšanai

Žanete Hāka, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parakstīts saprašanās memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai

Žanete Hāka, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Startup likums – piedzima, bet rāpot nesāka

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru pērn akceptēja Saeima un kas stājās spēkā šā gada pirmajā dienā, «uz papīra» tika ar lielu aizrautību un steigu uzlikts, taču par to tālāk nav ticis, tā arī paliekot tikai kā frāzes dokumentā. Un tas absolūti neatbilst jaunās un dinamiskās nozares garam.

Lai gan ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam paticis savā publiskajā retorikā pildīt jaunuzņēmumu papus lomu, pagaidām ne viens, ne otrs nav nesis sevišķus augļus, ja neskaita to, ka viens pretendents Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām tomēr ir pieteicies un līgumu plānots noslēgt šomēnes (plašāk – DB 05.09.). Lai likums varētu tikt īstenots praksē, kā skaidro Ekonomikas ministrijā, pietrūcis laika, lai salāgotu to, ko vēsta normatīvais akts, ar to, ko no likuma sagaida auditorija, uz kuru tas ir mērķēts. Lai šo Latvijai jauno jomu aprakstošais likums tomēr iemācītos rāpot un arī slietos kājās, jau radusies nepieciešamība pēc kardinālām izmaiņām tā saturā. Jājautā, kāpēc vajadzēja steigt likumu pieņemt, ja visiem bija skaidrs, ka Saeimai uz paplātes tiek pasniegts līdz galam neizcepts cālis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

MK apstiprina Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojektu

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 29. septembrī apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekts, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot inovatīvas komercdarbības attīstību un pētniecību privātajā sektorā, kā arī pētniecības komercializāciju.

«Strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem jeb start-up ir būtiska nozīme Latvijas ekonomiskās izaugsmes, pievienotās vērtības un inovācijas sekmēšanā. Jaunuzņēmumu likums būs pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai, kā rezultātā ceram, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 20 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 120 augsti kvalificētus darbiniekus,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. «Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeima ceturtdien, 8. februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu.

Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem. Tikai pirms gada pieņemtais likums praksē jau radījis šķēršļus daudziem jaunuzņēmumiem pretendēt uz nepieciešamo atbalstu, tāpēc ar izmaiņām plānots regulējumu paplašināt un atbalstu padarīt pieejamu lielākam uzņēmumu lokam, norādījuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un, ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," norāda par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.

eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Db.lv, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstījuši grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā, informē Saeimas Preses dienests.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup ideju realizācijai no akcelerācijas fondiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš akselerācijas fondu pārvaldnieku atlases iepirkumā

Anda Asere, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par Akselerācijas fondu pārvaldnieku pakalpojumu sniegšanu pagarināts piedāvājumu iesniegšanas termiņš

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš akselerācijas fondu pārvaldnieku atlases iepirkumā ir pagarināts līdz šā gada 20. aprīlim, informē Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Lēmumu par termiņa pagarināšanu pieņēma iepirkuma komisija, balstoties uz faktu, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir saņēmis un izvērtē iesniegumu par šī iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām.

Db.lv jau rakstīja, ka attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akselerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akselerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt t.s. gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu. Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts atbalsts start-up uzņēmumiem – ir vieta izaugsmei

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, savukārt 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja detalizētu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Viennozīmīgi ir apsveicamas Ekonomikas ministrijas darbības, veidojot atbalsta saņemšanas sistēmu jaunuzņēmumiem (start-up). Tāpat ir skaidrs, ja mērķi – izveidot jaunu un modernu ekonomiku un Latvijai kļūt par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – izdosies sasniegt, ieguvēji būs visi.

Tomēr, veicot nedaudz plašāku analīzi, rodas pamatoti jautājumi, vai apstiprinātais regulējums sasniegs izvirzītos mērķus? Jau šobrīd var redzēt, ka regulējumā ir vieta uzlabojumiem un ļoti iespējams, ka atbildīgajām institūcijām pēc darbības programmas uzsākšanas, būtu vērts veikt esošā regulējuma izvērtējumu no vairākiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu slogs satrauc jaunuzņēmumus visās trīs Baltijas valstīs

Zane Atlāce-Bistere, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātie uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs kā lielāko izaicinājumu 2017. gadā min augstu nodokļu slogu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsver arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu Igaunijas kolēģi norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

“Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska. Taču manā pieredzē izšķirošais veiksmes faktors ir jaunā uzņēmuma ambīciju līmenis un spēja pirmajos gados aktīvi rīkoties, lai izcīnītu savu vietu zem saules. Šeit redzu pamatu optimismam, jo 53% Latvijas jauno uzņēmumu šogad strādā pie inovācijām savos produktos vai pakalpojumos, 24% iegulda savu darbinieku apmācībā, 21% attīsta jaunu biznesa modeli, un tikai 26% nedomā par jaunām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ašeradens: Apzināti likumu rakstījām ļoti strikti

Anda Asere, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgākais šā gada notikums startup pasaulē ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma iedarbināšana, kura sietam gan ticis cauri tikai viens uzņēmums

Gada laikā iepriekš plānoto 20 jaunuzņēmumu vietā atbalstam ir pieteicies un to guvis tikai viens pretendents. Tieši decembrī steidzamības kārtā Ekonomikas ministrija (EM) virza grozījumus likumā. To mērķis ir atbalstu padarīt pieejamu lielākam jaunuzņēmumu lokam.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens skaidro: «Apzināti likumu rakstījām ļoti strikti, jo ir rūgta pieredze, piemēram, ar mikronodokļa likumu, ko atvēra ļoti plaši, un tad mēs mēģinājām to sašaurināt un rezultātā gandrīz nonācām līdz sociālajiem nemieriem. Tas sabiedrībā radīja milzīgu neizpratni. Bija svarīgi Latvijas sabiedrībai arī caur likumdošanas aktu pateikt, ka šī ir ļoti svarīga tautsaimniecības attīstības nozare. Atšķirībā no citām lietām, kur esam reaktīvi, šajā gadījumā esam proaktīvi un likumā ieviesām daudzas jaunas definīcijas – akselerācija, biznesa eņģelis, ieguldījums jaunuzņēmumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju ieviešana prasa izmaiņas valsts pārvaldē

Andrejs Berdņikovs, LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs, 17.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza "ChatGPT".

Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.

Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma paredzētajām priekšrocībām ir pieteicies tikai viens pretendents un ir apstiprināts pirmais kvalificētais riska investors; top izmaiņas likumā, otrdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tam, ka pagaidām vēl neviens jaunuzņēmums nav guvis atbalstu, ir divi galvenie iemesli, skaidro Ekonomikas ministrijā (EM). Likuma apstiprināšana ir tikai pirmais solis, lai izstrādātu atbalsta programmu Latvijas jaunuzņēmumiem. Saistīto normatīvo aktu un procedūru izstrāde noslēdzās aprīlī, līdz ar to bija nepieciešams laiks, lai likums varētu tikt īstenots praksē, un šobrīd notiek tāda kā ieskriešanās fāze. Likumu varot salīdzināt ar jaunzuņēmumu, kam šobrīd tiek izstrādāta 2.0 redakcija. To izstrādājot, EM konsultējās gan ar jaunuzņēmumu jomas, gan ar riska kapitāla nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību riska kapitāla nozares praksei un neierobežotu atbalsta saņemšanas iespējas komersantiem. Ņemot vērā to, ka joma ir salīdzinoši jauna arī Latvijā, ir nepieciešami uzlabojumi, kas likuma normas padarītu vairāk atbilstošas reālajai nozares praksei attiecībā uz ieguldījumu veidu, kas jaunuzņēmumos tiek veikts ne tikai kā ieguldījums pamatkapitālā, bet arī piemērojot daļu emisijas uzcenojumu un investīcijas veicot konvertējamā aizdevuma veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Fragments no intervijas

Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?

Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka februāra otrajā pusē jaunuzņēmumi varēs sākt pieteikties pērnā gada beigās pieņemtā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma paredzētajam atbalstam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Svarīgākais ir pieņemt Ministru kabinetā iesniegtos noteikumus par jaunuzņēmumu pieteikšanās kārtību atbalstam un šī procesa organizāciju. Tos paredzēts izskatīt valdībā šajā nedēļā. Noteikumu pieņemšana un to spēkā stāšanās brīdis atkarīgs no valdības darba kārtības. Ja tos izskata šonedēļ, tad paredzams, ka februāra trešajā nedēļā jaunuzņēmumi varēs sākt pieteikties atbalsta saņemšanai,» saka Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors.

«Atbalsta sniegšanas process būs maksimāli vienkāršs. Jaunuzņēmumiem visa nepieciešamā dokumentācija būs jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā,» teic K. Soms. Vaicāts, kādi dokumenti jāsniedz, lai pretendētu uz likumā noteikto atbalstu, viņš stāsta, ka komisijai jāpārbauda likumā noteiktie kritēriji – par uzņēmuma dibināšanas datumu, apgrozījumu, par investīciju, jāaizpilda de minimis veidlapa, kā arī, ja uzņēmums nav pavisam jauns, varbūt jāiesniedz papildu informācija par peļņas nesadalījumu. «Papildus vēl būs jāiesniedz tikai informācija par uzņēmuma darbības stratēģiju un attīstības plāniem. Mēs esam mēģinājuši rast kompromisu starp vajadzību pēc informācijas un veidu, kā to iesniegt. Piemēram, mēs neprasām biznesa plānu kādā īpašā formātā,» norāda K. Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru