Viedokļi

Viedoklis: Ko nozīmē Krievijas atgriešanās starptautiskajā obligāciju tirgū?

Arnis Blūmfelds, "Coface" direktors Latvijā, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Maija beigās Krievija emitēja savas desmit gadu obligācijas 1,75 miljardu ASV dolāru apmērā, iezīmējot atgriešanos starptautiskajā obligāciju tirgū pirmo reizi kopš sankciju noteikšanas 2014. gadā. Lai gan vairums investoru bija no Krievijas un valsts vērtspapīru iegāde pašlaik saistāma ar vairākiem riskiem, pie apvāršņa saskatāms arī straujas izaugsmes potenciāls.

Krievijas bizness rit ierastajās sliedēs un ārvalstu noteiktie ierobežojumi tam nav kaitējuši - tāds šķietami bija galvenais Krievijas vēstījums ar obligāciju emisiju. Pēc obligāciju pārdošanas Krievija darījumu pozicionēja kā triumfu sankciju un «bezprecedenta spiediena» apstākļos no ASV un Eiropas Savienības. Turklāt paredzams, ka Krievija šogad varētu emitēt arī jaunas obligācijas, kas saskaņā ar šā gada budžetu ir iespējams 3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Neskatoties uz darījuma oficiālo statistiku, tirgus eksperti iezīmē atšķirīgu ainu par pārdoto obligāciju sadalījumu. Lai gan ārvalstu investori patiesi iegādājušies vairāk nekā 70% no kopējā apjoma, izcelsme lielākajai daļai pieprasījuma meklējama tieši Krievijā - ar ārvalstīs reģistrētiem Krievijas kontiem, kas darījumā ņēmuši aktīvu dalību.

Šajā gadījumā daudzi ārvalstu investori uz Krievijas obligāciju pirkšanu lūkojas piesardzīgi, ņemot vērā gan sankciju riskus, gan faktu, ka vērtspapīri ir izslēgti no vadošajiem jaunattīstības valstu parādzīmju indeksiem, kā arī vispārējo Krievijas ekonomikas nestabilitāti. Grūtības rada arī obligāciju zemā likviditāte. Tā kā tās tiek dzēstas tikai nacionāli, vairums starptautisko banku nevēlēsies obligācijas tirgot.

Paralēli joprojām notiek mēģinājumi piesaistīt obligāciju dzēšanu arī Euroclear bankai. Ja vērtspapīri beidzot iekļūtu starptautiskajā klīringa sistēmā, to tirgus cena varētu strauji paaugstināties, kā arī to pieprasījums sekundārajā tirgū pieaugt. Tāpat pašreizējiem obligāciju īpašniekiem paplašinātos ieguldījumu iespējas, tiecoties pēc lielākas peļņas dažādos tirgos ar zemām procentu likmēm.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface IKP izaugsmes prognoze Krievijai šogad ir - 1,5%, un riska novērtējums valsts biznesa videi ir C jeb augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Coface Latvia apgrozījums sarucis par 4,3%

Žanete Hāka, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface grupa 2015. gadā palielinājis apgrozījumu par 3,4% un sasniedzis 126 miljonu eiro peļņu.

Coface Latvia pērn būtiski audzis pieprasījums pēc parādu piedziņas.

Coface grupas konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā bija 1,489.5 miljardi eiro, kas ir par 3,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu. Apgrozījuma pieaugumu īpaši veicinājusi uzņēmuma darbība jaunattīstības tirgos, neskatoties uz globālās ekonomiskās vides pasliktināšanos gada izskaņā. Coface grupas tīrā peļņa 2015. gadā pieauga par 1%, sasniedzot 126 miljonus eiro.

Pērn Latvijā par 70% pieauguši Coface parādu piedziņas apmēri, salīdzinot ar 2014. gadu. Coface Latvia konsolidētais apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājies par 4,3% salīdzinājumā ar 2014. gadu. Šāds kritums tiek prognozēts kā īslaicīgs, un tas saistāms ar Coface grupas komerciālās stratēģijas ieviešanu, balstoties uz produktu jauninājumiem un stiprinot pārdošanas procesu, kā arī tirdzniecības uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kredītrisku apdrošinātājs Coface pārveidos uzņēmuma struktūru Baltijā

LETA, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface pārveidos uzņēmuma struktūru Baltijā - turpmāk kompānijas galvenā mītne būs Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, no kuras tiks apkalpoti klienti arī Latvijā un Igaunijā, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

«Coface 2017.gadu iezīmē kā pārejas periodu, kura laikā uzņēmums koncentrējas uz stratēģiskā plāna izpildi darbības efektivizēšanas programmas ietvaros. Efektivitātes projektu vidū ir arī vienota Baltijas centra izveide, kā rezultātā visi uzņēmuma klienti tiktu apkalpoti no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas,» informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat kompānijā norādīja, ka vairāku struktūrvienību uzņēmējdarbības apvienošana vienā lielā vienībā nodrošinās lielāku elastību un garantēs vislabāko iespējamo atbalstu.

Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, tiks izveidota kompānija Coface Baltics. «Apvienojot uzņēmumus Latvijā un Lietuvā un izveidojot Coface Baltics, uzņēmums ieguldīs līdzekļus, lai palielinātu Lietuvā bāzēto komandu par 30%,» piebilda kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītrisku apdrošinātājs SIA «Coface Latvia Credit Management» likvidēts un izslēgts no komercreģistra, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Coface Latvia Credit Management» dibināta 1992.gadā un tā sniedza vairākus pakalpojumus nemaksāšanas risku novēršanai, piemēram, kredīta atskaites sagatavošanu, monitoringu, debitoru parādu atgūšanu un citus. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 140 864 eiro.

Uzņēmuma vienīgais dalībnieks - Austrijā reģistrētais «Coface Central Europe Holding AG» lēmumu par meitas uzņēmuma Latvijā likvidāciju pieņēma 2017.gada 23.augustā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka kopš 1996.gada, kas ir pirmais gads, par kuru pieejama informācija par SIA «Coface Latvia Credit Management» finanšu rādītājiem, uzņēmums darbojies ar peļņu, izņemot 1996. un 2007.gadā. Augstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2007.gadā, kad tas bija 1,279 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Uzlabo Igaunijas biznesa riska reitingu; Latvijai un Lietuvai bez izmaiņām

Lelde Petrāne, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis Igaunijas vērtējumu (A2), bet Latvijas (A4) un Lietuvas (A3) biznesa vides novērtējumi saglabāti līdzšinējā līmenī. Coface šogad prognozē nelielu pasaules ekonomikas izaugsmes kāpumu, sasniedzot 2,7%, bet kā būtiskākos draudus uzņēmējdarbībai izceļ politiskos riskus.

Ņemot vērā biznesa vides attīstību un stabilu ekonomikas izaugsmi, Coface uzlabojis Igaunijas riska vērtējumu uz A2 jeb zemu riska līmeni, kāds piešķirts arī tādām lielvalstīm kā ASV, Francija un Japāna. Līdz ar ekonomikas atveseļošanos uzlabots Bulgārijas reitings (A4), tāpat izaugsme un maksātnespēju skaita samazinājums ļāvis labot Spānijas riska atzīmi (A3). Pozitīvas izmaiņas skārušas arī Islandes, Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kipras un Argentīnas vērtējumus.

Riska atzīmes pasliktinātas Meksikai (B), Dienvidāfrikas Republikai (C) un Jordānijai (C). Meksikas gadījumā būtisku lomu spēlē neskaidrība par ASV iespējamajiem protekcionisma politikas pasākumiem tirdzniecībā, kā arī investīciju ierobežojumi zemāku naftas biznesa ienākumu dēļ. Jordānijas ekonomiku bez lielā valsts parāda būtiski ietekmējis arī bēgļu skaita pieplūdums, kas veicinājis algu samazināšanos, bezdarba pieaugumu un inflācijas kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā sarucis, Lietuvā - audzis

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 13,8% un Igaunijā par 9,7%, turpretī Lietuvā tas pieaudzis, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2015. gadā ir sarucis deviņās no trīspadsmit Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm. Lielāko bankrota skaita pieaugumu piedzīvoja Ukraina (+ 20.8%) un Lietuva (+ 16.3%), kur plašākās uzņēmumu maksātnespējas reģistrētas tirdzniecības, būvniecības un ražošanas sektoros.

Tikmēr būtiskākie uzlabojumi notikuši Rumānijā, kur bankrotu skaits sarucis teju uz pusi (- 49,5%), salīdzinot ar gadu iepriekš. Ievērojami mazāk maksātnespēju pērn reģistrētas arī Ungārijā (- 44,2% ). Paredzams, ka biznesa apstākļi CAE valstīs arī 2016. gadā kopumā saglabāsies uzņēmējiem labvēlīgi.

«Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks mūsu reģionā 2016. gadā būs mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko veicinās uzlabojumi darba tirgū un patērētāju uzticības pieaugums,» atzīmē Coface Latvija izpilddirektors Arnis Blūmfelds. «Vienlaikus gan jāņem vērā, ka globālo tirgu attīstības tempi pašlaik ir palēninājušies, un tas var traucēt eksportējošo uzņēmumu izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Coface: Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2016. gadā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstu reģionā sarucis par 6%. Reģiona izaugsmi veicinājusi labvēlīga makroekonomiskā vide, lielā mērā pateicoties pozitīvai ainai darba tirgū ar zemākiem bezdarba līmeņa rādītājiem un algu kāpumu.

«Paredzams, ka kopējais bankrotu skaits reģionā turpinās sarukt arī šogad un nākamgad. Pozitīvs signāls uzņēmumiem ir IKP izaugsmes kāpums un investīciju atveseļošanās. Attiecīgi jauni infrastruktūras projekti, stabili mājsaimniecību patēriņa ieguldījumi un ārvalstu tirgu attīstība būs atbalsts mūsu reģiona ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka maksātnespēju statistika ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju, tādēļ ikvienam uzņēmumam būtu patstāvīgi jāanalizē maksājumu disciplīna tirgū,» atzīmē Coface Baltics direktors Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Riska faktori šogad - jauno tirgu lēnā izaugsme, zemās naftas cenas, politiskais saspīlējums

Žanete Hāka, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā valstu biznesa risku reitingā starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface Latvijas novērtējumam B piemērojis pozitīvu attīstības tendenci.

Kredītrisku eksperts vadošo 2016. gada riska tendenču vidū atzīmē jauno tirgu lēno izaugsmi, zemās naftas cenas, politisko saspīlējumu.

Biznesa risku reitingā par vienu pakāpi uz A4 paaugstināts Ungārijas novērtējums un Latvijas novērtējumam B piešķirta pozitīva attīstības tendence (positive watch). Latvijas reitingu 2010. gadā no A4 pazemināja uz B, un kopš tā laika Coface analītiķu vērtējumā tas saglabājies nemainīgs. Tāpat kā Latvijai augšupejoša virzība piemērota arī Itālijas B reitingam, bet Somijas A2 vērtējumam pievienota negatīva attīstības tendence (negative watch).

«Eirozonas izaugsmes prognoze 2016. gadam ir 1,7%, un uzņēmumu situācija Eiropā pakāpeniski uzlabojas. Par to liecina arī maksātnespējas rādītāji Rietumeiropas valstīs,» atzīmē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds. «Latvija un Ungārija uz kopējā fona izceļas ar stabilu izaugsmi. To veicina pieaugošais mājsaimniecību patēriņš un eksporta apjoma kāpums uz dažādām Eiropas valstīm, vienlaikus mazinoties eksporta īpatsvaram uz Krieviju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, Igauniju 14, bet Lietuvu - 29 uzņēmumi.

Baltijas vadošo uzņēmumu topā no Lietuvas iekļuvuši 29 uzņēmumi, kas ir par vienu vairāk nekā pērn, bet no Igaunijas – 14, kas ir kritums par vienu kompāniju. Reitinga augstajā ceturtajā vietā ierindojas Latviju pārstāvošais minerālmēslu vairumtirgotājs «Uralkali Trading», kurš ir topa jaunpienācējs. Otro augstāko pozīciju topā no Latvijas uzņēmumiem ieņem informācijas tehnoloģiju produktu un risinājumu izplatītājs «Elko Grupa» (6. vieta), bet trešo mazumtirgotājs «Rimi Latvia» (11. vieta).

Baltijas lielāko uzņēmumu reitingā no Latvijas iekļuvuši arī «Uralchem Trading» (12.vieta), «Latvenergo» (13.vieta), «Maxima Latvija» (17.vieta) un «Orlen Latvija» (30.vieta). Topa pirmo trijnieku veido Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». Tikmēr augstāko vietu no Igaunijas uzņēmumiem ieņem «Tallink Grupp» (9.vieta). Lai gan reģiona vadošās kompānijas aizvadītajā gadā kāpinājušas apgrozījumu, sīvās konkurences apstākļos sarukusi to tīrā peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas Latviju pārstāv Baltijas lielāko uzņēmumu topā

Lelde Petrāne, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie uzņēmumi Baltijā pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem ir Lietuvas pārstāvji, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» Baltijas uzņēmumu «Top 50» reitings. Latviju topā pārstāv 10 uzņēmumi, Igauniju - 11, bet Lietuvu 29 kompānijas.

Topa pirmo trijnieku ieņem Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». No Igaunijas uzņēmumiem visaugstāk ierindojas «Ericsson Eesti» (5. vieta). «Rimi Latvia» ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 7. vietu, un tas ir kāpums topā par trim vietām, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Kopumā 2016. gadā lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums ir samazinājies par 8,8%. Nedaudz sarucis arī Lietuvas vadošo uzņēmumu kopējais apgrozījums (-0,8%), bet lielākie Igaunijas uzņēmumi uzrādījuši gan kopējo ieņēmumu (+2,6%), gan peļņas (+37.1 %) kāpumu. Mazumtirdzniecība aizvadītajā gadā kļuva par lielāko uzņēmējdarbības nozari Baltijas valstīs. To pārstāv 12 no 50 lielākajām reģiona kompānijām, kuru kopējais apgrozījums pērn pieaudzis par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā septiņas kompānijas no Latvijas

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2018

AS "ELKO Grupa" direktors Svens Dinsdorfs. Uzņēmums ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, kas ir par trim mazāk nekā pērn.

No Lietuvas topā iekļuvuši 28, bet no Igaunijas 15 uzņēmumi.

IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa» ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu, un tas ir kāpums topā par divdesmit trim vietām, salīdzinot ar gadu iepriekš. Baltijas vadošo uzņēmumu topā Latviju pārstāv arī «Latvenergo», «Uralchem Trading», «Rimi Latvia», «Maxima Latvija», «Orlen Latvija» un «Circle K Latvia». Topa pirmo trijnieku ieņem Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». No Igaunijas uzņēmumiem visaugstāk ierindojas «Tallink Grupp» (7. vieta).

Reģiona ekonomisko izaugsmi apstiprina arī vadošo uzņēmumu rezultāti aizvadītajā gadā. Kopumā 2017. gadā lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 6,8 % (salīdzinājumam - gadu iepriekš tas saruka par 8,8 %). Lietuvas vadošo uzņēmumu kopējais apgrozījums kāpis par 11,8 %, bet Igaunijas - pieaudzis par 6 %. Latvijas vadošo uzņēmumu peļņa aizvadītajā gadā pērn vairāk nekā dubultojās, sasniedzot 457 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros no sešiem pasaules reģioniem metālapstrādes biznesa risku novērtējums ir pasliktināts līdz ļoti augstam, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunākais nozaru risku vērtējums. Eiropā vērojami nozaru uzlabojumi, tomēr jaunietekmes valstīs Āzijā un Latīņamerikā sektoru riski palielinās.

Metālapstrādes nozares vērtējums kopš pagājušā gada beigām ir mainīts jau otro reizi, kredītriskam tagad kļūstot «ļoti augstam» arī Latīņamerikā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Šādas izmaiņas ir nesenā melno un krāsaino metālu cenu krituma rezultāts, kas ietekmē uzņēmumu peļņu. Tas metālapstrādi padara par šobrīd riskantāko nozari pasaulē. Rietumeiropā un jaunietekmes valstīs Āzijā metālapstrādei saglabājas «ļoti augsta» riska vērtējums, bet Centrāleiropā un Ziemeļamerikā - «augta riska».

«Pašlaik riskam vairāk pakļautas ir tās nozares, kas atkarīgas no uzņēmumu ieguldījumiem, it īpaši Āzijā, Latīņamerikā un Ziemeļamerikā. Savukārt risku vismazāk skartās nozares visā pasaulē ir saistītas ar mājsaimniecību patēriņu,» atzīmē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds. «Vēl viens nozaru nestabilitātes iemesls bez finanšu tirgu svārstībām un joprojām zemajām naftas cenām ir vājie starptautiskās tirdzniecības izaugsmes rādītāji. Tie būtiski ietekmē pārvadātājus, jo īpaši kuģniecību. Arī Latvijas ostās gada pirmajos trijos mēnešos novērots būtisks kravu apgrozījuma kritums, kas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā, zemajām energoresursu cenām, kā arī sankcijām starp Eiropas Savienību un Krieviju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF mudina Eiropu «atlaist» grieķu parādus; valsts parāds tuvojas 200 % no IKP

Lelde Petrāne, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli bēgļu krīzes jautājumu risināšanai finanšu grūtību māktajai Grieķijai joprojām jāīsteno ekonomiskās reformas, lai saņemtu kārtējo aizdevuma daļu. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) tikmēr mudina Eiropu piešķirt būtiskus parāda atvieglojumus Grieķijai, stāsta Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

SVF un Eiropas aizdevējiem ir atšķirīgi viedokļi par Grieķijas finanšu prognozēm un nepieciešamību restrukturizēt parādus. SVF norāda, ka Grieķijas parāds ir kļuvis neilgtspējīgs, jo aizvadītajos gados valstī nav īstenota pietiekami stingra politika, kā arī ir pasliktinājusies iekšzemes makroekonomika un finanšu vide. SVF skatījumā tas Grieķijai un eirozonai sagādās arvien lielākas problēmas, tādēļ Eiropas partneriem būtu jāveic konkrēti pasākumi parāda atvieglošanai jeb daļējai «norakstīšanai».

Tiek prognozēts, ka Grieķijas valsts parāds tuvāko divu gadu laikā sasniegs augstāko līmeni, veidojot 200 % no IKP. Tomēr Eiropa ar diskusijām par parādu atvieglojumiem nesteidzas, norādot, ka sākotnēji nepieciešama stingrāku fiskālo pasākumu ieviešana. Lai sasniegtu budžeta mērķus un saņemtu kārtējo līdzekļu piešķīrumu no starptautiskās aizdevumu programmas, Grieķijai drīzumā būs jāvieš būtiskas reformas, kas skars pensiju sistēmu, ienākuma nodokli, pievienoto vērtību, kā arī valsts sektora algu izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Savvaļas ugunsgrēkiem Kanādā būs īslaicīga ietekme uz IKP izaugsmi

Žanete Hāka, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc plašajiem mežu ugunsgrēkiem, kas aizvadītajā mēnesī plosījās Kanādā, valsts ekonomika otrajā ceturksnī var piedzīvot sarukumu, prognozē Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Dabas katastrofa atstājusi būtisku negatīvu iespaidu uz naftas kompāniju biznesu laikā, kad nozare piedzīvo grūtības zemo naftas cenu dēļ. Tomēr ugunsgrēku ietekme uz Kanādas ekonomiku paredzama īslaicīga.

Kanāda ir piektā lielākā naftas ražotāja pasaulē, un nafta veido 3% no valsts IKP. Ugunsgrēku laikā naftas kompānijām drošības pasākumu ietvaros bija uz laiku jāpārtrauc darbība, kā rezultātā melnā zelta ieguves apjomi būtiski samazinājās. Arī kopumā šis laiks enerģētikas sektoram bijis sarežģīts. Februārī bankrotu skaits nozarē pieauga teju par 10 % gada griezumā, un bankroti bija vērojami gan naftas un gāzes ieguvē, gan kalnrūpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai, šķietami esot trauslākajai pēdējās desmitgades laikā, arī šis gads solās būt izaicinājumu pilns. Latvijai izaugsmi sola IT un sakaru tehnoloģijās.

Globālais kredītrisku apdrošināšanas uzņēmums "Coface", vienuviet pulcējot ekonomikas ekspertus no visas pasaules, februārī iezīmēja galvenās tendences pasaules ekonomikā 2020. gadā, kuras ietekmēs gan tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas, gan pašreizējā, koronavīrusa izraisītā krīze Ķīnā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomists Gžegožs Silevičs (Grzegorz Sielewicz) atzīmē to, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana un 5G ir kas tāds, ar ko Latvija un Baltijas valstis kopumā demonstrē savu sagatavotību. Esot lieliski paveikts valsts mājasdarbs jeb sagatavošanās darbi.

"Coface" Ziemeļeiropas reģiona ekonomiste Kristiane fon Berga (Christiane von Berg) atzīmē, ka, lai gan Centrāleiropas valstīs tehnoloģijas lielā mērā ir labi attīstītas, vietām tur vēl joprojām nav tik labi izstrādāta interneta infrastruktūra kā Ziemeļu reģionos un Baltijas valstīs. "Attiecībā uz digitalizāciju visiem nevajadzētu sekot Vācijas piemēram, bet gan palūkoties, ko dara Baltijas valstis!" tā uzskata K. fon Berga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

SME Finance paplašina vadītāju komandu Baltijas valstīs

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kapitāla finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance” paziņojis par vadītāju komandas paplašināšanu Baltijas valstīs.

Uzņēmuma Latvijas filiāles vadība turpmāk ir uzticēta Jānim Diedišķim, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā.

J. Diedišķis pēdējos piecus gadus strādājis SEB bankā, kur ieņēma vadošu amatu, nodrošinot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pirms tam viņš piecus gadus darbojās SIA “UniCredit Leasing” un piecus gadus “Swedbank”, kur lielāko savas karjeras daļu bija atbildīgs par līzinga produktu attīstīšanu.

“Ar prieku pievienojos “SME Finance” komandai un visai FinTech kopienai. Pēc piecpadsmit gadu intensīva darba dažādās bankās ir pienācis laiks pieņemt izšķirošu lēmumu un jaunus izaicinājumus finanšu tehnoloģiju sektorā, kas Latvijā strauji attīstās. Ar “SME Finance” esam izvirzījuši augstus mērķus un centīsimies sasniegt ikvienu no tiem, jo jau šobrīd varam klientiem piedāvāt pietiekami plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Centīsimies būt ne tikai konkurētspējīgi, bet arī kļūt par labākajiem partneriem uzņēmumiem, kas vēlas augt,” apgalvo J. Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Viedoklis: Trampa uzvara palielina riskus Vācijas eksportam

Žanete Hāka, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Vācijas eksports uz ASV ir strauji pieaudzis, norāda Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Pērn ASV kļuva par nozīmīgāko vācu eksporta galamērķi, aiz sevis atstājot tādus svarīgus Vācijas partnerus kā Franciju, Lielbritāniju un Ķīnu. Attiecīgi pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās vācu eksporta uzņēmumos pieaug nedrošība par biznesa nākotni aizokeāna valstī.

Teju 80% vācu eksporta uz ASV veido produkcija šādās piecās nozarēs: automobiļu ražošana, mašīnbūve, farmācija, datu apstrādes, elektriskie un optiskie risinājumi, kā arī ķīmiskā rūpniecība. Vācu uzņēmumus, kas savu biznesu balsta eksportā, pirmām kārtām var ietekmēt paaugstināts valūtu risks un tirgus svārstības, īpaši pārejas periodā pirms Trampa oficiālās stāšanās amatā janvāra beigās. Vienlaikus Republikāņu partijas kandidāta uzvara ir palielinājusi arī politisko neskaidrību, un tā pašlaik bremzē uzņēmējdarbības ieguldījumus kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru