Jaunākais izdevums

Pēkšņs arests sestdienā, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir izslēgts no spēles. Kontrole pār FKTK nonāk finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. FKTK priekšsēdētāja amats ir atkarīgs no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra. Sekmīgas KNAB operācijas rezultātā Latvijas Banka ir sasieta. Drošības līdzeklis vienam, bet citiem amati karājas matā.

Kas mūsu valstī notiek? Tiek pārņemts milzīgs objekts. Miljardiem vērtā Aizkraukles banka, kurā maksātnespējas administratoru mafija grib ielikt savus likvidatorus. Tas ir kaut kas nebijis – ne privatizācijas laikā, ne kādas citas bankas pārņemšanā nekad nevienā uzņēmumā nav bijuši tādi finanšu līdzekļi kā Aizkraukles bankā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. «Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par monarhu, kurš var tirgot kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā laikrakstam stāsta bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Bet rindā vēl desmit bankas – tie ir reāli miljardi, tik daudz naudas kā vēl nekad. Tā ir īsta privatizācija Nr.2, reāla nacionalizācija atkal.

Latvijas finanšu ministres paziņojumi ir bijuši stipri dīvaini. Neizskatās, ka viņai ir bijusi kaut mazākā vēlme ABLV glābt. Gluži pretēji, uzreiz ir ticis faktiski paziņots, ka tas nebūs nekas īpašs, ja bankas vairs nebūs. Lai arī iepriekš Latvija ir teikusi, ka finanšu eksporta nozare mums ir svarīga, pēc tikšanās ar Bilingsliju, ierēdni no ASV Finanšu ministrijas, Dana ir paziņojusi, ka atstās tikai 5% no nerezidentu noguldījumiem. Nozare, kas ienesa 600 miljonus gadā, tiks likvidēta. Un mums jāsaprot, ka tā ir ASV vēlme.

Taču Bilingslijs pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas sabiedriskajam medijam sniedz interviju, kurā paziņo: «Mēs neuzstādām prasības neatkarīgai valstij. Mēs tā nedarām.»

Kurš melo – Maršals Bilingslijs vai Dana Reizniece-Ozola?

Vai mūsu visu acu priekšā uz āru nelaužas «donna Dana»? Vai tiešām ir divas Danas? Viena - Eiropas acīs priekšzīmīgā ministre, bet otra - jaunā «mafijas krustmāte» Latvijā?

Jo, ja tu kontrolē FKTK un VID, tad kontrole pār melnajām un pelēkajām shēmām valstī ir visaptveroša. Protams, vēl ir vajadzīgs «jumts» spēka struktūrās. To tradicionāli ir likusi Vienotība. Taču tā ir kļuvusi vāja. Dons Romualds ir nervozs.

Pēc dona Sprūda izslēgšanas no spēles dons Bunkus tika pie šprices. Tagad Bunkus ir nošauts. Karalis būtu Romulads, ja ne Dana.

Visi par visiem vāc papīrus, šodien pat aifonā ir kamera. Jebkurš papīrs sekundes laikā ir kompromats. Ir tik daudz visa kā pilsētā. Tāpēc nekas nevar notikt bez piesega, nekas nevar notikt bez «jumta».

Taču šodien donna Dana griež lentītes, sinjors Kučinskis asistē.

Tiek prezentēts nākamais VID vadītājs sinjors Skujiņš. Bez Azerbaidžānas pieredzes CV ir «OIK banda» un Martinsons. Īsti piemērots atbildīgam amatam donnas Danas gaumē? Un koalīcija ir gatava balsot!?

Kas to var atļauties – tagad, kad visi jau runā par maksātnespējas administratoru mafiju, par politisko mafiju? Bet vai tad mafijai ir tikai viena nozare valstī?

Mafija? Nu kāda mafija, pļāpas! Donnai Danai pie kājas, ko domājat jūs, viņa ir visuvarena šodien.

Martinsons. Kā, jūs nezināt, kas ir Martinsons? Varētu saprast - kāds senils deputāts, kurš Saeimā dzīvo vēl čekistu laikos, nezina. Bet jūs, lasītāj, kuru interesē bizness? Ā, atcerējāties – «Amerikas kasieris», «Kvadrāts». Kurš gan pilsētā «Kvadrātu» nezina?

Citadele par sviestmaizi. Starpnieks starp cienījamajiem ASV finanšu elites pārstāvjiem un Latvijas izsalkušo eliti - mūsu finanšu nozares darbinieks Martinsons, kurš tikai pēc policijas kratīšanas un kriminālprocesiem paslīd maliņā. Gruzijas brauciens. Milzīgs skandāls, kad atklājas, ka pirms Citdeles pārdošanas sinjori Valdis Dombrovskis, Raimonds Vējonis un Dzintars Zaķis kopā ar bankas pircēja Ripplewood pārstāvi privātpersonu Valdi Siksni devušies atpūtas braucienā uz Gruziju. Nu, un kas tad notika, kad par to uzrakstīja? Banku valstij atpakaļ atdeva? Brauciena dalībnieki kaut kā cieta? Kaut ko nopietni izmeklēja? Vējonis ir prezidents, Dombrovskis Eiropā un arī Zaķis ir tepat krūmos.

Izrullēs Aizkraukles banku, kā norullēja Citadeli. Vienu iebāzīs, citu atlaidīs, trešo novāks. Nekas taču nenotiks. Ne policija, ne prokuratūra, ne tiesa, neviena valsts iestāde, neviens gailis pakaļ nedziedās.

Tautā runā, ka maksātnespējas administratoru mafija tomēr ir nedaudz nobijusies, bet 400 miljonu izlaupīšana nedrīkst izslīdēt no rokām.

Tāpēc ir iedarbināts jauns plāns. Tiek izstrādāts speciāls likums ABLV likvidācijai. Izskatīsies skaisti, kaut kāds cits risinājums. Bet mērķis tas pats. Neļaut bankai pašlikvidēties, bet ar Saeimas atbalstu iecelt likvidatorus, kurus īpaši uzraudzīs FKTK. Un donna Dana.

Jo Sicīlija atpūšas, bet Latvija rullē. Dons Karleone ir vakardiena, šodiena ir donna Dana. Bučojam gredzenu, sinjor Putniņ? Donna Dana nosaka, vai būsiet amatā vai nē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM sākta dienesta pārbaude par rotāciju neveikšanu VID

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgi nezaudēt informācijas apmaiņu ar tiesībsargājošajām iestādēm un nemazināt kontroli VID iekšienē

LETA, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēmis lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir lietas, kurās piesardzības dēļ vien vajadzētu rīkoties tālredzīgi un ar apdomu, un viena no šādām lietām ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšana un iespējamā rotācija uz citu amatu valsts pārvaldē. Pārmetumi ir par korupciju, un tā nav pirmā reize, kad VID darbiniekus pieķer iespējamā kukuļņemšanā.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs tieši šo pārkāpumu dēļ, kas met ēnu uz VID vadību, atstādināja Ievu Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Pašreizējās sarunas ar I. Jaunzemi jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam bijušas konstruktīvas, vēstī aģentūra LETA. Vēl tikai jāsagaida papildu ziņas, un esot daži jautājumi, kas jāprecizē. A. Ašeradens gan skaidri nenorāda, kāds būs lēmums, bet acīmredzami tiek paredzēta iespēja paturēt I. Jaunzemi esošajā amatā, kas nepārprotami rada reputācijas riskus VID kopumā.

Kur ir bažas, un kādi patiesībā ir pārmetumi? Biznesa vidē, tajā, kas maksā nodokļus, ir skaidrs priekšstats par to, kad maināmi vadītāji. Proti, brīdī, kad vadītājs acīmredzami nekontrolē situāciju, pilnībā nepārzina uzņēmumu un tiek pieļauti pārkāpumi apakšnieku dēļ, ir pamats mainīt direktoru. Tieši tik vienkārši – nav jāgudro, vai vadītājs pats personīgi ir vai nav piedalījies likumpārkāpumos, ir vai nav līdzvainīgs pie kādiem zaudējumiem, preventīvi vadītāju maina pret tādu, par kuru ir cerības, ka viņš spēs pārvaldīt uzņēmumu, tādu, kas lauciņu spēs pārskatīt un rīkoties, vēl pirms kāda ķeza ir notikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu patlaban turpina trīs pretendenti, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saskaņā ar premjera teikto, pēc pretendentu atlases pēdējās notikušās kārtas uz VID ģenerāldirektora amatu ir palikuši trīs kandidāti, bet Kučinskim viņu vārdi neesot zināmi. Tostarp valdības vadītājs arī nezinot, vai starp šiem trim palikušajiem kandidātiem ir pašreizējā VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Kučinskis uzskata, ka ar jauna VID ģenerāldirektora apstiprināšanu nevajadzētu ilgi vilcināties, tomēr tas būšot atkarīgs no jaunās valdības.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VID ģenerāldirektora atlases komisija uz amata konkursa otro kārtu bija izvirzījusi sešus pretendentus, vērtējot viņu iesniegtos dokumentus, atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kā arī veicot sākotnējo potenciālo reputācijas risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atlūgumu iesniedzis VID Nodokļu un muitas policijas ilggadējais direktors Podiņš

LETA, 09.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc korupcijas skandāla amatu zaudē VID ģenerāldirektore Jaunzeme

Agnese Margēviča, Diena, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nolēmis atbrīvot no amata iestādes ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Diena uzzināja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministram saskaņā ar likumu ir tiesības VID ģenerāldirektori atstādināt no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku vai atbrīvot no amata. Pirmajā gadījumā valdībai pēc finanšu ministra ieteikuma būtu jāapstiprina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus.

Korupcijas skandāls, kā zināms, izcēlās, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja ietekmīgas VID amatpersonas par mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka, SIA Stiga RM īpašnieka Andra Ramoliņa. Pateicoties tam gaismā nāca arī informācija, ka šis kriminālprocess, par kura “sakārtošanu” no uzņēmēja pieprasīts kukulis, bijis pasūtījums kāda biznesa konkurenta interesēs, un tā ierosināšanu panākuši kādi vārdos nenosaukti valdības partnera "Attīstībai"/"Par!" (A/PAR) politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Mafijas bezpriģels* - cita vārda nav

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID asi jāvēršas pret nelikumībām, bet ar draudzīgu seju jāgriežas pret nodokļu maksātājiem

LETA, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir asi jāvēršas pret nelikumībām, bet ar draudzīgu seju jāgriežas pret nodokļu maksātājiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vērtējot VID un tā vadībai izteikto kritiku, Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams saprast, kāds ir VID darbības un iespējamo pārmaiņu mērķis. Viņaprāt, mērķis ir uzlabot VID pamatdarbību.

"VID ir asi jāvēršas pret nelikumībām , bet ar draudzīgu seju jāvēršas pie uzņēmumiem. No VID jāpanāk, ka viņi ir draudzīgāki pret tiem, kas maksā nodokļus, un neiecietīgākiem pret pašu darbiniekiem, kas varētu būt iesaistīti nelikumībām. VID jāturpina sevi attīrīt," pauda valdības vadītājs.

LETA jau vēstīja, ka "Apvienotais saraksts" (AS) aicina finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) nomainīt VID vadītāju un sākt darbu pie VID reformas.

Lai panāktu efektīvi strādājošu VID, kas spēj nodrošināt izrāvienu tautsaimniecības attīstībā AS aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju Jaunzemi un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut Ašeradena vadītās Nodokļu politikas grupas darba kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Kļūdains IIN parāds daļai pensionāru radies novecojušas programmatūras dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novecojušas programmatūras dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā pensiju datu apstrāde daļai pensionāru izrādījusies kļūdaina, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti nepatiesi aprēķini, Db.lv informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.

«Pensiju un pabalstu izmaksām tiek apstrādāts milzīgs datu apjoms, un esošā programmatūra ir novecojusi. Katru gadu mainoties likumdošanai, programmatūras kodā jāpievieno jaunas izmaiņas. Tādējādi ir augsts risks, ka, neraugoties uz rūpīgu testēšanu, programmatūrā ar rasties rodas kļūdas, kuras vēlāk jālabo. Tā tas, diemžēl šoreiz ir noticis,» Db.lv skaidro VSAA Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Māris Veģeris.

VSAA plāno nomainīt datu apmaiņas ar VID tehnoloģisko risinājumu tuvāko gadu laikā, tam paredzēti 700 000 eiro. Plānots mainīt visu risinājumu.

VSAA kļūdainas datu apstrādes rezultātā VID ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID ģenerāldirektora amata konkursā uzvarējis Māris Skujiņš

Zane Atlāce - Bistere, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu uzvarējis Māris Skujiņš, piektdien, 1.jūnijā informēja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

«Konkursā piedalīties bija liels prieks. 20 gadus kā profesionālis esmu bijis saistīts ar finanšu sfēru, bet pēdējā laikā esot ārpus Latvijas, tomēr esmu secinājis, ka VID pēdējos gados krietni pavirzījies uz priekšu un veikti uzlabojumi, ko mēs kā klienti izjūtam. Prioritāte iespējamā amatā – skatīties, kāda ir klientu apmierinātība ar pakalpojumiem,» teica M. Skujiņš. Viņš uzskata, ka atslēgvārds VID attīstībai ir optimizācija. Svarīgi arī samazināt nodokļu plaisas, uzlabot nodokļu maksāšanas procesu, lai tas būtu ērts un patīkams.

Jautāts, kas darāms ekonomikas mazināšanā, M.Skujiņš teica, ka jāturpina VID iesākatais pēdējā pusotra vai divu gadu laikā, kā arī jāmeklē jaunas ēnu ekonomikas apkarošanas metodes digitālajā ekonomikā, kurā rodas arvien jauni biznesa veidi. Viņš arī piebilda, ka jādomā arī ne tikai par veco problēmu apkarošanu, bet arī par to, kā tikt klāt jaunajām, jo uzņēmējdarbības formas visu laiku mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID aizdomās par koruptīvām darbībām aiztur piecu personu grupu

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde (IDP) aizturējusi organizētu personu grupu, turot šos cilvēkus aizdomās par koruptīvām darbībām ilgstošā laika periodā saistībā ar iepirkumiem VID vajadzībām.

Runa ir par telpu nomāšanu VID vajadzībām dažādos Latvijas reģionos un to, kādā veidā šie iepirkumi ir notikuši. Kopumā aizturētas piecas personas, no kurām trim piemērots aizdomās turamā statuss, bet divas ir personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Viens no aizturētajiem ir VID darbinieks - šī persona pašreiz ir atstādināta no pienākumu pildīšanas VID un atalgojumu nesaņems. Šai personai pašreiz piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, nosakot drošības naudu 25 000 eiro apmērā.

Savukārt cits no organizētās grupas dalībniekiem ir bijušais VID darbinieks, kurš jau ir aizturēts (šobrīd atrodas apcietinājumā) saistībā ar kukuļošanas gadījumu, par ko plašsaziņas līdzekļi tika informēti šā gada jūnijā, kad VID IDP, veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, kriminālprocesa ietvaros aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu pieteikušies 19 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.

Pieteikumu iesniegšana noslēdzās trešdien. Konkurss notiks trīs kārtās. Ceturtdien konkursa komisija sāks vērtēt kandidātus pirmajā kārtā, kurā vētīs pretendentu atbilstību izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, ņemot vērā iesniegtos dokumentus.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti konkursa otrajai kārtai, klātienē tiksies ar konkursa komisiju, lai pamatotu savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentētu savu vīziju par VID nākotnē, tā prioritātēm un valsts pārvaldes darbību kopumā.

Savukārt konkursa trešajā kārtā uzmanība tiks veltīta vadības kompetencēm, vērtējot pretendentu stratēģisko redzējumu, spējas un pieredzi komandas vadīšanā, pārmaiņu vadībā. Tāpat šajā kārtā tiks analizētas pretendentu prasmes attiecību pārvaldīšanā un orientācija uz rezultātu. Nepieciešamības gadījumā komisija lems par papildu metodēm pretendentu novērtēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizturētā VID amatpersona ir bijušais Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Ābols

LETA, 17.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aizvadītajā nedēļā aizturētā amatpersona ir nu jau bijušais Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VID šorīt preses paziņojumā amatpersonas amatu un vārdu neatklāja, vien norādīja, ka aizturēta augsta līmeņa VID amatpersona.

Dienestā šorīt norādīja, ka, aizturot amatpersonu, VID novērsis mēģinājumu veikt koruptīvas darbības saistībā ar akcīzes preču apriti muitā.

Pēc VID amatpersonas aizturēšanas ar viņu pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. VID pārstāvis Andrejs Vaivars aģentūrai LETA apliecināja, ka amatpersona aizturēta piektdien, 13.novembrī. Aizturētajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

"Viena no VID vērtībām līdzās profesionalitātei ir godīgums. Kolēģis, kuram vienaldzīga VID reputācija, kurš nav sapratis, ka laiki, kad tika piesegti negodīgi darbinieki, ir pagājuši, un kolēģi, kā arī komersanti bez minstināšanās ir gatavi ziņot par šādiem gadījumiem mūsu Iekšējās drošības pārvaldei, bija stipri pārrēķinājies," pauda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru