Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI) no nākamās valdības, īpaši jaunā Ministru prezidenta sagaida līderību par valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, lai šie uzņēmumi kļūtu par piemēru privātajam sektoram labas pārvaldības standartu ieviešanā un atbildīgas biznesa prakses īstenošanā. Kučinskim būs jānodrošina, lai visos lielākajos valsts uzņēmumos tiktu izveidotas profesionālas un nepolitiskas padomes.
Tāpat nākamajam premjeram jāpanāk vienošanās un kopēja izpratne, kā visefektīvāk rīkoties ar valsts kapitāla daļām, ko valsts sagaida no katra uzņēmuma. Apņemšanās pārvaldīt valstij piederošos uzņēmumus atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei jānostiprina arī topošās valdības deklarācijā.
BKPI uzskata, ka 2016.gadā caurskatāmā procesā jāatjauno padomes visos piecpadsmit lielākajos valsts uzņēmumos. Arī tajos, kuros padomes atjaunošanu atbildīgās ministrijas neatbalsta, piemēram, trīs lielākajās valstij piederošajās slimnīcās. Pretrunīga informācija par atbalstu padomes izveidei ir pieejama publiskajā telpā par Pasažieru vilcienu, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Latvijas gaisa satiksmi.
Visām uzņēmumu padomēm jābūt profesionālām un nepolitiskām, ievērojot, ka padomes loma ir apstiprināt uzņēmuma stratēģiju, atlasīt valdi, nodrošināt finanšu uzraudzību un novērtēt darbības rezultātus, kā arī sniegt informāciju valstij kā akcionāram un plašākai sabiedrībai par uzņēmuma darbību. Tāpat svarīgi ieviest principu, ka vismaz puse no padomes sastāva ir neatkarīgi padomes locekļi ar darba pieredzi privātajā sektorā, ideālā gadījumā kas iegūta, darbojoties biržā kotētā vai starptautiskā uzņēmumā.
No valdības ir arī atkarīgs, kādi stratēģiskie mērķi noteikti katram no valstij piederošajiem uzņēmumiem - gan Latvenergo un Latvijas Dzelzceļam, gan slimnīcām, kultūras un citu jomu kapitālsabiedrībām. Tieši valdības vadītājam ir izšķiroša loma panākt kopēju izpratni par to, ko valsts sagaida no katra uzņēmuma, kā visefektīvāk rīkoties ar valsts kapitāla daļām. Svarīgi valdības lēmumi sagaidāmi attiecībā uz kapitāla daļām telekomunikācijas nozares uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons un Lattelecom, nākamās valdības dienas kārtībā būs arī stratēģiskā investora piesaiste aviokompānijai AirBaltic. Lai nodrošinātu lietderīgu un caurspīdīgu naudas izlietojumu Rail Baltic projektā, Latvijas vadošajām amatpersonām būs jāatbalsta labāko pārvaldības standartu ieviešana Baltijas valstu kopuzņēmumā RB Rail. Valsts uzņēmumu pārvaldības sakārtošana ir arī būtisks nosacījums, valdībai turpinot sarunas par iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Pārskatāmas un kvalitatīvas informācijas atklāšana ir svarīgs solis labas pārvaldības ieviešanā, tāpēc premjeram jānodrošina, lai regulāri un savlaicīgi tiktu publiskots kopējais pārskats par valstij piederošajiem aktīviem, ievērojot, ka iepriekšējais pārskats kā ekspertu iniciatīva tika sagatavots vairāk kā pirms 5 gadiem. Kapitālsabiedrībām jāpublisko visa būtiskā informācija par to darbību, izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Tāpat BKPI ieskatā arī ministrijās jāuzlabo uzņēmumu pārvaldības kompetence, jo tieši ministrijas ikdienā pārstāv valsti kā akcionāru. Ministrijām jākļūst par informētu un aktīvu īpašnieku, kas atklātā un atbildīgā veidā pārvalda uzņēmumus. Turklāt labā prakse saka, ka ministrijās jānošķir nozaru politikas izstrāde no uzņēmumu pārvaldības. Uzlabojot uzņēmuma pārvaldību, tas kļūst sakārtotāks un konkurētspējīgāks, tam ir labāki finanšu rādītāji un plašākas finansējuma piesaistes iespējas. Iedzīvotāji saņem kvalitatīvākus produktus un pakalpojumus, uzlabojas uzņēmuma reputācija un palielinās iespēja piesaistīt labākus darbiniekus. Vienlaikus labas pārvaldības rezultātā būtiski samazinās korupcijas un naudas izšķērdēšanas riski, kā arī palielinās iespēja izvairīties no skandāliem un krīzēm.
Visbeidzot nākamajam Ministru prezidentam ir jāstiprina Pārresoru koordinācijas centrs, kam jākļūst par kompetences centru valstij piederošo uzņēmumu pārvaldībā. Tikai ar spēcīgu komandu varēs novērtēt kopējo valstij piederošo uzņēmumu sniegumu, izskatīt uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģijas, kā arī izvirzīt konkrētus mērķus ministrijām un uzņēmumiem.
