Viedokļi

Viedoklis: Publiskais iepirkums un inovācija – vai pietiek vien ar labiem spēles noteikumiem?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Praksē pastāv vairāki iemesli, kāpēc bieži tieši zemākā cena tiek izmantota kā galvenais vērtēšanas kritērijs. Publiskā iepirkuma funkcija ir sadrumstalota starp virkni ļoti dažādu publisko organizāciju – sākot ar salīdzinoši lielām, kā, piemēram, reģionālās slimnīcas vai lielas pašvaldības, un beidzot ar ļoti mazām organizācijām un pašvaldībām. Publisko iepirkumu veicēja lielums bieži vien ir tieši saistīts ar tā kapacitāti, kas var būt nepietiekama, lai īstenotu komplicētas iepirkumu procedūras. Proti, iepirkuma veicējam nav nepieciešamās tehniskās zināšanu un laiks, lai pilnvērtīgi vadītu pirms-iepirkuma sarunas. Tāpat arī trūkst administratīvās kapacitātes, lai izstrādātu pilnvērtīgu, detalizētu un tehniski pareizu iepirkuma specifikāciju.

Viens no iespējamiem risinājumiem, lai šīs grūtības pārvarētu, būtu vairāku iepirkumu veicēju (piemēram – pašvaldību) kopīga iepirkuma organizēšana. Tādā veidā pašvaldības var izvērtēt savas vajadzības un apvienot tām pieejamos resursus, lai palielinātu iepirkumu ietekmi tirgū, kā arī uzlabotu tehnisko un administratīvo kapacitāti komplicētāku iepirkumu procedūru īstenošanai. Lai uzlabotu iepirkumu kvalitāti, noderīgi arī savstarpēji dalīties ar labās prakses piemēriem gan Latvijā, gan ārvalstīs, tādējādi veidojot un veicinot izpratni par jaunām iespējām un paņēmieniem, kā publisko iepirkumu izmantot ilgtspējas un inovāciju veicināšanai.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka jaunas iniciatīvas patiešām darbojas, iepirkumu veicējus un piegādātājus ir jāinformē un jāapmāca ne tikai par jauno direktīvu vai jaunā Publiskā iepirkumu likuma prasībām, bet arī par to, kā pareizi izmantot visas iespējas, kuras paver jaunās direktīvas. Profesors Makss Rolfstams ir izstrādājis apmācību kursu, kura mērķis ir apmācīt iepirkuma veicējus, kā iepirkt inovatīvus risinājumus.[1] Šāda veida apmācības var gan tikai daļēji palīdzēt apgūt uz inovāciju un ilgtspēju orientētu iepirkumu procesu.

Nevar aizmirst arī par citu svarīgu iemeslu, kādēļ vairumā gadījumu zemākā cena tiek izmantota kā vienīgais vai galvenais kritērijs – kvalitatīvie kritēriji, kurus bieži izmantoto ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu gadījumos, paver iespēju subjektīvai interpretācijai, kas savukārt var nozīmēt iepirkumu rezultātu apstrīdēšanu. Ja iepirkumu veicēju kapacitāte pieņemtā lēmuma aizstāvēšanai nav pietiekama, vienīgais risinājums ir visas prasības izteikt kvantitatīvu rādītāju formā, tā neļaujot ne iepirkumu veicējiem brīvi interpretēt izteiktās prasības, ne arī pretendentiem apstrīdēt iepirkuma rezultātus. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad iepirkuma veicējs kā vienu no piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem norāda prasību nodrošināt darba vietas ilgstošajiem bezdarbniekiem, piemēram, veicot iepirkumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai vai arī valsts pasūtīto būvdarbu veikšanai.

Šajā gadījumā iepirkuma veicējs sniegs atbalstu riskam pakļautai grupai un uzlabos nodarbinātību reģionā, izmantojot objektīvu kritēriju, kura izpildi var viegli pārbaudīt, pieprasot informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta. Līdzīgi var piemērot arī uz ilgtspēju orientētas prasības, kuru gadījumā, veicot izvērtējumu un piemērojot pilna dzīves cikla aprēķinu metodes, var objektīvi novērtēt gan iepirktās preces vai pakalpojuma ekoloģisko pēdu, gan atkritumu daudzumu, gan arī citus ar ilgtspēju saistītus rādītājus visa dzīves cikla garumā.

Šis process gan nebeidzas ar publisko iepirkumu veicējiem vien. Tikpat liela uzmanība ir jāvelta piegādātājiem. Lai gan daļa no lielajiem uzņēmumiem jau ir ieviesuši korporatīvās sociālās atbildības prasības arī attiecībā uz publisko iepirkumu, lielākā daļa no piegādātājiem ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas vēl ir tālu no tā. MVU sastāda aptuveni 99% no visiem uzņēmumiem un nodrošina divas no trim privātā sektora darba vietām Eiropā.[2] Arī Latvijā šie rādītāji ir līdzīgi. Salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem, MVU (jo īpaši mikro un maziem uzņēmumiem) bieži trūkst gan resursu, gan arī spēju ieviest korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt papildu informāciju, kas palīdzētu MVU pielāgoties jaunām prasībām attiecībā uz inovācijām un ilgtspēju.

Bieži vien tieši MVU un tostarp arī start-up uzņēmumi ir tie, kas var piedāvāt inovatīvus risinājumus publiskā sektora izaicinājumiem. Lai veicinātu ilgtspēju publisko iepirkumu ietvaros, jaunās direktīvas atļauj iepirkumu veicējiem izmantot ilgtspējas marķējumu kā vienu no kritērijiem, piemēram, iepērkot pārtiku skolām. Šī prasība gan var negatīvi ietekmēt MVU konkurētspēju, ņemot vērā, ka daudziem MVU nav resursu, lai iegūtu nepieciešamo sertifikāciju. Šādos gadījumos publisko iepirkumu veicēji var veicināt MVU dalību, paredzot iepirkuma specifikācijā zināmu elastību gadījumiem, ja MVU var apliecināt atbilstību iepirkumā izteiktām prasībām citā pārbaudāmā veidā. Šeit gan jāpiemin, ka inovācijas un ilgtspēja ar publisko iepirkumu palīdzību var tikt veicināta vien tad, ja gan inovācija, gan ilgtspēja ir politiskajā darba kārtībā visos līmeņos – sākot no mazas pašvaldības vadītāja līdz valdības vadītājam.

Līdz šim publisko iepirkumu prakse Latvijā daļēji arī ekonomiskās krīzes ietekmē vairāk fokusējās uz efektīvu līdzekļu izmantošanu, kas lielākoties aprobežojas ar zemākās cenas kritērija piemērošanu. Pēdējā gada laikā arī Latvijā ir aktualizējusies diskusija par to, vai publiskais iepirkums var kalpot par inovāciju atbalsta instrumentu, un Ekonomikas ministrija pašlaik to iestrādā vienā no ES fondu pasākumiem. Tāpat arī drīz pēc jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas sāksies darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas noteiks kārtību, kādā veicama jaunā iepirkumu procedūra – inovāciju partnerība. Jāsaka, ka, lai gan ES fondu pasākumu ietvaros visas šīs jaunās iespējas var izmēģināt praksē, padarīt tās par neatņemamu iepirkumu daļu ilgtermiņā var tikai tad, ja gan nozares ministrijas, gan arī pašvaldības to pārņems savā ikdienas iepirkumu praksē. Tam savukārt nepieciešams politiskais atbalsts.

[1] M.Rolfštama publikācija "Playing the game of public procurement of innovation: Experiences from a University

Course": http://vbn.aau.dk/files/207044159/Rolfstam_ipsera_teaching_2014_subm_date_added.pdf

[2] R.Tuffa raksts "SMEs key to EU economic success": https://www.theparliamentmagazine.eu/articles/opinion/smes-key-eu-economic-success

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Airsofts (straikbols) ir kaujas simulācijas spēle, kurā tiek izspēlēti dažādi stratēģiski un militāri scenāriji. Dalībnieki izmanto īstu ieroču replikas un plastmasas bumbiņas. Ar atbilstošu apģērbu un airsoft aksesuāriem aprīkots dalībnieks vizuāli var izskatīties pēc militārā darbinieka.

##Airsoft spēles norise

Airsoft izklaide ir daudzu azarta un militāru simulāciju fanu dzīvesveids. Tomēr jāteic, ka ir arī tādi, kas airsoft iecienījuši kā sava brīvā laika pavadīšanas iespēju, apmeklējot spēles neregulāri. Airsofts, piemēram, no peintbola atšķiras ar to, ka paši ieroči izkatās kā īstu ieroču replikas jeb kopijas, kā arī ar lodēm, ko šaut. Airsoftā izmantojas 6mm bumbiņas, kuru svars ir sākot no 0,20 gramiem. Trāpījums jūtams vairāk kā dzēliens. Savukārt peintbolā izmanto krāsu bumbiņas, kas atsitoties pret mērķi, izšķīst.

Airsofts Latvijā notiek vairākos veidos:

1. ar savu komandu individuāli rezervēta spēle speciāli tam paredzētos laukumos. Var izmantot savu vai nomas ekipējumu. Spēli iespējams rezervēt jums vēlamā laikā vienkārši kā izklaidi vai, piemēram, team building pasākumu ar kolēģiem;

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - FOTO: Latvijā radītā un Vācijā apbalvotā spēle Ice Cool tuvplānā

Lelde Petrāne, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgā, Vācijā pirms aptuveni mēneša tika paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji bērnu spēļu kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Par gada labāko galda spēli bērniem tika atzīta Latvijā radītā galda spēle Ice Cool.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Spēles autori ir: Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Kopā šie četri Brain Games darboņi strādā ar pseidonīmu Brian Gomez, kas lasāms uz spēles kastes vāka. Savukārt, spēles ilustrators ir mākslinieks Reinis Pētersons.

Spēles būtība ir virzīt pa spēles laukumu pingvīnu figūriņas– spēlētāji var likt tām slīdēt, virpuļot, atsisties pret sienām un lēkt tām pāri. Spēlei ir laukuma izkārtojums 3D formātā, ko veido kastes, kas pēc spēles beigām sakārtojamas viena otrā un kopā veido kompaktu iepakojumu vienā kastē.

«Līdz balvas iegūšanai gada laikā bijām pārdevuši 100 000 Ice Cool eksemplāru vairāk nekā 40 valstīs. Kopš Ice Cool ieguva balvu, principā esam pārdevuši vēl 100 000 eksemplāru (ieskaitot priekšpasūtījumus uz rudens/ziemas sezonu). Ice Cool pamazām top par pasaules mēroga hītu. Pagājušajā nedēļā saņēmām vēl vienu ļoti nozīmīgu balvu ASV - Best Family Game no Dice Tower. Esam ļoti lepni par spēles starptautisko veiksmi,» biznesa portālam db.lv saka Egils Grasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis gūst smagu traumu, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem

LETA, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvijā radīta galda spēle atzīta par pasaulē labāko spēli bērniem

Lelde Petrāne, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgā, Vācijā paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres ieguvēji bērnu spēļu kategorijā Kinderspiel des Jahres. Par gada labāko galda spēli bērniem atzīta Latvijā radītā galda spēle Ice Cool, ko izdevis Brain Games.

Fotogrāfijas raksta galerijā!

22. maijā tika paziņots, ka Ice Cool ir nominēta kā viena no trim gada labākajām bērnu galda spēlēm. Šī nominācija to jau iecēla bērnu galda spēļu panteonā. Taču 19. jūnijs, kad apbalvošanas ceremonijā Hamburgā, Vācijā Ice Cool ieguva galveno balvu, kļuva par spēles panākumu virsotni. Uz apbalvošanas ceremoniju bija ieradušies arī spēles autori no Latvijas: Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Kopā šie četri Brain Games darboņi strādā ar pseidonīmu Brian Gomez, ko varam lasīt uz spēles kastes vāka. Savukārt, spēles ilustrators ir mākslinieks Reinis Pētersons.

Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ir apbalvojums galda un kāršu spēlēm, kas tika radīts 1978. gadā. Spiel des Jahres mērķis ir apbalvot dizainā un kvalitātē izcilas spēles, kas izdotas pēdējo 12 mēnešu laikā Vācijā, kas ir viena no lielākajām un senākajām galda spēļu industrijām. Nominācija Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem) tika ieviesta 1989. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Latvijā IPO ir inovācija un Madara varētu būt flagmanis

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kompāniju IPO (akciju sākotnējais publiskais piedāvājums) ir inovācija, bet tādi uzņēmumi kā AS «MADARA Cosmetics»(«Madara»), kas nule kā to realizējusi, kā arī «HansaMatrix», kas pērn veikusi privāto akciju izvietojumu, varētu būt piemēri citām kompānijām, ikgadējā laikraksta «Dienas Bizness» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» trešdien sacīja «Eversheds Sutherland Bitāns» vecākais jurists Toms Puriņš.

«Skatoties Latvijas līmenī, IPO ir inovācija, tas ir retums. Arī Somijā pirms 8-9 gadiem tas bija retums, kam sekoja pirmais flagmanis, uz ko «pavilkās» citi, un tā lieta aizgāja. Latvijā «Madara» varētu būt šis piemērs, tāpat kā «HansaMatrix»,» sacīja T. Puriņš.

«Eversheds Sutherland Bitāns» ir Baltijas sertificētais konsultants «First North» tirgū. T. Puriņš atzīmē, ka viena lieta ir finansējuma piesaiste, otra - rast sinerģijas, «tīkloties» savstarpēji. «Jebkurā gadījumā, kad tiek piesaistīts finansējums, tiek iegūta pieredze, «networkings», skats no malas. Tas ir ļoti svarīgi. «Madaras» gadījumā pamatideja nāca no menedžmenta, atbalsts no konsultantiem, investīciju baņķieriem. Tā ir tā sinerģija, kad visi apvienojas kopīga mērķa vārdā,» atzina T. Puriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zaļākās valsts Eiropā dubultā morāle

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļais iepirkums kā sistēmas detaļa labi raksturo Latvijas lauksaimniecības politikas virzību – vārdos zaļi, bet darbos maļam pa vecam

Zaļa valsts ir tikai politiķu mutēs. Publikāciju ar šādu virsrakstu DB varēja lasīt pirms diviem gadiem (13.04.2015). Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa citāta aktualitāte nav mazinājusies. Tiesa, pa šo laiku bioloģiski apsaimniekoto hektāru kļuvis vairāk, veikts kārtīgs lēciens iespējās izaudzēto atbilstoši pārstrādāt, bet patērētāji arvien vairāk meklē tīru pārtiku un ir kļuvuši zinošāki par to, kā nošķirt produktu, kas atbilst rūpnieciskas kvalitātes standartiem no produkta, ko izauklējusi daba bioloģiskajā saimniecībā Latvijā. Ārēji mūsu politiķiem joprojām patīk piesaukt Latvijas kā zaļas valsts tēlu un ar šādu lozungu greznoties ārvalstu vizītēs. Diemžēl tā ir plika bižutērija, jo seguma šai izpausmei nav. Patiesībā situācija ir visai atšķirīga no tās ainas, ko dažam labam patīk uzburt vienā vai citā auditorijā. Ar katru gadu palielinās Latvijā izlietoto pesticīdu apjoms un aug minerālmēslu patēriņš, Latvijas lauksaimniecībai kļūstot nevis zaļākai, bet ķimikālijām bagātākai. Tas ir arguments, ar kuru pietiek, lai secinātu, ka īstā aina ir politisks atbalsts tādas lauksaimniecības ceļam, kur izdzīvo tikai lielākais un stiprākais, un to vidū bioloģisko saimniekotāju pagaidām īsti nav. Faktiski šis jautājums ir arī par cilvēkiem laukos, ne tikai par to, ko ikdienā kraujam uz šķīvja un bāžam mutē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepazīšanās ar starptautiskās auditoru kompānijas «Ernst & Young» sagatavoto ziņojumu par situāciju galvaspilsētas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) varētu tikt lemts par iespēju no atbildīgajām personām - iepriekšējās valdes - piedzīt vairākus miljonus eiro, otrdien Latvijas Televīzijā pavēstīja RS pašreizējais vadītājs Anrijs Matīss.

Audits liecinot, ka uzņēmumam piešķirtās dotācijas nesedz «Rīgas satiksmes» reālās izmaksas, turklāt uzņēmumam radušies miljonus eiro lieli zaudējumi. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss skaidroja, ka saskaņā ar auditoru ziņojumu Rīgas domes dotācijas par pasažieru pārvadājumiem nav segušas šo pakalpojumu reālās izmaksas, attiecīgi uzņēmumam radušies zaudējumi, kas jākompensē ar aizņēmumiem un citādā veidā. Tāpat auditoru ziņojums rada jautājumus par vairākiem uzņēmumā veiktajiem iepirkumiem un sadarbības līgumiem.

Saistībā ar auditā atklāto Matīss norādīja, ka tas kalpos par pamatu konkrētu personu atbildības vērtēšanai, piebilstot, ka tāpat tiks vērtēta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Matīss uzskata, ka ziņojums varētu kalpot par pamatu vairāku miljonu eiro zaudējumu piedziņai no atbildīgajām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

SOK un Japāna vienojas par olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu

LETA-DPA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Golfu var spēlēt ikviens

Laura Mazbērziņa, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spēlētu golfu, nav jābūt aristokrātam, un šā stereotipa laušana ir viens no Ozo golfa kluba mērķiem.

Par kluba apmeklētāju un golfa spēlētāju var kļūt ikviens, kurš ir ar mieru respektēt golfa laukuma noteikumus, spēles etiķeti un apģērba kodeksu, ar ko nezinātājs var iepazīties uz vietas, stāsta Armands Puče, Ozo golfa kluba (SIA Golfs & karti) direktors un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas (LGF) prezidents. Viņaprāt, katram golfa spēlētājam ir jābūt gatavam izaicinājumam un jāsaprot, ka jebkurš hobijs prasa laiku un enerģiju. Lai sāktu spēlēt golfu, ir nepieciešami vien seši eiro. Ja spēle iepatiksies, interesentam, lai varētu spēlēt golfa laukumā un piedalīties sacensībās, būs nepieciešama Latvijas Golfa federācijas izdota Handikapa (HCP) karte. To var saņemt, nokārtojot Zaļās kartes testu vai atjaunojot iepriekšējā gada HCP karti. Zaļās kartes testam ir teorētiskā un praktiskā daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senajā Olimpijā ceturtdien svinīgā ceremonijā tika iedegta Riodežaneiro XXXI Vasaras olimpisko spēļu uguns.

Jau tradicionāli olimpiskās uguns iedegšana notika teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles. Uguns tika iedegta no saules stariem ar paraboliska spoguļa palīdzību.

Ceremonijā piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš uzsvēra, ka Riodežaneiro spēles notiks, par spīti tam, ka pasauli ir satricinājušas dažādas krīzes. «Šīs olimpiskās spēles būs cerību vēstījums nemierīgajā laikā, un olimpiskā uguns nesīs šo vēstījumu visos Brazīlijas stūros un visā pasaulē,» sacīja SOK vadītājs.

Pēc uguns iedegšanas ceremonijas sākās olimpiskās lāpas stafete, kura vispirms virzīsies pa Grieķijas reģioniem, savukārt Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotājiem uguns tiks nodota 27.aprīlī svinīgā ceremonijā Panathenaic stadionā Atēnās, kur 1896.gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru