Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Savā laikā Latvijā tika īstenota tā saucamā simtlatnieku programma, kad katra pašvaldība piedāvāja un organizēja darbus bezdarbniekiem, tie bija saistīti galvenokārt ar parku, mežu, upju krastu teritoriju apkopšanu. Tagad šo funkciju varētu uzņemties un turpināt sociālās uzņēmējdarbības veicēji, kas šajos iedzīvotājos saskata neizmantotu darba resursu.

Sociālā uzņēmējdarbība ir samērā jauns jēdziens Latvijā. Šajā kontekstā runa ir par tādiem uzņēmumiem, kuriem sociālā misija ir svarīgāka par peļņu. Raksturojot sociālo uzņēmējdarbību, bieži piemin arī sociālās inovācijas – tieši tāpēc, ka šiem uzņēmumiem piemīt radošums un jauna pieeja dažādu sociālu problēmu risināšanā.

Sociālā uzņēmējdarbība pasaulē jau ir pierādījusi, ka ne tikai valsts, bet arī bizness var risināt sabiedrībā sasāpējušas problēmas. Sociālie uzņēmumi pasaulē tāpat kā citi uzņēmumi darbojas tirgus apstākļos, bieži tiem nav nekādu nodokļu atlaižu. Bet Latvijas apstākļos iespēja izmantot atlaides varētu strādāt kā papildu stimuls. Risinot šos uzdevumus, sociālā uzņēmējdarbība var palīdzēt gan pašiem nakts patversmes cilvēkiem, gan sabiedrībai un valstij kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma statuss turpmāk tiks piešķirts tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Vēl sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Šādu statusu nevarēs iegūt arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Projekti, kas iekļuvuši sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursa finālā

Anda Asere, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labklājība Latvijā: stiprās un vājās puses

Silvija Kristapsone - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu sociālajiem uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi.

Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri ir reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai.

Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Jānis Reirs, Labklājības ministrs skaidro: «Sociālā uzņēmējdarbība ieņem būtisku lomu kopējā Latvijas ekonomikas attīstībā. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbības veida, viņus vieno kopīgs mērķis – ar savu uzņēmējdarbību radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. Kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un ALTUM esam ieguldījuši darbu, lai veicinātu sociālo uzņēmēju darbības paplašināšanu, izcilu sociālo biznesa ideju realizēšanu dzīvē. Uzņēmējiem novēlu būt aktīviem, reģistrēties sociālo uzņēmumu reģistrā un izmantot pieejamo grantu, lai attīstītu savu sociālo biznesu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir tikai normāli domāt, kāda ir uzņēmuma un indivīda radītā sociālā ietekme, tāpēc aug arī izpratne par sociālajiem uzņēmumiem

Tā uzskata sociālā biznesa akseleratora New Door valdes locekle Marija Povilaite.

Pirms pieciem gadiem, sākot darbu, ik dienu bija jāskaidro, kas ir sociālais bizness, kā tas atšķiras no «normāla» uzņēmuma. «Sociālās uzņēmējdarbības asociācija daudz strādājusi, lai informētu, ka var būt bizness ar labu sociālo ietekmi, kurš strādā ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā. Laikam ejot, cilvēki labāk saprot, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tomēr vienlaikus arvien ir daudz jautājumu. Domāju, ka mūsdienās cilvēkam un uzņēmējam jābūt pilnīgi aprobežotam, lai nedomātu par savu aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību,» viņa teic. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka sociālā ietekme ir tikpat sarežģīta kā augstākā matemātika, bet M. Povilaite uzsver, ka ir normāli sākt domāt, ko vēl bez peļņas rada uzņēmums un kādas sekas ir tā darbībai. Rietumeiropā ar sociālo uzņēmējdarbību pārsvarā nodarbojas tie, kuri jau ir daudz nopelnījuši un vēlas ieguldīt sabiedrībā. «Savukārt pie mums visbiežāk nabagi palīdz nabagiem, jo sociālās problēmas vislabāk saprot tie, kam pašiem tādas ir bijušas. Viņi spēj izdomāt un piedāvāt risinājumus, kas ir inovatīvi un par ko valsts nav padomājusi, jo tam nav bijis resursu,» viņa teic. M. Povilaite vēlētos, lai sabiedrība iemācītos būt atbildīga par saviem ienākumiem, veidotu biznesu, risinātu savas un sabiedrības problēmas, nejūtoties kā maza skrūvīte valsts iekārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās

Anda Asere, 06.02.2020

Šogad arī uzņēmums "WolliMolli" plāno iegūt sociālā uzņēmuma statusu un kalpot kā iedvesmas platforma dažāda vecuma un sociālā statusa amatniecēm

Foto: no "WolliMolli" arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no uzņēmumiem, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu

"Uzņēmēju interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās. Par to liecina noturīgs uzņēmumu skaits, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu. Katru mēnesi saņemam piecus līdz astoņus pieteikumus. Tāpat lielu interesi izrāda potenciālie sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, kas šobrīd piedalās mācībās un apgūst sociālās uzņēmējdarbības pamatus," teic Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis.

Līdz šā gada 30. janvārim Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 89 uzņēmumiem. 28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies.

143 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu Altum. 67 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,25 miljoni eiro. Ar 62 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,96 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu ūdens tirgotājam "Memory water", kas ļauj tam pretendēt uz šiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".

Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.

Pērn uzņēmums jau saņēma 133 000 eiro grantu no LM un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti, bet par saņemto naudu nopirka 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu.

Tagad uzņēmums iecerējis iegūt papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir cilvēki ar invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sociālā uzņēmuma statusu piešķirs speciāla komisija

Lelde Petrāne, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija veidos komisiju, kas izvērtēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras iesniegušas iesniegumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālo uzņēmumu darbību. To nosaka Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par Sociālo uzņēmumu komisiju», kas ceturtdien, 16. novembrī, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.

Komisijas kompetencē būs sniegt Labklājības ministrijai motivētu atzinumu par pretendentu atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem.

Noteikumu projekts paredz, ka pa vienam komisijas loceklim pilnvaros Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Kultūras ministrija. Vēl pieci pārstāvji attiecīgi tiks iekļauti no Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības jomu vai pārzina ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus, atklāta konkursa rezultātā. Komisijas priekšsēdētājs būs Labklājības ministrijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā

Anda Asere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Sociālā uzņēmuma likuma spēkā stāšanos iezīmējas svarīgs pagrieziena punkts sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā

1. aprīlī stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums.

«Tas noteikti ir pagrieziena punkts sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Likums ne vien pirmo reizi tiesiski definē, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, bet arī nosaka ļoti konkrētus un saprotamus spēles noteikumus tiem, kas vēlas darboties un attīstīties šajā nozarē. Protams, tās ir pārmaiņas – īpaši tiem, kuri līdz šim ir darbojušies kā biedrības vai nodibinājumi, jo jaunais likums sociālos uzņēmumus ieceļ SIA ietvarā, taču ilgtermiņā šīs pārmaiņas noteikti palīdzēs sociālo uzņēmumu izaugsmei un attīstībai Latvijā,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 132 tūkstošus eiro, Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā paplašinātas un atjaunotas telpas, informē pašvaldībā.

Šīs telpas paredzētas Sociālo pakalpojuma centra struktūrvienībai - Atbalsta centrs ģimenēm.

No 2011. gada aprīļa Dobeles novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu tika realizēts projekts «Dobeles novada ģimeņu atbalsta centra attīstība». Projekta mērķis bija veicināt novada sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu integrāciju sabiedrībā, paplašinot ģimeņu atbalsta centra telpas, paplašinot sniegto pakalpojumu apjomu un uzlabojot to kvalitāti, attīstīt mērķa grupas sociālās un funkcionālās prasmes, sekmējot to iekļaušanos darba tirgū.

Dobeles novada sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā - Atbalsta centrā ģimenēm tiek sniegti pakalpojumi: sociālā rehabilitācija bērniem un viņu pavadoņiem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām; palīdzība un atbalsts krīzes situācijās nonākušām personām; rehabilitācija vardarbībā cietušām pieaugušām personām; darbs ar izglītojošās apmācību grupām; higiēnas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības finanšu pratība un publiskā sektora funkciju revīzija ir ceļš laukā no ekonomisko un sociālo dilemmu mučkuļa, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Jānorāda, ka Saeima šonedēļ ir pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Latvijas valsts budžeta veidošanā jau kādu laiku nav detaļu diktatūras? Jūsu ziņā ir, piemēram, sociālā kohēzija, daudzmaz izlīdzināta labklājība, un tas pēc būtības ir iekšējs fokuss. Savukārt valdības kopējais mērķis ir ekonomiskais izrāviens, kas mūsu ekonomikas raksturlielumu dēļ nozīmē izteikti ārēju fokusu. Tirgu sabiedrībai nepielāgosi, tāpēc jautājums ir par sabiedrības pielāgošanu tirgum, un tas prasa sabiedrisko līgumu. Vai mums tāds ir?

Pretrunas starp šiem diviem fokusiem nav, ja nu vien tā pārmērīgā koncentrēšanās, ka «valstij kaut kas ir jādara». Bet, lai valsts kaut ko darītu, tai vajag līdzekļus. Latvijai tam nav citu resursu kā vien sociālās iemaksas labklājībai un nodokļi. Tāpēc, ja vecmāmiņa priecājas par mazdēliņu, kurš gāž mežu un daudz pelna uz nesamaksātu nodokļu rēķina, tad viņa nevar sagaidīt, ka pāri ielai viņai būs ģimenes ārsts vai slimnīca. Tā ir problēma, nevis tas, ka ekonomiskais izrāviens ir uz āru, bet sociālā drošība – uz iekšu. Ja sabiedrība pieņemtu, ka sociālais līmenis mums ir tāds, kāds ir nopelnīts ar to izrāvienu, tad viss būtu kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piedāvā intensīvas e-apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā uzņēmuma izveide Liepājas Neredzīgo biedrībai (LNB) dotu iespēju nodarbināt vēl lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā patlaban. Tomēr tas nav iespējams vairāku birokrātisko šķēršļu dēļ, par kuru atcelšanu organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis cīnījies Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas gaiteņos.

“Liepājas Neredzīgo biedrība pēc visiem kritērijiem ļoti iederētos sociālo uzņēmumu vidū. Taču nodibināt to mums nav iespējams,” atzīst M. Ceirulis.

Par galveno ierobežojumu M. Ceirulis min de minimis – nosacījumu, ka Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību atbalsts vienai organizācijai trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 200 tūkstošu eiro atzīmi.

LNB šis atbalsts ir daudz lielāks, jo organizācija izmanto iespēju cilvēkus ar invaliditāti atgriezt darba dzīvē, viņu atalgojumu nodrošināt no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas par subsidētajām darbavietām.

“Noteikt de minimis sociālajam uzņēmumam finansiālā atbalsta iegūšanai ir pilnīgi aplami. Ja tā ir peļņas gūšanas organizācija – lūdzu, ierobežojiet, bet, ja tā ir organizācija, kas dod reālu labumu sabiedrībai, nodarbojas ar sociālo rehabilitāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām, ierobežojums “tik tālu labu darīsiet un tālāk nē” šķiet stipri jocīgs,” uzskata M. Ceirulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu jau 95 uzņēmumiem.

28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies. 147 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu "Altum". 69 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,29 miljoni eiro. Ar 63 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,99 miljoniem eiro.

Lielākā daļa – 32% – no šobrīd aktīvajiem 95 sociālajiem uzņēmumiem darbojas darba integrācijas jomā. 24% strādā izglītības, 11% iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības un kultūras daudzveidības, 11% sporta, veselības veicināšanas un medicīnas, 7% sociālo pakalpojumu, 5% sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu atbalstam un 5% vides aizsardzības jomā. Vēl 5% pārstāv kādu citu jomu. Vairums – 59% – sociālo uzņēmumu darbojas Rīgā. 16% strādā Pierīgā, 10% Kurzemē, 8% Zemgalē, 6% Vidzemē un 1% Latgalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kā jebkurai kompānijai, arī sociālajam uzņēmumam vajag labu biznesa modeli un daudz darba.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 sociālie uzņēmumi un šajā jomā ienāk arvien jauni produkti, pakalpojumi, inovācijas, kas apliecina šīs nozares potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labdarības veikalu un fonda Otrā elpa valdes priekšsēdētāja Elīna Neilande novērojusi, ka ar katru gadu palielinās sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību, kas notiek, lielā mērā pateicoties Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai, kas veic izglītojošo un praktisko darbu. Vienlaikus attīstība ir diezgan lēna, sociālās ekonomikas jautājumi tiek skatīti gausi un sabiedrībā joprojām skeptiski tiek vērtēta nevalstisko organizāciju (kuras līdz šim pārsvarā nodarbojās ar sociālo uzņēmējdarbību) vēlme un vajadzība nodarboties ar biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā gribēsim, tā darīsim jeb kaut tā konkurence izputētu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbības partnerus jau sākumstadijā meklē aiz valsts robežām

Šobrīd vēl nav daudz, ar ko lepoties, taču gadu ilgās saimnieciskās darbības laikā viss sakārtots tā, lai sāktu uzņemt apgriezienus, saka SIA Rare Power īpašnieks Eduards Griezītis. Uzņēmums ražo metāla komponentes, iekārtas un konstrukcijas.

Abās galda pusēs

Pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā E. Griezītis ieguva jau tūlīt pēc vidusskolas. Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē viņš kopā ar draugu nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar grafiti tīrīšanu no sienām. Lai arī tas bija veiksmīgs, dažādu apstākļu dēļ pēc laika E. Griezītis saprata, ka nepieciešams iet citu ceļu. Pievērsās metālapstrādes jomai. Pirmo darba pieredzi nozarē E. Griezītis guva uzņēmumā Medzes Components Liepājas pievārtē, strādājot par metināšanas robotu, CNC virpu un CNC frēžu operatoru. Pēc dažiem gadiem pārgāja uz citu tās pašas jomas uzņēmumu – Jensen Metal Liepājā. Vispirms strādāja par maiņas atbildīgo, bet drīz vien sākās strauja karjeras izaugsme. «Nezinu, vai tā ir laba īpašība, bet es sev gribu pierādīt, ka varu izdarīt to, ko nevar citi, vai varu izdarīt labāk par citiem. Man ir lielas ambīcijas, kas ne vienmēr piepildās, taču tas ir iekšējais dzinulis, kas visu laiku dzen uz priekšu,» saka E. Griezītis. «Iespējams, tā arī bija mana veiksmes atslēga.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Teiksim "nē" "kaķim maisā" jeb jāizskauž ēnu ekonomika lietotu auto tirgū

Edgars Cērps , AS "Longo Group" valdes loceklis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu auto tirdzniecības segmentā Latvijā vienmēr bijušas nepilnības, un viena no lielākajām sektora problēmām ir ēnu ekonomika. Aizvadītajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus gandrīz visās lietotu auto tirgotāju pārbaudēs, kārtējoreiz nepārprotami norādot uz problēmsituācijām lietotu auto tirgū un nepieciešamību sakārtot nozari.

Jau pašlaik tirgū ir dalībnieki, kas iestājas par godprātīgu un caurskatāmu darbību, jo ir ieinteresēti klientiem nodrošināt uzticamus pakalpojumus un līdzdarboties kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tomēr efektīva nozares sakārtošana būs iespējama tikai tad, kad vairums tirgus spēlētāju aptvers, ka pretlikumīga darbība nekad nekļūs par veiksmīgu un plaukstošu ilgtermiņa biznesu.

Uzskatu, ka situācija lietotu auto tirgū ir jārisina ne vien katram uzņēmējam individuāli pārdomājot savu darbību, bet arī politiskā līmenī – ar efektīviem sodiem negodprātīgajiem spēlētājiem līdz pat to ekonomiskās darbības apturēšanai nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru