Viedokļi

Viedoklis: Valsts atbalsts start-up uzņēmumiem – ir vieta izaugsmei

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, savukārt 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja detalizētu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Viennozīmīgi ir apsveicamas Ekonomikas ministrijas darbības, veidojot atbalsta saņemšanas sistēmu jaunuzņēmumiem (start-up). Tāpat ir skaidrs, ja mērķi – izveidot jaunu un modernu ekonomiku un Latvijai kļūt par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – izdosies sasniegt, ieguvēji būs visi.

Tomēr, veicot nedaudz plašāku analīzi, rodas pamatoti jautājumi, vai apstiprinātais regulējums sasniegs izvirzītos mērķus? Jau šobrīd var redzēt, ka regulējumā ir vieta uzlabojumiem un ļoti iespējams, ka atbildīgajām institūcijām pēc darbības programmas uzsākšanas, būtu vērts veikt esošā regulējuma izvērtējumu no vairākiem aspektiem.

Likumā definētais mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī produktu komercializāciju. No vienas puses, protams, mērķis atbalstāms, bet no otras – pētniecība un komercdarbība, raugoties no biznesa teorijas un prakses, ir divas dažādas uzņēmējdarbības cikla stadijas un atšķirīgi biznesa procesi. Līdz ar to katrā stadijā administrēšanas un atbalsta pasākumiem, kā arī kritērijiem vajadzētu būt atšķirīgiem, taču šobrīd likumā abi procesi ir salikti vienā maisā. Pieredze liecina, šie divi procesi ir vadāmi atšķirīgi un līdz ar to pastāv liela iespēja, ka izveidotā sistēma būs disfunkcionāla un smagnēja no administrēšanas un procesu vadības viedokļa.

Zināmas bažas rada arī atbalsta saņemšanas kritēriju izvērtējums. Piemēram, viens no kritērijiem apstiprinājumam dalībai atbalsta programmā ir nosacījums, ka tā saņēmējs katru atbalsta saņemšanas gadu spēj piesaistīt vismaz 30 000 eiro lielu ieguldījumu savā pamatkapitālā no kvalificēta riska kapitāla investora, turklāt uz investoru attiecas vēl vairāki kvalifikācijas nosacījumi. Respektīvi, jaunuzņēmumi, kuri nevarēs piesaistīt šāda apmēra investīcijas, atbalstu nesaņems. Tāpat šeit ir arī būtiski pieminēt pētniecības un biznesa procesu nošķiršanu – proti, nereti investīcijas pētniecībā ir krietni mazākas nekā produkta komercializācijas posmā, kur piesaistāmo riska kapitāla investīcijas varētu būt lielākas. Turklāt pētniecības posma atbalstam daudz piemērotāka ir tā saucamā biznesa eņģeļu atbalsta forma, kas ar likumu ir izslēgta. Rodas arī jautājums, vai riska kapitāla fonds ieguldīs naudu uzņēmumā, ja tas var pretendēt uz valsts atbalstu, vai ticēs biznesa idejai un vai uzņemtais risks būs samērojams ar potenciālo atdevi. Vai nebūtu vērts apsvērt domu, ka uzņēmumiem vispirms tiek apstiprināts valsts atbalsts ar nosacījumu, ja tiks piesaistītas riska kapitāla investīcijas, tādējādi veicinot riska kapitāla investīcijas uzņēmumos ar augstāku risku un izaugsmes potenciālu? It sevišķi, ņemot vērā to, ka vietējie riska kapitāla fondi visticamāk neatbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem un par tādiem varēs kvalificēties tikai ārvalstu riska kapitāla fondi.

Vēl viena diskutabla priekšnosacījumu grupa ir atbilstība vismaz vienai no inovācijas pazīmēm - intelektuālā īpašuma tiesību esamība uz objektu, prasības nodarbināto izglītības līmenim un novirzītā finansējuma (vismaz 50%) apjoms pētniecībai un attīstībai. Piemēram, nodarbinātības kritērijam atbilstu tikai tādi jaunuzņēmumi, kuros vismaz 70% darba ņēmēju ir jābūt ieguvušiem maģistra vai doktora grādu. Esmu pārliecināts, ka izglītība ir vērtība, taču tā noteikti nav priekšnosacījums uzņēmuma vai produkta radīšanai, kuriem ir augsta pievienotā vērtība un eksporta potenciāls. Domāju, ka šī apgalvojuma pamatošanai pietiks ar Ričarda Brensona, Stīva Džobsa un Henrija Forda pieminēšanu. Ja pretendents neatbilst izglītības kritērijam, tad tam vismaz jāizpilda viens no pārējiem diviem.

Ikvienam ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības vides attīstība ir jāstimulē un jaunie uzņēmumi ir jāatbalsta, tomēr šobrīd rodas bažas, ka spēkā esošo nosacījumu dēļ likuma mērķi var netikt sasniegti. Neapšaubu, ka kvalitātes sietam un kritērijiem ir jābūt, tomēr uzskatu, ka būtu pārskatāma to samērība un jādod iespēja arī tādiem uzņēmumiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ nevar piesaistīt lielu kapitālu un nenodarbina tikai darbiniekus ar maģistra vai doktora grādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parakstīts saprašanās memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai

Žanete Hāka, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Programmēšanas skolotāji mācībās programmē tiešsaistes čatu

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Iespēja bez maksas apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta kursu

Lelde Petrāne, 06.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārrunās iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību Silīcija ielejā

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no šā gada 25. līdz 28. oktobrim darba vizītē apmeklēs Čikāgu un Silīcija ieleju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un jaunus tirdzniecības sakarus starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, kā arī pārrunātu iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību Silīcija ielejā.

Šajā vizītē piedalās arī plaša, vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes ietvaros, ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā ekonomikas ministrs piedalīsies Latvijas ekonomikas konferencē Spotlight Latvia, kurā pulcēsies vairāk kā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji. Konference ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmējus iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus ASV ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tādejādi sekmējot jaunu sadarbības sakaru dibināšanu.

Savukārt piektdien, 27. oktobrī ekonomikas ministrs dosies vizītē uz Silīcija ieleju ASV Kalifornijas štatā. «Šogad, paralēli likumdošanas pilnveidošanai, daudz strādājam pie Latvijas start-up vides popularizēšanas jeb mārketinga. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju dodamies vizītēs uz stratēģiski svarīgām vietām start-up globālajā kartē – septembrī apmeklējām Izraēlu, savukārt Silīcija ielejā plānojam pārrunāt iespējas kā labāk palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem integrēties augstākās līgas investoru vidē,» norāda A. Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības fonda projekts Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei vispārizglītojošās skolās, ir nominēts UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai.

Rezultāti tiks paziņoti tuvāko nedēļu laikā.

UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa AlHalifabalva ik gadu tiek pasniegta izglītības projektiem, kas veicina jaunu tehnoloģiju izmantošanu un atbalsta novatorisku pieeju meklēšanu apmācību procesā. Balva izceļ izglītības projektus, kas nodrošina kvalitatīvas un mūžizglītības iespējas, kas ir saskaņā ar Skola 2030 programmu un izglītības ilgtspējas attīstību. Balva tiek pasniegta no 2005.gada.

«Start(IT) projektu no Latvijas puses izvirzīja Izglītības ministrija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Esam ļoti gandarīti un lepni par nomināciju, jo tādējādi starptautiski parādām, ka Latvija domā par savu bērnu nākotni – digitālās prasmes un loģiskā domāšana tiek attīstīta jau no skolas sola. Start(IT) izvirzīšana balvai parāda to, ka fonda darbības rezultāti tika izvērtēti fināla stadijā balvas pasniegšanas starptautiskajā komitejā,» skaidro IT izglītības fonda Start(IT) vadītājs Emīls Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.

eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumu attīstībai būs pieejami jauni atbalsta instrumenti

Rūta Lapiņa, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 31. oktobra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem «Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai», kas paredz plašākas atbalsta iespējas jaunuzņēmumu attīstībai Latvijā, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

«Gads kopš Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanas pērnā gada nogalē bijis intensīvs un spraiga darba pilns šīs jaunās un strauji augošās uzņēmējdarbības attīstībai – regulārā dialogā ar nozari īstenotas vairākas aktivitātes start-up izaugsmes veicināšanai un augsti kvalificēta darba spēka piesaistes atvieglošanai, darbu sākušas atbalsta programmas, kopā esam piedalījušies vairākos nozīmīgos starptautiskos pasākumos. Pagājušajā nedēļā kopā ar nozares uzņēmumiem viesojāmies Silīcija ielejā ASV un pārrunājām iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību šajā nozīmīgajā start-up pasaulē. Tehnoloģiju pārneses programmas paplašināšana dos mums jaunas iespējas paplašināt atbalsta piedāvājumu jaunuzņēmumu izaugsmei Latvijā,» norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot biznesa attīstību, Ungārijas start-up uzņēmums un starptautiskā vizuālo prezentāciju platforma Prezi paplašina savu darbību, par sava jaunā biroja lokāciju izvēloties Rīgu, informē uzņēmumā.

Tuvākajos mēnešos notiks aktīvs darbs pie talantu piesaistes IT, biznesa un produktu attīstības, mārketinga un citās jomās. Pirms vairāk nekā gada Prezi oficiāli paziņoja par apvienošanos ar daļēji Latvijā bāzēto uzņēmumu «Infogr.am», kas ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas Start-Up projektiem.

«Mēs redzam Rīgu kā stabili augošu centru inovatīvu tehnoloģiju un biznesa attīstībai. Latvija jau šobrīd var lepoties ar atsevišķiem starptautiski atpazīstamiem un ļoti veiksmīgiem Start-Up uzņēmumiem gan savu ambīciju, gan kompetenču un talantu dēļ, viens no kuriem ir mūsu kolēģu dibinātais «Infogr.am», taču ir arī vēl daudzi citi,» stāsta Tailers Millers (Tyler Miller), «Prezi» tehnoloģiju direktors. «Mēs turpinām paplašināt biznesu, ikdienā piedāvājot risinājumus, kas arvien sīvāk konkurē ar plaši zināmajiem prezentāciju risinājumiem un vēlamies piesaistīt talantus, kas spēs šo biznesu attīstīt vēl ātrāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ievēlēta jauna Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» valde

Lelde Petrāne, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv biedri ievēlējuši jaunu valdi, kas turpinās attīstīt organizāciju nākamajos divos gados. Valdē ir gan jaunuzņēmumu pārstāvji, gan nozares pasākumu rīkotāji. Valdes darbu turpmāk vadīs Egita Poļanska, akceleratora Startup Wise Guys start-up uzņēmumu atlases vadītāja.

Jaunajā valdes sastāvā ievēlēti:

  • B2B akceleratora Startup Wise Guys Startup uzņēmumu atlases vadītāja Egita Poļanska, viņa būs arī valdes priekšsēdētāja.

  • Naftas ieguves industrijas jaunuzņēmuma Vortex Oil Engineering līdzdibinātājs un vadītājs Sergejs Jakimovs.

  • Nevalstiskās organizācijas TechChill pārstāve Līva Pērkone.

  • Pasākuma Digital Freedom Festival līdzdibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.

  • E-pasta mārketinga uzņēmuma Mailigen dibinātājs un vadītājs Jānis Rozenblats.

  • Igaunijas jaunuzņēmuma Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

  • Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Jānis Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Francijas galvaspilsētā Parīzē top pasaulē lielākā start-up uzņēmumu mītnes vieta Station F (zināma arī kā la Halle Freyssinet).

Tas ir ambiciozs projekts, kuram jāmaina Parīzes start-up uzņēmumu ekosistēmas vaibstus. Station F savu biroju plāno atvērt arī sociālais tīkls Facebook.

Saskaņā ar plāniem 34 000 kvadrātmetru tiks veltīti uzņēmējdarbībai un inovācijām.

Jaunajā start-up uzņēmumu mītnes vietā tiek ieguldītas 250 miljonu eiro investīcijas. Oficiālā atklāšana plānota nākamā gada 1. aprīlī, bet no 1. decembra līdz 5. februārim uzņēmumi var pieteikties darba vietām. Par vienu darba vietu mēnesī būs jāšķiras no 195 eiro (summa par galdu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup Slalom IT hakatonā Ventspilī uzvar ideja izglītības procesa uzlabošanai

Dienas Bizness, 12.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Startup Slalom – Latvijas Startup asociācijas Startin.lv hakatona zīmols – ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu pirmo reizi devās ārpus galvaspilsētas robežām, lai pulcētu tehnoloģiju entuziastus Ventspilī. Septiņu komandu konkurencē par uzvarētāju atzīta komanda s’COOL. Komanda prezentēja ideju par izglītības procesa uzlabošanas rīku, kas piedāvā mācīties, izmantojot viedtālruņa plašās iespējas, tādējādi padarot mācīšanās procesu interaktīvu un interesantu, informē pasākuma organizatori.

«Izdarīt kaut ko nevis tikai glabāt idejas,» tā savu motivāciju piedalīties raksturo uzvarējušās komandas s’COOL pārstāve un projekta idejas autore Marta Avotniece. «Es esmu 21. gadsimta skolotāja. Es saprotu, kas ir bērnam interesanti. Tehnoloģijas un viedtālruņi bieži tiek pieminēti ar negatīvu pieskaņu, taču to ir ļoti viegli izmainīt, ja mēs rūpējamies par saturu. Tad tas kļūst par brīnišķīgu darbarīku pasaules iepazīšanai,». Komanda 48 stundu laikā apstrādāja ideju, uzbūvēja darbojošos prototipu un projekta “landing page”. Tā jau drīzumā pieteiksies akseleratoram Somijā, kura fokuss ir izglītības tehnoloģijas.

s’COOL izcīnīja pasākuma atbalstītāja uzņēmuma Hansa Matrix sagādāto galveno balvu – 1000 eiro. Par otro labāko komandu tika atzīta Project Pigeon, kas dāvanā saņēma iespēju visai komandai apmeklēt Tech Open Air (TOA) Berlin konferenci Vācijā no 11. - 14. jūlijam. Savukārt, trešo vietu un uzaicinājumu visai komandai vai katram tās dalībniekam atsevišķi izmantot TechHub Riga kopstrādes telpas vienu mēnesi bez maksas ieguva komanda Fuffy.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

MySpotit piesaista investīcijas vairāk nekā 100 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sapulču telpu koplietošanas platforma "MySpotit" noslēgusi pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no start-up vidē sevi jau pierādījušiem investoriem un uzņēmējiem.

Noslēgtā investīciju raunda rezultātā "MySpotit" tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro.

Investīcijas tiks izmantotas pakalpojuma attīstībai un jaunu tirgu apgūšanai. "MySpotit" darbu Latvijā plāno sākt jau šomēnes.

"Janvāra vidū mēs atklāsim savu pakalpojumu Rīgā, un jau 2020. gada otrajā ceturksnī plānojam uzsākt darbu Kopenhāgenas tirgū. Papildus sapulču telpu starpniecībai, mēs arī attīstām pakalpojumu jaunā virzienā, lai nodrošinātu komandu vadītājiem rīku sapulču saturīgakai un efektīvākai plānošanai, " saka "MySpotit" dibinātājs Hardi Kinnas.

"Pirmā investīciju raunda kontekstā interesants ir fakts, ka papildus start-up pasaulē jau sevi pierādījušiem investoriem to pulkā ir arī vairāki labi pazīstami tradicionālo uzņēmumu vadītāji. Tā ir skaidra zīme, ka ir jāsatricina sanāksmju nozare," saka H. Kinnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Palīdzēs sievietēm likt pamatus sava biznesa uzsākšanai

Lelde Petrāne, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība Riga TechGirls sadarbībā ar TWINO izveidojusi īpaši sievietēm radītu bezmaksas apmācību ciklu par start-up biznesa uzsākšanu.

Četru nodarbību laikā projekta dalībniecēm būs iespēja tikties ar nozares profesionāļiem, iegūt zināšanas biznesa veidošanā, kā arī likt pamatus sava biznesa uzsākšanai.

Programmā jomas eksperti, uzņēmēji un investori stāstīs par produktu lietojamību, testēšanu, gala lietotāju paradumiem, investoru piesaistīšanu, produkta, pakalpojuma prezentēšanu, komandas veidošanu un citām tēmām. Savukārt noslēgumā programmas dalībniecēm būs iespēja izcīnīt apmaksātu braucienu uz lielāko Eiropas start-up konferenci Pirate Summit, kas no 6. līdz 7. septembrim notiks Vācijā.

«Start-up tehnoloģiju joma Latvijā ir salīdzinoši jauna, taču jau tagad tajā darbojas veiksmīgi uzņēmēji – arī sievietes, kuras pierādījušas sevi starptautiski. Mūsu mērķis ir ar šiem piemēriem iedvesmot arī citas meitenes, palielinot sieviešu īpatsvaru šajā šķietami vīrišķīgajā nozarē,» skaidro Riga TechGirls kustības iniciatore Anna Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nākamajam ministram jāturpina tautsaimniecības produktivitātes vairošana

Anda Asere, Armanda Vilcāne, Elīna Pankovska, Sandra Dieziņa, Rūta Kesnere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aiziešanu no ekonomikas ministra amata paziņojušā Arvila Ašeradena veikumu biznesa aprindās vērtē gana atzinīgi, nepietaupot arī kritiku.

Ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka pozitīvi vērtē A. Ašeradena attīstīto sadarbību ar dažādām tautsaimniecības nozarēm, īpaši ēnu ekonomikas mazināšanā, kā arī akadēmisko vidi, norādot, ka šāda sadarbība būtu jāturpina arī viņa pēctecim. A. Saukas ieskatā A. Ašeradena pienesums ir bijusi aktīvā iestāšanās par produktivitātes vairošanu Latvijas tautsaimniecībā, kam noteikti jābūt arī turpmākā uzmanības fokusā, jo darba ražīguma ziņā Latvija krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Kā viens no nozīmīgākajiem A. Ašeradena laikā pieņemtajiem likumiem noteikti jāmin Jaunuzņēmumu likums, par kuru ministrs pats ir izteicies, ka vēlas panākt, lai Latvija kļūst par pievilcīgāko valsti, kurā dibināt start up. Jaunuzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs un vadītājs Armands Broks uzsver, ka «lēmums Latvijā izveidot startup atbalsta likumu bija nozīmīgs solis, lai šī nozare tiktu pamanīta gan valstiskā līmenī, gan arī no plašākas sabiedrības puses. Lai gan start up atbalsta likums šobrīd vēl līdz galam nestrādā, tas bija nozīmīgs atspēriena solis, lai ar Latvijas start up spēlētājiem sāktu rēķināties arī valstiskā līmenī.Risinājumu no ekonomikas ministra gaida arī taksometru nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru