Citas ziņas

Viena dalībnieka SIA uz reģistru ar varu nedzīs

Māris Ķirsons, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Viena īpašnieka SIA nevajadzēs veikt pamatkapitāla denomināciju no latiem uz eiro, kā arī nevajadzēs izdarīt izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kurus valdība varētu izskatīt jau šodienas sēdē. Uzņēmēji šo ideju vērtē atzinīgi un cer, ka Saeima tos nenoraks. «Alleluja! Beidzot pretimnākšana uzņēmējiem. Labāk vēlāk, kā nemaz,» tā jaunumu vērtē SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš jau esot ar šo problēmu saskāries. «Tas ir murgs, ka visiem viena īpašnieka SIA jāskrien uz reģistru un kaut kas jāmaina dalībnieku reģistrā vai pamatkapitāls jādenominē,» norāda J. Griķis. Viņaprāt, šādu risinājumu varēja pieņemt arī ātrāk, nekā dažus mēnešus, pirms kārtējā termiņa beigām.

«Minēto prasību izpildei nebija paredzēta valsts nodeva ne par reģistrāciju, ne par oficiālo publikāciju, taču tā rada slogu uzņēmējiem un arī Uzņēmumu reģistram, tāpēc ir rasts risinājums, kad viena dalībnieka (īpašnieka) SIA nekas nav jādara,» skaidro tieslietu ministra Dzintara Rasnača padomniece Ina Kļaviņa. Viena dalībnieka (neatkarīgi juridiska vai fiziska persona) SIA nav citu dalībnieku interešu aizskāruma riska. «Tas nozīmē, ka šādas SIA pamatkapitāla denominācija, statūtu un dalībnieku reģistra nodalījuma sakārtošana atbilstoši prasībām nav ierobežota ar kādu termiņu, kāds tas ir pašlaik,» uz jautājumu, ko nozīmē viena dalībnieka SIA, atbild I. Kļaviņa. Tādējādi šādu izmaiņu izdarīšanai minētajām SIA uz Uzņēmumu reģistru nav jādodas. «Protams, ja šīs SIA mainīs īpašniekus vai pamatkapitāla lielumu, tad visas prasības ir jāizpilda,» skaidro I. Kļaviņa. Tādējādi faktiski viena īpašnieka SIA, kurai nekas nemainās, var turpināt savu saimniecisko darbību, neveicot latu pamatkapitāla denomināciju uz eiro, kā arī nesniedzot grozījumus dalībnieku reģistrā.

Plašāk lasiet rakstā Viena dalībnieka SIA uz reģistru ar varu nedzīs otrdienas, 31. marta, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

111 000 vietā obligāti jānāk tikai 27 000

Māris Ķirsons, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs mēnešu laikā Uzņēmumu reģistrā obligāti būs jāierodas 27 462 SIA un jāiesniedz izmaiņas dalībnieku reģistra ierakstā atbilstoši antireiderisma prasībām , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda situācija veidosies tad, ja Saeima akceptēs valdības sagatavotos grozījumus Komerclikumā. Pēc Uzņēmumu reģistra ziņām dalībnieka reģistra nodalījumu līdz šim vēl nav iesniegušas 111 664 SIA, bet, izdarot attiecīgos grozījumus, 90 dienu laikā pa galvu pa kaklu uz reģistru nebūtu obligāti jādodas 84 202 viena īpašnieka SIA jeb 75% no visām SIA, kurām šis pienākums jāveic līdz šā gada 30. jūnijam. Savukārt divu vai vairāk dalībnieku SIA uz Uzņēmumu reģistru šajā laikā būs jādodas. Kopumā šādu SIA skaits ir 27 462 jeb teju 25% no kopējo SIA skaita, kuras nav iesniegušas dalībnieka reģistra nodalījumu atbilstoši 2013. gada 1. jūlijā spēkā stājušamies grozījumiem Komerclikumā. Saistībā ar pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitāls izteikts latos, līdz 2016. gada 30. jūnijam UR jāiesniedz ar pāreju uz eiro saistītie dokumenti. Izmaiņas Komerclikumā paredz, ka UR veiks automātisku denomināciju viena dalībnieka SIA, kas nebūs iesniegušas ar eiro ieviešanu saistītos dokumentus UR līdz likumā noteiktajam gala termiņam – 2016. gada 30. jūnijam. Kopumā šāda procedūra jāveic 93 489 SIA, bet, Saeimai pieņemot grozījumus, tas vairs obligāti nebūtu jādara 74 529 viena dalībnieka SIA, kurās nav riska, ka denominācijas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā. DB jau raksrījis, ka viena dalībnieka SIA aktuālo dalībnieku reģistru varēs iesniegt UR jebkurā laikā (tomēr šāds pienākums iestājas, ja tiek veiktas citas būtiskas izmaiņas, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Dalībnieku «šķiršanās» ar tiesas lēmumu

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā paredzēta iespēja.

Tas ir dalībnieka lojalitātes pārkāpums, nodarot būtisku kaitējumu sabiedrības reputācijai. Pastāv gan risks, ka šo procesu kādu brīdi «pavadīs» ziņas par reiderismu.

Lai arī Komerclikumā jau kopš tā pieņemšanas brīža ir norma par SIA dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, pamatojoties uz tās prasību, tomēr salīdzinoši maz ir dzirdēts par šāda veida prasībām, kuras tiesa būtu apmierinājusi. Skaidrojums šādai situācijai varētu būt tas, ka dalībnieka izslēgšanas prasības ierobežo Satversmē paredzētās tiesības uz īpašumu un pastāvēja uzskats, ka jābūt nodarītam būtiskam kaitējumam, kas ir izsakāms naudas izteiksmē. Lai arī konkrēto kopējo šādu lietu skaits nav zināms, tomēr ZAB Primus partneris Mārtiņš Mežinskis atzīst, ka viņš piedalījies vairākās šādās tiesvedībās, kurās tiek lūgta dalībnieka izslēgšana no sabiedrības. «Situācija ir mainījusies pēc tam, kad Augstākā tiesa plašāk skaidrojusi Komerclikuma 195. panta saturu. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka kaitējumam ir jābūt izsakāmam naudas izteiksmē, bet pēdējos man zināmajos Augstākās tiesas spriedumos tiesa ir skaidrojusi, ka tas var izpausties arī kā būtisks kaitējums sabiedrības reputācijai,» secina M. Mežinskis. Viņaprāt, perspektīvā šādu tiesvedību varētu kļūt vairāk. Pēc SIA Lursoft datiem šā gada septembra sākumā juridiski «dzīvas» ir vairāk nekā 153 tūkst. SIA, bet tādu skaits, kur kādam no dalībniekiem – fiziskām personām – pieder mazāk par 50% kapitāldaļu, ir 16,43 tūkst. (10,7% no visa SIA kopējā skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts pretim nāks tikai viena dalībnieka SIA


Māris Ķirsons, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena dalībnieka kapitālsabiedrības atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru; LTRK priekšlikumus šādu pretimnākšanu izrādīt visām kapitālsabiedrībām neskata

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums, izskatot grozījumus Komerclikumā. LTRK atbildīgajai komisijai bija iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā, paredzot šādus aspektus: 1) pamatkapitāls var būt arī ar centiem, 2) Uzņēmumu reģistrs automātiski Komercreģistra sistēmā veic izmaiņas pēc likumā noteiktā valūtas kursa, 3) uzņēmuma īpašnieks groza pamatkapitālu no latiem uz eiro tikai tad, kad dodas uz Uzņēmumu reģistru grozīt statūtus citā sakarā. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka aicināja šo piedāvājumu atstāt bez izskatīšanas, jo komisijā tas saņemts tikai 18. maijā, bet runa bijusi par to daudz ātrāku iesniegšanu arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam. Tā kā no LTRK neviens uz Saeimas komisijas sēdi ieradies nebija un izteikto priekšlikumu iestrādāšanu Komerclikuma grozījumos neaizstāvēja, tad arī diskusijas par tiem īsti nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komerclikuma prasības izpildījuši 38% uzņēmumu

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības pretimnākšana SIA

Māris Ķirsons, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena dalībnieka SIA atbrīvos no obligātas došanās uz Uzņēmumu reģistru, iegūs gan uzņēmēji, gan arī valsts, jo nebūs jātērē nauda un laiks, Saeimai jāpieņem grozījumi Komerclikumā

To paredz valdības sēdes lēmums. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ar Komerclikuma grozījumiem vairāk nekā 80% komersantu tiks atvieglota dzīve. «Tas ir ieguvums gan biznesam, gan arī valsts pārvaldei, jo ne vieniem, ne otriem nav jātērē resursi (miljoniem eiro) – vieniem, lai sagatavotu dokumentus, otriem, lai tos pārbaudītu un iereģistrētu,» tā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī pauž nožēlu par to, ka šādu risinājumu viena dalībnieka SIA jau neatrada agrāk, kad tika izdarīti attiecīgi labojumi Komerclikumā.

Plašāk lasiet rakstā Valdības pretimnākšana SIA trešdienas, 1. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saeimas komisija galīgā lasījumā atbalsta 2.līmeņa pensijas uzkrājuma mantošanu

LETA, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Birokrātijas puķe uzzied arvien krāšņāk

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos Uzņēmumu reģistrā sagaidāms īsts uzņēmēju uzlidojums – jāpaspēj «izskriet līdzi» kārtējām Komerclikuma prasībām

Līdz jūnija beigām Latvijā reģistrēto SIA amatpersonām Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz aktuālo dalībnieku reģistra nodalījums atbilstoši Komerclikuma prasībām. Ja tas netiks izdarīts, neiesniedzējiem var tikt piemēroti sodi. Šī prasība tika ieviesta 2013. gadā, mēģinot nodrošināties pret uzņēmumu reiderisma gadījumiem. Tomēr faktiskā situācija ir tāda, ka līdz šā gada sākumam aktuālo dalībnieku reģistru Uzņēmumu reģistrā bija iesnieguši vien nepilni 30 procenti no visām Latvijā reģistrētajām SIA. Tas nozīmē, ka nākamos piecos mēnešos tas ir jāizdara vēl aptuveni 113 tūkstošiem Latvijas komersantu. Līdz ar to mēnesī savs aktuālais dalībnieku saraksts jāiesniedz vismaz 20 tūkstošiem SIA. Jau tagad var iedomāties, ko tas nozīmē – garas rindas, nodevas, notāra izdevumus un, protams, laiku un nervus, kas tiek atrauti pamatbiznesam un naudas pelnīšanai. Tie arī bija galvenie iemesli, ko uzņēmēji DB minēja kā aizbildinājumu, kāpēc savu dalībnieku reģistru vēl UR nav aktualizējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Komerclikuma prasības izpildījuši vien 30% uzņēmumu

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerclikuma prasības izpildījuši ap 30% uzņēmumu. Šāda uzņēmēju aktivitāte prasību izpildē vērtējama kā nepietiekama, tāpēc, lai informētu uzņēmējus par aktuālajām prasībām un palīdzētu dokumentu sagatavošanā, Uzņēmumu reģistrs (UR) atklāj informatīvo kampaņu Uzņēmēj, sakārto papīrus!, informē UR pārstāve Evija Ivdra.

Lai gan grozījumi Komerclikumā atvieglos prasību izpildi aptuveni 80% uzņēmumu, ir jādomā par atbalstu tiem, kuriem šie grozījumi nav saistoši - norāda UR pārstāvji. Tieši tāpēc tiek uzsākta informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir ne tikai informēt uzņēmējus par aktuālajām prasībām, bet arī veidot izpratni par to nepieciešamību un sniegt atbalstu dokumentācijas sagatavošanā. Kampaņas ietvaros plānotas dažādas aktivitātēs gan virtuālajā vidē, gan klātienē - kampaņas informatīvajā vietnē www.sakartopapirus.lv tiks apkopota visa informācija vienuviet, tiks sagatavots plašs informatīvo materiālu klāsts atbalsta sniegšanai - video pamācības, bukleti u.c., nodrošinātas konsultāciju dienas un semināri deviņās Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās - Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UR: Daļēji novērsta iespēja uzņēmumu pārņemt nelikumīgi

LETA, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot grozījumus Komerclikumā, ir daļēji novērstas darbības, kas saistītas ar uzņēmuma nelikumīgu pārņemšanu, šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa atgādināja, ka 2013.gada 2.maijā tika pieņemts likumprojekts Grozījumi Komerclikumā, ar kuru bija paredzēts ieviest antireiderisma noteikumus, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Likumā tika noteikts, ka līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) atbilstoši Komerclikuma grozījumiem jāsastāda aktuālais dalībnieku reģistrs un ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam jāiesniedz komercreģistra iestādei.

21.maijā Saeimā apstiprinātie Komerclikuma grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem saistībā ar tā dēvētajiem antireiderisma grozījumiem, kas paredz izmaiņas dalībnieku reģistrā, nosakot, ka SIA līdz 2015.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dalībnieku reģistra pirmais nodalījums. Šī prasība noteiktajā termiņā paliek saistoša visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam. SIA, kurās ir viens dalībnieks, dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā. Līdz ar to viena dalībnieka SIA nav speciāli jādodas uz Uzņēmumu reģistru tikai tāpēc, lai iesniegtu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu - to varēs izdarīt vienlaikus ar citām izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP konstatē neatļautu darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem

Db.lv, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi pretlikumīgu, vairākkārtēju darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem SIA «TOMEGA» un SIA «BTK.LV», informē KP.

Par apzinātu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu procedūrās KP piemēroja SIA «TOMEGA» naudas sodu 33 268 eiro. Sakarā ar otra pārkāpuma dalībnieka likvidāciju uzņēmumam naudas sods netika piemērots.

KP uzsāka izmeklēšanu, jo iestādes rīcībā bija informācija par iespējamām saskaņotām darbībām starp vairākiem tirgus dalībniekiem, kas piedalās iepirkumu procedūrās par biroja tehnikas piegādi, apkopi, remontu un izejmateriālu piegādi. Lietas izpētes laikā KP guva apliecinājumu tam, ka konkurentu aizliegtā vienošanās jeb kartelis ir īstenots vairākos iepirkumos, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA «Talsu namsaimnieks» cenu aptaujās un SIA «Rīgas satiksme» iepirkumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka SIA paredzēts veikt automātiski

Dienas Bizness, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Šādu lēmumu trešdien, 6.maijā, atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Komerclikumā, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus.

Deputāti šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz viena dalībnieka SIA automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro.

UR pārstāvji informējuši, līdz šim tikai 16 procenti no visām šāda veida SIA ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Tieši viena dalībnieka SIA veido 80 procentus no visām SIA. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93 tūkstošiem uzņēmumu būtu jāsteidzas uz UR veikt grozījumus, taču pēc grozījumu pieņemšanas tas vairs obligāti nebūs jādara vairāk nekā 74 tūkstošiem SIA, kurās nav riska, ka pārejas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā, norādījuši UR pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Līdz oktobrim pabeigs Būvniecības informācijas sistēmas izveidi

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 28.jūlija sēdē apstiprināja Būvniecības informācijas sistēmas noteikumus, kas nosaka Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izveides un uzturēšanas kārtību, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību, informē EM.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā un tie nosaka tiesisko regulējumu datu apmaiņai starp BIS un citām valsts nozīmes informācijas sistēmām, kā piemēram – Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistru, Ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu, Nodokļu maksātāju reģistru. Vietējās pašvaldību būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas savu uzdevumu un funkciju izpildei datus no minētajām informācijas sistēmām varēs izmantot bez maksas. Tādējādi, uzsākot lietot BIS, pašvaldībām un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, samazināsies izmaksas attiecībā uz datu iegūšanu no citām valsts informācijas sistēmām, jo vairs nebūs jāmaksā par datu saņemšanu no citām informācijas sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 7.janvārī, spēkā stāsies grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz reģistros uzkrātās informācijas pieejamību, publiskumu un caurspīdīgumu, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, informē UR pārstāve Dace Zandfelde.

Turpmāk aktuālā informācija par juridiskajām personām, tostarp par patiesajiem labuma guvējiem būs pieejama tiešsaistē un bez maksas UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv.

Līdz šim informācijas tīmekļvietnes klienti bija valsts pārvaldes iestādes, tagad - divu mēnešu laikā - vietne ir pārbūvēta atbilstoši pieejamībai ar atšķirīgiem autentifikācijas līmeņiem. Daļa informācijas būs brīvi pieejama bez autentifikācijas, daļa - brīvi pieejama, bet ar autentifikāciju, daļa - tikai pēc pamatota pieprasījuma.

"Reģistru atvēršana brīvpieejā ir pagrieziena punkts Uzņēmumu reģistra darbībā un reģistros esošās informācijas pieejamībā. Līdz šim liels darbs izdarīts likumiskajā plaknē, tagad Reģistram likums jāievieš dzīvē," saka Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

«Noķer mani, ja vari!» jeb jaunais kontu reģistrs

Alise Eljašāne, zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene vecākā juriste, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība nepašaubāmi vēlas dzīvot drošībā. Terora akti sāka pieņemt kolektīvo drošību apdraudošu formu pagājušā gadsimta otrajā pusē. Dīvaina sakritība – tas notika vienlaikus ar dažādu finanšu shēmu globālu uzplaukumu. Drošības jēdzienam dažādos laikos un vietās ir bijušas atšķirīgas interpretācijas, taču praksē cilvēki itin bieži, it kā rūpējoties par sevi, nepārdomāti pieņem lēmumus, kas nenes gaidīto rezultātu un vēlāk sāk tiem sagādāt jo lielākas raizes.

Pēc 2015. gada novembra Parīzes terora aktiem daudzi sev uzdeva jautājumu, vai šo traģēdiju bija iespējams novērst. Šis jautājums izskanēja arī Briselē, radot nopietnu impulsu jaunu ES direktīvu izveidei un esošo papildināšanai. Kā viens no būtiskākajiem regulācijas jaunievedumiem Anti-Money Laundering (AML) IV direktīvā tika iekļauta prasība dalībvalstīm izveidot centralizētu kontu reģistru. Minētās direktīvas prasības Latvijā ieviestas, pagājušā gada novembrī pieņemot Kontu reģistra likumu, kurš stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā. Reģistra būtība ir iespēja noteiktam lietotāju lokam padarīt pieejamu informāciju par jebkuras personas (gan fiziskas, gan juridiskas) atvērtajiem kontiem kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un maksājumu iestādēs. Būtiski, ka, tā kā šādi reģistri tiks izveidoti visās dalībvalstīs, tad sistēmu lietotājiem būs informācija par personas atvērtajiem kontiem visā Eiropā, tajā skaitā arī par tādiem interneta maksājumu vidē populāriem kontiem kā Paypal. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu dati par pašiem konta atlikumiem vēl nebūs uzreiz automātiski pieejami sistēmas lietotājiem, taču tos varēs iegūt, veicot papildu darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par veikalu tīkla «top!» pārstāvošā uzņēmuma SIA «Iepirkumu grupa» vienu no dalībniekiem kļuvis Rēzeknē reģistrētais mazumtirgotājs SIA «Lekon», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Saskaņā ar 17.decembrī komercreģistrā ierakstītajām izmaiņām, SIA «Lekon» kļuvis par 3,2649% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu īpašnieku.

SIA «Lekon» daļas ieguvis īpašumā no cita SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieka - AS «LPB», kuras līdzdalība SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitālā samazinājusies no 18,92278% uz 15,65788%.

Pārējie SIA «Iepirkumu grupa» dalībnieki un to līdzdalība uzņēmumā palikusi līdzšinējā. SIA «Iepirkumu grupa» lielākas dalībnieks ar 27,90% kapitāldaļu ir SIA «Firma Madara 89», 13,90% kapitāldaļu īpašnieks ir SIA «Gabriēla», SIA «Diāna» pieder 11,84% daļu, savukārt uzņēmumiem SIA «Madara 93», SIA «Dekšņi», SIA «Krista-A», SIA «Lars Limited» un SIA «Marksmens» katram pieder zem 10% SIA «Iepirkumu grupa» pamatkapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Motobraucējs - psihopāts vai dinamisks satiksmes dalībnieks?

Aivars Freimanis, Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā paēdušais neēdušo nesaprot, arī pie auto stūres sēdošajiem vienmēr būs savs redzējums par tiem trakajiem, kuri uz motocikliem skrien tiem garām satiksmē. Ikdienas situācijā joprojām nākas saskarties ar viedokli, kur konfliktos starp moto un auto vadītājiem kā visiem pieņemams un pašsaprotams tiek izmantots apgalvojums «tas jau mocis, noteikti atkal pārsniedza ātrumu un skrēja kā traks». Jāatceras, ka dinamika nav tas pats kas ātrums, un nevajadzētu pēc definīcijas pieņemt, ka ar motocikliem brauc tikai psihopāti. Mana pieredze rāda, ka ļoti daudz palīdz spēja «iekāpt otra zābakos».

Jā, motocikls straujāk paātrinās, tas ir izmēros mazāks un lielākoties arī skaļš. Tas nozīmē, ka, no malas skatoties, mums rodas iespaids par vienu traki ātru satiksmes dalībnieku, kaut arī tas nebūt nepārkāpj noteikumus. Šis ir brīdis, kad motociklu nevar likt vienā «maisā» ar auto, kas vienkārši nevar tik strauji pārvietoties. Tāpēc te ir jautājums, vai pats autovadītājs vienmēr ir pietiekami novērtējis situāciju un savu spēju veikt manevru. Ja tā padomā, tad līdzīgs ir iespaids par jaudīgākiem auto – tie taču arī pārvietojas daudz straujāk un dinamiskāk, radot iespaidu, ka pārkāpj noteikumus.

Jau vairākus gadus notiek ļoti laba un patīkama sadzīvošana uz ceļa. Neizbēgami, vienmēr būs kādi atsevišķi gadījumi, kad motobraucēji pārvērtē savas iespējas braukt dinamiski un rada nepatīkamas situācijas ne tikai sev, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādu pārgalvju rīcība bojā kopējo iespaidu par visiem motobraucējiem, nenoliedzami, taču vērtēt pēc atsevišķām situācijām visus nebūtu korekti. Šis ir arī iemesls, kādēļ rodas stereotipi par motobraucējiem!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru