Finanses

Viena no finanšu krīzes mācībām - atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 24. oktobrī, divu dienu darba vizītē Latvijā ierodas Vienotā noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane (Joanne Kellermann).

Vizītes laikā plānots pārrunāt galvenās Vienotā noregulējuma mehānisma prioritātes un Latvijas banku sektora aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāju Nadeždu Karpovu un ekspertiem. 25. oktobrī Joanne Kellermane tiksies arī ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, informē FKTK.

«Viena no finanšu krīzes mācībām ir atbilstošas banku darbības atjaunošanas un noregulējuma plānošanas nepieciešamība. Vienotā noregulējuma valde ir gandarīta par ciešo un labo sadarbību ar nacionālajām noregulējuma iestādēm, tai skaitā FKTK. Ar kopīgu darbu mēs nodrošinām efektīvu banku glābšanu, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz reālo ekonomiku, dalībvalstu finansēm, kā arī eirozonu kopumā,» teica Vienotās noregulējuma valdes locekle Joanne Kellermane.

Jāatzīmē, ka pašlaik Vienotā noregulējuma valde ciešā sadarbība ar FKTK pieņem lēmumus par četrām kredītiestādēm – AS Swedbank, AS SEB banka, AS ABLV Bank un AS Citadeles banka. Savukārt pārējo banku noregulējuma jautājumi ir FKTK kompetencē. Tomēr, ja šo banku glābšanai nepieciešami Vienota noregulējuma fonda līdzekļi, lēmumu par līdzekļu izmantošanu pieņem Vienotā noregulējuma valde. Vienotā noregulējuma valde sadarbībā ar nacionālajām noregulējuma iestādēm veido Vienoto noregulējuma mehānismu. Vienotā noregulējuma valdes galvenais uzdevums ir nodrošināt noteikumiem atbilstīgu noregulējumu grūtībās nonākušām bankām ar iespējami mazākām sekām reālajai ekonomikai un nepieciešamību izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus banku glābšanai.

«Šogad FKTK jau bija iespēja praksē redzēt, kā darbojas noregulējuma mehānisms. Pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēma lēmumu par AS Trasta Komercbanka”licences anulēšanu, FKTK kā par šo banku atbildīgā noregulējuma iestāde, vērtēja, vai tās glābšana ir sabiedrības interesēs. Ņemot vērā, ka AS Trasta Komercbanka neveica Latvijas finanšu sistēmai un ekonomikai kritiski svarīgas funkcijas un tās likvidācija nevarēja negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tika pieņemts lēmums noregulējumu nepiemērot,» uzsver Nadežda Karpova, FKTK Noregulējuma un garantiju fonda daļas vadītāja.

Vienotais noregulējuma mehānisms uzsāka darbību 2015. gada janvārī, un ir viens no Banku savienības trīs pīlāriem līdzās Vienotajam uzraudzības mehānismam un harmonizētajai garantiju sistēmai. Visu trīs pīlāru mērķis ir padarīt eirozonas banku sistēmu drošāku.

Vienotā noregulējuma mehānisma Regula sadala atbildību starp Vienoto noregulējuma valdi un nacionālo noregulējuma iestādi, t.i., Latvijas gadījumā - FKTK. Vienotā noregulējuma valdes un nacionālās noregulējuma iestādes loma neaprobežojas tikai ar risinājumu bankas krīzes brīdī, bet galvenokārt vērsta uz plānveida instrumentu izmantošanu, kā, piemēram, izstrādāt banku glābšanas (noregulējuma) plānus, noteikt minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, tādā veidā paredzot papildu iekšējos resursus, kas var tikt izmantoti bankas kapitāla atjaunošanai.

Vienotās noregulējuma valdes pārraudzībā ir Vienotais noregulējuma fonds, kuru plānots izveidot astoņu gadu laikā (no 2016. līdz 2023. gadam), sasniedzot vismaz 1% no segtajiem noguldījumiem Vienotā noregulējuma mehānisma dalībvalstīs. Šos fonda līdzekļus plānots izmantot banku glābšanai, kad tas ir nepieciešams sabiedrības interesēs, ņemot vērā finanšu sistēmai svarīgas funkcijas un lomu ekonomikā.

Vienotajā noregulējuma fondā regulāras iemaksas veic gandrīz 4000 bankas un atbilstoši kritērijiem noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Latvijas bankas šajā fondā jau iemaksājušas apm. 15 miljonus EUR. Jāatzīmē, ka ir paredzēta iespēja arī fonda ietvaros aizņemties starp valstīm - līdz 2023. gadam katrai valstij ir sava „aploksne" (national compartment), kas ir papildu drošības un stabilitātes avots Latvijas banku sistēmai, jo nepieciešamības gadījuma nodrošina finansējumu banku glābšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru