Jaunākais izdevums

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

"Runājot par esošajiem līgumiem, situācija joprojām ir satraucoša, īpaši tajos projektos, kur nepieciešami lieli metāla apjomi, kam cenas šobrīd būtiski pieaugušas. Taču arī šajos projektos ir iespējami risinājumi, ko paredz arī Publisko iepirkumu likums. Proti, pasūtītāji var ņemt vērā pašreizējo neparedzēto situāciju tirgū un pārskatīt līgumcenas. Tomēr problēma ir tajā, ka valsts pārvalde patlaban kopumā ir, mūsuprāt, rīcībnespējīga – baidās izdarīt grozījumus noslēgtajos līgumos, jo pēdējo gadu laikā izveidotā uzraugošā politika ir tik stingra, ka teju ikviens uzraugs uz publiskajiem pasūtījumiem skatās ar aizdomām, tiklīdz tiek domāts par kādiem grozījumiem noslēgtajos līgumos. Tādēļ ir sajūta, ka publiskie pasūtītāji neveiks nekādas izmaiņas, kamēr nesaņems no Finanšu ministrijas apstiprinātas vadlīnijas, lai gan mehānisms jau šobrīd ir pietiekami skaidrs," Dienai pauda LBP vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš atgādināja, ka jau pandēmijas laikā būvuzņēmumi uz saviem pleciem uzņēma cenu pieaugumu, kas attiecīgi ietekmēja uzņēmumu ienākumus, kas 2020. gadā bija tuvu nullei, atsevišķos gadījumos pat zaudējumi, un, visticamāk, arī 2021. gadā situācija bija līdzīga, ja ne sliktāka. Tomēr uzņēmēji cerējuši, ka šogad izdosies pamazām atkopties no iepriekšējo divu gadu situācijas, bet realitātē noticis pretējais, un šobrīd nozarē vairs nav tādu resursu, lai uzņēmumi paši spētu pārvarēt jauno krīzi.

Pēc G. Miķelsona paustā, ja valsts neizlems par nepieciešamajiem atbalsta soļiem, lai stabilizētu situāciju nozarē, pēc gada vai diviem, kad krīze būs pārvarēta, Latvijas būvniecības nozarē var jau būt situācija, ka uzņēmumu skaits būs krietni sarucis, turklāt iespējama arī darbaspēka problēma, ņemot vērā, ka šajā laikā bez darba palikušie nozares speciālisti būs aizbraukuši darbā uz ārvalstīm.

"Šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies "nepārvaramās varas" ārējie apstākļi, kurus nespējām paredzēt, un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus, straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā, un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes. Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800-850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu 1500-1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iesējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav. Mēs īstenojam lielu industriālu projektu, kura konkurss notika 2020. gadā, un tajā metāla cenas īpatsvars sasniedz ap 25% no kopējās cenas, līdz ar to kopējais izmaksu pieaugums ir ap 88%. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes dati šobrīd rāda inflācijas apjomu būvniecībā tikai 14,2% par pēdējo gadu, kas ir ļoti tālu no patiesības," Dienai pauda SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, piebilstot, ka šobrīd ir apdraudēti gandrīz visi valstiski nozīmīgi industriāli projekti. "Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu," norāda uzņēmējs.

Arī uzņēmuma UPB Grupa valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš norāda, ka jau pērn "jūtamākais izaicinājums bija bezprecedenta izejmateriālu un energoresursu izmaksu pieaugums, kas radīja lielu spriedzi nozarē. Cenu pieaugumam gatavi nebija ne pasūtītāji, ne piegādātāji, turklāt ir grūti paredzēt, kā šis jautājums attīstīsies šogad. Skaidrs ir tas, ka UPB galvenajos eksporta tirgos – Ziemeļvalstīs – pastāv mehānismi, kā to sekmīgi risināt, un būtu vērts šos principus izmantot arī vietējā tirgū."

Situāciju par kritisku atzīst arī Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane, kura norādīja, ka EM aktīvi iesaistījusies problēmas risināšanā. Izpētot Publisko iepirkumu likumu, konstatēts, ka pašreizējā situācija atbilst likumā paredzētajam gadījumam, ka iestājas ārkārtas apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja prognozēt, un attiecīgi viņam ir tiesības grozīt jau iepriekš noslēgtos, spēkā esošos līgumus, pieļaujot būtiskus grozījumus – līdz 50% no līguma cenas. "Analizējot pašreizējo cenu pieaugumu tirgū, mūsuprāt vajadzētu pietikt ar šiem 50%, jo tā ir liela summa jebkurā gadījumā. Piemēram, ja līgums ir noslēgts par pieciem miljoniem eiro, tad līguma summu var palielināt par 2,5 miljoniem. Vidēji būvizstrādājumi veido aptuveni 30-40% no līguma summas, līdz ar to gadījumā, ja tērauda cena pieaug uz pusi, tas nenozīmēs, ka arī kopējā būvdarbu līguma cena pieaugs uz pusi. Vienlaikus esošie normatīvi arī paredz iespēju pagarināt līguma izpildes termiņus. Tādējādi, iespējams, vienā gadījumā loģiskāk būtu pagarināt izpildes termiņu, piemēram, dažus mēnešus pagaidot, kā attīstīsies situācija ar materiālu cenām un pieejamību, bet citā pareizāk būs mainīt izmaksu apjomu un turpināt darbus," pauda O. Feldmane. Vienlaikus EM pārstāve nesliecas atbalstīt būvnieku ierosinājumu piemērot indeksāciju jau esošajiem līgumiem, ko turklāt arī neļauj īstenot pašreiz spēkā esošie normatīvi.

"Es ļoti labi saprotu būvdarbu veicējus, ja pasūtītājs nav tik pretimnākošs, īpaši gadījumos, kad konkrētais līgums ticis noslēgts pirms vairākiem gadiem, kad situācija bija pilnīgi cita. Vienlaikus jāpiebilst – ja pasūtītājs nav gatavs vienoties par izmaiņām līgumā, viņš nonāk otrā grāvī – jo būvnieks var nolemt lauzt līgumu, pat rēķinoties ar līgumsodu par šādu soli, kas, iespējams, uzņēmējam būs izdevīgāk nekā turpināt projektu ar zaudējumiem," pauž O.Feldmane, iezīmējot arī citus riskus pasūtītājam – izpildītājs var būt spiests meklēt risinājumus, kā ietaupīt, kas beigās var rezultēties ar ēnu ekonomikas pieaugumu vai kvalitātes mazināšanos.

"Līdz ar to aicinām pasūtītājus apsvērt iespēju izdarīt grozījumus līgumcenās. EM šonedēļ kopā ar IUB publicēs vadlīnijas šādam risinājumam, vienlaikus ieskicējot arī tos riskus, kas var iestāties, ja pasūtītājs atteiksies veikt līguma grozījumus. Šī situācija tiešām ir ārkārtēja, jo nozarē cenu pieaugums vērojams jau kopš Covid-19 epidēmijas sākuma, un nozare jau šobrīd ir izsmēlusi visas savas rezerves. Cenas pieauga jau Covid-19 laikā, taču tolaik pasūtītāji nebija gatavi vienoties ar darbu veicējiem par cenu izmaiņām. Protams, līgumus ir jāpilda, bet ir jāsaprot, ka šī situācija ir tiešām smaga un problēmas ar izejmateriāliem ir tiešām lielas, turklāt ne tikai Latvijā," norādīja EM pārstāve.

Vērtēs individuāli

Ņemot vērā izmaksu būtisko sadārdzinājumu, Tieslietu ministrijai (TM) un arī valdībai kopumā, iespējams, nāksies steidzami risināt arī Liepājas cietuma būvniecības finansēšanas jautājumu, ņemot vērā, ka prognozēto celtniecības finansējumu no valsts budžeta valdība apstiprināja ar speciālu rīkojumu, nosakot to 146,9 miljonu eiro apjomā. Turklāt būtiski, ka konkursa pretendenti – UPB un SIA Citrus Solutions – jau ir iesnieguši sākotnējos piedāvājumus.

"Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu iepirkuma ietvaros ir saņemti sākotnējie piedāvājumi no UPB un Citrus Solutions. TM uzdevumā SIA Tiesu namu aģentūra ir veikusi piedāvājumu sākotnējo analīzi un izstrādā plānu krīzes situācijas izraisīto risku seku mazināšanai. Ņemot vērā izvēlēto iepirkuma metodi - atklāto konkursu ar sarunām - ir iespējams veikt pārrunas ar pretendentiem par Covid-19 izplatības un Putina režīma iebrukuma Ukrainā iespējamo ietekmi uz Liepājas cietuma būvniecības projekta izmaksām. Vienlaikus, ņemot vērā Liepājas cietuma būvniecības nozīmīgumu Latvijas iekšējās drošības stiprināšanā, TM uzver šī projekta nozīmīgumu un turpinās arī turpmāk aktīvi informēt sabiedrību par šī projekta īstenošanas gaitu, tajā skaitā identificētajiem riskiem un pieņemtajiem lēmumiem to pārvarēšanai," Dienu informēja ministrijas pārstāvji.

Savukārt valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norāda: "Jau šobrīd redzam starptautiskās politiskās situācijas un energoresursu cenu kāpuma radīto ietekmi uz būvniecības nozari un atsevišķu izejmateriālu tirgiem kopumā. Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā. Katru situāciju VNĪ izvērtē individuāli, t.sk. vai būvkomersants no savas puses ir savlaicīgi veicis visas nepieciešamās darbības, lai nerastos iesējamais apdraudējums būvdarbu norisei. Ja būvkomersants būs darījis visu iespējamo, lai neapdraudētu projekta īstenošanu iepriekš apstiprinātajos termiņos, VNĪ individuāli vērtēs katram projektam piemērotāko risinājumu."

Arī Rīgas pašvaldība vairāk sliecas vērtēt katru individuālo gadījumu, vienlaikus arī norādot, ka neplāno uzņēmēju rosināto līgumcenu indeksāciju paredzēt ikvienā nākotnes līgumā.

Attiecībā uz uzņēmēju ierosinājumu piemērot indeksāciju, R. Griškevičs norāda, ka VNĪ ir izteikusi savus priekšlikumus arī EM un piedāvājusi dažādus risinājumus cenu indeksācijai valsts būvniecības pasūtījumos, piemēram, grozīt līgumus, fiksējot pašreizējās izpildes un izmaksas, un turpmāk indeksēt cenas, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) indeksus, pagarināt līgumu termiņus vai veikt vienreizēju indeksāciju konkrētajā brīdī, nosakot jaunu līguma summu atlikušajiem darbiem atbilstoši CSP indeksiem. "Tiek izskatīta iespēja arī apturēt līgumu darbību, būvkomersantam sniedzot tehnoloģisko pārtraukumu uz noteiktu termiņu, kamēr Ministru kabineta līmenī tiek izstrādāts un saskaņots turpmākās rīcības plāns. Potenciāli ir iespēja arī iesaldēt projektus, līdz situācija nostabilizēsies un būs iespējams prognozēt cenu kāpumu un materiālu pieejamību, tas dotu laiku arī uzņēmējiem pārorientēt savu darbību. Pastāv iespēja arī lauzt līgumu ar būvkomersantu, ja visas sarunas un piedāvātie risinājumi ir nesekmīgi, iesaldējot projekta īstenošanu, taču ilgtermiņā šāds risinājums būtu visneefektīvākais," norāda VNĪ vadītājs.

"Ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar norisēm pasaulē, pašvaldības speciālisti aktīvi seko līdzi būvniecības tirgus aktualitātēm, tajā skaitā jautājumiem gan par iespējamo būvniecības materiālu piegāžu kavēšanos, gan par iespējami straujo būvniecības izmaksu kāpumu. Ir saņemtas arī vēstules no būvniekiem par to, ka šī brīža apstākļu dēļ ir grūti prognozēt darbu pabeigšanas termiņus. Protams, ka objektīvu iemeslu dēļ būvniecības termiņi var kavēties, tomēr katrs konkrētais gadījums pirms kādu lēmumu pieņemšanas tiek vērtēts individuāli. Šobrīd tiek izskatīta iespēja projektiem, kuru realizācijai ir nepieciešami vairāki gadi, jau iepirkumā paredzēt indeksāciju. Bet te jāuzsver, ka tas nenozīmē, ka indeksācija tiks iekļauta katrā konkrētajā iepirkumā. Situācijās, kad indeksācija netiek atļauta, protams, var rasties risks, ka uzņēmēji, rēķinoties ar šī brīža papildu riskiem, piedāvā dārgākus pakalpojumus," informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Viņš gan norāda - svarīgi ir atcerēties, ka gandrīz visi Rīgas lielie būvniecības objekti šobrīd ir satiksmes organizācijas projekti, kuri tiek realizēti ar ārēja finansējuma piesaisti, kur pašvaldība ir uzņēmusies konkrētus termiņus un kopējās projekta izmaksas, kas būtiski samazina juridiskās manevra iespējas. Ja arī tiek pieņemts kāds ārējs regulējums, ir jāvērtē viss juridisko komponenšu apjoms, tajā skaitā iepirkuma nosacījumi un ar to saistītie neattiecināšanas riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums būvniecībā nav galvenais inflācijas dzinulis

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko nebanku finansētājiem nesīs 2022. gads

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem, kad divu gadu laikā – 2011. un 2012. gadā – ievērojami pieauga resursu izmaksas. Taču ir viena būtiska atšķirība: ja toreiz cenas mainījās divu gadu laikā, tad tagad dramatisks cenu pieaugums ir piedzīvots divu nedēļu laikā.

Cenas būvniecības materiāliem pieauga Covid pandēmijas laikā, īpaši civilajā būvniecībā, un šo pieaugumu industrija amortizēja saviem spēkiem. Taču šī gada marta kāpumu nozare viena pati nespēs iznest un gaida uz stratēģiskiem lēmumiem valsts līmenī.

Situācija kritiska

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā trauksmi ceļ būvniecības sektors, kas vairāk nekā viena otra cita nozare ir tieši atkarīgs no resursu importa no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visizteiktākās problēmas šobrīd ir ar dažādu celtniecības izejmateriālu, īpaši metāla un bitumena, iegādes iespējām, kad, pēc būvnieku teiktā, vairs runas pat nav par cenu, bet iespēju atrast un nopirkt nepieciešamos resursus. “Sajūta ir dramatiska, ir grūti saprast, kā vispār var virzīties uz priekšu. Protams, visus iepriekšējos gadus ceļu būvnieki bija pieraduši, ka neviens neko nekompensē un ka cenas var lēkāt. Arī pirms 12 gadiem piedzīvotā krīze bija zināmā mērā līdzīga, kad cenas galvenajām materiālu pozīcijām, īpaši bitumenam, pieauga dubultā un pat brīžiem vairāk. Būvniekiem toreiz bija milzīgi zaudējumi, un bija uzņēmumi, kas neizturēja. Tomēr pašreizējā krīze ir smagāka un visaptveroša, tajā skaitā arī izejmateriālu pieejamība ir milzīga problēma,” situāciju raksturo ceļu būvniecības uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols.

Viņam piekrīt SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, norādot, ka šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies nepārvaramas varas ārējie apstākļi, kurus būvnieki iepriekš nekādi nevarēja paredzēt un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes.

Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800–850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu – 1500–1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iespējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav, situāciju raksturo uzņēmējs, piebilstot, ka krīzes dēļ šobrīd ir apdraudēta gandrīz visu valstiski nozīmīgo industriālo projektu īstenošana. “Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu,” norāda Arčers vadītājs.

Pēc G. Karola paustā, diemžēl būvniekiem, atšķirībā no citām nozarēm, līdz šim tā arī nav izdevies panākt cenu indeksācijas vai cita veida mehānismu līgumos, kas būtu sava veida drošības spilvens tieši šādām krīzes situācijām. “Līdz ar to ceļu būvniecības uzņēmumi ir tāds kā milzīgs buferis. Apakšuzņēmēji un piegādātāji, protams, mums piestāda reālās tirgus cenas, savukārt pasūtītājs līguma cenu nofiksē, un ceļiniekiem ir jāspēj amortizēt starpību. Taču visam ir savas iespējas un robežas. Šobrīd runa jau ir par to, ka ir iestājušies tādi apstākļi, ko kompensēt mums pašiem ir neiespējami,” skaidro Saldus ceļinieka vadītājs. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijai (FM) ir visai rezervēta attieksme pret krīzes risināšanu.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RTU sadarbībā ar Sakret izstrādā betona maisījumu 3D drukāšanai

Db.lv, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) industriālais doktorants Krists Ziemelis sadarbībā ar Baltijas reģionā lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju SIA «Sakret» izstrādā un testē 3D betona maisījumu, lai ieviestu to būvniecības tirgū Eiropā.

3D betona drukāšana strauji attīstās visā pasaulē, taču pagaidām nav standartizēta betona maisījuma, ko varētu izmantot nesošo konstrukciju būvniecībā. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes 3D betona drukāšanas zinātniskajā laboratorijā tiek pilnveidots betona maisījums, noteiktas un pārbaudītas tā īpašības, kas ir vitāli svarīgi, lai materiālu varētu standartizēt un izmantot būvniecībā. Maisījumu pēc RTU zinātnieku definētām prasībām izstrādā SIA «Sakret».

«Mūsu galvenais mērķis ir iegūt 3D drukājumu betona materiālu. Tā kā tehnoloģija būvniecības nozarē ir jauna, pētām tehnoloģijas un materiāla mijiedarbību, pilnveidojam pašu materiālu, kā arī radām optimālus apstākļus materiāla testēšanai. Mēs drukājam dažāda izmēra un formu izstrādājumus un testējam tos. Testēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu materiāla ieviešanu tirgū – ir jāizpēta un jānosaka materiāla īpašības, jo tas atšķiras no tradicionāli lietotā betona. Vieni no būtiskākajiem testiem, kas jāveic, izstrādājot jaunu materiālu Latvijā, saistīti ar ilgmūžību. Ņemot vērā Latvijas mainīgos laika apstākļus, materiālam jābūt noturīgam pret negatīviem laika apstākļiem un ārējās vides iedarbību,» skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūras students K. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kaminskis: Šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā dažādas būvnieku organizācijas vērsušās pie ekonomikas, finanšu un satiksmes ministriem, kā arī dažādām publiskā sektora institūcijām, aicinot valsti nekavējoties tieši iesaistīties samilzušās problēmas risināšanā un rast mehānismu, lai pārvarētu krīzes situāciju kopīgi, vienlaikus novēršot gan industrijas spēlētāju bankrotus, gan darbu procesā esošo un tuvākajā nākotnē plānoto būvniecības projektu apturēšanu.

Līdzšinējās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī, pietrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu –, būtiski palielinājušās to cenas.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis atzīst, ka šis ir brīdis, kad gan valstij, gan pašvaldībām, gan uzņēmēju organizācijām ir jāvienojas par veicamajiem pasākumiem, lai mēģinātu amortizēt milzīgā sadārdzinājuma sekas.

Vismaz 30% pieaugums būvniecības projektu izmaksās 

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ārkārtas biedru sanāksmē 24.martā pārrunāja Ukrainas...

“Skaidrs, ka pašvaldībām būs jārisina iepirkumu problēmjautājumi, kas nebūs vienkāršs process. Katrā ziņā šodienas situācija uzliek pašvaldībām ļoti lielu slogu – iepirkuma līgumi ir noslēgti un ir jāturpina, un nedrīkstētu būt situācija, kā esam jau redzējuši citās valstīs, kur iesāktus projektus aptur un zināmā mērā pamet uz gadu vai diviem. Šeit jābūt nevis katras atsevišķas pašvaldības redzējumam, bet jau kopējam valsts redzējumam, kā šīs problēmas risinām, tajā skaitā ne tikai tos projektus, ko finansē no pašu līdzekļiem, bet arī attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem. Es pieļauju, ka arī šeit būs jāmeklē kaut kāds kopīgs risinājums palīdzībai no valsts puses,” pauž G. Kaminskis.

Visu rakstu "Būvniecībā ārkārtas situācija" lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta īstenošanai 2022.gada budžeta projektā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības (ES) finansējums, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Nozīmīgākie plānotie darbi nākamajā gadā būs - Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu "Rīga" izveide un pamata trases projektēšana.

"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā - 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023.gadā," pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Verdes enkurnomnieku sarakstu papildina KPMG

Db.lv, 13.04.2022

Ēriks Bergmans, “Colliers Baltics” partneris un aģentūras vadītājs, Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja un Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrālē, kas ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, būvniecība norit noteiktajos termiņos, par to ceturtdien vizītē pārliecinājās Rīgas domes vadība.

Maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei tiek izbūvēts 2,8 km garumā un novirzīs auto satiksmi no vēsturiskā pilsētas centra, samazinot sastrēgumus. Šonedēļ sākusies 2. kārtas izbūve. Darbus plānots pabeigt 2023. gada būvniecības sezonā.

“Tā kā Austrumu maģistrāle kopumā ir viens no vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem, kāds Rīgā jebkad īstenots, rūpīgi sekojam līdzi darbu gaitai un sagaidām kvalitatīvu objekta būvniecību. Jaunais apvedceļš ne vien būtiski atvieglos visa labā krasta iedzīvotāju un Rīgā strādājošo ikdienu, bet arī radīs iedzīvotājiem patīkamāku pilsētvidi un samazinās gaisa piesārņojumu, kas Rīgā ir īpaši aktuāls un risināms jautājums. Pašreiz būvniecības darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku,” teica vicemērs Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika ietekmju ietekmē

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vienas ietekmes otrā – Latvijas ekonomika tikko kā bija sākusi atkopties un skatīties nākotnē ar pozitīvu skatu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās stagnācijas, kā tai nācās saskarties ar nākamo izaicinājumu. '

Krievijas iebrukums Ukrainā, tam sekojušās politiskās un biznesa sankcijas jau ir atstājušas ietekmi uz Latvijas, Eiropas un visas pasaules ekonomiku, un varam tikai lēst, kādas būs kopējās sekas. Taču krīzes, kā zināms, ir arī iespēju laiks. Piemēram, valstīm un biznesam diversificēt dažādus piegādes un noieta tirgus, beidzot nopietni pagriezties ar seju Eiropas zaļā kursa virzienā un doties pa to, lai būtiski mazinātu neatjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Atbildīgs bizness maksā

Krievijas iebrukums Ukrainā mainīja ne tikai līdzšinējo pasaules uztveri un lietu kārtību, bet piespieda mūs sākt veidot jaunu pasauli, kurā arvien mazāk un mazāk tiktu izjusta Krievijas un Baltkrievijas radītā ietekme. Tas attiecas ne tikai uz juridiskām, bet arī privātpersonām. Dēļ militārās drošības reģionā, plaši pieņemtajām sankcijām, piegādes ķēžu pārrāvumiem, preču un izejmateriālu trūkuma biznesa vidē vērojama piesardzība, pat lielāka nekā Covid-19 krīzes laikā. Turklāt Ukrainas krīzei vēl vairāk saasinoties, uzņēmējdarbības noskaņojums turpinās strauji pasliktināties, līdzi nesot arī ekonomiskus zaudējumus. Lai arī katrs savā maciņā sāpīgi izjūt ienākumu zaudējumu, mēs skaidri apzināmies iemeslu un mērķi šim procesam, un tas ir pavisam atšķirīgi no vairākām citām iepriekšējām krīzēm, ko izraisīja finanšu tirgu spekulācijas u.c. iemesli.Jau martā Latvijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apsekojumā*, kas tiek veikts katru mēnesi, tika fiksēta uzņēmējdarbības konfidences rādītāju pasliktināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug, tirgus pielāgojas cilvēku vēlmēm

Māris Opincāns, SEB Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes izstrādājumi izmantojami pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

  • Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis,
  • Jari Makinens, Somijas kompānijas “Arctic Astronautics” menedžeris,
  • Uģis Cābulis, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Igaunijas attīstītāja HAUSERS jaunajā projektā “Elijas Nami” nosvinēti Spāru svētki!

Sadarbības materiāls, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajos projektos Spāru svētkus svin brīdī, kad visi nozīmīgākie un apjomīgākie būvniecības darbi ir pabeigti un sākas projekta noslēdzošā un nereti patīkamākā fāze - iekšdarbu veikšana, ko īpaši gaida jauno dzīvokļu īpašnieki. Šo brīdī nupat piedzīvojis arī jaunais Centra apkaimes dzīvojamais projekts “Elijas Nami”.

Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot zemes iegādi, ir 4,8 milj. eiro, no tiem 2,9 milj. eiro ir “BigBank” kredīts. Būvniecību plānots pabeigt 2022. gada vasarā.

Šis pavasaris arī nekustamo īpašumu nozarei nesis milzīgus un neplānotus izaicinājumus un ir teju neiespējami prognozēt nākotnes scenārijus jaunu mājokļu būvniecībā, pārdošanā un pieejamībā. Tomēr šajā sarežģītajā laikā tieši projekts “Elijas Nami” ir palīdzējis Igaunijas attīstītājam “HAUSERS” nostiprināt pozīcijas Latvijas tirgū, un ir viens no tiem, kurš būs veiksmīgi realizēts pasaules notikumu neietekmēts.

Šobrīd projektā vēl pieejami mazāk kā 20 dzīvokļi un “HAUSERS” speciālisti novērojuši, ka īpaši liela interese bijusi par 4 istabu dzīvokļiem. Tas nozīmē, ka šis ir pēdējais brīdis, lai izvēlētos kādu no “Elijas Nami” brīvajiem dzīvokļiem un vēl pie tam - ar īpaši patīkamiem nosacījumiem, jo projekta lieldraugs joprojām ir SEB banka, kas mājokļu iegādei tieši šajā projektā piedāvā īpaši izdevīgu piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts energokoncerna "Ignitis grupe" meitasuzņēmums "Ignitis Renewables" pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrējis vēl divas jaunas kompānijas, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tostarp otrdien, 29.martā, Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota SIA "IGN RES DEV1", bet trešdien, 30.martā, reģistrēta SIA "IGN RES DEV2". Abām kompānijām pamatkapitāls ir 500 000 eiro, un "Ignitis Renewables" ir to vienīgā īpašniece.

Gan "IGN RES DEV1", gan arī "IGN RES DEV2" vienīgā valdes locekle ir Erika Ščiogoleva.

Kompāniju juridiskā adrese ir Cēsu iela 31 k-3.

Jau vēstīts, ka šogad 16.februārī "Ignitis Renewables" reģistrēja Latvijā SIA "Ignitis Renewables Latvia". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un "Ignitis Renewables" ir tās vienīgā īpašniece. Arī "Ignitis Renewables Latvia" vienīgā valdes locekle ir Ščiogoleva.

Atbilstoši kompānijas statūtiem "Ignitis Renewables Latvia" darbības veidi ir elektroenerģijas sadale, elektroenerģijas tirdzniecība, ēku būvniecība, būvniecības projektu izstrādāšana, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība, pārējā inženierbūvniecība, būvlaukuma sagatavošana, elektroinstalācijas ierīkošana, sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru