Jaunākais izdevums

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Memoranda mērķis ir dot lielāku ietekmi Latvijas nevalstiskajām asociācijām un to biedriem standartu izstrādes procesā, vienoties par kopīgu stratēģiju un prioritātēm standartizācijā, kopīgi strādāt pie Nacionālās standartizācijas institūcijas organizatoriskā modeļa – biedrības izveides, veicināt izpratni par standartizācijas jautājumiem un ieguvumiem, veicināt standartu plašāku izmantošanu valsts politiku atbalstam.

Memorandu no valsts puses parakstīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, savukārt no privātā sektora puses to parakstīja vairākas nevalstiskās organizācijas, tai skaitā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kā arī citas organizācijas. Memorandam aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un institūcijas.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka memorands ļaus uzņēmēju organizācijām iesaistīties un uzņemties atbildību par nacionālās standartizācijas sistēmas turpmāko attīstību, jo pašiem standarta izstrādātājiem jābūt procesa īpašniekiem un jārada tādi standarti, kuri ir reāli nepieciešami. Lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju esam gatavi iesaistīties standartizācijas sistēmas uzlabošanā.

Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzrunājot konferences dalībniekus norādīja: «Pareizi pielietota un izveidota standartizācijas sistēma palīdz radīt kvalitatīvus, uzticamus produktus un pakalpojumus, kā arī sekmē labāku, gudrāku eksportu. Vienlaikus standarti ir labs rīks gan reģiona konkurētspējas nodrošināšanai, gan arī sava iekšējā tirgus pasargāšanai. Uzņēmēju ciešāka iesaistīšana standartizācijas sistēmas uzlabošanā kalpos mūsu eksportspējas veicināšanai un sekmēs kopējo konkurētspēju.»

«Varu tikai izteikt gandarījumu par standartizācijas jautājuma aktualizēšanu, kas IKT jomā ir ļoti nozīmīgs aspekts. Tā pilnveidošana veicinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, tostarp uzņēmumiem būs piekļuve globāliem tirgiem, kas sekmēs preču un pakalpojumu eksportu. Tajā pašā laikā nepieciešams ne tikai sekot līdzi Eiropas un pasaules tendencēm, bet arī izstrādāt un virzīt savas iniciatīvas, tāpēc ceru, ka parakstītais memorands palīdzēs visas standartizācijas sistēmas uzlabošanā Latvijā,» pauž Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Kā zināms, Ministru kabinetā šā gada 20. septembra sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas piedāvājums modernizēt Latvijas standartizācijas sistēmu. Ministrijas piedāvātais risinājums paredz stiprināt standartizācijā iesaistīto pušu dialogu, tādējādi veicinot publiskā un privātā sektora efektīvu sadarbību un iesaistīšanos standartu izstrādē. Efektīvāka standartizācijas izmantošana kalpo arī kā labs instruments, lai veicinātu nozaru pašregulāciju un kopīgi izstrādātos standartus izmantotu valsts politiku atbalstam. Kā piemēru var minēt būvniecības nozari, kur tehnisko normu noteikšana tiek paredzēta nozares profesionāļu līmenī ar standartu palīdzību.

Savukārt 29. septembrī Briselē (Beļģijā) ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka Latvijas puses vārdā parakstīja Vienoto standartizācijas iniciatīvu, paužot atbalstu Eiropas Komisijas iniciatīvai uzlabot ES standartizācijas sistēmas darbību, lai veicinātu Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju un inovācijas. Šā gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Standarti XXI gadsimtam, aicinot Eiropas standartizācijas sistēmu pielāgot mūsdienu izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas mainību, uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību, arvien lielāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, kā arī pieaugošo pakalpojumu nozīmīgumu, kad preces un pakalpojumi arvien biežāk tiek piedāvāti vienotā paketē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija paraksta ES Vienoto standartizācijas iniciatīvu

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 29. septembrī, Briselē (Beļģijā) ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka Latvijas puses vārdā parakstīja Vienoto standartizācijas iniciatīvu, informē EM.

Šā gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Standarti XXI gadsimtam, aicinot Eiropas standartizācijas sistēmu pielāgot mūsdienu izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas mainību, uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību, arvien lielāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, kā arī pieaugošo pakalpojumu nozīmīgumu, kad preces un pakalpojumi arvien biežāk tiek piedāvāti vienotā paketē.

ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā J.Stinka pauda atbalstu EK iniciatīvai uzlabot ES standartizācijas sistēmas darbību, lai veicinātu Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju un inovācijas. Latvija atbalsta uz brīvprātības principiem balstīto Vienoto standartizācijas iniciatīvu, lai veicinātu savlaicīgu un uz tirgus vajadzībām orientētu standartu izstrādi un to izmantošanu, uzsvēra valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamgad primāri auditēs valsts pārvaldes pakalpojumus

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 25. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē skatīts rīkojuma projekts par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2017. gadam. Paredzēts, ka nākamgad prioritāte būs valsts pārvaldes pakalpojumu, tajā skaitā šo pakalpojumu elektronizācijas jeb e-pakalpojumu jomas, auditi, informē Finanšu ministrija.

Šī prioritāte izvēlēta, ņemot vērā līdz šim identificētos trūkumus publisko pakalpojumu jomā. Tie ietver sistēmiskas problēmas saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanu, salīdzinoši zemu dokumentu vadības elektronizācijas līmeni un e-pakalpojumu izmantošanu.

Publisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa, kā arī ir viens no valdības prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībā. Tāpēc paredzēts, ka nākamgad iekšējiem auditoriem būtu jānovērtē savā resorā izveidotā iekšējās kontroles sistēmas darbība un tās efektivitāte valsts pārvaldes pakalpojumu, tajā skaitā e-pakalpojumu, sniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad sasniegusi 35.vietu pasaulē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas attīstībā, liecina publiskotais jaunākais ANO Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) pētījums.

Salīdzinājumā ar 2016.gadu Latvijas sniegums IKT reitingā uzlabojies par piecām vietām.

No Baltijas valstīm visaugstāk – 17.vietā – ierindota Igaunija, bet Lietuvai atvēlēta 41.vieta. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Igaunija reitingā nokritusies par trīs vietām, bet Lietuva savu pozīciju nav mainījusi.

Ar pasaulē visaugstāko IKT attīstību var lepoties Islande, tai seko Dienvidkoreja un Šveice. Pirmajā desmitniekā ir arī Dānija, Lielbritānija, Honkonga, Nīderlande, Norvēģija, Luksemburga un Japāna.

ASV piešķirta 16.vietā, bet Krievijai – 45.vieta.

Visvājāk IKT joma attīstīta Čadā (174.vieta), Centrālāfrikas Republikā (175.vieta) un Eritrejā (176.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmo sešu mēnešu laikā SEB banka Latvijas uzņēmumiem izsniegusi jaunus aizdevumus 418 miljonu eiro apjomā. Tas ir par 27% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusē, kad uzņēmumi aizdevumos saņēma 328 miljonus eiro, informē banka.

72% no kopējā uzņēmumiem šogad izsniegto jauno aizdevumu apjoma jeb 300 miljonus eiro saņēmušas lielās kompānijas ar apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro gadā. Mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem SEB banka pirmajos divos ceturkšņos piešķīrusi kredītus 118 miljonu eiro apmērā.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Latvijas ekonomika ir uzņēmusi apgriezienus, ko apliecina arī IKP pieauguma dati. Uzņēmumi un investori meklē labas iespējas attīstīties, tādēļ kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc finansējuma. Ir nozares un uzņēmumi kurās situācija ir ļoti labvēlīga, savukārt ir nozares, piemēram, būvniecības, kurā uzņēmumi saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Pirmais pusgads ir iezīmējies arī ar augstāku aktivitāti uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā. Vienlaikus gan uzņēmumu vērtējumi, gan komerciālo nekustamo īpašumu vērtējumi jau ir sasnieguši augstus līmeņus, liekot samazināt prognozēto investīciju atdevi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Autodīleru ieguldījumi servisu gatavībai strādāt ar elektroauto sasniedz 1,8 miljonus eiro

Db.lv, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai lieljaudas saules parku tirgus pārkarsīs?

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" Attīstības direktors, valdes loceklis, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru