Jaunākais izdevums

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komanda un personisks kontakts, neskatoties uz attālumiem

Vadot uzņēmumu, kurš pārstāvēts visos pasaules kontinentos, liela daļa uzņēmējas ikdienas norit ceļā un pārlidojumos. Lai gan digitālā vide vilina ar iespēju darījumus veikt attālināti, nav nekas labāks par personīgu kontaktu, pie tam tas ļauj garantēt kvalitāti, saka Z.Kuļikovska. “Mūsu bizness ir mūsu zināšanas un vārds. Ja mēs pērkam preci vai izejvielas, tad tikai tad, ja paši esam tur bijuši, auditējuši, redzējuši un iepazinušies ar ražošanas procesu. Darījumus slēdzam tikai pēc tam. Tāpat ir ar klientiem – vienmēr braucam un viņus satiekam klātienē, jo personīgais kontakts un komunikācija ir ļoti svarīga. Tas noteikti ir pamatu pamats ilgtspējīgam biznesam.”

Uzņēmuma komandā ir daudz gados jaunu cilvēku, kas, kā stāsta uzņēmēja, pārsvarā nākuši no citām sfērām. “Mēs darbiniekus esam gatavi apmācīt, jo viņos novērtējam personiskās īpašības – ambiciozitāti, konkrētas personības iezīmes un darba degsmi. Pirkšana, pārdošana, loģistikas organizācija un dokumentācija, tas viss prasa nemitīgu informācijas apmaiņu, tāpēc jāmāk strādāt arī komandā. Neviens departaments nevar funkcionēt bez citiem – ja kāds kādam kaut ko nepasaka, rodas ķēdes reakcija, un mūsu konteineri peld uz “nekurieni”. Tāda situācija nedrīkst rasties.”

Sievietei biznesā sevi jāpierāda

Strādājot globālā līmeni, jārēķinās arī ar biznesa vides un kultūras atšķirībām. Āziešiem biznesā ir ļoti svarīga uzticība – apsolītais jānoved līdz galam, citādi nākošā darījuma vairs nebūs. “Kad tikko sāku strādāt ar partneriem Āzijā, sapratu, ka man būs jāpierāda ne tikai mūsu uzņēmuma darba kvalitāte un vērtības, bet arī sevi, jo šajā kultūrā ir cita attieksme pret biznesu un sievieti. Dodoties vīram līdzi pirmajos darījuma braucienos uz Vjetnamu, atceros, ka pirmās tikšanās laikā biznesa partneri ar mani pat nesveicinājās. Pagāja vairāki gadi līdz iekaroju uzticību un tagad varu ar partneriem sadarboties līdzvērtīgā līmenī.”

Tikmēr eiropieši biznesa vidē augstu vērtē zināšanu līmeni jomā, kurā darbojies. Eiropā grūti uzsākt jaunu un veiksmīgu sadarbību bez personīgas tikšanās. “Jābūt stabilai zināšanu bāzei, tehniskajai sapratnei par ražošanas procesiem uzņēmumos - sevi ir viennozīmīgi jāpierāda. Sākotnēji tev uzticēs mazāku darījumu un vērtēs, kā esi organizējis loģistiku, kā samaksājis rēķinus un nodrošinājis kvalitatīvu un gludu sadarbību. Arī tepat Eiropā uz sievieti šajā biznesā nereti raugās ar šaubām. Bet, kad pēc 15 minūšu sarunas sirmais vācu kungs saprot, ka vari komunicēt ar viņu vienā līmenī un tehniskos terminos, sirds atmaigst, sejā parādās smaids un viss beidzas ar kopīgām pusdienām un sarunām par bērniem un vaļaspriekiem,” stāsta Z.Kuļikovska.

Uzņēmumam ir pārstāvniecības un sadarbība ar rūpnīcām arī eksotiskajā Āfrikā. Daudzi uzņēmumi to uzskata par lielo iespēju kontinentu, tomēr izaicinājumu joprojām rada drošības apsvērumi. “Prātā joprojām palicis viens no pirmajiem braucieniem uz Nigēriju – neeksistējoši ceļi, satiksmes haoss, ēkas, kuras rotā dzeloņdrātis un ložu caurumi. Tā ir citāda, mežonīga pasaule, kura tikai tagad sāk savu attīstību. Taču tā ir valsts, kurā mitinās teju 200 miljoni iedzīvotāju, klimats un dabas resursi to padara par ideālu vietu, kur ražot un audzēt. Šo iemeslu dēļ savas ražotnes uz Āfriku šobrīd pārceļ daudzi lopbarības, graudu un sojas apstrādes uzņēmumi, un lielu potenciālu saskatām arī mēs,” stāsta uzņēmēja.

Latviešiem ir, ko iemācīt Eiropai

L.J.Linen gadu gaitā uzkrājis pamatīgu zināšanu bāzi par starptautisko tirdzniecību, loģistiku, dokumentu un veterinārajām prasībām, kas, pārvadājot pārtikas vai lopbarības izejvielas, ir īpaši svarīgi. Tādas pieredzes nav pat daudziem lielajiem uzņēmumiem Eiropā. “Daudzi Eiropas ražotāji darbojas tikai lokāli – tirgojas turpat ar tuvējām valstīm vai ar izejvielu eksportu nenodarbojas vispār. Tad ejam ar savu pieredzi, rādām, kā pareizi jānoformē dokumenti, lai izejvielas šķērsotu vairāku valstu robežas, un tas viņiem un mums viennozīmīgi paver jaunas iespējas.”

Jautāta par uzņēmuma veiksmes atslēgu, Z.Kuļikovska, pirmkārt, min uzdrīkstēšanos, kas dažkārt uzņēmumiem Latvijā pietrūkstot. “Ir svarīgi uzdrīkstēties: iziet ārpus Latvijas un Eiropas, pārslēgt domāšanu un domāt lielos mērogos. Ir ērti savā mājas virtuvē ražot krēmus, bet ko darīt, kad piecu burciņu vietā kāds paprasa 100 000? Ir jāizdomā, kur ražot, kur iegādāties izejvielas un iepakojumu. Jā, ir arī risks! Kad uz Bangladešu gāja mūsu pirmās kravas, ieguldījām visu, kas tobrīd bija kontā, un nezinājām, vai viss būs labi. Tagad mums jau ir pieredze un zinām, ka neveiksmes gadījumā vienā valstī, preci pārsūtīsim uz citu. Risinājumi radušies, pateicoties kļūdām. Tieši kļūdas bijušās tās, kas dzinušas tālāk un spiedušas atrast veiksmīgākus risinājumus un iespējas. Laiku pa laikam ir jāizkāpj no komforta zonas, tas mobilizē un mazina risku uzņēmuma stagnācijai.”

Uzņēmuma jaunums - MēsLolojums

L.J.Linen ir viens no uzņēmumiem, kuri krīzes laikā īstenojuši jaunās idejas, un tagad produktu klāstu papildinās vēl viens jaunums – organisks mēslojums “MēsLolojums” urbānas vides iedzīvotājiem, kuri arvien vairāk pievēršas zaļajam dzīvesveidam. Tas ir pilnībā dabīgs un simtprocentīgi sadalās augsnē, ir cilvēkiem, videi un augiem nekaitīgs. “Šādu mēslojumu jau eksportējam uz Skandināviju lielajām zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar graudu un dārzeņu audzēšanu. Tā kā līdzvērtīgu produktu veikalu klāstā neatradām, nolēmām savu profesionālo mēslojumu sākt fasēt mazajos iepakojumos 1-5kg un piedāvāt Baltijas valstu iedzīvotājiem - puķu podu, siltumnīcu un dārzeņu dobju augsnes uzlabošanai un atveseļošanai. Pirmās partijas būs veikalos šī gada rudenī, taču ar pilnu jaudu būsim gatavi produkta izplatīšanai nākamā gada pavasara sezonā,” stāsta Z.Kuļikovska.

Par L.J.Linen

- Starptautisks tirdzniecības uzņēmums ar 25 gadu pieredzi.

- Piedāvā dzīvnieku un augu izcelsmes izejvielu - olbaltumvielu, eļļu, vitamīnu un aminoskābju plašu klāstu, ražo lopbarības izejvielas, mājdzīvnieku barību un organisko mēslojumu.

- Pārstāvniecības un noliktavas Eiropā, Afrikā, Azijā un Dienvidamerikā.

Raksts tapis sadarbībā ar L.J.Linen

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrolats Holding plāno atteikties no biznesa vairākās ārvalstīs

LETA, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvērta pieteikšanās Rīgas jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā

Db.lv, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. septembra sākusies pieteikšanās Rīgas domes finansētajai jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā, Lielbritānijā.

Pieteikumu pieņemšana ilgs līdz 13. oktobrim vai līdz 50 dalībnieku uzņemšanas programmā brīdim. Programmā tiek gaidīti jaunie un topošie uzņēmēji, jaunieši, tehnoloģiju un citu jomu speciālisti ar vēlēšanos attīstīt idejas biznesā.

Programma ir veidota divās daļās. Pirmā daļa norisināsies Rīgā no 17. oktobra līdz 28. novembrim, kur četru nodarbību laikā jaunie uzņēmēji gūs praktiskas zināšanas un iemaņas, lai efektīvi spētu īstenot savu ieceri. Rīgas daļas noslēgumā dalībnieki savas biznesa idejas prezentēs žūrijai pasākumā "Lāča miga", un 25 visaugstāk novērtētie dalībnieki saņems iespēju piedalīties programmas otrajā daļā – Kembridžā. Brauciens uz Lielbritāniju norisināsies 2021. gada janvāra beigās, tā dalībniekiem tiks līdzfinansētas ceļa, kā arī naktsmītnes izmaksas Kembridžā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?

Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visi būvniecības projekti to īstenošanas laikā piedzīvo sadārdzināšanos.

Žurnāls "Dienas Bizness" pēta, vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk, un detalizēti analizē Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecības gaitu, par kuru tiek runāts vairāk nekā 10 gadus. Tā izveides procesi tiek pavadīti ar dažādiem skandāliem un sākotnējo izmaksu pieaugumu. Diemžēl tas nav vienīgais, jo līdzīgi stāsti ir arī citu objektu izveidē.

"Sabiedrisko projektu sadārdzināšanās nav tikai un vienīgi Latvijā novērota parādība, jo tieši tādu pašu ainu var ieraudzīt arī citviet, tepat Eiropā," situāciju vērtē bijušais Ministru prezidents, uzņēmējs Māris Gailis. Viņš atgādina, ka, lai ar vērienu sabiedrisko projektu dabūtu cauri visādām dzirnavām, tiek uzrādīta neadekvāti maza summa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen autoīpašniekiem ASV kompensācijās izmaksājis 9,5 miljardus dolāru

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums "Volkswagen" kopš 2016.gada autoīpašniekiem ASV, kuri tikuši maldināti ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūrām, kopumā izmaksājis aptuveni 9,5 miljardus dolāru (8,07 miljardus eiro), pirmdien paziņoja ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC).

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

"Volkswagen" vai grupas struktūrvienības "Porsche" ražoto automobiļu īpašniekiem tika piedāvāta iespēja atgriezt savu automobili apmaiņā pret kompensāciju vai nodot automašīnu nepieciešamo labojumu veikšanai.

FTC norāda, ka vairāk nekā 86% autoīpašnieku ASV izvēlējušies atgriezt savu automobili apmaiņā pret kompensāciju saņemšanu. Analītiķi lēš, ka kopumā tā dēvētais dīzeļgeitas skandāls "Volkswagen" izmaksās vairāk nekā 30 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Trīs valstīs veiktas kratīšanas Fiat Chrysler Automobiles un Iveco īpašumos

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklētāji Vācijā, Šveicē un Itālijā veikuši kratīšanas vairākos īpašumos saistībā ar aizdomām, ka Itālijas un ASV autobūves uzņēmuma "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) un Itālijas kravas automašīnu ražošanas grupas "Iveco" ražotie automobiļi varētu būt aprīkoti ar programmatūrām kaitīgo izmešu apjoma falsificēšanai.

Vācijas Hesenes federālās zemes prokuratūra norāda, ka koordinētas pārrobežu kratīšanas tiek veiktas desmit komerciālajos īpašumos trīs valstīs.

Izmeklētājiem ir aizdomas, ka kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūras varētu būt izmantotas "Iveco" automobiļos, kā arī FCA struktūrvienību "Alfa Romeo", "Fiat" un "Jeep" ražotajās automašīnās.

FCA pērn janvārī ASV piekrita samaksāt 515 miljonus dolāru, lai izbeigtu izmeklēšanu saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Anda Asere, 07.07.2020

Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Programmatūras nepilnības Latvijā novērstas gandrīz 60% Volkswagen automašīnu

LETA, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742 automašīnām, no kurām 60% jeb 4627 ir veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana, informēja "Volkswagen" sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča.

Viņa piebilda, ka šajos datos ietilpst tikai pie oficiālā "Volkswagen" pārstāvja Latvijā iegādātās automašīnas vai tādas, kas vismaz vienu reizi bijušas oficiālajā "Volkswagen" servisā.

"Esam izsūtījuši personīgus ielūgumus visiem klientiem mūsu datubāzē, kuru automašīnām tas bija nepieciešams," pauda Kostjukoviča, norādot, ka kopējais automašīnu skaits Latvijā, kuras ietekmējusi šīs programmatūras nepilnība ir 7742 un 4627 no visām šīm automašīnām jau veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana.

Viņa arī atzīmēja, ka lēmums veikt programmas atjauninājumu ir brīvprātīgs un klientiem ir tiesības atteikties no tā. Kā arī, ja klients pēc laika maina viedokli un vēlas veikt atjauninājumu, to ir iespējams īstenot, sazinoties ar jebkuru "Volkswagen" izplatītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā Latvijas FinTech uzņēmumu kopējais apgrozījums pārsniedza 450 miljonus eiro, viena uzņēmuma apgrozījumam svārstoties no 6,4 tūkstošiem līdz pat 120 miljoniem eiro, liecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) īstenotais pētījums.

Neraugoties uz straujo nozares izaugsmi, Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši nelieli - vairāk nekā puse uzņēmumu ir mazāk nekā 20 darbinieku, bet vidēji tajos strādā 32 darbinieki.

"Latvijas FinTech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē FinTech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā," uzsver pētījuma autores, LU BVEF profesores Inna Romānova un Ramona Rupeika-Apoga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Helsinkos bāzētais riska kapitāla fonds "Superhero Capital" plāno ieguldīt arī Latvijas jaunuzņēmumos, fokusējoties uz kompānijām, kas strādā ar datiem.

"Šajā fondā galvenais akcents ir uz uzņēmumiem, kas rada konkurences priekšrocību caur datiem – tos vācot, apstrādājot, analizējot, pievienojot vai atvasinot to vērtību. Lauks ir plašs un šeit ir daudzas iespējas," teic Ernests Štāls, "Superhero Capital" partneris Latvijā un Lietuvā.

Tuvākajos četros gados fonds iecerējis investēt 25 jaunuzņēmumos Somijā un Baltijā. Fonds vienā jaunuzņēmumā iegulda līdz vienam miljonam eiro, vidēji – 400 tūkstošus eiro.

E. Štālam ir bijušas vairākas sarunas ar vietējiem jaunuzņēmumiem un viņš pieļauj, ka drīzumā būs arī pirmās investīcijas.

"Latvijas jaunuzņēmumiem ir potenciāls, bet dažreiz trūkst kontaktu loka ārpusē. Pašlaik lielākais pieredzes trūkums ir tajā, kā būvēt starptautisku uzņēmumu. Šeit gan jāsaka, ka ir arī pirmie veiksmes stāsti, kur uzņēmumi ir izgājuši starptautiski un dalās ar savu pieredzi, piemēram, "Mailigen", kas tagad daļa no "Pipedrive", "Infogram", kas tagad ir daļa no "Prezi", "Lokalise", "Sonarworks". No šiem uzņēmumiem noteikti nāks nākamā jaunuzņēmumu paaudze, kas jau būs ar pieredzi un globālu ambīciju," spriež E. Štāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Volkswagen bijušais vadītājs Vinterkorns stāsies tiesas priekšā "dīzeļgeitas" lietā

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" bijušais vadītājs Martins Vinterkorns stāsies tiesas priekšā tā dēvētās dīzeļgeitas lietā, trešdien paziņoja Braunšveigas tiesa.

"Palāta ir secinājusi, ka ir pietiekamas aizdomas, lai tiesātu Vinterkornu par komerciālu un organizētu krāpniecību," norāda tiesa. 73 gadus vecais Vinterkorns tiesas priekšā stāsies kopā ar četriem citiem bijušajiem kolēģiem, kuri arī apsūdzēti krāpniecībā, kā arī nopietnos pārkāpumos par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpniecisku reklamēšanu.

"Volkswagen" 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, atzīstot, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūra.

Vinterkorns dažas dienas vēlāk atkāpās no amata, taču ir noliedzis jebkādus personīgus pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Exceed" izstrādājis mācīšanās platformas "TextAid" versiju latviešu valodā, kas pamatā domāta bērniem, skolēniem, kā arī studentiem un citiem cilvēkiem ar mācību traucējumiem.

"TextAid" versija latviešu valodā ir izstrādāta sadarbībā ar "ReadSpeaker". Citās Eiropas valodās šis mācību palīglīdzeklis ir jau vairākus gadus, piemēram, Beneluksa valstīs to lietojot vairāk nekā 20 tūkstoši skolēnu un trīs tūkstoši skolotāju. "Ņemot vērā, ka piedāvājam gatavu produktu, kas sevi ir pierādījis Eiropā, mūsu skatījumā nākotnē to varētu piedāvāt ikvienam," teic Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

Šobrīd uzņēmums uzrunā gan specializētās skolas, gan vispārējās izglītības iestādes, jo teju katrā klasē ir bērni, kam šāds palīglīdzeklis būtu noderīgs. Risinājumu "Exceed" ir prezentējis vairākās skolās un atsauksmes no skolotājiem un logopēdiem esot labas. Viņš norāda, ka platformu varot viegli integrēt dažādās mācību platformās, ko apliecina starptautiskā pieredze, tādējādi "TextAid" nebūtu vēl viena atsevišķi izmantojama vietne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums rada sintezatoru, kurš tekstu pārvērš skaņā

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "Exceed" sadarbībā ar "ReadSpeaker" izstrādājis jaunu tehnoloģiju - latviešu valodas balss sintezatoru "Oskars".

Tā ir sintezēta, dabiski skanoša balss, kas tekstu pārvērš skaņā. To var izmantot izglītībā, medicīnā, apraides sistēmās, valsts pārvaldē utt. "Sākotnēji sintezators tika izstrādāts, lai palīdzētu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet ar laiku sapratām, ka pielietojums ir daudz plašāks. Produkti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tikai 10% no risinājumiem, kur to var izmantot. Piemēram, sintezatoru var izmantot publiskās apraides sistēmās, sabiedriskā transporta informatīvajos paziņojumos, veselības aprūpē. Pielietojums ir plašs un mēs vēl tikai mācāmies, kā to izmantot," stāsta Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

"Oskars" domāts automatizētai dažādu rakstisku paziņojumu nolasīšanai, piemēram, lai dzelzceļa stacijā ar septiņiem peroniem paziņotu, cikos un no kurienes pienāk un atiet vilciens, kurš reiss kavējas utt. Grafikā visu laiku ir izmaiņas un balss sintezators informāciju par to var atskaņot automātiski bez cilvēka iesaistes, turklāt punktuāli un precīzi. "Tagad Rīgas ielās beidzot parādās elektroniskie stendi, kas palīdz ieraudzīt, pēc cik ilga laika atbrauks tramvajs vai autobuss, bet nākamais solis būtu audiāla informācijas atskaņošana, lai informāciju iegūtu arī tie, kuri to nespēj saskatīt. Jo plašākā veidā informācija tiek piedāvāta, jo pieejamāka tā ir," saka G. Grīntāls. Risinājums tekstus ieraksta speciālā programmā un pēc brīža fails dažādos audio formātos ir pieejams datorā. Tas esot noderīgi ne tikai satiksmē, bet arī veselības sektorā, piemēram, sagatavojot senioriem recepšu instrukcijas audiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Šķērslis ārvalstu tirgu iekarošanai - kvalitatīvs darbaspēks

Db.lv, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot uzņēmuma attīstībā, uzņēmums "Balticovo" Iecavā atklājis vērienīgu ārpus sprostu dējējvistu novietņu kompleksu.

Kompleksā ir 400 000 vistu, katra novietne izbūvēta trīs stāvos. Projekta kopējās investīcijas pārsniedz 10 miljonus eiro, un tas realizēts divu gadu laikā.

Jaunā vistu kūts nodrošina vistām brīvu pastaigu laukumu iekštelpās - trīs stāvu platībā. Vienā kūtī gadā saražo 40 miljonus olu (marķētas ar 2. numuru), un, lai gan lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, arī vietējais 2. numura olu patēriņš Baltijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 25%.

Komplekss sastāv no vienas jaunputnu novietnes un trim dējējvistu kūtīm ar kopējo ražošanas kapacitāti – 120 miljoni olu gadā.

Valdis Grimze, "Balticovo" padomes priekšsēdētājs, informē: "Atrādot mūsu jaunās vistu kūtis jeb vistu daudzdzīvokļu mājas, kā mēs tās varētu dēvēt, jo vistas var kāpelēt pa trīs stāviem, esam realizējuši ievērojamu Eiropas līmeņa projektu, kas visu olu produktu ražošanas industriju Latvijā paceļ jaunā līmenī."

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru