Ražošana

Viļakā top militārais aprīkojums norvēģiem; domā par ražošanas pārcelšanu uz Ukrainu

Laura Mazbērziņa, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Latgales uzņēmumā Technical Textiles tiek ražots militārais aprīkojums. 80 procenti no ģimenes uzņēmumā saražotā nonāk Norvēģijā.

2011. gadā tika izveidots uzņēmums «Eco Fabrika», kas nodarbojās gan ar adīšanu, gan ar šūšanu, taču kopš 2016. gada darbība sadalīta, šūšanas darbus nododot uzņēmumam «Technical Textiles». Tādējādi pie «Technical Textiles» vadības stūres ir Guntars Šults, bet «Eco Fabrika» vada viņa sieva Dace.

«Technical Textiles» galvenokārt piedāvā militārā aprīkojuma un inkasācijas somu šūšanu, taču veic arī PVC materiāla apstrādi un šūšanu, eko ādas un filca materiālu šūšanu. Uzņēmums eksportē uz Norvēģiju, Franciju, Poliju, Dāniju un Zviedriju. G. Šults vērtē, ka specifiskākie pasūtījumi ir no Dānijas puses, toties sarežģītākie un laikietilpīgākie - no Francijas. Pavisam neliela daļa paliek Latvijas tirgū.

Šajā nozarē var izdzīvot, bet nevar «uzdzīvot»

Abi uzņēmumi - «Eco Fabrika» un «Technical Textiles» - iestājušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Rēzeknes biznesa inkubatorā. «Vasarā mēs veicām kārtējo paplašināšanos. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru šobrīd esam realizējuši projektu par 18 jaunu šujmašīnu iegādi. Šis projekts mums palīdzēs celt ražošanas jaudu par 25% līdz 30%,» stāsta G. Šults.

Sākumā abi uzņēmumi darbojās zem viena jumta Balvos, bet 2018. gada sākumā tika atvērta otra ražotne, kas atrodas Viļakā. Tur top tikai militārais aprīkojums. Viļakas ceha vidējā ražošanas jauda ir 300 izstrādājumi dienā.

Ja sieviete nemāk braukt ar automašīnu, tad viņa nemācēs arī neko sašūt

«Gribētu vēl paplašināties, bet arī mēs sastopamies ar darbaspēka trūkumu. Ja tomēr atrastos cilvēki, kuri gribētu strādāt, es nezinu, vai viņiem varētu nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Šajā nozarē var izdzīvot, bet nevar «uzdzīvot». Mūsu nodokļu sistēma ir tik neadekvāta, ka mēs par peļņu nevaram runāt. Šobrīd aktīvi tiek domāts par to, ka daļu ražošanas vajadzētu pārcelt uz Ukrainu, kur notiktu «melnais darbs», bet Latvijā būtu tikai gala poms - visa nokomplektēšana,» saka G. Šults.

«Mums ir pusrobotu mašīnas, vienam pedālim ir piecas pozīcijas, līdz ar to, es uzskatu, ja sieviete nemāk braukt ar automašīnu, tad viņa nemācēs arī neko sašūt,» spriež G. Šults.

«Mēs caur Facebook uzrunājam klientus no visas Eiropas, piemēram, tieši šādā veidā mēs uzrunājām mūsu dāņu partnerus. Es uzskatu, ka Facebook platforma ir ļoti efektīva un domāju, ka uzņēmumiem tādas mājaslapas vairs nav nepieciešamas, ja nu vienīgi tā kalpo kā vizītkarte,» sacīja G. Šults.

Biznesa fakti:

SIA «Technical textiles»

Uzņēmuma īpašnieks: Guntars Šults (100%)

Apgrozījums: 14 984 eiro (2017. gadā)

Peļņa: 1 495 eiro (2017. gadā)

SIA «SIA ECO Fabrika»

Uzņēmuma īpašnieki: Guntars Šults (50%), Dace Šulta (50%)

Apgrozījums: 171 449 eiro (2017. gadā)

Zaudējumi: - 6 411 eiro (2017. gadā)

(Avots: Lursoft)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būtiski maina satiksmes organizāciju Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā

Zane Atlāce - Bistere, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 23.septembra veiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā krustojumā ar Rīgas apvedceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Satiksmei tiks atvērta uzbrauktuve virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, uzbraucot no Jūrmalas šosejas uz Rīgas apvedceļu Liepājas virzienā, un nobrauktuve virzienā no Babītes uz Rīgu, nobraucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Savukārt satiksmei tiks slēgta nobrauktuve virzienā no Liepājas uz Rīgu, braucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju. Lai nokļūtu uz Rīgu, autovadītājiem būs jābrauc taisni Babītes virzienā, jāveic apgriešanās manevrs un tad jānobrauc no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Satiksme pa Jūrmalas šoseju joprojām notiek pa divām joslām katrā virzienā.

Arī uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei joprojām turpinās būvdarbi. Tur ātruma ierobežojumi dažādos ceļa posmos ir 30, 50 un 70 km/h. Rīta un vakara stundās, kā arī brīvdienās satiksme tur var būt palēnināta, tāpēc ceļu uzturētāji aicina ieplānot papildu laiku ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Latgales reģionā, apakšstacijās «Kārsava», «Preiļi» un «Balvi» plāno veikt trīs 110kV transformatoru nomaiņu uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Kopumā Latgales reģionā infrastruktūras uzlabošanas darbos plānots investēt 6,5 milj. eiro.

«Šogad plānots veikt arī esošo 16MVA 110kV transformatoru nomaiņu ar lielākas jaudas 32MVA transformatoriem apakšstacijā «Latgale», kas izvietota Rēzeknes pilsētā, tādejādi nodrošinot jaunu lietotāju pieslēgšanas iespējas šajā pilsētā. Tāpat plānota atsevišķu elektroiekārtu nomaiņa, kā arī investīcijas elektropārvades līniju, apakšstaciju vadības ēku un citu būvju uzturēšanā,» par plānotajiem darbiem Latgales reģionā stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā Latvijā šogad AST attīstībā plāno investēt 95 miljonus EUR, un lielāko daļu no tiem veido investīcijas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu – elektroapgādes līniju «Kurzemes loks», «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» un līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvēm. Šogad šajos projektos Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 40 miljoni EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Siguldas slimnīcā tiks veikta tūkstošā bariatriskās ķirurģijas operācija, bet divarpus gados ar tehnoloģiju CyberKnife ir ārstēti 230 pacienti, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

90% bariatrisko operāciju ir veiktas Norvēģijas iedzīvotājiem, arī puse onkoloģisko slimnieku bijuši ārvalstnieki. Pērn slimnīcas apgrozījums audzis par vienu miljonu eiro un sasniedzis četrus miljonus eiro. Lielākos ieņēmumus slimnīca gūst no dzemdību pakalpojumiem, kā arī bariatriskās ķirurģijas un steretaktiskās radioķirurģijas operācijām.

Siguldas slimnīcas attīstība notiek četros galvenajos virzienos – bariatriskajā ķirurģijā, dzemdību palīdzībā, rehabilitācijā un steretaktiskajā radioķirurģijā.

«Neliela slimnīca nevar pretendēt uz universālveikala statusu, jādara konkrētas lietas ļoti labā līmenī. Tāpēc attīstām dažādus virzienus. Slimnīcas īpašais piedāvājums ir bariatriskā ķirurģija – radikāla ārstēšanas metode aptaukošanās slimībai, kuras laikā tiek samazināts kuņģa tilpums,» skaidro Siguldas slimnīcas galvenais ārsts, valdes loceklis Valdis Siļķe. Aptaukošanās slimība pasaulē attīstās ļoti strauji, īpaši ASV, arī Lielbritānijā un ziemeļvalstīs. «Arī Latvijā ir cilvēki, kuru svars pārsniedz 200 kilogramus, kurus nākas operēt, jo viņi paši nespēj tikt galā ar savu masu. Viņi nespēj normāli funkcionēt un veikt elementāras lietas, piemēram, nomazgāties, apģērbties vai aiziet uz tualeti. Aptaukošanās samazina dzīves ilgumu un tās kvalitāti,» teic ārsts. Bariatriskās operācijās izmanto divas metodoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novadā atklātas divas norvēģiem piederošu uzņēmumu Karlsberg un Plast-Tech ražotnes, informē Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza.

«Esam gandarīti redzēt, ka norvēģi ir kļuvuši par lielākajiem ārvalstu investoriem Saldus novadā, attīstot ražošanu jūrniecības, metālapstrādes, stikla šķiedras izstrādājumu, dizaina iepakojumu un citās jomās,» norāda Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Alfs Ēriks Lundgrēns.

«Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. Norvēģu uzņēmumi aktīvi darbojas Latvijā jau kopš 1990. gadu sākuma. Mēs lepojamies ar norvēģiem piederošo uzņēmumu klāsteri Saldū, daudzi no tiem nāk no Rietumu Norvēģijas. Tie nodrošina nozīmīgu ieguldījumu reģiona nodarbinātībā, labklājībā un ekonomikā,» Karlsberg atklāšanā sacīja Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors.

Komentāri

Pievienot komentāru