Nodokļi

Vilinās uzņēmējus vairāk tērēt pētniecībai

Zanda Zablovska, Sanita Igaune, Māris Ķirsons, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Ar atlaidi peļņas nodoklī grib ieinteresēt Latvijas uzņēmējus ievērojami vairāk tērēt naudu pētniecībai. Zinātņietilpīgas tautsaimniecības veidošanai nākamgad dubultos – no 1,5 līdz 3 – koeficientu zinātnes un pētniecības tēriņiem, taču tas neattieksies uz laboratoriju izveides un aprīkojuma izmaksām.

To paredz valdībā akceptētie grozījumi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kuri vēl būs jāakceptē Saeimā. Uzņēmēji kopumā atbalsta piedāvāto risinājumu, vienlaikus gan norādot, ka par piedāvātā risinājuma efektivitāti varēs spriest tikai pēc vairākiem gadiem; joprojām daudz jautājumu par birokrātiju – dokumentu noformējumu, saņemtās UIN atlaides izmantošanas iespējām.

Pašreizējais atvieglojums pētniecības un attīstības (R&D) izmaksām (nemateriālo ieguldījumu norakstīšanai piemērojot koeficientu 1,5) tiks atcelts 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ieguldījums pētniecībā un attīstībā pērn pieaudzis par 8,8% jeb 2,38 milj. eiro, taču sarucis uzņēmumu skaits, kas šādas investīcijas veikuši; daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos.

Jau vairākus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) ir izvirzītā kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm. Lai veicinātu uzņēmējus veikt ieguldījumus pētniecībā, tādējādi nākotnē radot inovatīvus produktus, valsts noteikusi arī dažādus atbalsta instrumentus, t.sk. nodokļu atvieglojumus. DB jau rakstīja, ka no 2014. g. 1. jūlija Latvijā, aprēķinot ar UIN apliekamo ienākumu, P&A tēriņiem ir atļauts to samazināt par izdevumiem, kas reizināti ar koeficientu 3 (līdz tam bija 1,5 un uzņēmēji šo iespēju īpaši neizmantoja). Savukārt pēc uzņēmuma ienākuma nodokļa reformas – to maksā tad, kad izņem dividendes vai arī veic maksājumus, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai. Šī iemesla dēļ arī daļa no aptaujātajiem iegūtos datus uzskata par sava pagātnes fotogrāfiju, un tāpēc tie esot tikai vēsturiski dati un arī iemesli šo ciparu lielumam vairs neesot aktuāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā – ES "astē"

Māris Ķirsons, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) Latvijā, visticamāk, ir lielāki, nekā to uzrāda statistikas dati, jo daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda – tos vienkārši apzīmē ar saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tāds ir vairuma aptaujāto uzņēmēju viedoklis. SIA Lursoft dati rāda, ka 2019. gada pārskatos pētniecības un attīstības izmaksas norādījuši tikai 412 (gada pārskatus kopumā iesnieguši 131 550) uzņēmumi 36,9 milj. eiro apmērā, turklāt 2018. gada pārskatos šādus izdevumus deklarējuši 426 uzņēmumi par kopējo summu 38 milj. eiro.

Eurostat dati rāda, ka pēc ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvija atrodas visas ES “astē”. Daudzu faktoru kokteilis “Tas, ka Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) atrodas ES pagrabā, ir objektīvu un subjektīvu iemeslu mijiedarbības rezultāts,” vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vjačeslavs Kaščejevs: Ir jārēķinās ar zinātnes neparedzamību

Kristīne Stepiņa, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neapšaubāmi, ka mēs gribam augstas pievienotās vērtības produktus, kas dotu atdevi graudā – peļņā un nodokļos, taču šis ceļš nav vienkārša taisne no idejas, no fundamentālās zinātnes uz lietišķo,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

«Tas ir tīkls ar daudziem spēlētājiem, kuriem visiem nebūt nav jāatrodas Latvijā. Ir virzieni un nišas, kurās Latvijas zinātnieki ir konkurētspējīgi pilnā spektrā – no fundamentālās zinātnes līdz ideju komercializācijai, taču pa vidu ir tas, ko inovāciju teorijā mēdz saukt par nāves ieleju, proti, tas pielietojamības līmenis, kurā jaunā atklāšanas intriga zinātniekam ir beigusies, bet peļņas potenciāls ir vēl pārāk miglains, lai būtu pievilcīgs riska kapitālam. Man ļoti patīk soļi, kurus sper gan Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan Latvijas Universitāte, ļaujot attīstīties ideju inkubatoriem, liekot studentiem aizdomāties par savu ideju komerciju un praktisko relizāciju jau ļoti agrīnā stadijā. Ir jādod iespēja jauniešiem kļūdīties, apmainīties ar idejām. Pētniecība universitātēs ir attaisnojama, jo tā dod iespēju visdažādākajiem prātiem, ideju ģenerētājiem sanākt kopā un darboties. Labs piemērs ir RTU Dizaina fabrika, kurā satiekas uz līdzdarbojas tehniskā pētniecība, uzņēmējdarbība un dizains. Jo vairāk mēs sekmējam šādas vides rašanos, jo vairāk mēs varam cerēt, ka izaugs bieži pieminētā Latvijas Nokia,» skaidro V. Kaščejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kad jaunrade sastop biznesa pasauli: tehnoloģiju pārnese un tās nozīme mūsdienās

Dienas Bizness, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Investīciju izaugsme pēdējos divos gados - bez būtiskas attīstības

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija par būtiskākajām finanšu iezīmēm uzņēmumu kreditēšanā liecina, ka kopējo investīciju apmērs, vērtējot tos procentos no IKP laika posmā no 2004. līdz 2014.gadam, ir bijis svārstīgs, bet ar tendenci samazināties, liecina Swedbank apkopotā informācija.

Kopumā Baltijas valstīs tieši uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecību un valdības investīcijām ir ievērojami lielākas, kas norāda uz uzņēmēju lielo lomu IKP izaugsmes nodrošināšanā. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vieni no zemākajiem Eiropā.

Latvijā 2013.gadā kopējais investoru ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā īpatsvars no IKP ir bijis viszemākais Baltijas valstīs un procentuāli no tā vislielākās ir bijušas tieši ārvalstu investoru investīcijas, pārsniedzot ne tikai privāto bezpeļņas organizāciju un augstāko izglītības iestāžu, bet arī valdības un uzņēmumu investīciju kopējo apjomu valstī. Ja atsevišķi vērtē tieši uzņēmumu lomu investīciju apjomu pētniecībā un attīstības veicināšanā, tad Latvija salīdzinājumā ar Somiju un Zviedriju, kurām uzņēmumu kopējās investīcijas ir 2% no IKP, Latvijā sasniedz tikai 0,1% no IKP. Tāpat Latvija šajā rādītājā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināts Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ar šo gadu tiek solīts sākt pētniecībā balstītas augstākās izglītības veidošanu, nozares eksperti ir noskaņoti skeptiski, biedējot ar zinātnieku aizbraukšanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā pētniecībā balstītas augstākās izglītības finansēšanai piešķirti 4 milj. eiro, tam 2016. un 2017. gadā plānots atvēlēt 5 milj. eiro gadā. Savukārt 5,5 miljonus eiro 2016. gadā un 2017. gadā – attiecīgi 6,5 miljoni gadā tiks novirzīti novirzīti valsts augstskolām un koledžām, kas ir ieviesušas t.s. rezultātu pārvaldību.

Zinātnes bāzes finansējumam šogad pieaugs, sasniedzot 24,6 milj. eiro, kas nozīmē arī ievērojamu dotācijas pieaugumu valsts zinātniskajiem institūtiem, informē IZM.

Lai arī IZM sola zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu, DB aptaujātie eksperti atzīst, ka tas joprojām vērtējams kā trūcīgs. «Nekādas sekmes nav iespējamas ar šī brīža zinātnes finansēšanu un administrēšanu, kā to veic IZM. Finanšu mazspējas situācijā, kurā šobrīd atrodas zinātne Latvijā, daudzi zinātnieki sēž uz koferiem, gatavojoties projām braukšanai,» uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Pēc viņa teiktā, 20%, ko saņem zinātnieki, ir valsts finansējums, bet 80% veido līdzekļi, ko zinātniskie institūti «piepelna» ar savu zinātniski pētniecisko darbību, lielā mērā tas ir ES finansējums, kas 2015. gada 1. jūlijā beigsies. «Ar 20% valsts finansējumu neviena zinātniskā institūcija izdzīvot nevar, jo tās nebaro ražošana, kuras šobrīd Latvijā vienkārši nav, un tad nav pasūtījumu zinātnei. Protams, zinātniskie institūti, kuri šobrīd jau strādā globālajam tirgum, pārtrūkstot barošanas ķēdei, nokļūs darba meklētāju lomā,» saka Ojārs Spārītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lai izdzīvotu, jābūt haizivij

Kristīne Stepiņa, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētniecībā un attīstībā investē vairāk

Māris Ķirsons, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pieaudzis uzņēmumu ieguldījums pētniecībā un attīstībā par 6,4% jeb 1,7 milj. eiro, taču sarucis uzņēmumu skaits, kas šādas investīcijas veic, daudzi, iespējams, šādus ieguldījumus nenorāda

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos.

Jāņem vērā, ka par 2015. gadu vēl visi uzņēmumi, it īpaši lielie, bilances nav iesnieguši, un tas nozīmē, ka kopējās investīcijas tieši P&A būs lielākas par nepilniem 29 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka no 2014. g. 1. jūlija Latvijā, aprēķinot ar UIN apliekamo ienākumu, P&A tēriņiem ir atļauts to samazināt par izdevumiem, kas reizināti ar koeficientu 3 (līdz tam bija 1,5 un uzņēmēji šo iespēju īpaši neizmantoja).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Samazinot izmaksas, aicinās uz biržu

Žanete Hāka, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie un vidējie uzņēmumi finansējumu kapitāla tirgos piesaistīt nesteidz

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vēlmi finansējuma piesaistei izmantot kapitāla tirgos, varētu samazināt administratīvo izmaksu slogu. Tomēr eksperti uzsver, ka izmaksu samazināšana atrisinās tikai vienu no pastāvošajām problēmām.

Rīgas birža ar uzņēmumu aktivitāti lepoties nevar – kaut arī pēdējos gados ir ienākuši pāris pievilcīgi uzņēmumi, ar to ir par maz. Tajā pašā laikā uzņēmumi nereti sūdzas par aizdevuma nepieejamību bankās. Lai risinātu šīs problēmas, jāveicina ne tikai lielu uzņēmumu raudzīšanās biržas virzienā, bet jāieinteresē arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijā biržas potenciāls un iespējas uzņēmumu finansēšanai piesaistīt alternatīvo finansējumu kapitāla tirgos netiek pietiekami izmantotas – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas, un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū First North. Salīdzinājumam – Baltijas Oficiālajā sarakstā ir iekļautas 15 Igaunijas un 13 Lietuvas uzņēmumu akcijas. Šobrīd akciju tirgus lielums (tirgus kapitalizācija) attiecībā pret kopējo ekonomikas lielumu ir salīdzinoši mazs. Latvijas tirgus kapitalizācija 2017.gadā sasniedza tikai 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir būtiski zem ES vidējā rādītāja – 77,9%, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 11,2% un 9%. Latvijas kapitāla tirgus ir viens no vismazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem ES, bet Ziemeļvalstīs – viens no attīstītākajiem pasaulē. Lai veicinātu MVU interesi par finansējuma piesaisti caur biržu, nākotnē tiem varētu tikt samazinātas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru