«Finanšu ministrija ir modelējusi dažādus scenārijus, tomēr joprojām nav iegūts pietiekošs pamatojums, lai teiktu — jā, šī sistēma attaisnos cerības,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu, sacījis finanšu ministrs Andris Vilks.
«Pirmkārt, Latvijā darba ņēmēju sadalījumā pa darba algu grupām dominē zemo algu grupas. Tādējādi progresīvā IIN ieviešanas gadījumā, lai kompensētu zemāku nodokļa likmi personām ar maziem ienākumiem, būtu būtiski jāpalielina nodokļa slogs ne tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem, bet arī sabiedrības daļai, kas vienkārši gūst ienākumus virs vidējās darba algas. Otrkārt, pastāv bažas, ka progresīvās ienākumu likmes var veicināt ēnu ekonomikas pieaugumu, jo darbiniekiem, kuri saņem ienākumu, kas tiek aplikts ar augstāku likmi, var rasties vēlme slēpt savus patiesos ienākumus,» skaidrojis A. Vilks.
«Treškārt, jāņem vērā arī starptautiskā konkurence – ja Latvija ieviestu progresīvās nodokļu likmes, var rasties risks, ka augsti kvalificēti speciālisti pārcelsies strādāt uz kaimiņvalstīs, kur ir mazāki darbaspēka nodokļi,» Neatkarīgajai uzsvēris finanšu ministrs.
Viņš arī atzīmējis, ka Eiropas Savienībā zemāk attīstīto valstu vidū ir vērojama pretēja tendence, «proti, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un samazinātu nodokļu administrēšanas izdevumus, atsevišķas ES dalībvalstis ir atteikušās no progresīvās IIN likmes un ieviesušas vienoto IIN likmi».
Tā piemēram, vienoto IIN likmi pēdējā laikā esot ieviesušas Ungārija no 2011. gada 1. janvāra, Bulgārija un Čehija no 2008. gada 1. janvāra, Rumānija no 2005. gada 1.janvāra, bet Slovākija jau no 2004.gada 1. janvāra.