Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Swedbank Finanšu institūta analīze par galveno izmaksu slogu ģimenēm Baltijas galvaspilsētās – Rīgā, Viļņā un Tallinā – rāda, ka Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas ievērojami vairāk līdzekļu. Neskatoties uz algu pieaugumu pēdējos gados, ģimeņu reālā finansiālā situācija joprojām būtiski atšķiras.

Pēdējo divu gadu laikā visās trīs galvaspilsētās ir pieaugusi vidējā darba alga. Tomēr iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus nosaka ne tikai algu līmenis, bet arī atšķirīgā nodokļu politika un valsts atbalsts ģimenēm. Salīdzinot ar 2024.gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā (+22%), kam seko Rīga (+21%) un Viļņa (+16%).

Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī bērnu pabalsti, un tie Baltijas valstīs ievērojami atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā – 160 eiro, bet Lietuvā – 259 eiro. Turklāt pēdējos gados šo pabalstu palielinājusi tikai Lietuva.

Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes – kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā – kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3190 eiro mēnesī, Viļņā – 3418 eiro, bet Tallinā – 4154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Tirgus situācijas straujas pārmaiņas, īpašnieka Viļņa Strazdiņa nāve un kādu laiku dzīvošana bez kapteiņa vienu no lielākajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem SIA Staļi ievedusi dūkstī; lai no tās izrāptos, pēdējo sešu mēnešu laikā tiek īstenoti reanimācijas pasākumi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Staļi īpašniece un valdes locekle Ilze Dambe un SIA Staļi finanšu direktore, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Finanšu un juridisko pakalpojumu centrs Factotum valdes locekle Baiba Grandāne.

Kā kļuvāt par Staļu īpašnieci, ja uzņēmumu vairāk nekā 30 gadus asociēja ar tā izveidotāju Vilni Strazdiņu?

I.D.: SIA Staļi ir mana tēva Viļņa Strazdiņa jaunākais bērns, kuru viņš ir auklējis, audzinājis un attīstījis vairāk nekā 30 gadu garumā. Es esmu Viļņa Strazdiņa meita — vidējais bērns. Ir jaunāks pusbrālis, un ir vecāka māsa. Diemžēl Vilnim Strazdiņam bija veselības problēmas, un mūžībā viņš devās pāragri — 2024. gada septembrī. Tēvs šo uzņēmumu stipri mīlēja, jo tajā ieguldīja visu savu dzīvi, laiku, idejas. To rāda kaut vai tikai viens piemērs: kad Vilnis Strazdiņš tika dēvēts par miljonāru, viņš pats uzlocīja piedurknes un remontēja salūzušas iekārtas. Būtībā viņš šajā uzņēmumā varēja izdarīt jebko.

SEB bankas Latvijā un Lietuvā un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Capitalica Asset Management ir noslēguši līgumu par kārtējo finansējumu – papildu 13 miljoniem EUR, kurus izmantos Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldīto obligāciju dzēšanai. Ieskaitot šo jaunāko aizdevumu, SEB piešķirtā finansējuma kopsumma visiem Capitalica pārvaldītajiem fondiem un projektiem pārsniegusi 100 miljonus EUR.

“Ņemot vērā pašreizējo stāvokli finanšu tirgos, mūsuprāt, banku finansējums pašlaik var būt dzīvotspējīgāka alternatīva ilgtermiņa komerciālo nekustamo īpašumu projektiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt riskus, vairo uzticību investoros un nodrošina raitu projektu īstenošanas gaitu. Lai gan biroju segments Baltijā uzrāda dažas bremzēšanās pazīmes, kvalitatīvi projekti stratēģiski pievilcīgās vietās vēl joprojām ir pieprasīti un ienesīgi,” norāda Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Saskaņā ar viņa teikto Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldītā biznesa centra Verde noslodzes rādītāji apliecina, ka Rīgā ir nepieciešamas kvalitatīvas biroju ēkas – visas centra telpas jau ir iznomātas. Augsti noslodzes rādītāji ir arī investīciju uzņēmuma īpašumiem Viļņā un Kauņā.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 21,96 miljonus eiro Lietuvas uzņēmumam “Jaunbumani” DEPO veikala ēkas Viļņā atpirkšanai.

Darījuma rezultātā DEPO grupa atguvusi īpašumā vienu no lielākajiem DEPO veikaliem Lietuvas tirgū.

Atpirkšanas darījums īstenots, DEPO grupai izmantojot iepriekš noslēgtajos līgumos paredzētās atpirkuma tiesības. Tas ļauj uzņēmumam arī turpmāk pilnībā pārvaldīt objektu, kas jau sākotnēji tika attīstīts DEPO vajadzībām.

“Šis darījums apliecina DEPO grupas mērķtiecīgo pieeju ilgtermiņa attīstībai un stratēģiskai izaugsmei Baltijas reģionā. OP Corporate Bank plc ir būtiski atbalstīt klientus izšķirošos attīstības posmos, šoreiz – stiprinot DEPO pozīcijas Lietuvas tirgū. Ar šo darījumu nostiprinām ilgtermiņa sadarbību ar vienu no lielākajām Latvijas kapitāla uzņēmumu grupām,” komentē Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais "Box Storage" – mantu glabātavu operators – paplašinājis darbību Lietuvā, iegādājoties Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn".

"Box Inn", kas atrodas Jonavos gatvē 262, ir Kauņas lielākā mantu glabātava ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību plānots palielināt par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem. "Box Inn" iegādes darījuma summa ir konfidenciāla.

Savukārt šī gada 1. jūlijā Viļņā, Laisvės prospektā 62, pēc vērienīgas rekonstrukcijas tiks atklāta "Box Storage" mantu glabātava ar iznomājamo platību teju 3000 kvadrātmetru apjomā un 600 individuālajām mantu glabātavām.

"Merito Partners" 2023. gada rudenī izveidoja specializētu fondu "Merito Self Storage Fund" ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas reģionā attīstīt lielāko mantu glabātavu tīklu. Tā ietvaros tiks attīstīti dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību aptuveni 30 000 kvadrātmetru un 6500 individuālajām mantu glabātavām. Šobrīd fonda īpašumā jau ir lielākais mantu glabātavu operators Baltijā "Box Storage" ar septiņām mantu glabātavām: četrām funkcionējošām ēkām Latvijā, tostarp ar maija nogalē atklāto mantu glabātavu bijušajā "Go Planet" izklaides centra ēkā Rīgā, īpašumu Tallinā un diviem īpašumiem Lietuvā – Viļņā un Kauņā.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

No 31. marta Igaunijas pasažieru vilcienu operators “Elron” uzsācis arī vietējo biļešu tirdzniecību Latvijā maršrutā Rīga - Tartu, nodrošinot pasažieriem iespēju iegādāties biļetes arī posmam Valmiera - Rīga.

Latvijā vilciens apstājas pieturās Zemitānos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Biļetes iespējams iegādāties vilcienā pie Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāja “Vivi” konduktora.

Kopš tiešās vilciena līnijas Rīga - Tartu – Tallina atklāšanas 12. janvārī pārvadāti vairāk nekā 3 300 starptautiskie pasažieri. Savukārt, ieskaitot savienojumus ar pārsēšanos maršrutā Rīga – Tartu – Tallina – Viļņa, kopējais pasažieru skaits starp Latviju, Igauniju un Lietuvu šogad pārsniedzis 6 300.

“Elron” valdes priekšsēdētājs Lauri Betlems uzsver, ka “Šis ir nākamais attīstības posms maršrutā Rīga – Tartu – Tallina. Sadarbībā ar Latvijas vilcienu pasažieru pārvadātāju “Vivi” esam uzsākuši arī vietējo pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latvijā. Tehniskie izaicinājumi ir atrisināti, un ar gandarījumu sākam apkalpot pasažierus posmā starp Rīgu un Valmieru.

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" atklājis savu pirmo mantu glabātavu Viļņā, Laisves prospektā 62. Investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka pārveidota par "Box Storage" tīkla specializēto mantu glabātavu ar aptuveni 3000 kvadrātmetru lielu iznomājamo platību.

Attīstot Baltijā vērienīgāko mantu glabātavu tīklu "Box Storage", "Merito Partners" koncentrējas uz īpašumu iegādi iedzīvotājiem viegli pieejamās un ērtās vietās lielākajās Baltijas valstu pilsētās. Viļņas "Box Storage" ēka atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas pilsētas apkaimes. Ēkas, kas celta 2000. gadā, rekonstrukcijā un "Box Storage" standartiem atbilstošas mantu glabātavas infrastruktūras izveidē ieguldīti 4,5 miljoni eiro. Viļņas "Box Storage" telpās teju 3000 kvadrātmetru platībā izveidotas 600 individuālās mantu glabātavas.

"Merito Partners" šovasar iegādājies Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn" ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā plānots palielināt iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem.

No šodienas atjaunota vilcienu satiksme maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa, aģentūru LETA informēja Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatora "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pārstāvji.

Iepriekš infrastruktūras uzlabošanas darbu dēļ starptautiskā vilcienu satiksme maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa no 13. aprīļa līdz 17. aprīlim bija pārtraukta.

Jau ziņots, ka 2025. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pasažieru vilcienu operatori "Pasažieru vilciens", "LTG Link" un "Elron" sāka īstenot vilcienu savienojumu maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Viļņa. Vairāk nekā desmit stundu ilgajā braucienā pasažierim ir jāpārsēžas Valgā.

Pērn septembrī maršrutā Tallina-Tartu-Rīga papildu vilciens ar pārsēšanos sāka kursēt no piektdienas līdz svētdienai. Šo vilcienu starp Tallinu un Valgu nodrošina "Elron", bet posmu starp Valgu un Rīgu - "Pasažieru vilciens". Šos savienojumus 2025. gadā izmantojuši vairāk nekā 16 000 pasažieru.

Kad 2016. gadā SBA grupa un Andrius Barštys dibināja Capitalica Asset Management, mērķis bija vienkāršs, taču ambiciozs: pierādīt, ka nekustamo īpašumu Baltijā var pārvaldīt ne tikai ar peļņu, bet arī ar atbildību.

No dažiem īpašumiem sākotnēji, portfelis ir izaudzis līdz vairāk nekā 245 miljoniem eiro aktīvu, kas sadalīti četros fondos un 14 īpašumos. Šodien vairāk nekā 170 investoru – ģimenes, privātpersonas un pensiju fondi – uztic Capitalica savu kapitālu, lai to vairotu Realverse pasaulē – vidē, kur ieguldījumi ir taustāmi, ilgtspējīgi un nākotnē vērsti.

Kāpēc investori atgriežas

Capitalica atšķiras ne tikai ar skaitļiem, bet arī ar domāšanas veidu. Uzņēmumu regulē Lietuvas Banka, tā revīziju veic EY Baltic, un darbība pilnībā atbilst Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa un ES taksonomijas principiem. Šis uzticības un caurspīdīguma pamats investoriem sniedz pārliecību, ka viņu kapitāls tiek pārvaldīts atbildīgi.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" ir apstiprinājis 2026. gada investīciju budžetu Baltijas valstīs 85 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmumā.

Aptuveni 43% no plānotā investīciju portfeļa tiks novirzīti Lietuvai, 40% - Latvijai un 17% - Igaunijai. Aptuveni 50% no 85 miljonu eiro investīcijām tiks finansēti no uzņēmuma pašu līdzekļiem, bet pārējā daļa - ar banku aizdevumiem, kuru finansēšanas līgumi jau ir noslēgti.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības plāniem šogad tiks uzbūvēti 127 000 kvadrātmetri loģistikas ēku Rīgā, Viļņā, Kauņā un Tallinā. Šajā posmā "Sirin Development" plāno koncentrēties uz Rietumeiropas loģistikas kvalitātes standartu ieviešanu arī Baltijā - augstākām noliktavām un B klases biroju telpu nodrošināšanu blakus noliktavu telpām.

Tostarp Latvijā "Sirin Development" šogad plāno uzbūvēt 30 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Mārupe" un 26 000 kvadrātmetru loģistikas parkā "Sirin Park Dreiliņi".

Pēc plaša ugunsgrēka atkritumu šķirošanas rūpnīcā visā Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks.

Viņš teica, ka atbildīgajām institūcijām ir jāvienojas par to, kā uz laiku līdz rūpnīcas atjaunošanai utilizēt Viļņas iedzīvotāju atkritumus.

"Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo ir problēmas ar atkritumu utilizēšanu. Mums ir sarunas ar privātajiem uzņēmumiem, pārvadātājiem, kas strādā ar atkritumiem un kuriem ir privātās šķirošanas līnijas, lai maksimāli izmantotu viņu iespējas šķirot un sadedzināt atkritumus koģenerācijas elektrostacijā," teica Benkunsks.

"Pagaidām var izmantot otro variantu - nešķirotus atkritumus kādu laiku var sadedzināt Viļņas koģenerācijas elektrostacijā. Iestādēm ir jāvienojas par ārkārtējos situāciju un jāpieņem visi lēmumi, lai nodrošinātu šīs iespējas pieejamību. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā atkritumus var apglabāt poligonā," viņš klāstīja.

Latvijā ir zemākās mājokļu cenas Baltijā, bet šogad tās varētu pieaugt par 5-10%, prognozēja "Luminor Bank".

Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Pēdējo gadu notikumi starptautiskajā politikā un enerģētikā skaidri parāda – krīze šajā nozarē ne tikai nebeigsies līdz ar militāro konfliktu mazināšanos, bet, visticamāk, turpināsies vēl ilgstoši. Analizējot globālās tendences, kļūst redzams, ka energoresursu cenu svārstības, piegāžu nedrošība un ģeopolitiskie riski kļūst par jauno realitāti, nevis īslaicīgu izņēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem ilgtermiņā pieaugs. Īpaši satraucoša šī tendence ir Rīgas kontekstā. Šajā nedēļā arī ar savu revīziju nāca klajā Valsts kontrole, kura apstiprināja, ka problēmas Rīgas centralizētās siltumapgādes tirgū problēmas tik tiešām ir.

Politiskie riski tieši ietekmē tarifus

Globālie notikumi – konflikti Tuvajos Austrumos, spriedze starp lielvarām, energoresursu tirgu fragmentācija – būtiski ietekmē gāzes un citu kurināmo cenas. Jaunākā konflikta – ASV un Izraēlas kara ar Irānu laikā – gāzes cenas ir praktiski dubultojušās. Tā kā liela daļa Latvijas siltumapgādes sistēmu joprojām balstās uz dabasgāzi, jebkuras cenu svārstības nekavējoties atspoguļojas siltumenerģijas tarifos. Šī nav vienkārši teorētiska problēma – tā ir tieša iedzīvotāju maksājumu realitāte. Katrs ģeopolitisks satricinājums nozīmē lielāku finansiālo slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šoreiz gan Rīgai paveicās – konflikts sākās laikā, kad apkures sezona strauji tuvojās beigām un tā tika nodrošināta ar vēl pērn pirktu gāzi. Taču mūžīgi veikties nevar – citu reizi konflikts sāksies oktobrī vai novembrī un tā sekas būs katastrofāli dārga ziema. Ļoti iespējams, ka tāda būs tieši nākošā ziema, jo gāzes krājumu veidošanas sākuma laiks ir jau tuvu, bet gāzes cenas joprojām ir ļoti augstas un tuvākajā laikā nesamazināsies – to nosaka gan krietni sagrautā nafas un gāzes infrastruktūra Persijas līča valstīs, gan augstās apdrošināšanas maksas, gan arī visai zināmais fakts, ka Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts kuģu satiksmei. Pat ja pēdējo problēmu izdotos atrisināt dažu dienu laikā, divas pirmās tūlīt nepazudīs. Tas savukārt nozīmē, ka nākamās apkures sezonas dabasgāze nebūs lēta, bet iespējams, ka relatīvi lētās dabasgāzes laikmets ir beidzies uz visiem laikiem.

Pilna servisa biroju un kopstrādes telpu operators Baltijas valstīs “Workland Group” ir veicis izmaiņas vadības komandā.

Par “Workland Group” grupas operacionālo vadītāju ir iecelta Laura Panoviene, kura kopš 2016. gada vadīja „Workland” Lietuvā, nomainot Igoru Beloborodovu, kurš uzņēmuma grupas darbību un attīstību vadīja desmit gadus.

„Pēdējos desmit gadus Baltijas reģionā ir notikusi aktīva paplašināšanās. Pašlaik, gatavojoties nākamajiem attīstības posmiem, mēs mainām fokusu no biznesa centru skaita audzēšanas uz procesu optimizāciju un standartizāciju. Lietuva grupa uzrāda spēcīgus finanšu un saimnieciskās darbības rezultātus, tāpēc šī vadības maiņa ir loģisks solis „Workland Group” tirgus pozīcijas stiprināšanā,” skaidro “Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Latvijas kafijas grauzdēšanas uzņēmums AS "Kalve Coffee" kafejnīcas izveidē Viļņā investējis 120 000 eiro, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Viļņā atvērtā kafejnīca ir pirmā kompānijas kafejnīca Lietuvā un desmitā kopumā kompānijas kafejnīcu tīklā.

"Šis nozīmīgais solis iezīmē uzņēmuma ienākšanu trešajā Baltijas valstī, padarot "Kalve Coffee" par reģionālu zīmolu ar klātbūtni visās Baltijas galvaspilsētās," minēts paziņojumā.

"Kalve Coffee" vadītājs Gatis Zēmanis atzīmē, ka Lietuvā ir spēcīga "specialty" kafijas kopiena, un kompānija vēlas būt tās aktīva daļa, piedāvājot savu pieredzi un koncepciju.

Jau ziņots, ka "Kalve Coffee" 2024.gadā strādāja ar 3,405 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa kāpusi 3,5 reizes un bija 185 845 eiro.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Viļņas pašvaldības kampaņā ap 9700 cilvēku ir deklarējuši savu dzīvesvietu Lietuvas galvaspilsētā, kas pilsētas budžetu nākamgad papildinās ar vairāk nekā 12,5 miljoniem eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Mērs teica, ka no septembra beigām līdz 1. janvārim pilsētā dzīvesvietu deklarējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku salīdzinājumā ar ap 600 cilvēku pirms kampaņas "Kļūsti par Viļņas iedzīvotāju".

26. septembrī sāktās kampaņas mērķis bija mudināt cilvēkus, kas dzīvo Viļņā, bet ienākuma nodokli maksā citā pašvaldībā, oficiāli deklarēt savu dzīvesvietu Lietuvas galvaspilsētā.

Katrs Viļņas iedzīvotājs vidēji gadā pilsētas budžetā iemaksā ap 1300 eiro, sacīja Benkunsks.

"Nākamgad šīs deklarācijas pilsētas budžetā ienesīs vairāk nekā 12,5 miljonus eiro," teica mērs.

Viņš norādīja, ka pilsētā varētu būt līdz pat 100 000 iedzīvotāju, kuri vēl nav oficiāli deklarējuši savu dzīvesvietu.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, tuvāko gadu laikā plāno vērienīgas investīcijas Rīgas lidostai pieguļošajās teritorijās.

Nolemts mainīt arī lidostas tuvumā esošā loģistikas parka SIRIN Park Mārupe nosaukumu uz SIRIN Park Airport.

Pirmajā pusgadā iecerēts pilnībā pabeigt jau uzsāktos SIRIN Park Airport otrās kārtas būvniecības darbus un uzcelt noliktavu otro ēku, kā rezultātā noliktavu platības vairāk nekā dubultosies sasniedzot gandrīz 60 000 kvadrātmetrus.

SIRIN Development” Biznesa attīstības vadītājs Edvīns Novickis (Edvinas Novickas): “2027. gadā plānojam sākt parka paplašināšanas trešo posmu, iezīmējot nākamo nozīmīgo soli SIRIN Park Airport ilgtermiņa attīstībā. Gandrīz 22 hektāru platībā plānojam izbūvēt augstas klases loģistikas noliktavas un biznesa pakalpojumu telpas. Tas ļaus mums vēl vairāk nostiprināt SIRIN Park Airport kā stratēģisku loģistikas un pārvadājumu centru. Loģistikas parka kvalitāte un mērogs piedāvās partneriem jauna veida modernu loģistikas ekosistēmu, kas ir konkurētspējīga Eiropas līmenī."