Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Vai zinājāt, ka pirmais iespaids par uzņēmumu, ienākot tā telpās, veidojas pirmajās sekundēs? Ja vēlaties, lai cilvēki jūtas gaidīti, ir vērts ieguldīt rūpes uzgaidāmās telpas iekārtojumā un tīrībā. Kā radīt pozitīvu pirmo iespaidu, kāpēc tīrība klientu sagaidīšanas telpā ir tik svarīga un kā šo uzdevumu atvieglo gumijas paklāji – par to lasāms šī raksta turpinājumā.

Pirmais iespaids rodas jau pirmajā sekundē

Pieņemts uzskatīt, ka komunikācija ar apmeklētāju sākas, veidojot sarunu, taču patiesībā komunikācija sākas jau pirmajā sekundē, kad apmeklētājs ir ienācis uzņēmuma telpās. Atcerieties – pirmo iespaidu, nevar radīt ne vairs otrajā, ne trešajā reizē, tāpēc šis darbs ir jāuztver kā prioritāte un pie tā attiecīgi jāpiestrādā. Pozitīvu pirmo iespaidu palīdzēs veidot gan telpas iekārtojums, mēbeļu izskats un ērtība, telpas apgaismojums, viesmīlīga apmeklētāju sagaidīšana, gan arī telpu tīrība. Kā to panākt, ja ārā ir slapjš sniegs un dubļi?

Gumijas paklāji – svarīgs solis ceļā uz tīrību

Gumijas paklāji grīdām ir ekonomisks un efektīvs veids, kā risināt telpu tīrības jautājumus uzņēmumā arī ziemas sezonā. Ieteicamais risinājums, kā saglabāt uzgaidāmās telpas grīdas tīras un sausas, – pie uzņēmuma ieejas priekštelpā noklāt skreiperi un šķiedras paklāju ar gumijas apakšu. Vējtverī vai pie ieejas durvīm novietotais skreiperis no apavu zolēm savāks abrazīvos netīrumus un ūdeni, savukārt tam blakus novietotais šķiedras gumijas paklājs absorbēs mitrumu, saglabājot telpā grīdu tīru un sausu. Tas ir tikai viens no iespējamiem tīrības veicināšanas pasākumiem; “Elis” klāstā ir arī citi risinājumi, kas palīdz ietaupīt laiku un naudu.

«Tramvaju satiksme ir mūsu lepnums, tomēr tie ir tik novecojuši, ka iedzīvotāji nevar sagaidīt jaunos tramvajus,» Db.lv pauda a/s Tramvaju uzņēmuma pārvaldnieks Oļegs Tolmačovs. Lai arī 22 tūkstošiem daugavpiliešu, kas ikdienā izmanto tramvaju, jau no šā gada septembra būtu bijis jābrauc jaunos, Baltkrievijas uzņēmuma ražotos tramvajos, tas, cik drīz jaunie tramvaji sāks kursēt un vai tie būs tieši Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienības Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tramvaji, nav zināms.

Tikmēr Db.lv viesojās Daugavpilī, lai fotogrāfijās iemūžinātu tramvajus, no kuriem, kā cer liela daļa Latvijas otras lielākās pilsētas iedzīvotāju, tai drīz nāksies atvadīties.

«Dzīve iet uz priekšu, jaunie tramvaji būs siltāki, modernāki, tajos būs jaunākās tehnoloģijas, bet vecos tramvajus varēsim skatīties filmās un fotogrāfijās,» Daugavpilī strādājošā Silvija Sproģe uzskata, ka ieslīgt sentimentā par vecajiem tramvajiem nevajagot.

Jau rakstīts, ka pirmais piegādes termiņš, kad Daugavpilij bija jāsaņem 12 jaunie tramvaji, bija šā gada 31. augusts. Kopš 1. septembra Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tiek piemērota kavējuma soda nauda – 600 lati dienā.

Visā padomijā kādreiz pazīstamā gumijas zābaku ražotāja Sarkanais kvadrāts vēsturiskā «turpinājuma» Baltijas gumijas fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai.

Baltijas gumijas fabrika ir lielākais gumijas maisījumu un tehnisko izstrādājumu ražotājs Baltijā, kas nodrošina pilnu izstrādes ciklu – no gumijas izstrādājumu un receptūras izveides līdz sērijveida ražošanai. Vēsturiski fabrika ir Sarkanā kvadrāta turpinājums.

Pašlaik fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai – tās veido 70% no fabrikas apgrozījuma – un dažāda veida gumijas tehniskie izstrādājumi un speciālie maisījumi auto nozarei. «Pēc krīzes daudzas valstis sāka modernizēt ceļu un dzelzceļu infrastruktūru, un mums tas nāca par labu,» uz vienu no fabrikas izaugsmes faktoriem norāda izpilddirektors Anatolijs Kuzmins. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā sasniedza 2,7 miljonus eiro, kas ir par 205% vairāk nekā gadu iepriekš. Iespaidīgs ir arī peļņas kāpums no 3,6 tūkstošiem 2009. gadā līdz 106,5 tūkstošiem pērn.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Gandrīz katru dienu pēdējo 30 gadu laikā Natālija Judenkova ir sēdusies pie 52. trolejbusa stūres. Viņa vada trolejbusu no Krimas pussalas galvenās pilsētas Simferopoles uz Melnās jūras piekrastes kūrortpilsētu Jaltu - 85 kilometrus. Vietējie lepojas ar to, ka šis ir garākais trolejbusa maršruts visā pasaulē, raksta AFP.

Laiks iet - no brīža, kad Ņikita Hruščovs lika sākt būvniecību, līdz mūsdienām, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārzīmējis karti, bet trolejbusu līnija turpina darboties.

«Es nāku uz darbu katru dienu ļoti labā garastāvoklī, jo tas ir mans darbs - vest cilvēkus, un mūsu daba ir patiešām skaista,» pēc 2,5 stundas gara brauciena sacījusi N. Judenkova.

Hruščovs elektriskās trolejbusu līnijas būvniecību lika sākt 1958. gadā, jo nebija iespējams izbūvēt dzelzceļa sliedes, bet autobusi būtu pārāk piesārņojoši. Ziedu laikos trolejbusi kursēja ik pēc divām minūtēm, pārvadājot pusmiljonu cilvēku katru dienu.

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Gumijas izstrādājumu ražotājam AS «Baltijas Gumijas Fabrika» 23.aprīlī reģistrēts jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Šis ir otrs aktuālais AS «Baltijas Gumijas Fabrika» nodrošinājums. VID uzņēmumam arī 2017.gada septembrī piemērojis aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kas joprojām ir spēkā.

AS «Baltijas Gumijas Fabrikai» šī gada 7.aprīlī bija izveidojies nodokļu parāds 51,4 tūkstošu eiro apmērā, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Baltijas Gumijas Fabrika» ražo gumijas maisījumus un gumijas tehniskos iztsrādājumus. Uzņēmums reģistrēts 1998.gadā. 2017.gada uzņēmuma finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2016.gadā tā apgrozījums bija 988 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1848 eiro. Tas nodarbināja 46 strādājošos.

Jelgavas novada Vilces pagastā satiksmei atklāts 350 metru garš ceļa posms, ko intensīvi izmanto smagās automašīnas, ar jaunu eksperimentālu ceļa pārklājumu – kur bitumena modificēšanā izmantotas no nolietotām riepām izgatavotas gumijas granulas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki prognozē, ka šāds ceļa segums kalpos 2 līdz 5 gadus ilgāk, nekā asfaltbetons, kur izmanto nemodificētu bitumenu. Gumijas granulas, kā bitumena modifikators, ir konkurētspējīgs ar pašlaik izmantoto SBS (stirols-butadiēns-stirols), kā arī jaunā tipa asfaltbetons būs noturīgāks pret noguruma plaisu un risu veidošanos un ir atbilstošāks Latvijas laikapstākļiem.

Gumijas granulas no sasmalcinātām riepām tika pievienotas bitumam “Igates” bāzē Glūdā, izmantojot speciālu iekārtu modificēta bitumena ražošanai. Pie izmantotās “receptes” gandrīz pusgada garumā cītīgi strādāja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedras un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu tehnoloģiju katedras zinātnieki. Vilces asfalta rūpnīcā modificētā bituma masa, pievienojot siltā asfalta piedevu, tika izmantota asfalta ražošanai.

Latvijas gumijas drošības seguma ražotājs Rubrig investējis jaunā ražošanas līnijā, kas turpmāk uzņēmumam ļaus dubultot ražošanas apjomus.

Jaunās līnijas kapacitāte ir 100 000 m2 gumijas seguma gadā, kas kompānijai radīs arī jaunas eksporta iespējas un ražotnē izveidos papildu 10 darbavietas.

Ir pagājuši seši gadi kopš brīža, kad Latvijas uzņēmums RUBRIG Ādažos 2016. gadā atklāja savu pirmo sporta un rotaļu laukumu gumijas drošības flīžu ražošanas rūpnīcu.

Kopš tā laika uzņēmums ir strauji attīstījies, par ko liecina arī 2021. gada beigās sasniegtais apgrozījums vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā. Kompānijas produkcija ir novērtēta arī ārvalstīs – šobrīd 75% saražotās produkcijas Rubrig realizē 20 eksporta tirgos. Uzņēmums jau laicīgi gatavojās ražošanas paplašināšanai – 2021. gadā Rubrig inženieru komanda sadarbībā ar ASV un Itālijas inženieru palīdzību, kā arī ar Luminor Bank un Altum finansiālu atbalstu, izstrādāja un veiksmīgi ieviesa jaunās ražošanas līnijas projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 800 000 eiro.

Pirmdien gumijas cena Tokijas biržā piedzīvojusi straujāko kritumu pēdējo septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

Kritumu veicināja jaunākie dati, kas uzrādīja, ka Ķīnas gumijas rezerves pieaugušas līdz deviņu gadu augstākajam līmenim, tādējādi raisot bažas, ka pieprasījums no lielākā gumijas patērētāja vājinās.

Gumijas līguma cena jūnija piegādēm Tokijas biržā saruka par 4,3%, kas ir lielākais kritums kopš pērnā gada maija. Pērn gumijas nākotnes līguma cena saruka par 9,3%, kas ir pirmais gada kritums kopš 2011. gada.

Shanghai Futures Exchange jaunākā statistika liecina, ka Ķīnas gumijas rezerves pagājušajā nedēļā pieauga par 0,9% līdz 176 tūkstošiem tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš 2004.gada novembra.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Igaunijas valdība aizvada sarunas ar Spāniju par neizmantoto CO2 emisiju kvotu pārdošanu, bet par iegūtajiem finanšu līdzekļiem Tallina varētu iegādāties jaunus tramvajus.

Aizvadītā gada maijā Igaunijas valdība vienojās par neizmantoto CO2 emisijas kvotu pārdošanu Spānijai par kopējo summu 45 miljoni eiro. Par iegūtajiem finanšu līdzekļiem paredzēts iegādāties 15 jaunus mūsdienīgus tramvajus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Kā norādīja Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts, tad lēmums par tramvaju iegādi pašlaik ir jau gandrīz pieņemts. Ministrs arī norādīja, ka tiek izskatīti papildus notiekumi pilsētai, lai tā saņemtu tramvajus.

Tallinai vajadzētu nodarboties ar investīcijām sabiedriskajā transportā, nevis dažādām braukšanas priekšrocībām. «Domāju, ka būtu prātīgi šo jautājumu risināt likumu līmenī,» uzsvēra ministrs.

Ministru kabinetā (MK) 7.janvārī akceptētie grozījumi paredz papildu finansējumu videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai – sliežu transporta un autobusu projektu īstenošanai.

Sliežu transporta attīstībai valdība atbalstīja finansējuma piešķiršanu projektu īstenošanai Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kurus plānots īstenot līdz 2023. gada beigām 4.5.1.1.pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros. Šo projektu īstenošanai pieejamais Kohēzijas fonda (KF) finansējums ir 74 795 760 eiro.

Atbilstoši potenciālo finansējuma saņēmēju sniegtajai informācijai ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu ietvaros Rīgā paredzēts iegādāties 10 zemās grīdas tramvajus un pārbūvēt infrastruktūru tramvaju maršruta posmā indikatīvi 7 km garumā, Daugavpilī plānots iegādāties 12 tramvajus un izbūvēt jaunu tramvaju sliežu ceļu indikatīvi 4 km garumā, savukārt Liepājā plānots iegādāties vismaz divus tramvajus un pārbūvēt tramvaju sliežu ceļu indikatīvi 1 km garumā.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Piektdienas pusdienlaikā uz Vanšu tilta jau tikusi apgrūtināta transportlīdzekļu satiksme un Rīgas dome aicināja autovadītājus izmantot Akmens tiltu, uz kura satiksmes plūsma ap pusdienlaiku ritējusi raiti.

Ap plkst. vieniem dienā satiksme uz abiem tiltiem ir normalizējusies, Db.lv norādīja domes pārstāve Una Ahuna-Ozola. Viņā pauda, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka satiksme uz Vanšu tilta bijusi apgrūtināta gaidāmās Jaunā Viļņa diskotēkas dēļ.

Tāpat Rīgas domes Satiksmes departaments publicējis karti ar maršrutiem, kā apbraukt slēgto 11. Novembra krastmalas posmu Jaunā Viļņa diskotēkas laikā.

Jāatgādina, ka saistībā ar mūzikas festivāla Jaunais Vilnis diskotēku laikā no 27. jūlija līdz 28. jūlija pulksten 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11. Novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Otrdien, 2. jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kas uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Noteikumu projektā iekļauts plašs regulējums attiecībā uz velosipēdu vadītājiem nepieciešamo infrastruktūru, ieviesta un definēta ceļa infrastruktūras sastāvdaļa - velojosla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu.

Precīzāk noteikta arī velosipēdu atrašanās vieta uz ceļa – velosipēda vadītājiem jābrauc pa tiem paredzēto infrastruktūru, taču, ja šīs infrastruktūras nav vai tā ir attālināta no ceļa, velosipēda vadītājiem atļauts braukt pa brauktuvi.

Braukšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums - ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un to pavadītājiem.