Baltijas piena pārstrādes uzņēmums Vilvi grupa īsteno savu lielāko investīciju projektu – siera ražotni Bauskā, Latvijā. Šobrīd rūpnīcā tiek uzstādītas 55 miljonu eiro vērtībā.

Kopš 2008. gada strādājošā Vilvi grupas piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" piena un sūkalu pārstrādes iekārtas jau tiek modernizētas. Strauji norit arī darbs pie jaunas siera ražotnes, kas tiek būvēta tajā pašā vietā. "Siera ražošanas procesam nepieciešamais infrastruktūras aprīkojums jau ir pieejams. Latvijā tiek gatavotas pilnībā automatizētas un mūsdienīgas siera ražošanas tehnoloģijas: piena uzglabāšanas tvertnes, siera formēšanas un presēšanas iekārtas, siera konservēšanas un iepakošanas līnijas, vakuuma iekārtas, nogatavināšanas noliktavas. Uzstādāmās iekārtas ir energoefektīvas un nodrošinās ilgtspējīgu siltumenerģijas apmaiņu un samazinās elektroenerģijas patēriņu," teic rūpnīcas galvenais inženieris Imants Bozovičs. Iekārtas piegādā un uzstāda TetraPak, SealedAir, GEA un citi vietējie partneri.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Vilvi grupa tuvojas sava lielākā investīciju projekta – vairāk nekā 55 miljonus eiro vērtās siera rūpnīcas Bauskā, Latvijā – pabeigšanai.

Rūpnīca tagad ir aprīkota ar siera ražošanai nepieciešamajām iekārtām, un uzņēmums intensīvi gatavojas pirmajiem piena testiem un turpina paplašināt savu profesionāļu komandu.

Vilvi grupai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Baltic Dairy Board (BDB) rūpnīcā vasarā ir veikti un tiek īstenoti aptuveni 20 dažādi projekti. Jau ir uzstādītas galvenās siera ražošanas iekārtas, tiek uzstādītas vakuuma iepakošanas līnijas, notiek nogatavināšanas paliktņu ražošana, kā arī tiek pabeigta modernas katlu mājas, tehnoloģiskā ūdens apgādes un citu sistēmu uzstādīšana.

"Ražotnes infrastruktūra ir aprīkota ar inovatīviem risinājumiem, sākot ar modernām piena un sūkalu pārstrādes līnijām un beidzot ar enerģijas sistēmām ilgtspējīgai ražošanai. Pašlaik notiek galvenās siera ražošanas līnijas regulēšana un testēšana. Pirmie ražošanas izmēģinājumi ar ūdeni sāksies augustā, bet ar pienu – novembrī. Komerciālā ražošana varētu sākties 2026. gada sākumā," sacīja BDB galvenais inženieris Imants Bozovičs.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijā – "Vilvi Group" – Bauskā ir uzsācis komerciālo siera ražošanu.

Jaunajā ražošanas kompleksā, kurā investēti vairāk nekā 60 miljoni eiro, noslēdzoties būvniecībai, iekārtu uzstādīšanai un nepieciešamajām pārbaudēm, ir uzsākta pastāvīga siera ražošana.

Pirmā rūpnīcā saražotā siera partija janvāra otrajā pusē tika nosūtīta pasūtītājiem uz Itāliju. Rūpnīca, kas uzbūvēta "Vilvi Group" piederošā piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" teritorijā, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē – tā ir automatizēta, robotizēta un ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota ražotne. Kopējā projekta vērtība pārsniedz 60 miljonus eiro, un daļu investīciju finansē Latvijas valdība.

"Vilvi Group" ģenerāldirektors Gintaras Bertašius norādīja, ka lēmumu būvēt rūpnīcu Latvijā noteica ne tikai izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums loģistikai vai partnerība ar vietējiem piena piegādātājiem, bet arī Latvijas valdības atbalsts – valsts finansē aptuveni piektdaļu no projekta vērtības.

Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas pērn maijā vietējās izcelsmes piena īpatsvars veikalos nav būtiski mainījies, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Viens no AS "Preiļu siers" akcionāriem Mareks Seilis Ekonomisko lietu tiesā apstrīdējis pērn ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu daļā par izmaiņām uzņēmuma pamatkapitālā, noskaidroja aģentūra LETA.

Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, tiesas sēde lietā paredzēta 13.maijā plkst.10.

Iepriekšējā tiesas sēdē lietas izskatīšana tika atlikta, lai prasītāja pārstāvis iepazītos ar atbildētāja pārstāvja iesniegtajiem papildu paskaidrojumiem un pie tiem pievienotajiem pielikumiem, kā arī, lai prasītāja pārstāvis iesniegtu papildu pierādījumus.

Jau vēstīts, ka "Preiļu siers" pamatkapitāls dubultots jeb palielināts par 5,146 miljoniem eiro - līdz 10 291 798 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jāzeps Šņepsts (23,66%), Sabīne Šņepste (5,26%), Seilis (4,86%), Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība "Līdumi" (3,82%), Edgars Šņepsts (3,42%), Arvīds Šņepsts (2,92%), Rūdolfs Šņepsts (2,33%) un Estere Šņepste (2,33%). Kompānijai kopumā ir 636 akcionāri.

Biedru skaita pieaugums un mainītais sadarbības modelis ļāvis kooperatīvai sabiedrībai Piena loģistika 2024. gadā būtiski — par 29,4% — palielināt neto apgrozījumu un arī kāpināt peļņu.

To rāda sagatavotais kooperatīvās sabiedrības 2024. gada pārskats. "Izaugsme pērn ir bijuši ļoti veiksmīga un tās pamatā ir mainītie sadarbības modeļi, īstenotie darbības pilnveides pasākumi un tirgus situācija. Proti 2023. gadā kooperatīvam bija 74 biedri, bet 2024. gada nogalē — 91 biedrs, ir apvienojušies divi kooperatīv, ir pievienojušies nozīmīgi spēlētāji, kas kopumā rezultējas arī ar 29,4% neto apgrozījuma pieauguma," pērnā gada finansiālās darbības rādītāju pieauguma iemeslus skaidro kooperatīvās sabiedrības Piena loģistika valdes loceklis Vilnis Vorobjovs.

Viņš norāda, uz vēl vienu būtisku neto apgrozījuma pieauguma nozīmīgu faktoru — piena tirgus cenu kāpumu. "Šķiet esam vieni no pirmajiem Latvijā, kuri izmainījuši sadarbības modeli ar piena pārstrādes uzņēmumiem. Proti pērnā gada laikā uzsākām pārslēgt līgumus ar piena pārstrādātājiem par ilgtermiņa piena iepirkuma cenu (līdz tam izmantoja biržas cenas), kas tādējādi piena ražotājiem rada prognozējamu piena cenu ilgtermiņā, kam var pakārtot attīstības un izaugsmes plānus," skaidro V. Vorobjovs.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

AS "Preiļu siers" pamatkapitāls palielināts par 5,146 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Pēc palielināšanas "Preiļu siera" pamatkapitāls ir sasniedzis 10 291 798 eiro, kuru veido 10 291 798 akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jāzeps Šņepsts (23,66%), Sabīne Šņepste (5,26%), Mareks Seilis (4,86%), Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība "Līdumi" (3,82%), Edgars Šņepsts (3,42%), Arvīds Šņepsts (2,92%), Rūdolfs Šņepsts (2,33%) un Estere Šņepste (2,33%). Kompānijai kopumā ir 636 akcionāri.

Jau vēstīts, ka "Preiļu siers" 2023.gadā strādāja ar 78,006 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 120 190 eiro.

Kompānija "Preiļu siers" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 291 798 eiro.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" ieguldījis 45 000 eiro zīmola "Dzintars" dizaina atjaunošanā un divu jaunu kausētā siera garšu radīšanā, informēja uzņēmumā.

Izveidots kausētais siers ar lociņiem un skābā krējuma garšu, kā arī kausētais siers ar ceptiem sīpoliem un gailenēm.

Food Union pārdod saldējuma biznesu

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food...

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais saldējuma ražotājs "Froneri" ir noslēdzis vienošanos par "Food Union" saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp Latvijā. Darījums vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Latvijā saldējuma bizness tiks nodalīts no piena produktu ražošanas un izveidots kā atsevišķs uzņēmums, ko pārvaldīs "Froneri".

"Froneri" ir starptautisks uzņēmums, kas izveidots 2016. gadā kā kopuzņēmums starp "Nestlé" un "PAI Partners".

"Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro.

"Food Union" lielākā īpašniece ir "PAG Private Equity".

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Latvijā siera un biezpiena rūpnieciskās ražošanas apmēri pagājušajā gadā palielinājās par 13% jeb 7300 tonnu salīdzinājumā ar 2024. gadu, aģentūrai LETA pavēstīja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Viņa arī informēja, ka kopējais saražotā siera un biezpiena daudzums pagājušajā gadā veidoja 64 000 tonnu.

Davidanova atzīmēja, ka pērn Latvijā viens iedzīvotājs patērēja vidēji 24,9 kilogramus siera, kas ir par 3,3% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad patēriņš bija vidēji 24,1 kilograms uz iedzīvotāju.

Viņa arī uzsvēra, ka siera patēriņš Latvijā ir būtiski pieaudzis kopš 2002. gada, kad viens iedzīvotājs Latvijā vidēji patērēja 6,8 kilogramus siera.

Vienlaikus siera eksports 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, palielinājās par 11%, sasniedzot 36 700 tonnu jeb 161,6 miljonus eiro. Tostarp 43% no kopējā eksportētā siera daudzuma realizēts Vāciju, kā arī eksporta pieaugums par 1582 tonnām bija uz Nīderlandi, par 645 tonnām uz Ukrainu un par 561 tonnu uz Igauniju.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).