Alkoholisko dzērienu mazumtirgotāja un vairāku vīna bāru īpašnieks SIA «Vīna studija» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,899 miljonu eiro apjomā, kas bija par 5,4% mazāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa samazinājās - tā pēc nodokļu nomaksas bija 107 tūkstoši eiro, kas bija par 8,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā uzņēmumam bija piecas vīna tirdzniecības vietas, no kurām četras bija Rīgā un viena - Liepājā.

SIA «Vīna studija» 2017.gada pārskatā norāda, ka tai izdevies strādāt ar peļņu vairāk kā 100 tūkstošu eiro apmērā, jo uzņēmums pārzina tirgus situāciju, tam ir efektīva mārketinga stratēģija un klientu lojalitātes programmas, kā arī tas piesaistījis jaunus sadarbības partnerus un optimizējis izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA «Vīna studija» turpināja iesākto un īstenoja dažādus mākslas projektus, kā arī organizēja ekskluzīvas meistarklases gan darbiniekiem, gan klientiem, kurās viesojās vīndari no dažādām pazīstamām vīna darītavām.

No alkoholisko dzērienu mazumtirgotāja un vairāku vīna bāru īpašnieka SIA «Vīna studija» valdes atcelti līdzšinējie valdes locekļi Linda Aldiņa un Kārlis Andersons, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi valdes locekļi darbojās uzņēmuma valdē kopš 2017.gada janvāra.

Par SIA «Vīna studija» jauno un vienīgo valdes locekli iecelta Oksana Zandersone. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 7.janvārī.

SIA «Vīna studija» dibināta 2007.gadā, un tā apvieno sevī vīna veikala, vīna bāra un vīna skolas konceptu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 224 eiro, tā vienīgais īpašnieks ir SIA «Piazza Italiana» un patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Evgeny Ivanovs.

SIA «Vīna studija» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,899 miljonu eiro apjomā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 107 tūkstoši eiro.

Pagājušajā gadā SIA Vīna studija apgrozījums palielinājies par 54,26%, sasniedzot 1,82 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies līdz 21,71 tūkstotim latu, kas ir par 30% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Lursoft dati.

Pērn SIA Vīna studija organizējusi vīnu tirdzniecību sešās tirdzniecības vietās Rīgā un Liepājā. Tirdzniecības tīkls aizvadītajā gadā paplašināts, atverot divas jaunas struktūrvienības Rīgā un Liepājā.

Šogad SIA Vīna studija paredzējusi turpināt līdzšinējo darbību, palielinot tirdzniecības apjomus un nostiprinot savu vietu tirgū.

SIA Vīna studija reģistrēta 2007.gadā un pieder AS UPB. Kā liecina Lursoft izziņā sniegtā informācija, UPB ir ne tikai Vīna studijas kapitāldaļu turētājs, bet arī vairāku citu uzņēmumu īpašnieks, tostarp SIA UPB Projekti, SIA RK Metāls, SIA Enna u.c..

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Biskvīta formas, kas «izceptas» no fajansa un ir populāras Eiropas mākslas studijās, ir atceļojušas uz Rīgu; uz tām radoši un krāsaini izpausties var gan lieli, gan mazi

Mākslas studiju Biskvīts Aristida Briāna ielā Rīgā pagājušā gada vasarā atvēra Elīna Suharenko. Viņa ir mācījusies biznesa vadību, septiņus gadus strādājusi Rietumu Bankā, kuras akcionāri ir arī viņas ģimene, un vadījusi departamentu, kas atbild par sadarbību ar finanšu institūcijām. Elīna joprojām darbojas Rietumu Bankas labdarības fonda padomē. «Aiziet no darba bankā nebija viegli, bet ļoti gribējās kaut ko pašai savu. Kopš man ir sava studija, vīrs atzīst, ka esmu kļuvusi mierīgāka un daudz biežāk smaidu,» saka Elīna. Viņa atzīst, ka mākslas studija nav tikai hobijs, bet arī iespēja nopelnīt.

Ideja par mākalas studijas izveidošanu Elīnai dzimusi pirms trim gadiem, kad viņa bijusi komandējumā Bostonā, ASV. «Man bija brīva diena, kuru pavadīju kopā ar saviem radiniekiem, kuri dzīvo šajā pilsētā. Brālis palūdza aizvest savu piecgadīgo meitiņu uz bērnu ballīti, kas notika mākslas studijā. Tajā bērni ar akrila krāsām krāsoja ģipša figūriņas. Kopā mēs ļoti labi pavadījām laiku,» atceras E. Suharenko.

Web studijas Liepājā turpina savu triumfa gājienu, un piesaista arvien jaunas meitenes, kuras gatavas strādāt kameru priekšā, vēsta portāls irliepaja.lv.

Šīs meitenes esot gan studentes, gan mazu bērnu mammas.

Web studija varot būt gan speciāla telpa ar vairākām istabām, kur katra meitene strādā savā nelielā istabiņā pie web kameras, čatojot jeb runājoties ar klientiem visā pasaulē, gan arī individuālās web studijas, kādas var iekārtot pat mājas apstākļos.

Liepājā web studiju bums sācies aptuveni pirms trim gadiem. Cik šādu studiju pilsētā šobrīd ir, esot grūti pateikt, taču droši varot apgalvot, ka tādas ir katrā mikrorajonā un pat pašā pilsētas centrā.

Tiesa meiteņu klienti nav vietējie – Latvijas interneta lietotājiem piekļuve šiem specifiskajiem web čatiem liegta. Taču meitenes atzīst, ka ne vienmēr ir pasargātas no hakeru uzbrukumiem, kuri ielaužas privātajos čatos, nozog kompromitējošākos meiteņu attēlus, un pēc tam viņas šantažē, piedraudot tās publiskot.

Divi no Zolitūdes krimināllietā iesaistītajiem uzņēmumiem, pret kuriem vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, pērn izveidojuši jaunas firmas, vēsta LTV raidījums de facto.

Izpētītais raidījumam liek pieļaut, ka to pārstāvji savulaik, visticamāk, centušies pasargāt sevi no iespējamiem mantu arestiem un iespējamas naudas zaudēšanas.

Arhitekts Andris Kalinka bija Zolitūdē sagruvušā lielveikala projekta autors un ir viens no apsūdzētajiem, tā dēvētajā, Zolitūdes krimināllietā. Pie atbildības tiks saukts arī viņam daļēji piederošais uzņēmums Kubs.

Pēc veikala Maxima sabrukšanas Zolitūdē, saruka arī uzņēmuma apgrozījums. Pērn tas bija 322 308 eiro, savukārt 2013.gadā - 634 395 eiro. Tomēr raidījums vēsta, ka Kubs savu darbību pamazām pārceļ uz citu kompāniju.

Pagājušā gada sākumā tika reģistrēts jauns SIA BB studija. Uzņēmuma birojs atrodas tajā pašā vietā, kur Kubs. BB studija īpašniece ir Baiba Ubaviča. Viņa ir Andra Kalinkas māsas meita. Pārbaudot, kurš reģistrējis BB studija domēnu, atklājas Kalinkas e-pasta adrese. Tāpat Kalinka ikdienā pārvietojas ar BMW markas automašīnu, kas reģistrēta kā BB studijas īpašums. Pērn BB Studijas apgrozījums bijis 164 825 eiro. Iespējams, ka daļu no ienākumiem nodrošināja arī arhitektu firmas Kubs agrākais klients.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Liepājā izveidota tautas tērpu studija Latva, kas 6. maijā tiks atklāta Liepājas folkloras centrā Namīns. Studijā Latva top gan tautas tērpi, gan risinājumi, kā tautas tērpa etnogrāfiskās sastāvdaļas izmantot ikdienas apģērbā.

«Tautas tērpam būtu jābūt katrā latviešu ģimenē. Tomēr tā izgatavošana prasa daudz laika un līdzekļu. Un, kad tas ir gatavs, tad tomēr saprotam, ka tā īsti nevaram ar to dižoties tik bieži kā gribētos. Tad man radās ideja kā ar visu Dienvidkurzemes tautas tērpa krāšņumu palepoties ikdienā,» stāsta idejas autore un tērpu darinātāja Velta Dilēviča.

Viņa apgalvo, ka Nīcas sievas jaka piestāv arī pie svārkiem un pat džinsiem, bet godos ir kā tautas tērpa sastāvdaļa. Jakas tamborētās joslas var izmantot kā apdares elementus arī citos apģērbos.

Studijai Latva savus darbus piedāvā arī daži citu studiju un individuālie meistari. Pagaidām darbu klāsts studijā vēl nav pilnīgs, tādēļ meistari tiek aicināti piedāvāt savus izstrādājumus, kurus varētu realizēt vai piedāvāt kā paraugus.

Dakteris Dūlitls ir dzīvnieku dakteris, Jūlija Zagorska - dzīvnieku fotogrāfe.

Viņai prieku sagādā bildēt mājdzīvniekus - suņus, kaķus, fretkas, trušus utt. Jūlijai ar vīru ir kaķis - precīza amerikāņu filmās redzēto tīņu kopija, kuram viss ir slikti, nekas nepatīk un nobildēt nevar. Tāpēc viņai nākas bildēt svešu cilvēku dzīvniekus, vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tas ir kaifs - strādāt ar dzīvniekiem!» atbild Jūlija, kad prasu - kāpēc tieši zvēri? Viņa piecus gadus bildējusi cilvēkus - nu jā, forši, smuki, var iepazīt jaunus cilvēkus. Taču viņa vienmēr izvēlējusies fotografēt neparastus cilvēkus un nekad to nav darījusi tikai naudas pēc. «Arī tagad - ja man iepatīkas kāds suns, es to sabildēšu bez maksas. Es atbalstu Juglas suņu patversmi, braukāju pie viņiem un bildēju suņus. Taču citi nav diez ko atsaucīgi,» tā viņa.

Atzīmējot 25 gadus kopš cepuru biznesa sākšanas, zīmolam Happy Hats Rīgas centrā atvērta studija; plānos ir paplašināties ekskluzīvajā segmentā

«Vēlos, lai ir kāda vieta, kur es mājīgā atmosfērā varētu pieņemt klientus, nodemonstrēt viņiem produkcijas piedāvājumu, arī vienkārši parunāties. Saviem pastāvīgajiem klientiem uzdevu jautājumu sociālajā vietnē Facebook – vai viņiem tāda studija ir nepieciešama, un saņēmu pozitīvu atbildi. Turklāt tas ir brīdī, kad zīmolam Happy Hats paliek 25 gadi,» stāsta zīmola īpašniece Larisa Lapšina. Viņa smejas, ka aizvadītajā vasarā no kādas jaunās māmiņas uzzinājusi, ka arī viņai reiz māte bērnībā nopirkusi Happy Hats zīmola cepuri, bet tagad rindā ir nākamā paaudze. Visas cepures viņa ada pati, pielietojot gan mašīnadīšanu, gan roku darbu, dažkārt abas metodes tiek kombinētas. Tikai tad, ja ir lielāks pasūtījums, viņa meklē palīgus. Tā bija arī tad, kad Happy Hats devās uz izstādi Maskavā, un pie Larisas vērsās kāda uzņēmuma direktors, kurš jautāja, vai var atbraukt uz Rīgu un paciemoties viņas ražotnē. «Kad sadarbojos ar Maskavas uzņēmējiem, sapratu, ka šāds modelis nav man īsti piemērots. Saruna sākās ar apjomiem, sākot no 300 līdz 1000 cepurēm, turklāt tām bija jābūt dažādu izmēru, lai spētu apgādāt visus tirdzniecības centrus. Man šķiet, ka Rīgā nav tik daudz darbinieku, lai spētu visai Maskavai piegādāt preci. Es negribētu adīt 500-600 cepures, nerūpēties par to kvalitāti un nerotāt tās ar dekoriem, kas veidoti ar rokām, bet piekārt lētos Ķīnas rotājumus un atdot cepures par vienu eiro gabalā,» viņa skaidro.

Attīstot tirdzniecības centrus, arvien lielāka loma tiek pievērsta ēdināšanas pakalpojumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ēdināšanas pakalpojumiem ir liela un pieaugoša nozīme kopējā tirdzniecības centru nomnieku klāstā. Linstow Center Management apsaimniekotajos iepirkšanās centros piecus līdz astoņus procentus no kopējās platības aizņem nomnieki, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus.

Industrijas tendences rāda, ka aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēdināšanas pakalpojumu attīstībai un piedāvājuma dažādošanai. Ēdināšanas pakalpojumiem jaunos projektos, sevišķi pilsētas centrā, ir paredzēts līdz pat 20% no kopējās nomas platības,» DB saka SIA Linstow Center Management (apsaimnieko un attīsta Galactico tirdzniecības centrus Alfa, Galerija Centrs, Mols, Dole, Origo) valdes loceklis un iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis.

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

SIA Vīna Studija, vienojoties ar mākslinieku Kasparu Zariņu, sākusi vairākus mākslinieka izvēlētus vīnus saiņot īpaša dizaina ietinamajā papīrā - Kaspara Zariņa gleznas Atklāsme reprodukcijā.

Vīna studijā Rīgā, Elizabetes ielā, vienlaikus atklāta arī Kaspara Zariņa personālizstāde. Tajā skatāmas mākslinieka īpaši izvēlētas, Vīna Studijas interjeram un atmosfērai atbilstošas gleznas. Mākslinieks savu sadarbību ar vīna tirgotājiem pamato ar to, ka « māksla un vīns ir nemainīgas un mūžīgas vērtības». Kaspara Zariņa gleznas Atklāsme reprodukcijā visu izstādes laiku – līdz 20. septembrim, saiņos vairākus Itālijas, Francijas un Spānijas vīnus, ko izvēlējies pats Kaspars Zariņš.

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Antonijas ielas iemītnieki - kafejnīcu un restorānu īpašnieki - to pamatoti dēvē par Gardēžu ielu.

Puskilometru garajai ieliņai, kas nes Antonijas vārdu un aizvijas no Kalpaka bulvāra līdz Sporta ielai, ir daudzas labas īpašības - jūgendstila pērles, kuras piesaista tūristus, klusais centrs, kur izvietojušās daudzu valstu vēstniecības, biroji, kam svarīgs tēls un centra tuvums.

No mazajiem biznesiem, kas atrodas īres namu pirmajos stāvos, lielākais īpatsvars ir dažādi ar ēdināšanu saistīti uzņēmumi - kafejnīcas, restorāni, vīna studijas un citas vēderpriekotavas, turklāt lielākā to koncentrācija ir posmā no Elizabetes līdz Dzirnavu ielai.

«Antonijas ielai ir īpaša aura, pateicoties tas vēsturei un skaistajai jūgendstila arhitektūrai. Vīna studija uz Antonijas un Elizabetes ielas stūra darbojas jau četrus gadus, un esam liecinieki, kā šī savulaik klusā vieta pamazam veidojas par īstu gastronomijas kvartālu. Esam priecīgi, ka varam atrasties un darboties vienā no Rīgas skaistākajām vietām,» uzsver SIA Vīna studija īpašnieces a/s UPB holdings viceprezidente Ilze Freimane.

Latvijas biznesā uzvaras gājienā iet specializētie mākslīgās saules saloni, tirgū nostabilizējas vairāki zīmoli un studijas, kuras tiek veidotas uz franšīzes pamata, bet tā dēvētie kaktu saloni izmirst, izriet no DB uzņēmēju aptaujas

SIA BG pirmo Blue Box salonu atvēra 2005. gadā un šobrīd Latvijā ir 19 šī zīmola solāriju studiju un šomēnes durvis vērs vēl viena. «Solāriju industrijā un mūsu attīstībā bijuši dažādi laiki, kāpumi un kritumi. Kopš pirmās studijas atvēršanas solāriju tīkls strauji izpletās, franšīzes studijas tika atvērtas viena pēc otras. Vairākas pieder vienam uzņēmumam, bet lielākā daļa Blue Box ir franšīzes partneri,» stāsta SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte.

Franšīzes praksi izmanto arī citas solāriju studijas, piemēram, solāriju ķēde Adrenaline Tan. Pirrmā studija atvērta 2007. gadā, un patlaban šajā ķēdē ir četri saloni. «Katra studija darbojas neatkarīgi, taču ievēro vienotus darbības principus. Franšīzes prakse šajā biznesa nozarē ir diezgan izplatīta,» atzīst Adrenaline Tan mārketinga vadītāja Kate Beresņeva.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

Biznesa portāls db.lv viesojās Salaspils uzņēmumā SIA Palami, kas darbojas ar zīmolu PALAMI LED Technologies un ražo inovatīvus risinājumus ēku fasādēm.

Brīdī, kad db.lv bija ražotnē, tajā tapa ēkas apgaismojums un fasādes ekrāns Ēģiptes Union National Bank. Tas būs redzams Kairā.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Ražotāja galvenā mērķauditorija ir vietējie un ārvalstu uzņēmumi arhitektūras, sporta, izklaides un reklāmas nozarēs.

«Mūsu produkti ir naudas ražošanas mašīnas,» teic SIA Palami pārstāvis Oskars Regža.

Par SIA Palami attīstības plāniem lasāms piektdienas, 30. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Nataļjas Rodionovas veidotā Tok-Tok-Tea tēju kolekcija mērķē uz premium segmentu; pavisam drīz piparmētrām pievienosies arī kumelīšu un Ziemassvētku tēja.

Iepriekš Nataļja Rodionova, Tok-Tok-Tea (SIA Teya) īpašniece, strādāja telekomunikāciju uzņēmumā Bite. «Vieta bija pietiekami silta un jauka, bet manas iekšējā vajadzības līdz galam apmierinātas nebija, urdīja nemiers. Bija sajūta, ka esmu nobriedusi pamēģināt darīt kaut ko savu. Lēmums bija saistīts ar pārdomām – ko es gribu darīt, kas man dzīvē ir svarīgs. Varbūt no malas atteikšanās no stabilitātes izskatījās pēc stulba lēmuma,» viņa pieļauj. Nepilna gada laikā Nataļja ir izveidojusi tēju kolekciju – piparmētras kombinācijā ar dažādām ogām. «Latvijā augu tēju tirgus ir piesātināts, turklāt katram ir vecmāmiņa vai mamma ar dārzu, laukiem. Es naivi nedomāju, ka tas ir kaut kas pilnīgi jauns, bet gribu izveidot iedvesmojošu produktu, atšķirīgu no citiem, lai tas būtu inovatīvs šajā segmentā. Šis ir premium klases produkts, tā nav ikdienas tēja. Gribējās, lai būtu smuki, lai būtu pozitīvā pieredze – ne tikai veselīgi, bet arī patīkami. Domāju, ka šīm tējām ir potenciāls,» stāsta uzņēmēja.

Lai gan finansējums biznesa inkubatora darbībai pārejas periodā ir vien līdz oktobrim, Ventspilī darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā biznesa inkubatoru programma beidzās pagājušā gada jūlijā un jauno līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru Ventspils biznesa inkubators parakstīja martā, informē Natālija Nudga, Ventspils biznesa inkubatora vadītāja.

Šobrīd Ventspils inkubatorā darbojas 22 uzņēmumi – par diviem vairāk, nekā bija paredzēts. «Tas nenozīmē, ka neuzņemam jaunus. Aktīvi atbalstām, labprāt gaidām citus interesentus. Finansējums, kas bija paredzēts gadam, ir astoņiem mēnešiem, tāpēc esam atvērti jaunām idejām, gaidām komersantus,» teic N. Nudga. Viņa neslēpj, ka bija gaidījusi lielāku uzņēmēju atsaucību. Aktivitātes līmenis lielā mērā varētu būt skaidrojams ar to, ka Rīgā uzņēmējdarbība ir rosīgāka, pieprasījums pēc atbalsta ir lielāks nekā reģionos. Sava loma ir arī vasarai, kad vairums cilvēku vēlas atpūsties. «Tāpēc darba ir daudz, lai piesaistītu uzņēmumus. Aktīvi strādājam pie mārketinga, lai popularizētu mūsu pakalpojumus. Mums palīdz pirmsinkubators jeb Ideju studija, kur informējam arī par biznesa inkubatoru. Laba sadarbība ir ar Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas nodrošina gan kopumā pilsētas, gan atsevišķi biznesa inkubatora mārketingu. Veidojas sinerģija,» norāda N. Nudga.

Atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, kādos ir strādājuši dizaineri Orians Anvari un Dāvis Vilcāns, savā grafikas dizaina studijā Wig viņiem ir iespēja ar klientiem darbosies nepastarpināti.

Grafikas dizaina studija Wig veido noformējumus produktiem, zīmola grāmatas, kā arī digitālu produktu dizainu, piemēram, mobilajām lietotnēm, mājaslapām. Wig cenšas būt nevis rokas, kas izpilda klienta pasūtījumu, bet gan partneris, kas uzklausa un iesaka atbilstošāko risinājumu, piemēram, klients vēlas mājaslapu, bet sarunu gaitā noskaidrojas, ka viņam noderīgāka būtu mobilā lietotne – uzņēmuma dizaineri pasūtītājam to arī pateiks. «Klients zina savu biznesu, mēs – savu. Saliekot to kopā, iegūstam optimālu rezultātu. Pēdējā laikā arvien biežāk cilvēki ieklausās un uztver mūs kā partnerus,» saka Dāvis Vilcāns, grafikas dizaina studijas Wig līdzīpašnieks.