Pārtika

Vīndaris ar Minhauzena stāstiem

Dienas Bizness, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

«Pagatavot pieneņu vīnu ir ļoti sarežģīti – visgrūtākais ir tās iesēt, jo, kad izrok vagas, rūpīgi jāvēro laika apstākļi un jāgaida absolūts bezvējš, citādi pieneņu pūkas lidos pa gaisu un nebirs dobītēs taisni,» tā reiz pilsētniekus labsirdīgi izjokojis Aizputes Vīna darītavas īpašnieks Mārtiņš Sants, kad tie ieraudzījuši, ka darītavā blakus zemeņu, cidoniju un citu augļu dzērieniem rūgst pieneņu vīns, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Aizputes Vīna darītava ir Vara un Mārtiņa Santu lolojums, kas nemērojas spēkiem ar rūpnīcu konveijeru ražojumiem. Tradicionālais vīnogu vīns darītavas viesus interesē vismazāk, novērojis M. Sants. Kad to ceļ galdā, vīndarim nākas dzirdēt, ka «tādu dzērienu var nopirkt katrā veikalā, bet mums stāstīja, ka jums esot zemeņu vīns». Darītavu abi centušies padarīt pēc iespējas autentiskāku, un, patiesi, nokāpjot pagrabā pie koka mucās «elpojošā» vietējo augļu dzēriena, laiks uz brīdi apstājas.

«Vēlējāmies, lai ir īsti, nav nekāda šmaukšanās un butaforijas. Šis nav ļoti izteikts bizness, miljonu es netaisos nopelnīt. Mūsu ideja ir dalīties zināšanās par vīna gatavošanas receptēm, par dzēriena garšām,» stāsta M. Sants.

Vislabākais laiks, kad iemēģināt roku vīna darīšanā, ir rudens ābolu laiks, vērtē M. Sants, kurš to pārbaudījis pieredzē. Tāpat labs dzēriens sanāk no jāņogām un upenēm, kas gan dziru dara ļoti skābu, tāpēc nepieciešams pievienot kādu saldu augli vai ogu - piemēram, mellenes vai saldu ābolu sulu.

«Būs melots, ja apgalvos - jo vecāks vīns, jo labāks. Protams, ir vīni, kas ar gadiem kļūst aizvien labāki, bet tur arī ir zināma robeža. Ilgāk uzglabājas dzērieni ar lielāku alkohola saturu un vairāk cukura. Tāpat ir vīni, ko labāk ilgi nenoturēt - piemēram, vieglu baltvīnu, tam pēc gadiem pazūd aromāts un tas noveco,» norāda vīndaris.

Visu rakstu lasiet 23. janvāra laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Līgatnes vīna darītavas saimnieks: Sākt eksportu cenšamies jau septīto gadu

Sandra Dieziņa, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis uzskata, ka Latvijā augušās ogas un augļi ir pateicīgi vīna darīšanai un produkcija varētu ieinteresēt arī kaimiņvalstis. Tādēļ uzņēmums virzās uz eksportu.

Līgatnes vīna darītavas saimnieks, vīndaris Ainars Vanags brīdina - viegli nebūs.

A. Vanaga komentārs:

«Sākt eksportu – tas nav tik vienkārši. Mēs cenšamies to darīt jau septīto gadu, bet tas vēl nav noticis. Strādājam ar klientiem un nevienu neesam atraidījuši. Eksports nav nekas mītisks, tas ir jebkurš klients, kam pārdodam savu produkciju. Eksports ir tikpat sarežģīts, kā atrast jaunu klientu.

Latvijas augļu-ogu vīna nozare attīstās un aug. Var teikt – tā ir veca lieta jaunā ietērpā. Cilvēkiem ir interese, un viņi aizvien vēlas ko jaunu pagaršot. Mūsu pulciņš kļūst aizvien lielāks. Kaut nu pietiktu spēka visiem turpināt. Ja valsts mūs atbalstītu, būtu pavisam jauki.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Saulkrastos sācies ikgadējais džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos sācies ikgadējais Baltijā vērienīgākais brīvdabas džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016.

Pirmdien bezmaksas koncertā Saules laukumā Saulkrastos skatītājus priecēja Māris Pūris un viņa stepa studiju audzēkņi, ko muzikāli pavadīja koklētāju ansamblis, bet vakara koncertā festivāla lielo skatuvi Minhauzena undā ieskandināja vokālā grupa Framest un ansamblis Pieneņu vīns. Vairākiem no abu grupu mūziķiem šī bija saviļņojoša atkalsatikšanās ar Saulkrastu džeza festivāla gaisotni, jo viņi ir vieni no daudzajiem, kas savas vasaras pavadījuši izglītojoties festivāla meistarklašu nometnēs.

Otrajā festivāla dienā Saules laukuma koncertā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas labākie audzēkņi, ar kuri savu aizrautību un prasmi atrādīja Rīgas publikai festivāla ieskaņas koncertā Origo Summer Stage.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīvais vilnis izveido produktu Āzijas tirgum

Jeļena Šaldajeva, 17.10.2019

Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris

Foto: Maksims Frederiks Šaldajevs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noturētu savas pozīcijas tirgū, AS Brīvais vilnis pastāvīgi uzlabo produkcijas kvalitāti un tās daudzveidību, saglabājot ražošanas tradīcijas.

AS Brīvais vilnis uzsāk jaunu ražošanas sezonu ar apņēmību īstenot jaunas idejas. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Arnolds Babris norāda, ka, izstrādājot jaunus produkcijas veidus, tiek ņemtas vērā ne vien garšas īpašības, bet arī ietekme uz veselību. Pateicoties termiskajai apstrādei, konservi nesatur mākslīgos pārtikas produktu konservantus, un uzņēmums nelieto garšas pastiprinātājus.

A. Babris piebilst, ka tiek uzlabota ne vien produkta garša, bet arī tā iepakojums. Brīvais vilnis sadarbībā ar Šveices uzņēmumu O Klein izstrādāja caurspīdīgo vāciņu, kurš nu jau kļūst ļoti populārs un pieprasīts. Plastmasas vāciņu ir vieglāk atvērt, un caur to ir redzams produkts. Kopā ar Vācijas kompāniju Vaidenhamer tika iegūta augstvērtīga plastmasas caurspīdīga konservu kārba, kura ir labāka par stiklu un kurā produkta garša ir labāka nekā jebkurā citā iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Par plāniem, vīzijām un to nepiepildīšanos

Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 02.11.2016

Eirozonas inflācija, izlīdzināta (sarkanā līkne) un SVF inflācijas eirozonā prognozes (oranžās, raustītās līnijas)

Avots: World Economic Outlook, Eurostat, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Prezentēs Latviju kā startup uzņēmumiem draudzīgu valsti

Lelde Petrāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņu gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill no pārsimt entuziastu apmeklēta pasākuma aug līdz starptautiskai konferencei, kur nākamgad februārī plāno sagaidīt 2000 apmeklētājus

«TechChill ir audzis gan pēc apjoma, gan arī pēc satura. Sākumā tā vairāk bija tāda savējo dzimšanas dienas ballīte. Līdz ar to arī atmosfēra un saturs bija personīgāks. Tagad pasākums ir izaudzis un kļuvis, ja tā var teikt, profesionālāks. Pamata ideja gan nav mainījusies, TechChill ir vieta, kur satikties jaunajiem uzņēmējiem ar citiem uzņēmējiem un investoriem. Katras stadijas uzņēmējs var atrast, ko savu. Neskatoties uz to, ka startup bieži vien tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri dzīvo internetā, realitātē biznesu veido cilvēku personīgais kontakts. Saturiski tas turpinās būt par cilvēkiem un viņu pieredzi. Mēs vienmēr esam centušies dalīties ar konkrētiem cilvēku stāstiem un pieredzi, no kā citi var mācīties. Mūsu vēlme ir ne tikai redzēt, bet arī palīdzēt veidot Latvijas veiksmes stāstus. Nekas tā nesilda sirdi kā ziņa, ka kāds ir noslēdzis darījumu pēc dalības TechChill,» stāsta Ernests Štāls, TechHub Riga līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar naktskluba Coyote Fly vadītāju Madaru Maulvurfu

Lelde Petrāne, 07.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild naktskluba Coyote Fly vadītāja Madara Maulvurfa.

2013. gadā dzīvestila rallija Gumball 3000 jubilejas tūre veda pa Eiropu, piestājot arī Rīgā. Coyote Fly tika izvēlēts par oficiālo Gumball 3000 klubu Baltijā. «Aizraujoši izklaides pasākumi ir viena no Gumball vizītkartēm, un organizatori katrā valstī izvēlas ekskluzīvākos un augstākā līmeņa klubus un restorānus, tāpēc mums bija īpašs prieks, ka bija iespēja uzņemt pasaules līmeņa zvaigznes un miljonārus. Šis gan laikam uzskatāms par mūsu vissarežģītāko un darbietilpīgāko projektu, jo papildu kluba aktivitātēm, mums bija jānodrošina arī mašīnu izvietošana Rīgas ielās, kas prasīja iziet neskaitāmus birokrātiskos labirintus un diezgan lielas investīcijas,» stāsta M. Maulvurfa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter savākti nepieciešamie 250 000 ASV dolāru (213 000 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina informācija Kickstarter mājaslapā.

Ceturtdienas rītā bija savākti 258 994 dolāri (220 000 eiro). Plānots, ka kampaņa ilgs līdz rītdienai, 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu, kura piegāde saskaņā ar plānu sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākta pūļa finansējuma piesaiste jauna Airdog modeļa attīstīšanai

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield īpašniece: Pienāca diena, kad bez brīdinājuma VID nobloķēja uzņēmuma kontu

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā brūzī pelnītā maize izrādās ar garozu; vietējie uzraugi ir bargāki nekā Eiropā

Ar mērķi atbalstīt lauku tūrismu, dodot iespēju uzņēmējiem, kas gatavi attīstīt nelielus brūžus un vīna darītavas, papildināt piedāvājuma klāstu un gūt papildu ienākumus, savulaik veikti atvieglojumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Gandrīz visi uzņēmumi, kas izveidojās, tiešām uzņem tūristus, vada ekskursijas un vīna tūres. Dažiem vīndariem vīna darīšana ir kļuvusi par pamatbiznesu, tomēr viņi atzīst, ka sākotnēji lēstie apjomi, ka mazam vīndarim vajadzētu saražot tonnu vīna gadā vai 15 tonnas drusku lielākam vīndarim, rāda, ka ne viens, ne otrs modelis autonomi pastāvēt nespēj.

Ražotāji lēš, ka no kopējā pārdotā alkohola apjoma Latvijā tie būs ne vairāk kā procentu simtdaļas, tirgū tiek piedāvāta atzīstama dažādība – vīni, tostarp arī dzirkstošie vīni, sidri, degvīni, ābolu brendijs. Tūrisma pakalpojumu izstādē Balttour kāds apmeklētājs smējis, ka Latvija jau pielīdzināma vīna zemei Francijai. Līdz tai gan, protams, vēl ir tālu, tomēr pamazām atsijājas labākie, veidojas un stabilizējas piedāvājums, un ir redzams, ka mājas vīna ražošana piepilda tiem atvēlēto nišu un ar savu unikālo sortimenta mainību un elastību bagātina Latvijas ražojumu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes vīna darītavas ABAVAS pārstāvji nupat atgriezušies no lielākā Slow Food pasākuma Eiropā - Salone del Gusto, kas Turīnā reizi 2 gados notiek vienlaikus ar konferenci Terra Madre un vienkopus pulcē mazos tradicionālo produktu ražotājus no visas pasaules.

«No mūsu produktiem vislielākie panākumi bija Rabarberu Dzirkstvīnam, kuru novērtēja gan nozares speciālisti, gan apmeklētāji, izpērkot visu līdzpaņemto,» stāsta vīndaris Mārtiņš Barkāns.

Salone del Gusto jeb Pasaules Garšas salonu organizē starptautiska bezpeļņas organizācija Slow Food, kas radās kā protests pret ātrās ēdināšanas restorāniem jeb fast food, un visā pasaulē apvieno tradicionālo produktu ražotājus, lai saglabātu reģionālo uzturu un atbalstītu vietējās ekosistēmas augu un dzīvnieku audzēšanu.

«Dalība šajā milzīgajā pārtikas un vīna tirgū, pirmkārt, ļāva saprast, kā izskatāmies uz kopējā nozares fona, un skaidrāk saprast, kāds ceļš ejams uzņēmuma attīstībā,» stāstīja M. Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Naukšēnu vīni uz eksporta takas

Sandra Dieziņa, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nāk vietējā vīna vilnis

Raivis Bahšteins, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīnogu vīna piedāvājums augs, sākot intensīvāk ražot vīna dārziem; nozarei gan prognozē palikšanu eksperimentu līmenī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vīna dārzi mūsu valstī aizvadītajos gados stādīti visai aktīvi, to platības turpina pieaugt. Dārziem sākot ražot, līdzās Latvijā ierastākajiem augļu un ogu vīniem pārdošanā nonāks arī pašmāju ziemeļu sugu vīnogu vīns. «Kopumā tas ir ekstrēms sporta veids ar lielām izmaksām, īpaši, ja grib sasniegt labu rezultātu,» atzīmē vīnkopis no Sabiles pievārtes ar piecu gadu pieredzi vīna dārza kopšanā Mārtiņš Barkāns. To, ka Latvija nav vīna zeme, DB iepriekš norādīja Latvijas Vīndaru un vīnkopju biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs, atzīmējot – jāapzinās, ka ikviens vīndaris, kas ir sasniedzis kādus rezultātus, vismaz desmit gadu ir pie tā strādājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pullman Riga ir kļuvis par labāko arhitektūras projektu Rīgā

Pullman Riga Old Town, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēdzās konkurss Gada Balva Rīgas arhitektūrā 2017, un šo titulu ieguva Pullman Riga Old Town, kas ir starptautiskā zīmola Accor Hotels sastāvdaļa. Tostarp, šī viesnīca nesen tika atzīta par labāko 2017. gada projektu Baltijā viesnīcu darbības jomā, un tā saņēma visaugstāko apbalvojumu attīstības un izaugsmes sakarā, un tagad ir ieguvusi arī arhitektūras apbalvojumu.

Pullman Riga Old Town Hotel atrodas Vecrīgā, iepretim Jēkaba skvēram, aizņemot 1789. gadā celto ēku, kura apvienota ar vēl senāku ēku fragmentiem, proti zviedru laika ēku no 17. gs. un pilnīgi modernu būvi. Tā atrodas tieši Vecrīgā blakus Doma laukumam, Saeimai, Nacionālajam teātrim. Restorāns un bārs Equus, Pullman Tea Deli, Cigar Lounge, Lumberjack frizētava, SPA un fitnesa centrs ar 19 m garu peldbaseinu, 6 daudzfunkcionālas un pilnīgi aprīkotas konferenču telpas - mūsdienīgais dizains ir negaidīts pretstats ēkas eklektiskajai fasādei.

Sākotnēji ēka būvēta pēc J.H. Krāmera un K. Hāberlanda arhitektūras projekta un bijusi Barona fon Minhauzena īpašums ar plašiem zirgu staļļiem pagalmā. Vēlāk ēku iegādājas Transsibīrijas dzelzceļa inženieris Semjons Rozovskis no Pēterburgas, kurš par dzīvesvietu izvēlas Rīgu pēc laulībām ar Kurzemes baltvācieti Minnu Kan. Likumsakarīgi, ka 2016.g. atklātās Pullman viesnīcas zīmola izveides pamatā ir Džordža Pullmana radīto dzelzceļa luksusa vagonu vēsturiskais mantojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējs Atis Sausnītis pagājušajā nedēļā ir reģistrējis jaunu kompāniju Ascapital

LETA, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Atis Sausnītis pagājušajā nedēļā ir reģistrējis jaunu kompāniju - «Ascapital», liecina informācija «Firmas.lv».

Sausnītis skaidro, ka «Ascapital» izveidota, lai pēc aiziešanas pensijā, viņa iesāktos darbus varētu turpināt pēcnācēji. «Tā ir normāla prakse, kad iesāktā pārvaldību atstāj pēcnācējiem. Tas būs tas pats, ar ko nodarbojos līdz šim, tikai citādākā formā, jo es vairs neesmu aktīvajā darbībā. Neatsakos no tā, kas man ir, bet mainu pārvaldības principus,» sacīja Sausnītis, atgādinot, ka viņš ir vairāku uzņēmumu, tostarp «Mini pasāža», «Baltijas lāse», «Minhauzena pasaule» un «Liepājas Pētertirgus» līdzīpašnieks.

Sausnītis arī minēja, ka pēc aiziešanas pensijā saimniecisko darbību turpinās «mierīgākā veidā», neiesaistoties tehniskos vai praktiskos amatos, kā arī viņš neplāno iesaistīties politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ulubele sapņo par dzīvnieku viesnīcu, rehabilitācijas un mācību centru

Kristīne Stepiņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru