Jaunākais izdevums

Pēc SIA Eko vīns iniciatīvas Aizputes muižas velvju pagrabos izveidota vīna darītava, kas iekļauta tūrisma maršrutā Romantiskā vīna tūre Kurzemē.

Sadarbībā ar biedrību Kurzemes vietējie produkti tapis projekts, lai ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Aizputes pilsmuižā, kur atrodas arī novadpētniecības muzejs, atjaunotu senos velvju pagrabus. Divas telpas izremontētas projekta ietvaros, savukārt pārējās telpas top lielākoties SIA Eko vīns dibinātāja Mārtiņa Santa un viņa tēva – fotomākslinieka un vīndara Vara Santa rokām, ieguldot katru latu, ko nopelna uzņēmums.

Vīndariem ir traka sezonalitāte – no jūlija līdz septembrim ir gan visvairāk tūristu, gan arī raža jānovāc. Izsniegtā licence neļauj iepirkt augļus un ogas – drīkst izmantot tikai to, kas pašu izaudzēts vai dabā salasīts. Ja pirmajā darbības gadā viss saražotais tūlīt tika realizēts, tad šogad apjoms ir trīskāršojies un izdodas jau veidot uzkrājumus 2015.gadam, stāsta vīndari. Dažas pudeles ir noglabātas pagraba sienās, priekšā ieliekot plāksnīti ar gada skaitli, kurā vīnu plānots izņemt. Tāpat šogad iecerēts pašu rokām darināt Latvijas ozola mucas vīna uzglabāšanai. Tas viss, kopā ar vīndaru attieksmi pret savu nodarbošanos, veido īpašu vidi, ko patērētāji pamana un novērtē. «Pēdējo gadu laikā Latvijā atvērtas ap 20 jaunas vīna darītavas, ar šo produktu tirgus ir piesātināts, tāpēc jāmeklē kaut kas īpašs,» pārliecināts M. Sants. Tas ir iemesls, kāpēc Eko vīns izvērš sadarbību ar biedrību Kurzemes vietējie produkti, un degustācija Aizputes vīna pagrabā tiek organizēta, piesaistot arī citus mazos Kurzemes ražotājus, kam tuva ekoloģiskā ideja. Tie ir siera, maizes un citu produktu meistari, arī citu vīna darītavu īpašnieki. «Mēs neesam konkurenti, drīzāk domubiedri,» apgalvo Mārtiņš. Viņaprāt, mazo ražotāju sadarbība, vienlaikus saglabājot katram savu īpatnību, ir loģisks ceļš Latvijas reģionālajai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Tīrīga: Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija

LETA, 10.09.2019

Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Getliņi Eko jāizvērtē, vai saimnieciski izdevīgāk nebūtu tomātu un gurķu siltumnīcas nodot privātā apsaimniekošanā

Konkurences padome (KP), izvērtējot tai pieejamo informāciju, ir vērsusi SIA Getliņi Eko un Rīgas domes uzmanību uz to, ka siltumnīcu apsaimniekošanas tiesības piemērotāk būtu piešķirt privātajiem uzņēmumiem, piemēram, rīkojot siltumnīcu nomas tiesību izsoli. KP jau pērn saņēma iesniegumu par dārzeņu audzēšanu SIA Getliņi Eko siltumnīcās, kurā tika vērsta KP uzmanība uz pašvaldības iesaisti dārzeņu audzēšanas tirgū, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci. Savukārt SIA Getliņi Eko vadītājs Imants Stirāns intervijā DB apstiprināja, ka patiesi KP ir šāds iesniegums, jo uzņēmums kropļojot tirgu. Tomēr viņš kategoriski norāda, ka tas nav iespējams, jo, piemēram, Getliņi Eko tomātu cena veikalos ir krietni augstāka nekā citu audzētāju tomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia grupa: Ārkārtas situācijas izsludināšana, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā, intervijā atzina atkritumu apsaimniekošanas koncerna SIA «Eco Baltia grupa» akcionārs un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

«Izveidojusies bezprecedenta situācija. Mūsuprāt, ņemot vērā to, ka atlikušas pāris dienas līdz 15.septembrim un potenciālos haosa un piesārņojuma riskus, vienīgais jēdzīgais risinājums ir turpināt esošos līgumus. Jā, daļa rīdzinieku varētu palikt bez pakalpojuma, taču to var atrisināt ātrāk, nekā visā Rīgā pāris dienās mainīt kārtību un sākt jaunu līgumu pārslēgšanu atbilstoši nevienam nezināmiem nosacījumiem,» sacīja Simanovičs.

Pēc viņa teiktā, atbildīgajiem lēmējiem līdz galam nav izpratnes par to, kā praksē tiek nodrošināts pakalpojums un cik daudz resursu un soļu tas prasa. «Sarunu procedūra visā Rīgā nozīmētu, ka tās rezultātā izvēlētie operatori kaut kur brauc, kaut ko, kam tiek klāt, vāc un pēc tam mēģina saprast, kam tas piederējis un kurš šo pakalpojumu apmaksās. Mēs šādu scenāriju noteikti nevaram atbalstīt,» teica «Eco Baltia grupas» vadītājs un uzsvēra, ka steidzami jārisina jautājums par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem pēc 15.septembra nebūs operatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūlija vidū varēs sākt slēgt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotā kopsabiedrība «Rīgas vides pakalpojumi» atkritumu apsaimniekošanu pilsētā sāks 15.septembrī, savukārt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju pakalpojuma saņēmēji varēs slēgt jau no 15.jūlija, pastāstīja SIA «Clean R» valdes loceklis Guntars Levics.

Viņš skaidroja, ka tiks nodrošināti vairāki kanāli, kā noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, primāri aicinot to darīt elektroniski, taču būs iespējams līgumu noslēgt arī klātienē.

Pēc Levica sacītā, prognozējamais klientu skaits, kam vajadzēs noslēgt līgumu, varētu būt no 35 000 līdz 40 000, tostarp gan privātmāju īpašnieki, gan namu apsaimniekotāji.

Par atkritumu šķirošanas nepieciešamību paredzēta informatīva un izglītojoša kampaņa, kas sāksies no 15.jūlija un turpināsies visu projekta laiku, kas ir 20 gadi.

Jau ziņots, ka pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA «CREB Rīga», kuru nodibinājuši divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji «Clean R» un «Eco Baltia vide».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama, atzina vides apsaimniekotāja «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jebkādu jaunu iepirkuma vai sarunu procedūru organizēšana ar vienu zonu, vienu pakalpojumu sniedzēju vienā kopējā vai vairākās zonās «Eco Baltia grupas» uzskatā nav iespējama un nav atbalstāma.

«Konkurences padome (KP) ir skaidri pateikusi, ka Rīgas domei līdz 12.novembrim jāpiedāvā risinājums, kas nodrošina konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū un tas vienlaikus nozīmē, ka tirgū jānodrošina vairāku uzņēmumu darbība. Turklāt neviens no esošajiem Latvijas operatoriem nespēj viens apkalpot visu Rīgu, kas veido 40% Latvijas kopējā apmēra,» teica Simanovičs.

Tāpat viņš norādīja - kamēr tiesa nav lēmusi citādi un KP nav noslēgusi izmeklēšanu lietā pret Rīgas domi un atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotāju «Getliņi EKO», ir jānodrošina KP piemērotā pagaidu noregulējuma prasību ievērošana, no kurām galvenā ir konkurences situācijas atjaunošana un nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju,» komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatīto paziņojumu par toksisku vielu «Lat Eko Food» ražotajā pārtikā, biznesa portālam Db.lv akcentēja uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence.

«Ņemot vērā, ka SIA «Lat Eko Food» ražo bērnu pārtiku, viņiem noteikti ir iekšējās kontroles funkcijas. Tiek veiktas dažādas analīzes, un diez vai tad, ja viņi būtu konstatējuši, ka ir nobīdes no normas, būtu šos produktus realizējuši,» sprieda E.Ence.

Viņaprāt, jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju, tādēļ būtiska ir abu pušu - kontrolējošās iestādes un ražotāja - komunikācija. «Ja ražotājs neklausās PVD vai citā kontrolējošā institūcijā, tad tā ir cita situācija. Taču manā rīcībā nav informācijas, vai notika diskusija starp kontrolējošo institūciju un ražotāju. Es teiktu, ka abām pusēm ir jārunā,» komentēja Milzu! vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sarma & Norde arhitekti arhitektu Visvaldi Sarmu

Lelde Petrāne, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti arhitekts Visvaldis Sarma.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kļuvu par arhitektu, jo tā vēlējās mana krustmāmiņa. Būdams bezrūpīgs Rīgas centra puika tam daudz nepretojos, tiesa gan - ar pirmo piegājienu Politehniskajā Institūtā netiku, un arī otrajā reizē «iešmaucu» brīnumainā kārtā. Interesi par arhitektūru manī «pamodināja» izcilais, tiem laikiem viegli revolucionārais, pasniedzēju sastāvs un lieliskie kursa biedri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija soļo līdzās pasaules tūrisma un viesmīlības jaunākajām tendencēm

SIA Mogotel administratīvā direktore Inese Zača, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi gatavojas nākamajam attīstības posmam

Māris Ķirsons, 27.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Imants Stirāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

SIA "Getliņi Eko" īsteno 40 milj. eiro vērtu projektu par biodegradējamo atkritumu pārstrādes tuneļu izveidi. Perspektīvā poligona darba mūža pagarināšanai būs jāvērtē atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas izveides iespēja.

Rūpnīca ļautu samazināt poligonā apglabājamo materiālu, vienlaikus ražojot vajadzīgus produktus. Tās vērtība tiek lēsta 140 milj. eiro apmērā.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā nekas nestāv uz vietas, jo ES izvirza arvien jaunas prasības un ambiciozus mērķus, kuru sasniegšana prasīs pamatīgus kapitālieguldījumus.

Atkritumi uz poligonu tiek vesti un apglabāti jau no 1973. gada, un poligona dzīves ciklam, pēc Zviedrijas kompānijas "Sweko" (kas izstrādāja jaunāko laiku poligona projektu) aplēsēm, vajadzēja noslēgties jau 2016. gadā. Tomēr, mainot tehnoloģijas, izdevās pagarināt poligona darbības termiņu līdz 2025.–2030. gadam, kad patiešām vietas, kur apglabāt atkritumus, vienkārši vairs nebūs. Tātad pašlaik rezervē ir pieci līdz 10 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Papildināta - VVD riepas Rīgā uzkrājušajam uzņēmumam piemēro 12,9 miljonu eiro sodu

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Papildināta visa ziņa!

Riepu bloku lielākais īpašnieks caur vēl vienu uzņēmumu ir bijušais Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts, pašlaik Latvijas Zemnieku savienības Vidusdaugavas nodaļas vadītājs Aivars Dronka.

Vides dienesta skatījumā, uzņēmums kā ražotāju atbildības sistēma nenodrošināja nolietoto riepu pārstrādi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to piemērots sods nepilnu 13 miljonu eiro apmērā.

Bukleviča skaidroja, ka naudas sods tika aprēķināts, balstoties uz SIA Riepu bloki pašu VVD iesniegtajām ziņām. 2016.gadā uzņēmums nav pārstrādājis 72,77% jeb 3 909 280 kilogramus no apsaimniekotajām riepām. Dabas resursa nodokļa likme ir 0,33 eiro par kilogramu, taču Dabas resursu nodokļa likums arī paredz komersantam pienākumu par nepārstrādāto riepu apjomu veikt nesamaksātā nodokļa samaksu desmitkāršā apmērā. Līdz ar to SIA Riepu bloki kopējais soda apmērs ir 12 900 624 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rūjienas uzņēmums SIA "pesto.lv" ir ceļā no mājražošanas uz ražošanu lielākos apjomos.

"Vēlamies, lai katrā Latvijas ģimenē uz galda gan svētkos, gan ikdienā būtu atrodams kāds no mūsu ražotajiem produktiem," biznesa portālam db.lv saka Jānis Pirsko, SIA "pesto.lv" līdzīpašnieks. Šobrīd uzņēmums ražo četrus produktus – klasisko bazilika pesto, vegāno bazilika pesto, karamelizētus sīpolus un tomātu garšaugu mērci "Tomzo".

Ideja par pesto ražošanu radās Aldonim Elksnim, kurš jau vairāk nekā 15 gadus darbojas restorānu biznesā un bija novērojis, ka Latvijā nevar iegādāties tādas garšas un kvalitātes bazilika pesto mērci, par kādu viņš būtu sajūsmā un ar prieku pasniegtu klientiem. "Līdz ar to izstrādājām recepti, kas mums pašiem šķita visatbilstošākā un patīkamākā mūsu garšu kārpiņām," saka J. Pirsko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru