«Lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu īpaši izjutīs valsts iestādes, kuras ilgstoši cīnās ar nepietiekamu finansējumu, piemēram, sociālās aprūpes centri - jau šī gada budžeta ietvaros tām palielināsies naudas līdzekļi, kurus novirzīt neatliekamām vajadzībām,» šādu viedokli sakarā ar šodien valdības pieņemto lēmumu no 1. jūlija samazināt PVN likmi no 22% līdz 21% un no nākamā gada 1. janvāra samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi no 25% līdz 24%, pauda labklājības ministre Ilze Viņķele.
Ministre uzsvēra, ka IIN samazināšanu īpaši izjutīs iedzīvotāju grupas ar zemākiem ienākumiem, kuru maciņos ir svarīgs katrs lats. «Trīs gadu laikā sasniegtā 20% likme IIN būs būtisks atspaids ikvienam nodokļu maksātājam», norādīja I. Viņķele.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norādīja, ka PVN un IIN likmes samazināšana nozīmē to, ka jāizstrādā darboties spējīgs kompensējošais mehānisms pašvaldībām, lai segtu IIN likmes samazināšanas ietekmi uz pašvaldību budžetu.
DB jau rakstīja, ka uzņēmumi neatbalsta PVN pamatlikmes samazināšanu no pašreizējiem 22% līdz 21%, bet tā vietā iesaka pazemināt samazināto PVN likmi no 12% līdz 7%. Uzņēmēji un arodbiedrības atbalsta ideju par PVN samazinātās likmes piemērošanu elektroenerģijai, gāzei un siltumam, kas reāli varot slāpēt inflāciju, kamēr Finanšu ministrijas iecere par PVN pamatlikmes 22% samazināšanu līdz 21% nekādu cilvēkiem taustāmu ieguvumu neatstāšot. Tā, piemēram, Pēc SIA Baltijas lāse līdzīpašnieka Ivara Strautiņa domām, PVN pamatlikmes samazināšana, nekādu efektu neradīs, tā mazajiem tirgotājiem radīs papildu problēmas ar kases aparātu pārprogrammēšanu, izmaiņām grāmatvedības atskaitēs, bet faktiski ne cenās - īpaši preču cenās līdz vienam vai dažiem latiem.