Būve

Virs Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jaunā korpusa paceļ spāru vainagu

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Jaunais daudzfunkcionālais mācību korpuss Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā ienesīs nebijušas un modernas iespējas mācību organizēšanā.

Top viegli pārveidojamas telpas, kas atbilst "black box" jeb "melnās kastes" lielizmēra filmēšanas studijai. Tas nozīmē, ka jauno ēku funkcionāli un telpiski varēs pielāgot un tajā varēs netraucēti notikt vairāki pasākumi vienlaikus – epizodiskas filmēšanas un ikdienas mācību process.

Šobrīd ēkas izbūve notiek atbilstoši būvdarbu grafikam. Līdz šim ir veikts pilns ēkas nulles cikla izbūves posms, ir izbūvēts viss ēkas monolītā dzelzsbetona karkass, kā arī grīdu pamatnes telpās. Būvnieki jau ir uzsākuši fasādes un jumta siltināšanas darbus, logu un durvju uzstādīšanu, kā arī turpina iekšējo un ārējo inženiertīklu izbūves darbus.

SIA "RERE Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks norāda: "Piestiprinot ēkas augstākajā punktā spāru vainagu – būvniekiem tie vienmēr ir svētki un skaista tradīcija."

Jaunā ēka būs trīs stāvu monolīta dzelzsbetona celtne. Jumta pārsegums tiks izbūvēts no pārseguma paneļiem un tērauda konstrukcijām. Visā ēkā tiks izbūvētas peldošās grīdas 1670 kvadrātmetru platībā. Fasādi klās zāģēti koka dēļi un latas 1383 kvadrātmetru apjomā, kas būs nokrāsotas melnā krāsā.

FOTO: Gada būves 2019 laureāti tuvplānā 

Skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" par aizvadītā gada izcilāko būvi atzīta...

Ēkas 1. stāva vestibils būs daudzfunkcionāla, viegli pielāgojama un pārveidojama telpa. Vestibils būs plašs un funkcionāli saistīts ar publisko ārtelpu. Jaunā korpusa trīs stāvus savienos divas kāpņu telpas, no kurām viena būs atvērta, bet otra – slēgta. Virs vestibila 2. un 3. stāvā atradīsies mācību un administrācijas kabineti. Īpašā zonā ir izvietots filmēšanas paviljons jeb zāle, kas būs norobežota no apkārtējās vides kā gaismas, trokšņu u.tml. iedarbības. Ēkā ieplānota vieta arī apkalpes zonai ar palīgtelpām, ģērbtuvēm un citām saimniecības telpām, pasažieru un kravas pacēlājiem, kā arī labierīcībām visos trīs stāvos. Mācību korpusa ēkā visās telpās būs nodrošināta vides pieejamība.

Jaunā korpusa apkārtni labiekārtos un izveidos organizētu gājēju ielu, kas reizē būs arī piebraucamais ceļš. Iekšējā iela būs bruģēta, apzaļumota, aprīkota ar atpūtas zonām. Šeit tiks izvietoti betona puķu podi, betona un koka soli, veikti apstādījumi.

Ēkas pasūtītājs ir Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, projekta autors un autoruzraudzība tiek īstenota no PA SIA "MADE arhitekti" un SIA "Citrus Solutions" puses, būvuzraudzību veic SIA "REM PRO".

Galvenais būvuzņēmējs ir SIA "RERE Būve". Sadarbības partneris projekta īstenošanā ir Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Būvniecība tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr.8.1.3.0/16/I/013 "Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros". Projekta mērķis ir tehnikuma modernizēšana, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai, uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību.

Kopējās projekta izmaksas – 5 465 177,00 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4 645 400,45 eiro, Valsts budžeta finansējums – 819 776,55 eiro. Daudzfunkcionālā mācību korpusa jaunbūves, Jūrmalas gatvē 96, Rīgā izmaksas šobrīd veido 2 437 707,03 bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trešajā ceturksnī izsniegtas 1023 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.

Salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016.gadā, atklājot, ka 2015.gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Līdz ar to piecu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies par 9,3 procentpunktiem.

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018.gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto, kamēr 2018.gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 28,2%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2018.gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks noslēdz 48 miljonus eiro vērtu līgumu par Verdes būvniecību

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

"Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars (no kreisās) un "Verde" projekta attīstītāja, SBA investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management", parakstījusi līgumu ar būvkompāniju "Merks" par darījumu kompleksa "Verde" būvniecību.

Noslēgtā līguma vērtība divām būvniecības kārtām pārsniedz 48 miljonus eiro.

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro 

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management...

"Starptautiskais ģenerāluzņēmuma konkurss, ko izsludinājām gada sākumā, piesaistīja lielu būvniecības tirgus dalībnieku uzmanību. Konkursa dalībniekiem izvirzījām ļoti augstas kvalitātes prasības un rūpīgi vērtējām visus iesniegtos piedāvājumus, ņemot vērā unikālos darījumu centra arhitektūras, tehniskos un inženiertehniskos risinājumus. Ticam, ka izvēloties SIA "Merks", kam ir liela pieredze ekskluzīvu ēku būvniecībā, projekta īstenošana notiks raiti un kvalitatīvi," saka "Verde" projekta attīstītāja, SBA investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management", vadītājs Andrjus Barštis.

Viņš informē, ka "Verde" būvniecība sāksies jūlijā. Pirmajā kārtā ietilpst biroju ēkas un pazemes autostāvvietas būvniecība ar kopējo platību 29,5 tūkstoši kvadrātmetru. Pirmās kārtas darbus plānots pabeigt 2022. gadā. Par otrās kārtas būvniecības uzsākšanu tiks lemts 12 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Otrajā kārtā ietilpst biroju ēkas būvniecība ar kopējo platību 15,6 tūkstoši kvadrātmetru. Visu kompleksu plānots pabeigt 2023. gadā. Kopā projektā tiks investēti vairāk nekā 65 miljoni eiro.

A klases divu darījumu centru komplekss "Verde" atradīsies Rīgas centrā uz 1,3 ha platības zemes gabala perspektīvajā Skanstes rajonā. Mantojuma aizsardzības prasības jaunbūvējamām ēkām, īpaši augstceltnēm, ir ļoti stingras. Jaunais darījumu centra komplekss ir projektēts un tiks būvēts atbilstoši šīm prasībām, vienlaikus apvienojot modernus arhitektūras risinājumus, enerģētisko ilgtspēju un inženiertehniskas inovācijas.

Lietuvieši dod impulsu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas...

"Rīgā pašlaik nav bagātīgs augstākās klases darījumu centru piedāvājums. Tāpēc iespēju piedalīties šī iespaidīgā projekta īstenošanā uzskatām par augstāko mūsu kompetences un pieredzes novērtējumu. Mūsu uzņēmuma vīzija ir uzticami risinājumi un kvalitatīva ideju realizēšana, ko varēsim īstenot, būvējot šo unikālo un ilgtspējīgo "Verde" darījumu centru kompleksu. Sagatavošanas darbus uzsāksim tuvākajā laikā," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Darījumu centru projektējis slavenais Latvijas arhitekts Andris Kronbergs, tehnisko projektu sagatavojis arhitektu birojs "Arhis Arhitekti".

"Capitalica Asset Management" pārvalda "Capitalica Baltic Real Estate Fund I", kas ir vienīgais SIA "Hanzas 14" īpašnieks.

Saskaņā ar auditētiem datiem, "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" 2019. gada peļņa bija 4,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kādreizējā velotreka vietā būvēs Valsts drošības dienesta jauno ēku

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā velotreka "Mars" vietā Brīvības gatvē 207 atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad, informē VDD.

VDD līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi, tika pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās, un dienesta rīcībā esošās telpas ir nolietojušās. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus, VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūs neatbilstošas VDD kā NATO un ES dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību.

VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt jau šogad, lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunās VDD ēkas būvniecība varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Latvijas valsts mežu ieguldījumi meža infrastruktūrā šogad sasniedz 37,4 miljonus eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" šogad deviņos mēnešos meža infrastruktūrā - meža autoceļu būvniecībā, meliorācijas sistēmu atjaunošanā un tiltu būvniecībā - ieguldījis 37,4 miljonus eiro, pastāstīja kompānijas komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks.

Viņš arī atzina, ka, pateicoties veiktajām investīcijām meža autoceļu atjaunošanā un būvniecībā, rudens lietavas nav apturējušas koksnes piegādes "Latvijas valsts mežu" klientiem. Pēc Sedlenieka skaidrotā, meža autoceļi būvēti tā, lai primāri nodrošinātu koksnes transportēšanas funkciju. "Smagajiem kravas transportlīdzekļiem maksimālais braukšanas ātrums meža autoceļos nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus stundā. Braukšanas laikā ikvienam to lietotājam jāņem vērā ceļa parametrus, pārredzamību, ceļa stāvokli, transportlīdzekļa kravas īpatnības, kokmateriālu krautuvju izvietojumu un meteoroloģiskos apstākļus," viņš uzsvēra.

Vienlaikus kompānijā atzina, ka šogad novembra sākums bija otrs mitrākais mēnesis klimatisko novērojumu vēsturē, tādējādi atsevišķi mežu ceļa posmi salīdzinoši siltajos un mitrajos laika apstākļos var būt applūduši, kā arī var veidoties izskalojumi. "Latvijas valsts mežu" pārstāvji norādīja, ka ilgstoša lietus laikā grants ceļi pārmitrinās, zaudē nestspēju un uz tiem intensīvāk veidojas bedres, ceļi kļūst grūti izbraucami. Tieši lietus un mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Miljardu vērtais metanola rūpnīcas projekts Igaunijā var izrādīties sapņu pils

LETA--BNS, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgās metanola rūpnīcas Paldisku pievārtē idejas autors pērn sodīts par finanšu krāpniecību, bet tagad savu biznesa partneri bijušo Igaunijas reģionālo lietu ministru Toivo Asmeru apsūdzējis izspiešanā, vēsta laikraksts "Postimees", norādot, ka projekts var izrādīties sapņu pils.

Šā gada janvārī somu uzņēmējs Juha Mikonens policijā paziņojis, ka ir bezdarbnieks.

Pavasarī Mikonens un Asmers paziņoja par plāniem Paldiskos būvēt miljardu eiro vērtu metanola rūpnīcu. Tolaik tika ziņots, ka viens no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem Igaunijā gatavots vairākus gadus. Abi uzņēmēji pārstāvēja Šveices grupu "Larkwater", kurai, kā stāstīja Mikonens, esot astoņi biroji visā pasaulē un apgrozījums sasniedzot desmit miljardus eiro gadā.

Tomēr pusgadu vēlāk vērienīgais projekts sāk izskatīties pēc sapņu pils, norāda "Postimees".

"Eesti Ekspress" noskaidrojis, ka "Larkwater" ir Mikonenam piederoša kompānija, kurā strādā viens cilvēks, savukārt Igaunijas valsts iestādes sākušas interesēties, vai projekts nav naudas atmazgāšanas mēģinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ģenerālvienošanās kā legāls kartelis

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts kontrole: Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole secinājusi, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gadam Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, līdz ar to pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis – nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.

Revīzijas ziņojumā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" Valsts kontrole norāda, ka ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apjomā un termiņos.

Turklāt lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte "Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1.posms" bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, tas ir, trīs gadus vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Valsts bremzē inovācijas

Māris Ķirsons, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecībā strauji jāsamazina radītais emisiju apjoms, bet valsts mēroga projekti šķietami netiek iekļauti gala aprēķinos.

SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” direktors Andrejs Domkins sarunā ar “Dienas Biznesa” žurnālistu Māri Ķirsonu atklāj, kā valstī valdošā birokrātija ierobežo koksnes izmantošanas attīstību būvniecības nozarē. Analītisku un zinātnē balstītu lēmumu pieņemšana ir izšķiroša tagad, pirms Latvija kļūst tikai par izejmateriālu eksportētāju, tā vietā, lai ļautu attīstīties kokrūpniecības nozarei.

Skaties video un uzzini vairāk par izaicinājumiem kokrūpniecībā, Latvijā un pasaulē īstenotajiem projektiem koka būvniecībā un veidiem, kā sekmēt nozares attīstību.

Video apspriestās tēmas:

  • SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” īstenotie projekti un darbs komercijas labā
  • Nepieciešamība modernizēt izglītības sistēmu
  • Būvniecības izmaksām pieaugot, jāmeklē izdevīgākas alternatīvas
  • Spilgtākie piemēri koksnes izmantošanā būvniecībā
  • Sķeldas ceļi - ekonomisks risinājums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Valsts Kontrole iegāž institūtu?

Māris Ķirsons, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo 20 gadu garumā, lai tas eksperts nāk, parāda savu CV!

Šis ir būtisks kaitējums mūsu institūtam, jo tas ietekmē to kā mēs varam pārdot savus pakalpojumus.

Skaties visu video "Valsts bremzē inovācijas", lai uzzinātu vairāk par nepārdomāto zaļu politiku, koksni kā nākotnes būvmateriālu un kāpēc Skandināvijā un citās valstīs koka ēku būvniecība ir norma, bet Latvijā izņēmums!

Visā video uzzināsi vairāk par:

  • SIA “Mežu un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” īstenotajiem projektiem
  • Nepieciešamību modernizēt izglītības sistēmu
  • Kāpēc būvniecības izmaksām pieaugot, jāmeklē izdevīgākas alternatīvas
  • Spilgtākajiem piemēriem koksnes izmantošanā būvniecībā
  • Sķeldas ceļi - ekonomisks risinājums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Skonto Group ietilpstošās SIA Cross Timber Systems krustām līmēto masīvkoka paneļu (CLT) ražošanas apjomi palielinājušies, un paredzams, ka šogad kopumā uzņēmums saražos 19,56 tūkstošus kubikmetru šīs produkcijas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Aizvadītajā gadā SIA Cross Timber Systems saražoja 16,46 tūkstošus kubikmetru produkcijas, bet 2017.gadā - 11,15 tūkstošus kubikmetru.

CLT ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. CLT masīvkoka paneļus izmanto grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā, un tos izmanto ne tikai privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, bet arī komerciālām un industriālām celtnēm. Latvijā CLT produktus ražo SIA «Cross Timber Systems» un realizē «Skonto Prefab».

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pieprasījums pēc CLT patlaban strauji aug Skandināvijas klientu vidū, kur no šī materiāla tiek būvētas 4, 5 vai 6 stāvu ēkas. Tāpat skandināvi tos izmanto sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu, kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē

LETA, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%, trešdien pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Latvijas būvniecībā 2015-2019" diskusijā sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Alianses vadītājs norādīja, ka gada sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos 450-500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka investīcijas būs vien 200-250 miljonu eiro apmērā.

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus 

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas...

"Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un paredzamajiem nosacījumiem," sacīja Vanags.

Viņš pauda viedokli, ka privāto investīciju stimulēšanai būtu nepieciešams ar likumu noteikt kredītbrīvdienas uz ārkārtējās situācijas laiku un trīs mēnešus pēc tās beigām, tāpat jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijām tiem īpašumiem, kuri krīzes dēļ patlaban netiek izmantoti vispār vai netiek izmantoti pilnā apmērā.

Vanags arī minēja, ka patlaban ir četri vai pieci lieli biroju projekti, kuri ir gatavi būvniecības sākšanai, taču attīstītāji vēl nav pieņēmuši gala lēmumu par investīcijām. Šos investīciju lēmumus varētu paātrināt atbalsts no valsts puses, piedāvājot biroju centriem valsts struktūras kā nomniekus.

"Valstij būtu jāsaprot, ka vismaz 25% no būvniecības apgrozījuma jārada privātā sektora pasūtījumiem un jāraugās, kā palīdzēt pieņemt šos investīciju lēmumus. Nedrīkst paļauties uz to, ka būvniecībā visu nodrošinās publiskie pasūtījumi un Eiropas Savienības nauda," sacīja Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ASV Kongress gatavo likumprojektu par sankciju piemērošanu Nord Stream 2

LETA--POLSKIE RADIO, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Augstākā tiesa anulē Rail Baltica teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķī

LETA--BNS, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Augstākā tiesa anulējusi triju dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trases posmu teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķī, daļēji apmierinot vides organizāciju "Avalikult Rail Balticust" (Atklāti par "Rail Baltica") un "Eesti Looduskaitse Selts" ("Igaunijas dabas aizsardzības biedrība") prasību.

Teritorijas plānojums Harju un Raplas apriņķiem atstāts spēkā.

Kā atzinusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu palāta, Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs pārkāpis likumu, apstiprinot teritorijas plānojumu Pērnavas apriņķim, jo nav izvērtēts, kā dzelzceļa būvniecība ietekmēs līdzās esošo Luitemā putnu rezervātu, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".

Saimnieciskās darbības ietekme uz "Natura 2000" teritorijām jāizvērtē visos gadījumos, kad, balstoties uz iepriekš pieejamo novērtējumu, nevar izslēgt, ka šī darbība būtiski ietekmēs attiecīgās teritorijas aizsardzību, norādījusi tiesa.

Tā secinājusi, ka teritorijas plānojuma izstrādātāji nav veikuši "Natura 2000" izvērtējumu, aprobežojoties ar iepriekš pieejamo novērtējumu, un valsts pārvaldes ministrs šai situācijā nedrīkstēja apstiprināt teritorijas plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nelikumīga pārbūve. Kā tā ietekmē īpašuma pārdošanas procesu?

"Ober-Haus Real Estate Latvia" Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlaties pārdot savu dzīvokli, pārliecinieties, vai visas pārbūves ir saskaņotas. Meklējot pircēju, nesaskaņota pārbūve var būt šķērslis ātrai īpašuma pārdošanai.

Jebkuras pārbūves gadījumā dzīvokļa īpašnieka rīcībā obligāti ir jābūt aktuālai (kas atbilst reālajai situācijai) telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietai un visām pārbūvēm ir jābūt saskaņotām būvvaldē. Ir svarīgi zināt, kāda veida - nesošās vai nenesošās - ir sienas, kuras vēlas pārbūvēt. Tikpat svarīgi ir arī tas vai telpas atrodas vēsturiskā centra ēkā un vai ēka nav kultūrvēsturisks piemineklis.

Pēdējā laikā sevišķi bieži novērojam, ka par šķērsli veiksmīgai īpašuma pārdošanas darījuma kārtošanai kļūst nelikumīga pārbūve. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Nu jau tā kļūst par ikdienu. Dzīvokļa īpašnieki kaut ko ir pārbūvējuši vai pārplānojuši, bet nav parūpējušies izmaiņas noformēt oficiāli. Vēloties nekustamo īpašumu pārdot, ja pircējam darījuma nokārtošanai ir nepieciešams hipotekārais kredīts, tad obligāti ir jāveic īpašuma vērtējums. Vērtētājs fiksē nekustamā īpašuma reālo tehnisko stāvokli, un tad arī atklājas nelikumīgā būvniecība. Šādos gadījumos bankas ļoti bieži atsaka kredītu vai nosaka pircējam pienākumu legalizēt veiktās izmaiņas. Bieži vien to ātri un vienkārši izdarīt ir neiespējami, jo process prasa gan laiku, gan naudu. Tad jāmeklē pircējs, kuram īpašuma iegādei nav nepieciešams kredīts un kurš saprot, ka būs jāsaskaņo pārbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā trūkst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumi, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Mājokļu kvalitāte kopumā ir samērā slikta, un to energoefektivitātes rādītāji ir zemi. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijas mājokļu kvalitātes rādītāji (piemēram, pārapdzīvotu mājokļu skaits, neapmierinoši sadzīves apstākļi, mājokļu fonda vecums) ir vieni no sliktākajiem ES.

Savukārt būvnieku spēja palielināt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu piedāvājumu ir ierobežota. Investīcijas mājokļu būvniecībā kopumā ir mazas, un jaunu ekonomiskās klases dzīvojamo ēku būvniecība ir bijusi ierobežota. Mājokļu fonda pieaugums nav samērojams ar mājokļu trūkumu.

Būvniecību negatīvi ietekmē birokrātiskas nepilnības būvniecības procesā19, darbaspēka trūkums, kā arī lielais ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā kopumā. Arī būvniecības izmaksu kāpums ir bijis straujš. Kvalitatīva dzīvojamā fonda pieaugumu ierobežo arī tas, ka mājsaimniecībām ir mazi uzkrājumi un nepietiekami oficiālie ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru