Jaunākais izdevums

Covid-19 izraisītā krīze ir atstājusi savu nospiedumu ikvienā nozarē un iedzīvotāju ikdienā, tomēr uzņēmumi darbiniekus meklē vēl joprojām.

Lai arī gada pirmajos piecos mēnešos kopumā degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir mazinājies par 5%, jūnija un jūlija rezultāti pašmāju degvielas uzņēmumā "Virši" liecina, ka tirgus ir sācis atveseļoties. Šobrīd tāpat kā pirms Covid-19 perioda atkal aktuālāks kļuvis kvalitatīva darbaspēka jautājums, kas liek domāt par arvien jauniem un motivējošiem instrumentiem darbinieku piesaistē, norāda uzņēmumā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone komentē pašreizējo situāciju valstī: "Darba tirgus nav apstājies. Uzņēmēji meklēja darbiniekus ārkārtas stāvokļa laikā un meklē arī tagad. Reģistrētā bezdarba līmenis no šā gada marta sākuma, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija Covid-19 izplatības ierobežošanai, līdz jūlija vidum ir pieaudzis par 2,4% punktiem, un šobrīd tas ir 8,7%. NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits šajā laikā ir samazinājies par 13,3 tūkstošiem. Kopš šā gada marta līdz 20. jūlijam darbā ir iekārtojušies 24,6 tūkstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku, bet aktuālo vakanču skaits jūlija vidū bija 17,4 tūkstoši."

Degvielas mazumtirgotāja "Virši" izpilddirektors Jānis Vība stāsta: "Kā ikviens, arī mēs šajā laikā esam guvuši vērtīgu pieredzi, pielāgojoties, efektivizējot procesus un operatīvi mainot uzņēmuma darbības prioritātes pēc nepieciešamības. Ekonomikas atdzišana valstī vēl aizvien skar ievērojamu sabiedrības daļu, un šobrīd daļa iedzīvotāju ir spiesti meklēt darba iespējas vēl neiepazītās nozarēs."

Šobrīd degvielas uzpildes staciju tīklā "Virši" esot brīvas vakances dažādos Latvijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā Veselības ministrija (VM) neizslēdz iespēju vakcinēt sabiedrības grupu viedokļu līderus, lai sniegtu pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinātu svārstīgos iedzīvotājus vakcinēties, liecina valdībā izskatītais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām".

Ministrijā skaidro, ka sabiedrības prioritāro grupu motivācijas celšanai vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanas kampaņā var arī tikt organizēta sabiedrības grupu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" vakcinācija. Tās ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Minētās personas VM ieskatā ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.

Pēc ziņojumā minētā, patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu Covid-19 testēšanas kārtību un veicinātu plašāku testēšanu, valdība Veselības ministrijai (VM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ceturtdien piešķir 83,23 miljonus eiro.

Valdība jau otrdien konceptuāli atbalstīja VM informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, kas savukārt nozīmē, ka testēšanas kārtība būtu jāpilnveido.

Ziņojumā ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu VM vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši pašreizējām prognozēm, vakcinācija pret Covid-19 Latvijā varētu sākties 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Ņemot vērā, ka tiek plānots pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz gada beigām, 28.decembrī Latvijā sāks darboties desmit vakcinācijas pret Covid-19 kabineti. Tajos vakcīnu varēs saņemt ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki.

Ja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ieteiks reģistrēt "BioNTech un Pfizer" izstrādāto vakcīnu pirmdien, 21.decembrī, tad dažu dienu laikā Eiropas Komisija (EK) lemtu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu, kas ir derīga visās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Pēc tam vakcīnu var sākt nogādāt vienlaikus uz visām ES valstīm, tostarp Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota un piektdien, 5.februārī plkst.10 tiek atklāta agrīnā pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietnē "www.manavakcina.lv", informē Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija ar tālruņa numuru 8989. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajām prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties - gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Ņemot vērā, ka šis tālruņa numurs ir nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākam personu lokam iespēju agrīni pieteikties vakcinācijai, tam tiks nodrošināts bezmaksas izsaukums, tāpat kā tas ir tālruņa numuram 8303, kas nodrošina vienotu pieteikšanos uz Covid-19 testa veikšanu.

Tāpat plānots, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošinās tālruņa 8989 darbību, netiks piemērota valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne "www.manavakcina.lv" ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Drīzumā vietne "www.manavakcina.lv" būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos - vietnē "www.manavakcina.lv", zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes "www.manavakcina.lv" datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA "ZZ Dats".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lidl Latvija personāla vadītāja – veidojam prasmīgu komandu, kurā ikviens ir būtisks

Lidl Latvija, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā gaidītākajiem darba devējiem – starptautiskais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl nupat izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā valstī.

Uzņēmums nopietni gatavojas sava veikalu tīkla un loģistikas centra atvēršanai. Lidl skatījumā, biznesa panākumus veido prasmīga komanda, efektīvi procesi, kvalitatīvākie produkti un izdevīgākās cenas, kas mudina klientus regulāri atgriezties veikalā. Bet ko nozīmē strādāt Lidl? Un ar ko tas atšķirsies no citiem uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem atbild Lidl Latvija Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Varbūt sāksim ar to, kāpēc, jūsuprāt, tik ikdienišķa lieta kā pārtikas veikals, var būt interesanta darbavieta? Un ar ko darbs Lidl atšķirsies no darba citos Latvijā jau pazīstamos uzņēmumos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktīvākie digitalizācijas veicinātāji uzņēmumā - darbinieki

Ilmārs Arsenovičs, Dokobit pārstāvis Latvijā, 05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Vastint Latvia" birojs līdz šim atradās Rīgas centrā, taču līdz ar biroju kompleksa "Business Garden Rīga" pirmās kārtas pabeigšanu, lemts par labu Pārdaugavai un uzņēmums laikus uzsāka darbu pie jauna biroja izveides tur.

Jaunajā birojā strādā "Vastint Latvia" administratīvā komanda — uzņēmuma vadītājs, būvinženieri, projektu vadītāji, īpašumu pārvaldnieki, kā arī mārketinga un īpašumu iznomāšanas daļas darbinieki. Ikdienā birojā notiek sapulces ar projektu partneriem – būvniekiem, projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem, ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem. Tiesa, pašlaik, pandēmijas laikā visas sapulces norit tiešsaistē.

Birojs tika veidots ievērojot trīs galvenos principus. Pirmais – darbinieku iesaiste. Piesaistot telpu stratēģijas konsultantu Oļegu Ņikitinu, tika apzinātas biroja darbinieku vajadzības, novadot gan individuālās intervijas, gan kopīgus "workshops" (tā, piemēram, vienā no tiem darbinieki varēja "paspēlēties" ar biroja maketu un ievietot tā telpās sevi un izspēlēt dažādus darba dienām raksturīgos scenārijus, izmantojot LEGO klucīšus). Šajā procesā tapis rezultāts – projektēšanas uzdevums "Arplan" arhitektam Iļjam Rogožkinam – tika attīstīts tehniskajā projektā un realizēts dabā. Savukārt telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Regīna Marija Astahova, kas iepriekš veidojusi interjeru "Vastint grupas" pirmajā dzīvojamo ēku projektā "FUTURIS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kuldīgas tekstils pēc Covid-19 uzliesmojuma uz desmit dienām apturējis darbību

LETA, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties kārtējam e-komercija pieauguma vilnim, pārtikas un ikdienas preču interneta veikals Barbora mainījis atalgojuma politiku tikko darbu sākušajiem preču komplektētājiem un kurjeriem pārbaudes termiņa laikā.

Jaunpienācējiem būs tādas pašas iespējas nopelnīt kā ilggadējiem darbiniekiem – jau no pirmajām darba dienām tiks piemērota vienlīdzīga pamatalga. Izmaiņas uzņēmuma atalgojuma politikā rosināja situācija darba tirgū un uzņēmuma attīstība, kā arī pandēmijas ietekmē radušā pieprasījuma augšana.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka uzņēmuma darbinieki turpmāk tiks vērtēti pēc sasniegtajiem rezultātiem, nevis nostrādātā laika. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmuma pārstāvjiem būs vienādas iespējas iegūt uzņēmuma privilēģijas un pelnīt attiecīgu pamatalgu neatkarīgi no darba stāža uzņēmumā. Uzņēmumā ieviestie rīki un apmācības programmas ļauj sasniegt jauno darbinieku maksimālu efektivitāti un kompetenci vēl pirms pārbaudes laika beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik WhatsApp grupas ir tavā uzņēmumā?

Aija Bite-Ozere - "Tele2" personāldaļas vadītāja, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mums būtu iespēja salīdzināt vienu darba dienu teju jebkurā no profesijām šodien un pirms nieka 20 gadiem, - mēs novērotu būtiskas atšķirības.

Digitalizācija ir ietekmējusi un mainījusi gan dažādu speciālistu ikdienu un nepieciešamās kompetences, gan arī darba kultūru uzņēmumā.

Veiksmīga uzņēmuma un tā pakalpojumu digitalizācija nav tikai brutāla tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumā. Proti, ja tehnoloģiju ieviešana nav saskaņota ar uzņēmuma vērtībām un darbinieku uzvedības paradumiem, tas var radīt papildu riskus organizācijai. Tādēļ ir svarīgi veikt visaptverošus pasākumus, lai digitalizācija būtu veiksmīga un no tā iegūtu uzņēmums, tā darbinieki un galu galā arī klienti. Digitālās transformācija pamatā ir stāsts par cilvēkiem.

Darbinieku iesaistes līmenis ikvienas organizācijas darbā ir viens no nozīmīgākajiem nosacījumiem tās pastāvēšanai un sekmēm. Tikai iesaistīti un ieinteresēti darbinieki spēj paveikt to, ko ir iecerējusi organizācijas vadība. Šodienas digitalizētajā pasaulē panākt darbinieku iesaisti ir tikai šķietami vienkāršāk (ērta, ātra cilvēku sasniedzamība). Plašie komunikācijas rīki vieni paši nenodrošina tik vērtīgo emocionālo piesaisti organizācijai, jo svarīgs ir gan saturs, ko darbinieki saņem, gan arī šo vēstījumu pasniegšanas veids un organizācijas darba vide kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceitiskā kompānija PharmIdea nepārtraukta darba nodrošināšanai – zāļu izejvielu, iepakojuma iegādei, transporta izdevumiem un savlaicīgai nodokļu nomaksai - no bankas Citadele saņēmusi finansējumu 600 000 eiro apmērā.

2020. gadā PharmIdea apgrozījums bijis 8 miljoni eiro, 2023. gadā tas plānots jau divas reizes lielāks, kā arī drīzumā iecerēts ieviest jaunus produktus.

PharmIdea ir strauji augoša farmaceitiskā kompānija, kas nodarbojas ar pašu izstrādātu sterilo zāļu formu ražošanu, ko eksportē uz 35 valstīm visā pasaulē, tā apliecinot, ka farmaceitiskā industrija Latvijā ir ļoti augstā līmenī. Uzņēmums zāles pārdod Eiropas Savienības dalībvalstīs, Tuvajos Austrumos, Āzijā, Krievijā, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīs, Centrālamerikā u.c. Pandēmijas dēļ gatavās produkcijas transportēšanas ceļš kopš 2020. gada 3. ceturkšņa kļuvis laikietilpīgāks, zāles galamērķi sasniedz lēnāk, palielinās ceļa izmaksas. Piemēram, laikā, kad starptautiskajiem pārvadājumiem slēgta robeža ar Krieviju, zāles vispirms vajadzējis sūtīt uz Stambulu Turcijā, un tikai tad ar lidmašīnu tās transportētas uz Maskavu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” visiem saviem birojam darbiniekiem nodrošinās iespēju iekārtot ērtu mājas biroju.

Proti, sadarbībā ar “IKEA” uzņēmuma darbinieki varēs iekārtot ērtu darba vidi, izvēloties darba galdu, biroja krēslu un apgaismojumu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka valdības noteiktie ierobežojumi turpinās un arī pēc pandēmijas beigām “Tele2” darbinieki varēs līdz pat 100 dienām gadā strādāt attālinātā režīmā.

“Mēs jau iepriekš devām iespēju darbiniekiem iekārtot savu mājas biroju, piedāvājot no biroja paņemt datora monitorus un par simbolisku samaksu iegādāties dažādas biroja mēbeles,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

“Ņemot vērā dažādus apstākļus, t.sk. to, ka esam nolēmuši arī pēc pandēmijas strādāt elastīgā režīmā, sapratām, ka mums ir jāturpina palīdzēt darbiniekiem iekārtot savus mājokļus tā, lai tie būtu arī piemēroti strādāšanai no mājām ilgtermiņā. Piemēram, pēdējā gada laikā darbu “Tele2” ir uzsākuši aptuveni 100 darbinieki, kuri faktiski birojā nav strādājuši nevienu dienu, kas vēlreiz apliecina, cik svarīgi šobrīd ir radīt piemērota darba apstākļus, strādājot no mājām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpēs par darbinieku veselību, uzņēmumi šajā laikā darbiniekiem nodrošina iespēju vingrot mājās.

"Lai kolēģi varētu sagatavoties vasaras sezonai un kvalitatīvi izkustētos no saviem darba krēsliem, maiju pasludinājām par "[email protected]". Tā, divas reizes nedēļā, darba dienas vidū, kopā ar kolēģiem, bet katrs savās mājās, darbiniekiem ir iespēja izkustēties profesionāļu pavadībā. Bankai ir svarīgi, ka darbiniekiem ir šāda iespēja, tāpēc katram ir nosūtīts kalendāra atgādinājums par tiešsaistes nodarbību ar SIA "Fitcamp" sertificētajām trenerēm darbinieku slēgtajā grupā," stāsta Kristīne Mennika, bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja.

Savukārt "PwC" īsteno "Be well, work well" kustību, caur kuru aicina kolēģus pievērsties savai fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, regulāri veidojot izglītojošas vieslekcijas un sportiskus pasākumus. "Vēl pirms Covid-19 kļuva par pasaules aktualitāti nr.1, liela daļa no mūsu kolēģiem šīs pašas kustības ietvaros uzsāka dalību fitnesa treneres Nikas Lindes 90 dienu veselīga dzīvesveida izaicinājumā," teic Anna Bērziņa, biznesa konsultāciju kompānijas "PwC" Mārketinga un komunikāciju vecākā speciāliste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko biroju ēku iznomātāji 8.martā ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru kabinetam, paužot bažas par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar obligāta attālinātā darba noteikšanu.

Vēstules autoru ieskatā šāds lēmums var ievērojami graut valsts ekonomiku, daudziem uzņēmumiem atņemot iespēju veikt savu pamatdarbību, bet biroju ēku iznomātājus atstājot bez jebkāda ienākumu avota. Jau pašlaik lielākā daļa biroju darbinieku strādā attālināti – uz birojiem nāk tikai tie darbinieki, kuru darba specifika neļauj darbu darīt attālināti.

Attālināta darba vietā nozare ierosina noteikt ierobežojumu – viens cilvēks uz 25 m2. Gadījumā, ja tomēr valdība lems par labu obligātam attālinātām darbam, nozare uzsver nomas maksas atbalsta mehānisma nepieciešamību.

Vēstules autori norāda, ka, aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secināts, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70% līdz 90% biroja darbinieku. Katrs birojs jau šobrīd, ievērojot spēkā esošajā Ministru kabineta rīkojumā iekļautos darba devēja pienākumus, ir ieviesis savu politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavētu uzņēmuma darbu. Birojos ir ieviesti gan telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, kā arī papildu informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi, loģistiku un ievadi, nevis maksu par pašiem medikamentiem, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.decembrī tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru