Eksperti

Virspeļņas nodoklis ir populistisks un investīciju videi kaitējošs solis, kas var radīt degvielas deficītu Latvijā

Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs,22.04.2026

Jaunākais izdevums

Šobrīd publiskajā telpā tiek apspriests Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma jeb virspeļņas nodokļa ieviešanas likumprojekts.

Uzskatām, ka šāda regulējuma pieņemšana radītu būtiskus riskus ne tikai nozares turpmākai attīstībai Latvijā, bet arī kopējai investīciju videi valstī.

Zema nozares rentabilitāte

Degvielas tirdzniecības nozare Latvijā strādā ar salīdzinoši zemu rentabilitāti – pēdējos gados tā svārstās vien 1–2% robežās no apgrozījuma. Turklāt vairāk nekā puse lielāko tirgotāju bruto peļņas veido nevis degvielas, bet gan saistīto veikala produktu pārdošana (kafija, ēdieni, dzērieni). Tas skaidri parāda, ka degvielas tirdzniecība pati par sevi nav pārmērīgi ienesīga nozare.

Negatīvs signāls investoriem

Pēkšņas un neprognozējamas nodokļu politikas izmaiņas būtiski ietekmē uzņēmumu spēju plānot ilgtermiņa investīcijas. Uzņēmumi balstās uz stabilām prognozēm, lai piesaistītu finansējumu un attīstītu infrastruktūru. Šāda iniciatīva dod negatīvu signālu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, mazinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē dažādās valsts ekonomikas nozarēs.

Nepilnīga un ekonomiski nepamatota cenu formula

Likumprojektā piedāvātā degvielas cenu noteikšanas formula rada vairākas būtiskas problēmas:

  • Tā balstās uz ICE biržas cenām, lai gan praksē degvielas iepirkumos tiek izmantotas Platts biržas cenas, kas parasti ir augstākas.
  • Tiek plānots izmantot aizvadītās nedēļas vidējo biržas cenu, kas neatspoguļo aktuālo tirgus situāciju, jo biržas cenas mainās katru dienu.
  • Vienots uzcenojums visiem tirgotājiem ignorē būtiskas atšķirības uzņēmumu izmaksu struktūrā.

Šādas pieejas rezultātā tirgotāji var nonākt situācijā, kurā degvielas pārdošana kļūst ekonomiski neizdevīga, jo cenas samazinās zem pašizmaksas.

Ietekme uz publiskā sektora līgumiem

Daudzi publiskā sektora klienti (piemēram, autobusu parki) izmanto līgumus, kuros degvielas cena tiek piesaistīta publiski redzamajām cenām ar noteiktām atlaidēm. Ja cenu regulējums būs ekonomiski nepamatots, tirgotāji var būt spiesti pārtraukt šos līgumus, lai izvairītos no zaudējumiem, kas var radīt būtiskus traucējumus publisko pakalpojumu nodrošināšanā.

Augsts konkurences līmenis nozarē

Latvijā darbojas vairāk nekā 600 degvielas uzpildes stacijas – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Tas apliecina augstu konkurenci tirgū. Degvielas uzcenojums vēsturiski ir bijis tikai 4-7%, no kuriem jāsedz visas uzņēmuma darbības izmaksas. Latvijas degvielas tirdzniecības nozarē strādā vairāki desmiti komersanti, kas cīnās par katru pārdoto degvielas litru. Ir absurdi domāt, kā kāds no tirgotājiem uztur nepamatoti augstas cenas, jo tādējādi tas nekavējoties sāktu zaudēt tirgus daļu citiem komersantiem, kuri piedāvā zemākas cenas.

Nesamērīgs administratīvais slogs

Virspeļņas nodokļa ieviešana prasītu sarežģītas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi. Tas radītu papildu birokrātiju gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei, palielinot administratīvās izmaksas bez skaidra ekonomiska ieguvuma.

Iespējamie juridiskie riski

Pastāv augsta varbūtība, ka šāds regulējums tiktu apstrīdēts tiesā, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības, vienlīdzības un īpašuma tiesību principu pārkāpumiem. Tas var novest pie ilgstošiem tiesvedības procesiem un papildu nenoteiktības.

Noslēgumā

Cenu un peļņas līmeņu noteikšana ir uzņēmēju individuāla atbildība, kas balstīta uz konkrētiem tirgus apstākļiem un izmaksu struktūru. Valsts iejaukšanās šajos procesos, īpaši balstoties uz nepilnīgiem pieņēmumiem, radīs vairāk negatīvu seku nekā ieguvumu. Jau šobrīd valsts pārziņā ir visas iespējas būtiski mazināt degvielas cenas, veicot izmaiņas PVN, akcīzes likmes vai valsts rezervju glabāšanas nodevas apmēros, kas sniegtu tūlītēju efektu degvielas patērētājiem.

Aicinām atturēties no selektīvas un uz aizdomām balstītas cenu regulēšanas politikas ieviešanas. Stabilas, prognozējamas un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides saglabāšana ir būtiska, lai Latvija spētu piesaistīt investīcijas un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, īpaši šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.

Ekonomika

VIDEO: Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A

Māris Ķirsons,04.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē balvas saņēmēju AS Virši-A.

AS Virši- A Latvijā strādā jau vairāk nekā 30 gadus — kopš 1995. gada, un pašlaik tam ir 84 degvielas uzpildes stacijas, tiek nodarbināti vairāk nekā 900 strādājošie. Jāņem vērā, ka uzņēmums ir nozīmīgs nodokļu maksātājs, jo 2024. gadā valsts budžetā kopumā samaksājis vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas ir par 40 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad valstij tika pārskaitīts vairāk nekā 61 miljons eiro. Protams, no šo nodokļu summas lauvas tiesa pienākas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Jāņem vērā, ka ik gadus aug arī Virši- A samaksātie darbaspēka nodokļi, jo 2024. gadā to summa pārsniedza 7,2 milj. eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad šajos nodokļos valstij tika pārskaitīti 5,8 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna rūpnīca Naukšēnos darbu varētu sākt šogad pirmajā pusgadā, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka patlaban darbi rūpnīcā notiek pēc grafika, dažkārt pat to apsteidzot. "Pēdējā laikā zināms izaicinājums gan bija ar zemo gaisa temperatūru, kas nav tipiska pēdējiem gadiem, bet tas īpaši netraucē iet uz priekšu," minēja Vība.

Uzņēmuma vadītājs informēja, ka ir sākta biogāzes ražošana, savukārt, lai nonāktu līdz biometānam, tā vēl ir jāattīra, un tas varētu notikt februārī. "Tādēļ ir diezgan droši, ka pirmajā pusgadā jau visi procesi darbosies un rūpnīca varēs sākt darbību," viņš atzīmēja.

Vība arī skaidroja, ka projekts uzņēmumam varētu sniegt vairākus ieguvumus, jo tas dos augstu kapitāla atdevi, palīdzēs diversificēt biznesa modeli, kā arī kalpos kā ilgtspējīgs piemērs ekonomikā, kā nodrošināt aprites ekonomiku, jo biometāns tiks iegūts no kūtsmēsliem. Turklāt pēc biometāna iegūšanas pāri paliks digestāts, kuru zemnieki varēs izmantot lauku mēslošanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", neizslēdz citu degvielas tirgus dalībnieku pārņemšanu, ja šāda iespēja parādītos, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka degvielas tirgus konsolidācija Latvijā pēdējos gados ir bijusi ļoti pamanāma. "Ja nemaldos, četri lielākie spēlētāji jau patlaban kontrolē virs 80% tirgus," sacīja Vība, piebilstot, ka tādējādi lielie spēlētāji turpina palielināt savu kopējo tirgus daļu, bet mazākie to zaudē.

Pēc viņa teiktā, lai realizētu "Viršu" mērķi vidējā termiņā kļūt par tirgus līderi, uzņēmums ne tikai turpinās būvēt jaunas stacijas. "Ja tirgū radīsies iespēja augt arī neorganiski caur, piemēram, iegādēm, tad mēs to noteikti izvērtēsim un izmantosim, ja tam būs racionāls ekonomiskais pamatojums," sacīja Vība.

Jautāts, vai mazajiem degvielas tīkliem Latvijā ir perspektīvas, viņš sacīja, ka ne tikai degvielas tirgū, bet dažādos biznesa segmentos pasaulē ir redzams, ka veidojas arvien lielāki uzņēmumi, kas sāk strādāt arī starp nozarēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", patlaban neplāno aktīvu paplašināšanos Lietuvā, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Savukārt ieiešanu Igaunijas tirgū uzņēmums patlaban neizskata.

Vība skaidroja, ka Lietuvā atrodas viena "Viršu" degvielas uzpildes stacija. "Lietuvā ir notikušas visai agresīvas akcīzes nodokļa likmes izmaiņas, un, piemēram, dīzeļdegvielai cenas atšķirība ar Latviju ir ap 10 centiem litrā," viņš norādīja, piebilstot, ka šāda situācija nemotivē transporta kompānijas, kuras strādā tranzītā, uzpildīt degvielu Lietuvā, un to transportlīdzekļi uzpildās Polijā, Latvijā un Igaunijā.

Pēc Vības teiktā, šī situācija ir mazinājusi "Viršu" vēlmi paplašināt darbību Lietuvā. "Tas ir mazinājis mūsu apetīti augt Lietuvā, jo mums ir arī daudz citu projektu, kuriem nepieciešams kapitāls. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs nekļūsim aktīvāki Lietuvā nākotnē," norādīja Vība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likums, kas paredz nozares "zaļināšanu" līdz 2030. gadam, būtiski stimulēs atjaunojamo degvielas veidu attīstību Latvijā, tostarp biometāna izmantošanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka atbilstoši likumam līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošās gāzu (SEG) emisijas par 16%.

"Lai to panāktu, likums paredz ļoti konkrētus atjaunojamās enerģijas veidu īpatsvarus kopējā tirgotāja enerģijas portfelī, kas degvielas tirgotājiem būs jānodrošina nākamo gadu laikā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka "Virši" uz šo likumu skatās pozitīvi un likuma pieņemšana arī Latvijas ekonomikai ir racionāls solis. Pēc viņa teiktā, svarīgākais ir tas, ka likums motivēs vietējo zaļo degvielas veidu ražošanu, jo degvielas tirgotājiem būs stimuls izmantot vietējos zaļos risinājumus, nevis pildīt prasības ar importētu biodegvielu no citām valstīm, kā tas bieži bija līdz šim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", iegūstot ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja SIA "Naftimpeks", kurai pieder SIA "Astarte-nafta", degvielas uzpildes stacijām (DUS), plāno tās līdz šā gada beigām pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam, piektdien uzņēmuma virtuālajā konferencē teica "Virši-A" vadītājs Jānis Vība.

Viņš arī pauda cerību, ka "Virši-A" drīzumā saņems Konkurences padomes (KP) akceptu šim darījumam, bet norādīja, ka KP jāpieņem lēmums vēlākais līdz 19. jūnijam.

Ja KP atļaus "Virši-A" ilgtermiņa nomā pārņemt 19 "Astarte-nafta" DUS, uzņēmums plāno līdz šā gada beigām tās renovēt un pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam.

"Nākamgad sākumā visām šīm DUS jāatbilst "Virši-A" standartam," teica Vība.

Viņš stāstīja, ka kopā Latvijā ir 25 "Astarte-nafta" DUS un "Virši-A" plāno ilgtermiņā nomā pārņemt 19, kas atbilst uzņēmuma attīstības plāniem. Ilgtermiņa nomas līgums ir paredzēts uz tik ilgu periodu, kas motivē "Virši-A" investēt šajās DUS.

Komentējot kapitālu DUS pārņemšanas un renovācijas pasākumiem, "Virši-A" finanšu direktore Vita Čirjevska teica, ka uzņēmums plāno izmantot banku aizdevumu. Viņa teica, ka investīcijas šajā darījumā "būs būtiskas, bet ne graujošas".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", investējis 1,6 miljonus eiro pilna servisa degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā, Zirņu ielā, informē uzņēmumā.

Jaunā "Viršu" degvielas uzpildes stacija darbu sāk piektdien.

Izveidojot jauno degvielas uzpildes staciju, uzņēmums labiekārtojis teritoriju 3300 kvadrātmetru platībā, tostarp stacijas teritorijā izveidota autostāvvieta līdz 15 vieglajām un divām kravas automašīnām.

Elektroauto īpašniekiem pie stacijas uzstādīta viena uzlādes iekārta ar kopējo jaudu 200 kilovatu (kW), kas ļauj vienlaicīgi uzlādēt divus elektroauto. Viena pieslēgvieta nodrošina līdz 160 kW, bet otra - līdz 40 kW jaudas.

"Viršu" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība atzīmē, ka jaunā degvielas uzpildes stacija Kuldīgā ir otrā kompānijas uzbūvētā stacija šogad un 84. stacija kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Tirdzniecība un pakalpojumi

VIRŠI-A un Naftimpeks plāno uzsākt stratēģisku sadarbību DUS tīkla attīstībai Latvijā

Db.lv,20.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” šī gada 19. februārī ir iesniedzis Konkurences padomē paziņojumu par plānoto darījumu, kura ietvaros AS “VIRŠI-A” plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 SIA “Naftimpeks”, kas šobrīd ir degvielas uzpildes staciju “Astarte” īpašnieks, degvielas uzpildes stacijām.

Tiek plānots, ka pēc Konkurences padomes apstiprinājuma saņemšanas degvielas uzpildes stacijas pakāpeniski darbosies ar “Virši” zīmolu, īstenojot ilgtermiņa nomas tiesības; tajās tiks ieviests pilns “Virši” pakalpojumu klāsts, tostarp degvielas tirdzniecība un papildu pakalpojumi klientu ērtībai.

Plānotā darījuma saskaņošanas rezultātā “Virši” degvielas uzpildes staciju tīkls nākotnē varētu palielināties no esošajām 84 uzpildes stacijām līdz 103 stacijām, kas būtu vairāk nekā 20% pieaugums pret uzņēmuma pašreizējo staciju skaitu, tādējādi būtiski paplašinot uzņēmuma tīkla pārklājumu, apgrozījuma potenciālu un pakalpojumu pieejamību klientiem visā Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls “Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) sasniedza 398,1 milj. EUR apgrozījumu, uzrādot 4,6 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Uzņēmuma nerevidētā konsolidētā peļņa 2025. gadā sasniedza 5,5 milj. EUR, savukārt EBITDA rādītājs veidoja 15,2 milj. EUR. Lai stiprinātu pozīciju tirgū un sekmētu ilgtermiņa izaugsmi, pērn veiktie ieguldījumi sasniedza 10,6 milj. EUR.

2025. gadā “Virši” turpināja mērķtiecīgi īstenot izstrādāto attīstības stratēģiju, kas paredz degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu un modernizāciju, alternatīvo degvielas veidu attīstību, kā arī tirgus pozīciju stiprināšanu enerģētikas segmentā.

“2025. gadu pasaulē raksturoja augsta ģeopolitiskā nenoteiktība, kas turpināja ierobežot pilnvērtīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus pārskata periods uzņēmumam bija veiksmīgs – sasniegti visu laiku augstākie EBITDA un tirgus daļas rādītāji uzņēmuma vēsturē. Aizvadītajā gadā būtiski pieauga pārdošanas apjomi DUS tīklā, kā arī turpināta biznesa modeļa diversifikācija, attīstot enerģētikas un biometāna ražošanas segmentus,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.