Tehnoloģijas

Virtuālā vide pārņem arī tūrisma industriju

Anda Asere, 06.02.2013

Jaunākais izdevums

Tehnoloģijas ir būtiski ietekmējušas ceļotāju iedvesmas, plānošanas un cenu salīdzināšanas posmu, kā arī dalīšanos ar iespaidiem

Taču rezervēšanas, apstiprināšanas un dokumentu noformēšanas process lielākoties ir palicis nemainīgs, norāda Kitija Gitendorfa, Amadeus Latvija valdes locekle un Latvijas Tūrisma aģentu un tūroperatoru asociācijas (ALTA) prezidente. 83% brīvdienu ceļotāju un 76% biznesa ceļotāju savus ceļojumus plāno tiešsaistē, atsaucoties uz Google pētījumu, teic K. Gitendorfa.

«Pirms desmit gadiem cilvēkiem nebija citu iespēju kā izmantot tūrisma aģentūru pakalpojumus,» uzsver Iveta Vanaga, ceļojumu aģentūras Travelcafe.lv (SIA A-Sono) vadītāja. Internets neatgriezeniski ietekmē arī tūrisma kompāniju biznesu, taču viņa ir optimistiska. Pirmkārt, vienmēr būs daļa cilvēku, kuri vēlēsies pasūtīt ceļojumu aģentūrā. Otrkārt, aģentūras daļu no savām funkcijām pārceļ uz internetu, piemēram, lidot.lv arī ir aģentūras mājaslapa un gadījumos, kad cilvēki lidojumu iegādājas tur, viņi tik un tā izmanto konkrētās kompānijas pakalpojumus. Treškārt, ir galamērķi, piemēram, eksotiskas valstis, uz kurām ceļojumus cilvēki labprātāk iegādājas aģentūrā. Tāpat – arī grupu ceļojumus.

«Pateicoties tehnoloģijām, ceļojumu konsultantu tehniskā darba puse tiek arvien vairāk automatizēta, ļaujot vairāk laika veltīt klientiem, lai uzklausītu viņu vajadzības. Piemēram, biļešu atkārtotas izdošanas process, kad cilvēks grib mainīt datumus, šobrīd ir pilnībā automatizēts. Agrāk tas aizņēma gandrīz 20 minūtes un to spēja veikt tikai pieredzējuši konsultanti,» saka K. Gitendorfa.

Pēdējā tendence pasaulē, kas Latvijā vēl nav tik aktuāla – viss ceļojuma organizēšanas process internetā notiek mobilajās ierīcēs. Pirms trim gadiem, plānojot un organizējot atpūtas ceļojumu, mobilās ierīces izmantoja 8% ceļotāju, šodien tie jau esot 40%, norāda I. Vanaga. Vienlaikus visi lielie nozares spēlētāji reaģē un piedāvā mobilās aplikācijas.

Biznesa klienti retāk nekā privātie ceļotāji izmanto iespēju rezervēt braucienu tiešsaistē, apstiprina Pauls Gusts, Carlson Wagonlit Travel Pārdošanas un mārketinga direktors. Paša veikta rezervācija prasa vairāk laika un, plānojot brīvdienu ceļojumu, cilvēki to dara savlaicīgi un labprāt, un tas pat ir kā spēle. Taču, kad jārezervē darba brauciens, par ko maksā uzņēmums, cilvēki retāk veic rezervācijas internetā. Tajā pašā laikā 23% no pērn Carlson Wagonlit Travel pārdotajām biļetēm tika rezervētas internetā, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Rezervācija tiešsaistē ļauj būt cenas pavēlniekam, piemēram, izvēloties lētāku savienoto reisu vai nedaudz dārgāku tiešo, atgādina P. Gusts. Tāpat rezervācija internetā samazina kļūdu un pārpratumu skaitu, piemēram, saistībā ar ceļotāja vārdu un uzvārdu, kā arī lidojuma laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums nebūs pareizākais

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju

Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours apgrozījums pārsniedzis 20 miljonus eiro, pieaugot par 14, 6 % pret kopējo apgrozījumu 2016. gada nogalē, liecina apkopotie dati par 2017. gadu.

Tikmēr peļņa pērn palielinājusies par 37 %, sasniedzot 220 762 eiro.

Lielāko apgrozījuma daļu veido izejošais tūrisms (16, 6 milj. eiro), kam seko ienākošais tūrisms ar 1,9 milj. eiro un konferenču tūrisms ar 1,5 milj. eiro. Konferenču segmentā, salīdzinot ar 2016. gadu, apgrozījums aizvadītajā gadā dubultojies. Salīdzinājumam – 2016. gadā tas veidoja 654 tūkst. eiro.

«Pieaugums konferenču tūrisma segmentā ir likumsakarīgs, jo darījumu un konferenču tūrisma attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem virzieniem, pie kura plānojam aktīvi strādāt arī turpmāk sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un profesionālajām asociācijām,» saka SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā

Valdis Vanadziņš - viesnīcas «Pullman Riga Old Town» ģenerāldirektors, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi «dalītās» ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu, izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.

OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms sastāda 4,5% no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu Latvijā. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautiskās ķēžu viesnīcas, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.

Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendence pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tūrisma nozarē nākotnē būs darbaspēks?

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka viena no nozarēm, ko pandēmija ietekmējusi visvairāk, ir tieši tūrisms. Un liela daļa sabiedrības dzirdējuši arī mudinājumu vienkārši pārkvalificēties.

Pārkvalificēšanas laiks ir pagājis, turklāt, mudinot nozares darbiniekus aktīvi mainīt profesiju, pastāv risks, ka, nākotnē izjutīsim kvalificēta un profesionāla darbaspēka trūkumu.

Noturēt esošos un piesaistīt jaunus profesionāļus

Pagājušā gada decembrī atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi tūrisma uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Pieprasītās atbalsta summas svārstās no 173,33 eiro līdz 217 420 eiro. Kā jau daudzi eksperti norādījuši, krīzē ir būtiski saglabāt nozares mugurkaulu – ne tikai infrastruktūru, bet arī profesionālus un kvalificētus darbiniekus. Papildus tam jāsaprot, kā nākotnē nozarei piesaistīt jaunos profesionāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ko nesīs Tūrisma attīstības valsts aģentūras pievienošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Lāsma Vaivare, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. februārī stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, ar kuru Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Ekonomikas ministrija redz, ka šādi tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, Latvijas kā tūrisma galamērķa nostiprināšanai un valsts atpazīstamības starptautiskajā arēnā veicināšanai. «TAVA ir vienīgā, kas valsts līmenī veido tūrisma tēlu. Tās loma ir liela un es ceru, ka tā nesamazināsies, pievienojoties LIAA, un varēsim turpināt sāktās aktivitātes,» intervijā DB saka TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Jūs no apvienošanas redzat vairāk ieguvumu vai zaudējumu?

To mēs redzēsim pēc kāda laika. Galvenais apvienošanas arguments, ka TAVA iegūs vairāk cilvēkresursu, jo LIAA ir pārstāvniecības ārvalstīs, kuru darbinieki varētu palīdzēt tūrisma aktivitāšu īstenošanā. Vai viņiem pietiks laika, resursu un iespēju to darīt, tas ir cits jautājums, jo viņiem ir arī citi pienākumi, tūrisms nav viņu vienīgā prioritāte. Arī citās valstīs notiek apvienošanās, gandrīz visās mūsu kaimiņvalstīs noticis līdzīgi. Pieredze ir dažāda – ir ieguvumi, ir apgrūtinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vēlas redzēt konkrētus rīcības scenārijus dažādiem pandēmijas attīstības modeļiem

LETA, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozare vēlas redzēt konkrētus valsts rīcības scenārijus dažādiem Covid-19 pandēmijas attīstības modeļiem, bet pašreiz ir tikai iebaidīšanas scenārijs, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente un uzņēmuma "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca.

"Mēs gribētu redzēt konkrētu risinājumu gan pozitīvam attīstības scenārijam, gan negatīvai attīstībai. Tagad tas viss notiek no nedēļas uz nedēļu. Mēs taču visai loģiski jau šodien varam pieņemt, ka pienāks septembris, paliks vēsāks, bērni sāks iet uz skolu, atkal apmainīsies ar vīrusiem. Ko mēs tālāk darīsim? Kurā brīdī un kas atkal notiks? Ar to vienkārši ir jārēķinās," teica Kavaca.

Viņa atzīmēja, ka šāda īstermiņa darbība no nedēļas uz nedēļu bija pieņemama pirms gada, kad pandēmija sākās un bija liela neziņa. "Šobrīd mēs tomēr jau sagaidām konkrētu scenāriju izstrādāšanu, lai katra nozare un īpaši tās, kas ir saistītas ar ceļošanu un cilvēku tikšanos, rēķinātos ar konkrētiem risinājumiem, kuri paredzētu, ja būs tā, tad jāstrādā būs šādi," uzsvēra ALTA prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) vērš uzmanību uz faktisko situāciju, ka šobrīd, neatļaujot čarterlidojumus no Rīgas uz trešajām valstīm, notiek nekontrolēta Latvijas iedzīvotāju došanās uz kaimiņvalstu lidostām, lai dotos šādos braucienos.

Atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur, kā zināms, nav 100% visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi nav iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedību pēc atgriešanās Latvijā, norāda ALTA.

Katru nedēļu pēc tūrisma uzņēmumu aplēsēm vismaz 500-600 cilvēki izmanto pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Šobrīd ir veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits aug. Daļa pērk ceļojumus tieši ārvalstīs, kamēr tie Latvijā nav pieejami.

Pēc asociācijas domām, šo pašu pakalpojumu nodrošināšana caur Rīgas lidostu, kopā ar nozares izstrādātu kontrolētas un organizētas ceļošanas protokolu ļautu samazināt līdz minimumam iespējamo nekontrolētas robežšķērsošanas plūsmu pār sauszemes robežām, nodrošinātu Covidpass.lv izmantošanu, ļautu sekot pašizolācijas ievērošanai pēc atgriešanās Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķirti apbalvojumi par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā

Db.lv, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma firmu pārstāvjus satraukusi a/s Rīgas centrāltirgus (RCT) vēlme iekasēt maksu par tirgus apmeklējumu ne tikai tām grupām, kas izmanto tirgus piedāvātās degustācijas vai apmeklē īpašus apskates objektus, piemēram, pagrabus, bet jebkurai grupai, kas gida pavadībā iziet cauri tirgus teritorijai, trešdien raksta laikraksts Diena.

RCT vadība tagad apgalvo, ka ir pārprasta un tiem, kas nevēlēsies īpašus pakalpojumus, naudu neprasīs. Tomēr ikviena grupa tikšot uzskaitīta, un, ja to, kuri nemaksā, būs daudz, RCT atbildes gājiens varētu būt sava tūrisma centra izveide, kas nozīmētu, ka visas ekskursijas tiek organizētas tikai ar tā starpniecību.

RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs noliedz vairāku sanāksmes dalībnieku Dienai teikto, ka tūrisma operatoriem būtu draudēts ar tūristu izraidīšanu no tirgus teritorijas, ja viņus pavadošā firma nebūs samaksājusi. Naudu prasīšot tikai no tiem, kam RCT sniedz pakalpojumu – ekskursiju vai degustāciju. Starp vairākām firmām un RCT joprojām notiek sarunas. Tikties ar A. Abramovu plānojusi arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ģenerālsekretāre Marina Paņkova, kura piedalījās arī vētrainajā sanāksmē. Viņa Dienai apstiprināja, ka vēlas panākt konstruktīvu dialogu: «Ceru, ka sapratīsim, kas ir pakalpojumu kopums. No Centrāltirgus vadības izskan, ka tā ir zināma drošība grupai. Taču jāsaprot, vai tas nozīmē kompensāciju, ja kādu no šīs grupas tūristiem apzog. Uzņēmumi ir gatavi maksāt, ja sapratīs, par ko, jo tirgus publiskā daļa ir tikpat pieejama apmeklētājiem kā Vecrīga. Nevar prasīt naudu tikai par iziešanu cauri publiskai vietai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā ietekme, ko izraisījusi tūrisma nozares straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ, kopumā varētu sasniegt četrus triljonus dolāru (3,3 triljonus eiro), liecina trešdien publiskots Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) un ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojums.

Tajā secināts, ka plašs vakcinācijas programmu trūkums attīstības valstīs rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.

"Tūrisms nodrošina glābiņu miljoniem cilvēku, un vakcinācijas izvēršana, kopienu aizsargāšana un droša tūrisma atjaunošana ir ārkārtīgi svarīga darbavietu atjaunošanai un tik ļoti nepieciešamo resursu iegūšanai," norāda PTO.

Organizācija skaidro, ka liels skaits attīstības valstu ir ļoti atkarīgas no starptautiskā tūrisma.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ pērn gandrīz pilnībā tika apturēti starptautiskie gaisa ceļojumi, izraisot 2,4 triljonu dolāru zaudējumus tūrisma nozarē un ar to saistītajos sektoros. PTO un UNCTAD ziņojumā teikts, ka līdzīgi zaudējumi var rasties arī šogad atkarībā no Covid-19 vakcīnu sadales.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Komentāri

Pievienot komentāru