Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Armēnijas vēlētāji 7. jūnijā dosies pie vēlēšanu urnām. Šīs, iespējams, būs nozīmīgākās parlamenta vēlēšanas valsts pēcpadomju vēsturē. Balsojums ir arī referendums par premjerministra Nikola Pašinjana miera programmu – par Vašingtonas kopīgo deklarāciju ar Azerbaidžānu, parafēto 17 pantu miera līgumu, reģionālās savienojamības atbloķēšanu un Armēnijas pakāpenisku atbrīvošanos no Maskavas ietekmes.

Tieši tāpēc, ka likmes ir tik augstas, ārējie spēki – tostarp dažas politiskās aprindas Krievijā, proarmēniskās grupas, kas darbojas Eiropas institūcijās, un diasporas finansēts lobēšanas aparāts cenšas procesu ietekmēt. Ir savervētas personas, lai ietekmētu iznākumu un ietekmētu pašu miera procesu.

Viņu mērķis nav tikai Pašinjans; tas ir arī Armēnijas un Azerbaidžānas miera process kopumā, kas ir guvis ievērojamus panākumus kopš abu valstu vadītāju samita Vašingtonā pagājušā gada augustā.

Krievijas valdības neapmierinātība ar Pašinjana rietumniecisko nostāju vairs nav noslēpums. Kampaņā pret Pašinjanu aktīvi piedalās daudzas ar Krievijas valdību saistītas institūcijas un plašsaziņas līdzekļi. Šie spēki ir instrumentalizējuši bijušo Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu, pasniedzot Azerbaidžānas okupēto teritoriju atbrīvošanu kā zaudējumu Armēnijas valdībai un it kā Pašinjana vadības rezultātu.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis pakāpenisku jaunās automatizētās robežkontroles sistēmas ieviešanu trešo valstu pilsoņiem.

Tā dēvēto ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (Entry/Exit System, EES), ar kuru tiks atcelti spiedogi pasēs, bija plānots ieviest jau pagājušā gada novembrī. Taču sistēmas ieviešana tika atlikta, jo dažas bloka valstis tam vēl nebija gatavas.

Automatizētā sistēma, par kuru pirmo reizi vienojās 2017.gadā, aizstās manuālo spiedogu iespiešanu pasē. Tā reģistrēs apmeklētāju ieceļošanas un izceļošanas datumu, kā arī reģistrēs uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus un atteiktas ieceļošanas gadījumus.

Saskaņā ar jauno sistēmu no ieceļotājiem Šengenas zonā tiks vākta informācija un biometriskie dati, tai skaitā sejas attēli un pirkstu nospiedumi.

"Mērķis ir uzlabot drošību, paātrināt robežkontroles procesu un samazināt rindas," norādīja Eiropas Parlaments.

Zviedrija panākusi vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomu līdz 600 ieslodzīto, kas varētu izciest sodu ārzemēs, pavēstīja tieslietu ministrs Gunnars Stremmers.

Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto.

Ministrs pauda, ka Igaunija ir "ļoti svarīga un tuva partnere", un tai ir saistošas tās pašas starptautiskās saistības attiecībā uz ieslodzītajiem.

"Tāpēc ir ļoti labi priekšnoteikumi padziļinātai sadarbībai starp Zviedriju un Igauniju," preses konferencē sacīja Stremmers.

Viņš pauda, ka vienošanās īstenošanai būs jāveic izmaiņas Zviedrijas tiesību aktos un tā būs jāapstiprina ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu parlamentā.

Tomēr nav skaidrs, vai Zviedrijas parlaments apstiprinās šo vienošanos.

Vairākas opozīcijas partijas, kā arī ieslodzījuma vietu darbinieku arodbiedrības jau paudušas skeptisku attieksmi pret šo plānu vai to pilnībā noraidījušas.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Eiropas Savienības (ES) dalibvalstis un Eiropas Parlaments pirmdien vienojās divkāršot muitas tarifus ārvalstīs ražotam tēraudam, lai pasargātu ES tērauda ražošanu no lētas Ķīnas produkcijas.

ES valstu valdības un Eiroparlamenta pārstāvji pirmdienas vakarā vienojās palielināt muitas nodevas tērauda importam līdz 50%, kā arī par 47% samazināt no tarifiem atbrīvotā importa kvotas.

"Eiropas tērauda sektora stāvoklis un globālais statuss ir fundamentāli svarīgi mūsu stratēģiskajai autonomijai un rūpnieciskajai varenībai. Tāpēc mēs nevaram atļauties ignorēt to, ka globālā pārprodukcija sasniedz kritisku līmeni," komentēja ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs. "Šodienas iznākums palīdz sniegt ļoti vajadzīgo stabilitāti mūsu ražotājiem."

Saskaņā ar vienošanos, kas pieņemta pēc Eiropas Komisijas pērn izteikta priekšlikuma, no tarifiem atbrīvotā tērauda importa kvotas tiks samazinātas līdz 18,3 miljoniem tonnu gadā. Šīs kvotas līdzinās visam tērauda daudzumam, ko ES importēja 2013. gadā.

Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks ir vērsies pie Latvijas, Polijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas ministriem ar lūgumu atteikties no pārejas uz ziemas un vasaras laiku.

Ministrs plāno drīzumā apspriest šo jautājumu un tikties ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem, pirmdien paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Taminska vērtējumā, nevar būt tikai pasīvs situācijas novērotājs, tāpēc nākamgad plānots veikt pasākumus, lai izkļūtu no laika grozīšanas slazda.

"Es uzņemos iniciatīvu pārtraukt sezonālo laika zonu maiņu un apvienot Baltijas reģiona valstis, lai sasniegtu kopīgo mērķi. Nākamgad Lietuva būs ES prezidējošā valsts, tāpēc tā ir iespēja veikt reālus pasākumus un pārtraukt pulksteņu grozīšanu," apņēmību pauda ministrs.

Eiropas Komisija jau ir sākusi pētījumu par sezonas laika maiņas ietekmes novērtējumu, ir iesniegti iespējamie scenāriji, un rezultāti tiek gaidīti vasarā.

Ar lielu daļu eID karšu no 9. decembra potenciāli vairs nevarēs veikt e-parakstus, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pārmaiņas ietekmēs eID kartes, kas izsniegtas laikā no 2019. gada 2. septembra līdz 2026. gada 30. janvārim, kurās izmantota noteikta tehnoloģiskā komponente e-paraksta nodrošināšanai.

Pēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sniegtās informācijas, pēc 9. decembra izmaiņas var skart vairāk nekā 346 000 eID kartes, kurās ir mikroshēmas versija "Cosmo 8.1".

Izmaiņas saistītas ar sertifikācijas procesu, kuru veic Francijas nacionālā uzraudzības iestāde.

"eID karte Latvijā ir derīga desmit gadus - tās elektroniskajai komponentei tas ir salīdzinoši ilgs periods, kura laikā var rasties vajadzība pāriet uz jaunākas paaudzes tehnoloģijām. To paredz arī jaunais ES regulējums e-paraksta jomā. Šobrīd strādājam pie juridiskiem un tehniskiem risinājumiem, lai izmaiņu skartās eID kartes lietotāji varētu turpināt parakstīt dokumentus Latvijā, un paralēli sadarbības partneri gatavo tehnoloģiskos priekšlikumus, lai e-paraksts eID kartē darbotos ērti un droši neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības arī ilgtermiņā," klāsta VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprinājis 35 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kas tiks nodrošināts ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

G7 valstis - Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija - kopā ar ES jūnijā vienojās nodrošināt Ukrainai aptuveni 50 miljardus dolāru lielu finansējumu aizdevuma veidā, ko nodrošinās un atmaksās ar ieņēmumiem no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

ES tieslietu komisārs Didjē Rendērs sacīja, ka G7 valstis par savu ieguldījuma apjomu varētu paziņot piektdien sanāksmē Vašingtonā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES), ceturtdien paziņojis premjerministrs Iraklijs Kabahidze.

"Mēs pieņēmām lēmumu līdz 2028.gada beigām neiekļaut darba kārtībā jautājumu par sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību" Kabahidzes teikto citē televīzijas kanāls "Rustavi 2".

Premjers piebildis, ka Gruzija atsakās no jebkādiem ES budžeta grantiem. Viņš norādīja, ka 2028.gada beigas ir termiņš, līdz kuram Tbilisi būšot no ekonomiskā viedokļa pietiekami sagatavota, lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar ES ar mērķi tai pievienoties 2030.gadā.

Kabahidze arī uzsvēra, ka Gruzijas attiecības ar ES esot divpusējas un var būt vienīgi divpusējas.

"Mēs esam lepna un sevi cienoša nācija ar ilgu vēsturi, un tāpēc mums ir kategoriski nepieņemami uztvert integrāciju ES kā žēlastību, ko mums izrāda ES," paziņoja premjers.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās pēc tirdzniecības sesijas, kurā dominēja bažas par neskaidro situāciju ar ASV muitas tarifiem un mākslīgā intelekta (MI) potenciālu triecienu tradicionālajiem uzņēmumiem.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas, tirgiem reaģējot uz ASV Augstākās tiesas atzinumu pret prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem un Trampa atbildi uz to, paziņojot par papildu "10% globālā tarifa" noteikšanu tirdzniecības partneriem.

Tirgos pirmdien bija pesimistiskāks noskaņojums pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē palielināja jauno tarifu no 10% līdz 15%.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%.

Eiropas Parlaments (EP) pirmdien nolēma atlikt balsojumu par Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās apstiprināšanu, pieprasot skaidrību par jaunajiem tarifiem.

Analītiķi norādīja arī uz bažām par MI ietekmi uz tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālu ASV militāro triecienu Irānai risku.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) trešdien panākuši vienošanos par plāniem mikroplastmasas piesārņojuma ierobežošanai.

EP un ES Padomes pārstāvji vienojušies noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz plastmasas granulu izmantošanu un transportēšanu, lai novērstu to nonākšanu vidē.

"Mikroplastmasa, tostarp plastmasas granulas, tagad ir sastopamas visur - mūsu okeānos, jūrās un pat pārtikā, ko ēdam," norādīja ES Padomes prezidējošās valsts Polijas vides ministre Paulīna Henniga-Kloska. "ES ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz granulu piesārņojuma samazināšanu," viņa uzsvēra.

Vienošanās panākta pēc iepriekš notikušajām sīvajām debatēm, daļai ES dalībvalstu paužot nožēlu, ka centieni samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem grauj ES plānus attiecībā uz vides uzlabošanu.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja muitas tarifu ārvalstīs ražotam tēraudam divkāršošanu, lai pasargātu Eiropas Savienības (ES) tērauda ražošanu no lētās Ķīnas produkcijas.

Ieceri palielināt muitas nodevas tērauda importam līdz 50%, kā arī par 47% samazināt no tarifiem atbrīvotā importa kvotas atbalstīja 606 deputāti, bet pret to balsoja 16 deputāti.

Paredzēts, ka no tarifiem atbrīvotā tērauda importa kvotas tiks samazinātas līdz 18,3 miljoniem tonnu gadā. Šīs kvotas līdzinās visam tērauda daudzumam, ko ES importēja 2013. gadā.

2013. gads kā atskaites punkts tika izraudzīts atbilstoši ES uzskatam, ka tirgus no šī gada kļuva nelīdzsvarots pārprodukcijas dēļ. Tajā galvenokārt vainojama Ķīna, kas masveidā subsidē vietējos tērauda ražotājus un tagad saražo vairāk nekā pusi visas pasaules tērauda.

Jaunie pasākumi attieksies uz importu no visām valstīm ārpus ES, izņemot Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien aicināja Briseli apsvērt iespēju iesaldēt turpmāko finansējumu Slovākijai, eiroparlamentāriešiem paužot satraukumu par demokrātijas standartu vājināšanu un iespējamu Eiropas naudas līdzekļu neatbilstošu izmantošanu.

Plenārsēdē Strasbūrā nesaistošā rezolūcija tika apstiprināta ar 347 pret 165 balsīm.

Slovākijas premjerministram Robertam Fico gan paša valstī, gan ārvalstīs pārmet tiesību ierobežošanu.

Eiroparlamentārieši pauda satraukumu par korupcijas apkarošanas pasākumu vājināšanu un apsūdzībām par ES līdzekļu neatbilstošu izmantošanu. Deputāti mudināja Eiropas Komisiju (EK) "izvērtēt riskus un izmantot visus tās instrumentus, lai aizsargātu ES vērtības".

EP deputāti konkrēti vēlas, lai EK sāktu procedūras par pārkāpumiem pret Slovākijas valdību un aktivizētu tā saukto likuma varas nosacījumu mehānismu, kas ļauj iesaldēt finansējumu, ja valsts neievēro demokrātijas standartus.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēma jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.

EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka bloķēs jebkādas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, ja tās kaitēs Slovākijas nacionālajām interesēm.

Slovākijas parlaments ceturtdien apstiprināja rezolūciju, kurā valdība tiek aicināta nebalsot par jaunām ES sankcijām pret Krieviju.

"Ja būs sankcijas, kas mums kaitēs, es nekad par tām nebalsošu. Es esmu ieinteresēts būt konstruktīvs spēlētājs Eiropas Savienībā, bet ne uz Slovākijas Republikas rēķina," sacīja Fico.

Slovākija ir pārtraukusi oficiālo militāro palīdzību Kijivai.

Tomēr Fico valdība nav bloķējusi nevienu no ES 17 sankciju paketēm pret Krieviju. ES pašlaik gatavo 18. sankciju paketi pret Maskavu.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Deputāti atbalstījuši izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām - būs jauni noteikumi par iesācējiem vadītājiem, digitālajām vadītāju apliecībām un vadīšanas tiesību atņemšanu, informē Eiropas Parlaments (EP).

EP apstiprināja izmaiņas ES noteikumos par vadītāju apliecībām. Jaunie noteikumi veicinās ceļu satiksmes drošību un mazinās uz ES ceļiem notiekošo negadījumu skaitu - ik gadu dzīvību tajos zaudē teju 20 000 cilvēku.

Lai nokārtotu eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai, būs jāpierāda zināšanas par vadītājam asistējošām sistēmām, drošu izkāpšanu, aklo zonu radīto risku un modrības zuduma risku, ko rada tālruņa lietošana. Pēc deputātu pieprasījuma jaunajās mācību un eksāmenu prasībās lielāks uzsvars būs uz riska apzināšanos attiecībā uz gājējiem, bērniem, riteņbraucējiem un citiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, taču dalībvalstis šo termiņu varēs saīsināt līdz 10 gadiem, ja vadītāja apliecība tiek izmantota kā personas apliecība. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības būs derīgas piecus gadus. ES valstis drīkstēs saīsināt apliecības derīguma termiņu vadītājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, lai biežāk liktu viņiem iziet veselības pārbaudes vai prasmju pilnveides kursus.

Karu un ģeopolitisko saspīlējumu dēļ pagājušajā gadā ieroču ražotāju ieņēmumi pasaulē sasnieguši rekordaugstu līmeni, pirmdien paziņojis Stokholmā bāzētais Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

SIPRI aplēses liecina, ka pasaules simt lielāko bruņojuma ražotāju apgrozījums 2024. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni un bija 679 miljardi ASV dolāru (587 miljardi eiro), kas, ņemot vērā valūtu kursa svārstības, ir par 5,9% vairāk nekā 2023. gadā.

Kā norādīja institūts, pieprasījumu pēc ieročiem galvenokārt veicināja kari Ukrainā un Gazas joslā, pieaugošās globālas un reģionālas ģeopolitiskās nesaskaņas un arvien pieaugošie militārie izdevumi.

Lai varētu apmierināt pieprasījumu, daudzi uzņēmumi paplašināja ražošanas līnijas, būvēja jaunas rūpnīcas, izveidoja meitasuzņēmumus un pārņēma konkurentus, secināja SIPRI.

Pasaules ieroču tirgū dominēja ASV ar 39 no simt lielākajiem nozares uzņēmumiem. Tie guvuši gandrīz pusi no pasaules ieroču tirdzniecības ieņēmumiem, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauguši par 3,8%, sasniedzot 334 miljardus ASV dolāru, liecina SIPRI dati.

Moldovas parlaments piektdien nobalsojis par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu enerģētikas sektorā, pastāvot bažām, ka Krievija šogad varētu nepiegādāt Moldovai pietiekami daudz dabasgāzes.

Ārkārtējais stāvoklis stāsies spēkā 16.decembrī un ilgs 60 dienas. Īpaša komisija steidzami pieņems pasākumus, lai pārvaldītu nenovēršamos riskus, ja Maskava izlems nepiegādāt gāzi Kučurganas termoelektrostacijai - Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas separātiskajā prokrieviskajā Piedņestras reģionā.

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans sacīja, ka Moldova saskaras ar ārkārtēju situāciju, kurā Maskava varētu apzināti izmantot enerģijas plūsmas, lai destabilizētu valsti un potenciāli atstātu cilvēkus ziemas vidū bez siltuma un elektrības.

Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" piegādā gāzi Kučurganas termoelektrostacijai, kas ražo elektroenerģiju, ar kuru tiek apgādāta ievērojama daļa Moldovas. Šo elektrostaciju 2004.gadā privatizēja Piedņestras amatpersonas un vēlāk to pārdeva Krievijas valsts uzņēmumam. Moldova neatzīst privatizāciju.

Igaunijas parlaments trešdien pieņēma 2026. gada valsts budžetu.

Budžeta likumu atbalstīja 51 deputāts, savukārt 37 deputāti balsoja pret.

Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 18,6 miljardu eiro apmērā, izdevumi - 19,5 miljardu eiro apmērā, bet investīcijas - 1,3 miljardu eiro apmērā.

Valsts budžeta ieņēmumi nākamajā gadā palielināsies par 855 miljoniem eiro jeb 4,8%. Kopējie izdevumi pieaugs par 1,3 miljardiem eiro jeb 7,1%, bet kopējais investīciju apjoms palielināsies par 45% jeb 405 miljoniem eiro.

Likums paredz, ka vispārējās valdības budžeta deficīts nākamajā gadā būs 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas iekļaujas Eiropas Savienībā atļautajā izņēmumā attiecībā uz strauju aizsardzības izdevumu palielināšanu. Budžeta deficīta palielināšanās dēļ parāda slogs palielināsies par 1,7 miljardiem eiro līdz 25,9% no IKP.

Igaunijas privātās atomelektrostacijas (AES) projekta virzītājs "Fermi Energia" ir nonācis finanšu grūtībās un uzņēmuma darbībai līdzekļu pietiek vēl tikai četriem mēnešiem, paziņojumā investoriem par uzņēmuma darbību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī rakstījis kompānijas vadītājs Kalevs Kallemetss.

Par to vēsta laikraksts "Postimees".

Lai pārvarētu finanšu grūtības, kompānija uz trim mēnešiem ir samazinājusi darbinieku algas, apturējusi maksājumus padomei un samazinājusi strādājošo skaitu. Gadumijā kompānijai bija pietiekami līdzekļu darbības turpināšanai vēl četrus mēnešus. Pirmdien Kallemetss paziņoja, ka nesen parakstījis vienošanos par 200 000 eiro piesaisti, kas nodrošinātu uzņēmuma izmaksu segšanu vēl divus mēnešus, tādējādi "Fermi Energia" darbībai līdzekļu pietiek līdz jūnijam.

Vienlaikus sagaidāms, ka drīzumā uzņēmuma izmaksas būtiski pieaugs, jo kompānija nesen ir iesniegusi pieteikumu, lai sāktu īpašo valsts plānojuma procedūru 600 megavatu (MW) atomelektrostacijas (AES) atrašanās vietas noteikšanai. Procesa izmaksas sasniedz vairākus miljonus eiro. "Fermi Energia" padomes priekšsēdētājs Sandors Līve pieļāvis, ka tuvāko gadu laikā uzņēmumam nepieciešamas vismaz desmit miljonu eiro investīcijas.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.