Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.

No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.

"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Latvenergo koncerns 2025. gadā būtiski kāpinājis investīcijas, attīstījis jaunus atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu projektus un palielinājis klientu skaitu Baltijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū, liecina koncerna publicētie 2025. gada nerevidētie saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati.

Finanšu rezultātus līdz ar zemāku ūdens pieteci Daugavā ietekmēja mazāks saražotās elektroenerģijas daudzums, kā arī zemāka elektroenerģijas pārdošanas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Paplašinoties ražošanas jaudu portfelim, būtiski augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. 2025. gadā Latvenergo koncerns ir turpinājis mērķtiecīgu izaugsmi konkurētspējīgas enerģijas ražošanā, sadalē un tirdzniecībā.

Būtiski – par 49 % – kāpināts investīciju apjoms, kas pieauga līdz 792,2 milj. eiro un ir vēsturiski augstākais līmenis koncerna pastāvēšanas laikā. Lielākā daļa investīciju novirzīta atjaunīgo energoresursu (AER) projektu attīstībai un izbūvei, kā arī elektroenerģijas sadales tīkla modernizācijai un drošībai.

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Militārais konflikts tuvajos Austrumos un tā ietekme uz naftas produktu cenām ir novērojama ikkatram ¹.

Gāzes tirgus analītiķi brīdina, ka gāzes cenas kāpums šī konflikta ietekmē var būt lielāks nekā 2022. gadā sākoties liela mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā ². Par to mudina domāt arī šobrīd novērojamais gāzes cenas kāpums Eiropas TTF biržā – no 30,55 EUR/MWh 24.februārī uz 56,45 EUR/MWh 9. martā – tas ir cenas pieaugums par 85% ³.

Dabasgāzes un citu fosilo resursu cena tieši ietekmē arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas, jo liela daļa elektroenerģijas Latvijā vēl joprojām tiek ražota termoelektrostacijās – it sevišķi ziemā, kas ir nepieciešama arī siltumenerģijas ražošana lielā apjomā ⁴.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Elektroenerģijas vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās divkārt un sasniedza 149,49 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo".

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena pieauga 2,1 reizi un tāpat kā Latvijā bija 149,49 eiro par MWh, bet Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena bija 147,07 eiro par MWh, kas ir divkāršs pieaugums.

"Nord Pool" sistēmas cena palielinājās līdz 103,26 eiro par MWh, kas ir par 63% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Aizvadītajā nedēļā, gaisa temperatūrai turpinot samazināties, elektroenerģijas patēriņš Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs sasniedza augstāko rādītāju pēdējo gadu laikā. Augsta patēriņa un zemākas vēja elektrostaciju izstrādes ietekmē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas būtiski pieauga.

Augstais cenu līmenis veidojās visā reģionā augsta pieprasījuma dēļ un atsevišķās nedēļas dienās ierobežoja eksporta iespējas, tostarp Somijā.

Turpmāk elektroenerģiju biržā varēs pirkt un pārdot 30 minūtes pirms piegādes, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Uzņēmumā informē, ka 2025. gadā Baltijas reģionā saules un vēja elektrostacijas saražoja 44% no kopējās ģenerācijas, un pārskatāmā nākotnē tās kļūs par galveno elektroenerģijas ražošanas veidu.

Tomēr saules un vēja elektrostaciju izstrāde ir atkarīga no laika apstākļiem, bet laika apstākļu prognozes precizitāte ir augstāka īstermiņā, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka elektroenerģijas tirgū ir iespējams pirkt un pārdot elektroenerģiju tuvāk piegādes brīdim. Tādējādi, turpinot elektroenerģijas tirgus pilnveidi, visā Eiropā tiks ieviesta iespēja elektroenerģijas pirkšanu un pārdošanu veikt līdz 30 minūtēm pirms piegādes.

Eiropas pārvades sistēmas operatori šo risinājumu ieviesīs pakāpeniski līdz 2029. gadam, tostarp Latvijas un pārējo Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori risinājumu ievieš jau patlaban. No trešdienas risinājums tiek ieviests uz Latvijas un Igaunijas robežas, un tuvākajā laikā sekos arī pāreja uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos, piemēram, Lapzemē, pat līdz –40°C. Šādos apstākļos elektroenerģijas patēriņš būtiski pieaug, kā rezultātā elektroenerģijas cenas biržā kļūst svārstīgākas.

Šā brīža biržas cenu izmaiņas neskars tos lietotājus, kuriem noslēgts līgums par fiksētu elektroenerģijas cenu, tādu lietotāju ir ap 75% (jeb 683 167) no kopējā līguma skaita. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm šīs nedēļas laikā sals vietām Latvijā kādā no naktīm, ar lielāku iespējamību nedēļas vidū un otrajā pusē, var pārsniegt pat –20 °C, tomēr tas būs īslaicīgi. Kopumā nedēļa gaidāma līdzīgi auksta vai nedaudz aukstāka nekā iepriekšējā. Stiprākais sals prognozēts Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kā arī kaimiņvalstīs – Lietuvas austrumos un Igaunijas dienvidaustrumos.

Tas nozīmē, ka Latvijā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem, īpaši elektroenerģijas. Auksto laikapstākļu ietekmē elektroenerģijas cenas Baltijas valstu biržā būs salīdzinoši augstākas, jo lētā elektroenerģija no Somijas pilnā apjomā nenonāks Baltijas tirgū. To nosaka pieaugošā elektroenerģijas nepieciešamība pašā Somijā, kur apkures sistēmās plaši tiek izmantoti siltumsūkņi un ūdens sildīšanas iekārtas.

Aizvadītajā janvārī cenas "Nord Pool" elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8% salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus par kilovatstundu (kWh), informēja energokompānija SIA "Enefit".

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku "dārgākais" janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem par kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu - par 20% salīdzinājumā ar decembra rādītājiem, informē "Enefit". Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.

Patlaban atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieauguma jomā Baltijas valstu līderis ir Lietuva, kura pēdējo 10 gadu laikā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas kāpinājusi visstraujāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dzintars Jaunzems, Oļegs Matvejevs un Ieva Opmane.

Baltijas valstu energoapgādes sistēmu zaļā transformācija, īpaši pēc 2022. gada, ir vērsta līdzīgos virzienos, bet dažādo sākuma pozīciju dēļ pārveides ātrums atšķiras, raksta ekonomisti. It īpaši to var redzēt atjaunīgās elektroenerģijas jomā.

Latvijas atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā ir augstākais Baltijā - 55,5%. Ekonomisti skaidro, ka, pateicoties vēsturiski lielai hidroelektrostaciju jaudai, šobrīd vairāk nekā pusi Latvijā saražotās elektroenerģijas nodrošina atjaunīgie energoresursi - bet tā joprojām galvenokārt ir hidroenerģija.

Lietuvā atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā 2024. gadā bija 49%, bet Igaunijā - 38%. Vienlaikus ekonomisti vērš uzmanību, ka Lietuva 49% īpatsvaru sasniegusi gadu laikā no 21% īpatsvara 2021. gadā.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kristies. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 37% līdz 43,01 EUR/MWh, Lietuvā par 36% līdz 43,01 EUR/MWh, bet Igaunijā par 39% līdz 41,35 EUR/MWh, informē AS "Latvenergo".

Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -23,58 EUR/MWh līdz 299,90 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 19,28 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 32%.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās, kas kāpa par 45%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Kopējā ražošana hidroelektrostacijās jūnijā auga par 40% pret maiju. Mēneša griezumā par 15% samazinājās elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm. Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojums Estlink 2 atsāka darbu 20.jūnijā, kā rezultātā palielinājās plūsma no Somijas - par 15% vairāk pret iepriekšējo mēnesi. Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās samazinājās par 13% pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās samazinājās par 4%. Atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ saglabājās 68% līmenī.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Finanšu salīdzināšanas platformu operators "Altero" elektroenerģijas cenu salīdzināšanas platformā, kas ļauj izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā, investējis aptuveni 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Platformas izstrādātāji norāda, ka regulāra cenu salīdzināšana palīdz atrast labākos piedāvājumus atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Papildu platforma piedāvā arī personalizētus ieteikumus, balstoties uz lietotāja patēriņa paradumiem, mājsaimniecības profilu un vēlamo cenu stabilitātes līmeni.

Lietotāji var izvēlēties starp fiksētas cenas un biržas tarifiem, vienlaikus saprotot ar katru izvēli saistītos riskus un potenciālos ieguvumus. Platforma arī izceļ būtiskākos līguma nosacījumus – piemēram, soda maksas, līguma termiņus un papildu maksājumus –, kas bieži vien paliek nepamanīti.

“Elektrības tirgus Latvijā ir atvērts, taču daudzi patērētāji joprojām pārmaksā, jo piedāvājumi ir sarežģīti un grūti salīdzināmi. Elektrības cenu salīdzināšana ļauj izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas tirgotāju Latvijā. Mūsu mērķis ar jauno elektrības salīdzināšanas platformu ir padarīt šo procesu tikpat vienkāršu un caurspīdīgu kā finanšu salīdzināšanu – lai ikviens var pieņemt finansiāli izdevīgāko lēmumu. Salīdzinot ne tikai cenu par kWh, bet arī fiksētās maksas un līguma nosacījumus, var ievērojami samazināt elektrības rēķinus,” stāsta “Altero” valdes priekšsēdētājs Aksels Freimanis.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Elektroenerģijas vidējā cena šogad augustā Latvijas tirdzniecības apgabalā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 73,9% - līdz 80,2 eiro par megavatstundu (MWh), informēja pārvades sistēmas operatorā AS "Augstsprieguma tīkls".

Salīdzinājumā ar 2024.gada augustu šogad augustā Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija par 25% zemāka.

Savukārt Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena augustā pieauga par 72,9% salīdzinājumā ar jūliju un bija 80,01 eiro par MWh, bet Igaunijā cena samazinājās 2,1 reizi - līdz 77,26 eiro par MWh.

AST norāda, ka cenu kāpums augustā skaidrojams ar sezonālām izmaiņām - mazinās dienas gaišais posms, kurā sekmīgi sevi var pierādīt saules elektrostacijas, tāpat pieaugums skaidrojams ar elektrostaciju un tīkla uzturēšanas remontdarbiem, kā arī mazāku ūdens pieplūdi hidroelektrostacijās, salīdzinot ar jūliju.

Cenu atšķirības augustā starp Baltijas valstīm veicināja pārvades jaudas ierobežojumi uz Latvijas-Igaunijas robežas līniju uzturēšanas remontdarbu Igaunijā dēļ.

Aizvadītais februāris Latvijas elektroenerģijas tirgū iezīmējās ar vēsturiski augstāko patēriņu šim mēnesim, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija.

Auksto laikapstākļu dēļ elektroenerģijas pieprasījums sasniedza 690 GWh, kas ir par 14 % vairāk nekā pēdējo desmit gadu vidējais februāra rādītājs. Augstais pieprasījums atspoguļojās arī elektroenerģijas biržas cenā – februārī vidējā cena Latvijā sasniedza 15,5 centus par kilovatstundu, kļūstot par dārgāko februāri biržas vēsturē. Aukstums un ražošanas struktūra saglabāja augstas cenasFebruārī elektrības patēriņš mājsaimniecībās un uzņēmumos būtiski pieauga auksto laikapstākļu dēļ. Šis kāpums notika laikā, kad Baltijas reģionā joprojām trūkst lētāku enerģijas ražošanas jaudu, tāpēc Latvijai kopā ar kaimiņvalstīm lielākā mērā nācās paļauties uz fosilā kurināmā elektrostacijām.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Latvijā elektroenerģijas balansēšanas tirgū pašlaik piedalās seši uzņēmumi, un tirgū ir vieta arī citiem dalībniekiem, intervijā teica elektroenerģijas pārvades tīkla operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Baltijas valstis februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētās BRELL energoapgādes sistēmas un veica sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Kopš tā brīža elektroenerģijas tirgū ir nepieciešamība nodrošināt jaudu balansēšanu jeb nodrošināt līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu.

Baltijā patlaban elektroenerģijas balansēšanas tirgū kopā piedalās 29 uzņēmumi. No tiem Latvijā pagaidām ir seši, Lietuvā ir astoņi, bet visvairāk ir Igaunijā - 15, daļa no tiem gan ir savstarpēji saistīti uzņēmumi. Turklāt, lai gan Igaunijā ir lielākais tirgus dalībnieku skaits, lielākā balansēšanas jauda šogad nāk no Lietuvas - apmēram puse no visas balansēšanas jaudas Baltijā.