Visi kā viens miljonu ieguldītu "ilgtspējā un zaļumā" 

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Jānis Šķupelis, 04.2.2020

Foto: pixabay.com

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Ūdens un vīns

Piemēram, līdzekļu pārvaldītāja "Gitterman Wealth Management" līdzdibinātājs Džefrijs Gitermans norāda, ka šobrīd pasaules uzmanība esot "hiper-fokusēta" uz klimata pārmaiņām. Tādējādi viņš iesaka investēt ūdenī, ilgtspējīgā infrastruktūrā, tādā nekustamajā īpašumā, kura cena klimata pārmaiņu iespaidā varētu pieaugt, un atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas biznesā.

"Es domāju, ka nākamo piecu gadu laikā aktīvu pārvaldīšanas nozarē mēs runāsim par mākslīgo intelektu, blokķēdi, klimatu un visu šo lietu savstarpējo krustošanos. Piemēram, investīcijas blokķēdes tehnoloģijās, kas savukārt palīdz sekot līdzi okeāna videi ir ļoti interesantas, jo cilvēku bažas par šiem tematiem tikai augs. Pat prezidents Tramps nu saka, ka klimata pārmaiņas nav izdomātas. Austrālijas ugunsgrēki ir laba indikācija tam, kas šajā desmitgadē nosēdīsies cilvēku prātos," spriež minētais eksperts.

Viņš izceļ, ka Fidži salās klimata pārmaiņu iespaidā jau tikušās pārvietotas 43 cilvēku komūnas. Tāpat šāda situācija var nozīmēt, ka arī citur aktualizējās iedzīvotāju migrācija. Proti, tie no reģioniem, kur klimata pārmaiņas sāk traucēt daudzmaz normālai dzīvei pārceļas uz reģioniem, kur šajā ziņā perspektīvas ir rožainākas. Attiecīgi tam droši vien sekos arī nekustamā īpašuma cena.

Proti, ar vien lielākā mērā to aprēķināšanas vienādojumā tiks ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Tas attiecīgi var radīt interesantas ieguldījumu iespējas.Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi tiek apspriests arī nākotnes ūdens pieejamības jautājums. Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudz dažādos citos procesos, piemēram elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt.

Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai "zilais zelts", kam nav aizvietojuma. Tādējādi zināmas perspektīvas tiek saskatītas ar šīs industrijas uzņēmumu veikumu. Pieprasījumu pēc ūdens mazākā mērā ietekmē arī procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa. Turklāt ūdens patēriņš mēdz augt, ja palielinās iedzīvotāju labklājības līmenis.

Būtībā ūdeni gluži kā tas ir ar zeltu vai naftu var uzskatīt par izejvielu. Pēc tā ir milzīgs pieprasījums, bet ne visur tas ir nepieciešamajā apmērā. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdeni augošajai cilvēku masai, šīs nozares virzienā, visticamāk, turpinās plūst investīcijas. Apvienotās Nācijas lēš, ka cilvēku skaits 2050. gadā var tuvoties 10 miljardiem. Šajā pašā laikā saldūdens rezerves, visticamāk, paliks statiskas.

"Būs liels spiediens, lai lielās kompānijas radītu produktus, kas tām lieks izskatīties labāk. Mēs vienu pēc otras redzam lieliskas idejas atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas ziņā. Piemēram, kā veidot ilgtspējīgāku iepakojumu un kā to pārstrādāt. Mēs vēlamies arī atbrīvoties no nekustamajiem īpašumiem, kuri ir klimata risku zonā. Tāpat mums ir garās pozīcijas [pirkt] "ūdenī" un tā destilēšanas biznesā. Darboties šajā biznesā ilgtspējīgi būs viens no lielākajiem šīs desmitgades stāstiem," uzskata "Gitterman Wealth Management" pārstāvis un piebilst, ka šādiem uzņēmumiem ļoti svarīgi piedomāt pie savas infrastruktūras atjaunošanas un uzlabošanas.

Viņš vēl uzskata, ka, vērtējot alternatīvas, labi ieguldījumi varētu saistīties ar kvalitatīviem vīniem. Proti, tie paši Austrālijas ugunsgrēki jau tagad ir drauds vīnogu plantācijām. Tāpat klimata pārmaiņas var nozīmēt, ka arvien lielāki izaicinājumi parādās arī citur - gan vīnogu ražai, gan tās kvalitātei.

Daži paredzējumi ir, ka pēc 30 līdz 50 gadiem Kalifornijā un Austrālijā top-kvalitātes vīna industrijai būs piemērotas vien atsevišķās vietas. Valdot šādam fonam, var pieaugt investīciju klases vīnu cena (ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā. Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālas noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu).

Alternatīvie proteīni

Arī Singapūras līdzekļu pārvaldnieka "Rumah Group" vadība pārsvarā runā par atbildīgas investēšanas popularitātes vilni. Sevišķi kompānija izceļ ieguldījumus "alternatīvo proteīnu" biznesā. Pamatā tas ietver dažādus risinājumus, lai aizvietotu gaļu. Uzņēmums skaidro, ka arvien vairāk cilvēki pievērš uzmanību tam, kādi ir blakusefekti gaļas ražošanai. Tāpat daudzi gatavi aizstāvēt dzīvnieku tiesības.Katrā ziņā mākslīgās gaļas popularitāte var turpināt augt, jo tas iekļaujas šobrīd aktuālajā "zaļajā kursā". Tas līdzi sev var nest gan lielas investīcijas šajā nozarē un attiecīgo tehnoloģiju attīstību, gan ražošanas kapacitātes palielināšanos.

Tiek norādīts, ka arvien lielāku ganāmpulku uzturēšana pasaules gigantiskās apetītes apmierināšanai nozīmējusi lielākas kaitīgo gāzu emisijas, mežu izciršanu, ūdens un zemes piesārņošanu laikā, kad jau tā pieaug ar klimata izmaiņām saistītie izaicinājumi."No zemāku un augstāku tehnoloģiju uz augu bāzes balstītās mākslīgās gaļas līdz kultivētai (laboratorijā) gaļai un proteīnam no mikroaļģēm. Ja šīs alternatīvas spēs konkurēt garšas, struktūras un ērtības un vēlāk - arī apjoma - ziņā, tad šī nozarei būs ļoti labs potenciāls globālā līmenī. Mana izvēle ir kultivētas jūras veltes.

Šis ne tikai ir "jaunāks" tirgus segments, bet tas arī piedāvā okeānos risināt pārmērīgās nozvejas problēmu. Tomēr, lai kā jūs arī izvēlētos investēt, informāciju par dažādiem šādiem produktiem var gūt no bezpeļņas organizācijas "Good Food Institute"," klāsta minētās kompānijas vadība.

Vēja enerģija

Savukārt ieguldījumu uzņēmuma "Tiger 21" dibinātājs Maikls Sonenfelds atgādina, ka neizsmeļamas atjaunojamās enerģijas avots esot okeāns. Viņš tādējādi jau tagad investējot tehnoloģijas, kas iegūst enerģiju no viļņiem. Viņš norāda, ka galu galā šāda enerģija var būt piemērota dažādām pa ūdeni peldošām ražotnēm. Šajā pašā laikā viņš arī atzīst, ka šis tehnoloģijas atrodas vien savā sākuma fāzē un tādējādi ir ļoti riskantas (viņš šādos nākotnes projektos neiesaka ieguldīt vairāk par 1% no ieguldījumiem paredzētajiem aktīviem).

Tiesa gan, tas ejot kopā ar zaļākas tautsaimniecības uzstādījumu, kas nozīmējot, ka tam ir liels potenciāls nākotnē.Arī "BMO Global Asset Management" portfeļu pārvaldniekus uzrunā atjaunojamā enerģija. Šī uzņēmuma pārstāvis Niks Hendersons gan teic, ka viņi neiegulda saules enerģijas uzņēmumos. Tas tādēļ, ka ieejas barjeras šajā nozare ir zemas, kas savukārt nozīmē lielu konkurenci un apšaubāmu peļņu. Krietni interesantāka šajā ziņā esot vēja enerģija.

"Viens no uzņēmumiem, kas mums patīk, ir "Orsted". Šis uzņēmums agrāk tika saukts par "Danish Oil and Natural Gas", un pirms 10 gadiem tas pārorientējās prom no fosilajiem energoresursiem. Tagad tas kontrolē aptuveni ceturto daļu no pasaules jūras vēja ģeneratoru tirgus un nodrošina elektrību aptuveni 9,5 miljoniem cilvēkiem. Tā mērķis līdz 2025. gadam ir šo skaitu palielināt līdz 30 miljoniem. Mēs arī raugāmies uz "vēja fermu" detaļu piegādātājiem. Šajā ziņā jāmin Dānijas uzņēmumu "Vestas Wind Systems", kas ražo vēja turbīnas. "Orsted" šobrīd ražo 5,6 gigavatus elektrības, bet tas strādā pie kapacitātes palielināšanas vēl par 15 gigavatiem. Tā ir arī iegādājusies uzņēmumus ASV, kas var nozīmēt izaugsmi šajā tirgū. Tam var būt zināma sabiedrības pretestība, bet parasti protesti vairāk saistīti ar sauszemes vēja ģeneratoriem. Pasaules regulatori izdarīs spiedienu, lai lielāka daļa no enerģijas tiktu ņemta no atjaunojamiem avotiem. Tas nozīmē, ka "Orsted" peļņai vajadzētu augt," spriež "BMO Global Asset Management" finanšu eksperti. Jāpiebilst, ka "Orsted" akcijas cena gada laikā ir palēkusies par 56%.

"20200204-0613-kronasartboard-1-4x.png"

Atkritumu tehnoloģijas

Savukārt "Asia Philanthropy Circle" un "Lien Foundation" vadītājs Laurencs Līns piebilst, ka ir neiespējami pilnībā apstādināt atkritumu rašanos. Tomēr var strādāt pie nepieciešamu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas.

"Cilvēku paradumus mainīt ir grūti. Tas nozīmē, ka atkritumu apmērs turpina palielināties, un eksistējošās metodes milzīgo to kalnu savākšanai ir bēdīgi nepiemērotas. Tādējādi ir izšķirīgi investēt jaunās tehnoloģijās, kas no atkritumiem var "dabūt ārā" daudz lielāku vērtību. Iedomājieties vienu integrētu sistēmu, kas apstrādā nesašķirotos atkritumus. Vispirms tiek atdalīti organiskie atkritumi, un tad tiek atdalīti oglekļa bāzes atkritumi, kuri tad visi tiek pārvēsti degvielā, kādās vajadzīgās gāzēs un materiālos. Savukārt viss pārpalikums tiek pārstrādāts celtniecības materiālos. Domāju, ka šādam izrāvienam mūsdienās esam tuvu, un miljonu ASV dolārus, sadarbojoties ar citiem fondiem, investētu tieši šādu centienu virzienā," atklāj L. Līns.

Tevi varētu interesēt

Cīņa ar klimata pārmaiņām nākotnē tikai pastiprināsies, taču līdztekus izaicinājumiem tā...

«Privātajā sektorā ir ļoti maz spēlētāju, kas balstās uz Latvijas ilgtermiņa izaugsmi...

Vasaras laikā samazinās Arktikas ledāju platība, un šogad ledāja sarukšana bijusi...

Applūstošās teritorijas Rīgas pilsētā nākotnē ievērojami palielināsies, izriet no pētījuma...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un...

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir...

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas...

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā...

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā pieauga, jo "Apple" un vairāku...

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta...

Jau pagājušajā nedēļā pasaules lielākajos finanšu tirgos omu bojāja Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās....

Tuvāko gadu laikā nevajadzētu gaidīt būtiskas procentu likmju izmaiņas, paziņojis Eiropas Centrālās...

Pasaulē aktīvi šobrīd tiek spriests ne tikai par klimata pārmaiņām - daudzi...

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties...