Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Ūdens un vīns

Piemēram, līdzekļu pārvaldītāja "Gitterman Wealth Management" līdzdibinātājs Džefrijs Gitermans norāda, ka šobrīd pasaules uzmanība esot "hiper-fokusēta" uz klimata pārmaiņām. Tādējādi viņš iesaka investēt ūdenī, ilgtspējīgā infrastruktūrā, tādā nekustamajā īpašumā, kura cena klimata pārmaiņu iespaidā varētu pieaugt, un atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas biznesā.

"Es domāju, ka nākamo piecu gadu laikā aktīvu pārvaldīšanas nozarē mēs runāsim par mākslīgo intelektu, blokķēdi, klimatu un visu šo lietu savstarpējo krustošanos. Piemēram, investīcijas blokķēdes tehnoloģijās, kas savukārt palīdz sekot līdzi okeāna videi ir ļoti interesantas, jo cilvēku bažas par šiem tematiem tikai augs. Pat prezidents Tramps nu saka, ka klimata pārmaiņas nav izdomātas. Austrālijas ugunsgrēki ir laba indikācija tam, kas šajā desmitgadē nosēdīsies cilvēku prātos," spriež minētais eksperts.

Viņš izceļ, ka Fidži salās klimata pārmaiņu iespaidā jau tikušās pārvietotas 43 cilvēku komūnas. Tāpat šāda situācija var nozīmēt, ka arī citur aktualizējās iedzīvotāju migrācija. Proti, tie no reģioniem, kur klimata pārmaiņas sāk traucēt daudzmaz normālai dzīvei pārceļas uz reģioniem, kur šajā ziņā perspektīvas ir rožainākas. Attiecīgi tam droši vien sekos arī nekustamā īpašuma cena.

Proti, ar vien lielākā mērā to aprēķināšanas vienādojumā tiks ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Tas attiecīgi var radīt interesantas ieguldījumu iespējas.Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi tiek apspriests arī nākotnes ūdens pieejamības jautājums. Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudz dažādos citos procesos, piemēram elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt.

Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai "zilais zelts", kam nav aizvietojuma. Tādējādi zināmas perspektīvas tiek saskatītas ar šīs industrijas uzņēmumu veikumu. Pieprasījumu pēc ūdens mazākā mērā ietekmē arī procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa. Turklāt ūdens patēriņš mēdz augt, ja palielinās iedzīvotāju labklājības līmenis.

Būtībā ūdeni gluži kā tas ir ar zeltu vai naftu var uzskatīt par izejvielu. Pēc tā ir milzīgs pieprasījums, bet ne visur tas ir nepieciešamajā apmērā. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdeni augošajai cilvēku masai, šīs nozares virzienā, visticamāk, turpinās plūst investīcijas. Apvienotās Nācijas lēš, ka cilvēku skaits 2050. gadā var tuvoties 10 miljardiem. Šajā pašā laikā saldūdens rezerves, visticamāk, paliks statiskas.

"Būs liels spiediens, lai lielās kompānijas radītu produktus, kas tām lieks izskatīties labāk. Mēs vienu pēc otras redzam lieliskas idejas atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas ziņā. Piemēram, kā veidot ilgtspējīgāku iepakojumu un kā to pārstrādāt. Mēs vēlamies arī atbrīvoties no nekustamajiem īpašumiem, kuri ir klimata risku zonā. Tāpat mums ir garās pozīcijas [pirkt] "ūdenī" un tā destilēšanas biznesā. Darboties šajā biznesā ilgtspējīgi būs viens no lielākajiem šīs desmitgades stāstiem," uzskata "Gitterman Wealth Management" pārstāvis un piebilst, ka šādiem uzņēmumiem ļoti svarīgi piedomāt pie savas infrastruktūras atjaunošanas un uzlabošanas.

Viņš vēl uzskata, ka, vērtējot alternatīvas, labi ieguldījumi varētu saistīties ar kvalitatīviem vīniem. Proti, tie paši Austrālijas ugunsgrēki jau tagad ir drauds vīnogu plantācijām. Tāpat klimata pārmaiņas var nozīmēt, ka arvien lielāki izaicinājumi parādās arī citur - gan vīnogu ražai, gan tās kvalitātei.

Daži paredzējumi ir, ka pēc 30 līdz 50 gadiem Kalifornijā un Austrālijā top-kvalitātes vīna industrijai būs piemērotas vien atsevišķās vietas. Valdot šādam fonam, var pieaugt investīciju klases vīnu cena (ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā. Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālas noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu).

Alternatīvie proteīni

Arī Singapūras līdzekļu pārvaldnieka "Rumah Group" vadība pārsvarā runā par atbildīgas investēšanas popularitātes vilni. Sevišķi kompānija izceļ ieguldījumus "alternatīvo proteīnu" biznesā. Pamatā tas ietver dažādus risinājumus, lai aizvietotu gaļu. Uzņēmums skaidro, ka arvien vairāk cilvēki pievērš uzmanību tam, kādi ir blakusefekti gaļas ražošanai. Tāpat daudzi gatavi aizstāvēt dzīvnieku tiesības.Katrā ziņā mākslīgās gaļas popularitāte var turpināt augt, jo tas iekļaujas šobrīd aktuālajā "zaļajā kursā". Tas līdzi sev var nest gan lielas investīcijas šajā nozarē un attiecīgo tehnoloģiju attīstību, gan ražošanas kapacitātes palielināšanos.

Tiek norādīts, ka arvien lielāku ganāmpulku uzturēšana pasaules gigantiskās apetītes apmierināšanai nozīmējusi lielākas kaitīgo gāzu emisijas, mežu izciršanu, ūdens un zemes piesārņošanu laikā, kad jau tā pieaug ar klimata izmaiņām saistītie izaicinājumi."No zemāku un augstāku tehnoloģiju uz augu bāzes balstītās mākslīgās gaļas līdz kultivētai (laboratorijā) gaļai un proteīnam no mikroaļģēm. Ja šīs alternatīvas spēs konkurēt garšas, struktūras un ērtības un vēlāk - arī apjoma - ziņā, tad šī nozarei būs ļoti labs potenciāls globālā līmenī. Mana izvēle ir kultivētas jūras veltes.

Šis ne tikai ir "jaunāks" tirgus segments, bet tas arī piedāvā okeānos risināt pārmērīgās nozvejas problēmu. Tomēr, lai kā jūs arī izvēlētos investēt, informāciju par dažādiem šādiem produktiem var gūt no bezpeļņas organizācijas "Good Food Institute"," klāsta minētās kompānijas vadība.

Vēja enerģija

Savukārt ieguldījumu uzņēmuma "Tiger 21" dibinātājs Maikls Sonenfelds atgādina, ka neizsmeļamas atjaunojamās enerģijas avots esot okeāns. Viņš tādējādi jau tagad investējot tehnoloģijas, kas iegūst enerģiju no viļņiem. Viņš norāda, ka galu galā šāda enerģija var būt piemērota dažādām pa ūdeni peldošām ražotnēm. Šajā pašā laikā viņš arī atzīst, ka šis tehnoloģijas atrodas vien savā sākuma fāzē un tādējādi ir ļoti riskantas (viņš šādos nākotnes projektos neiesaka ieguldīt vairāk par 1% no ieguldījumiem paredzētajiem aktīviem).

Tiesa gan, tas ejot kopā ar zaļākas tautsaimniecības uzstādījumu, kas nozīmējot, ka tam ir liels potenciāls nākotnē.Arī "BMO Global Asset Management" portfeļu pārvaldniekus uzrunā atjaunojamā enerģija. Šī uzņēmuma pārstāvis Niks Hendersons gan teic, ka viņi neiegulda saules enerģijas uzņēmumos. Tas tādēļ, ka ieejas barjeras šajā nozare ir zemas, kas savukārt nozīmē lielu konkurenci un apšaubāmu peļņu. Krietni interesantāka šajā ziņā esot vēja enerģija.

"Viens no uzņēmumiem, kas mums patīk, ir "Orsted". Šis uzņēmums agrāk tika saukts par "Danish Oil and Natural Gas", un pirms 10 gadiem tas pārorientējās prom no fosilajiem energoresursiem. Tagad tas kontrolē aptuveni ceturto daļu no pasaules jūras vēja ģeneratoru tirgus un nodrošina elektrību aptuveni 9,5 miljoniem cilvēkiem. Tā mērķis līdz 2025. gadam ir šo skaitu palielināt līdz 30 miljoniem. Mēs arī raugāmies uz "vēja fermu" detaļu piegādātājiem. Šajā ziņā jāmin Dānijas uzņēmumu "Vestas Wind Systems", kas ražo vēja turbīnas. "Orsted" šobrīd ražo 5,6 gigavatus elektrības, bet tas strādā pie kapacitātes palielināšanas vēl par 15 gigavatiem. Tā ir arī iegādājusies uzņēmumus ASV, kas var nozīmēt izaugsmi šajā tirgū. Tam var būt zināma sabiedrības pretestība, bet parasti protesti vairāk saistīti ar sauszemes vēja ģeneratoriem. Pasaules regulatori izdarīs spiedienu, lai lielāka daļa no enerģijas tiktu ņemta no atjaunojamiem avotiem. Tas nozīmē, ka "Orsted" peļņai vajadzētu augt," spriež "BMO Global Asset Management" finanšu eksperti. Jāpiebilst, ka "Orsted" akcijas cena gada laikā ir palēkusies par 56%.

Atkritumu tehnoloģijas

Savukārt "Asia Philanthropy Circle" un "Lien Foundation" vadītājs Laurencs Līns piebilst, ka ir neiespējami pilnībā apstādināt atkritumu rašanos. Tomēr var strādāt pie nepieciešamu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas.

"Cilvēku paradumus mainīt ir grūti. Tas nozīmē, ka atkritumu apmērs turpina palielināties, un eksistējošās metodes milzīgo to kalnu savākšanai ir bēdīgi nepiemērotas. Tādējādi ir izšķirīgi investēt jaunās tehnoloģijās, kas no atkritumiem var "dabūt ārā" daudz lielāku vērtību. Iedomājieties vienu integrētu sistēmu, kas apstrādā nesašķirotos atkritumus. Vispirms tiek atdalīti organiskie atkritumi, un tad tiek atdalīti oglekļa bāzes atkritumi, kuri tad visi tiek pārvēsti degvielā, kādās vajadzīgās gāzēs un materiālos. Savukārt viss pārpalikums tiek pārstrādāts celtniecības materiālos. Domāju, ka šādam izrāvienam mūsdienās esam tuvu, un miljonu ASV dolārus, sadarbojoties ar citiem fondiem, investētu tieši šādu centienu virzienā," atklāj L. Līns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Auto nodokļu vingrojumi un klimats

Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents, 19.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ziņojums: Pandēmija nav mazinājusi klimata pārmaiņas, taču ierobežojusi iespējas tās novērot

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā nav apstājušās, un siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas līmenī, kādā tās bija pirms pandēmijas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), atsaucoties uz vairāku pasaules vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumu "United in Science 2020".

Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts, kā pandēmija mazinājusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, sarukusi prognožu modeļu precizitāte un iespējas veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus.

Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi ikdienas darbu - ievērojami traucēti novērojumi, ko veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā.

Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki globāli pētījumi par okeāniem un ledājiem un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturisko datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā šobrīd ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Par klimatu visur nesatraucas vienādi

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aptuveni 50% Eiropas Savienības iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir trīs pašu lielāko izaicinājumu vidū, ar ko saskaras viņu valsts.

Tas nozīmē, ka šo problēmu vecā kontinenta iedzīvotāji uzskata par pašu aktuālāko, liecina Eiropas Investīciju bankas aptaujas rezultāti.

Ne visus gan klimata izmaiņas satrauc vienādi. Piemēram, Austrijā par to raizējas aptuveni 60% šīs valsts iedzīvotāju. Savukārt Latvijā un Bulgārijā – mazāk par 20%.

Salīdzinājumam - Ķīnā Top3 problēmu sarakstā klimata pārmaiņas ierindo 73% tās iedzīvotāju un ASV – 39%, ziņo "Bloomberg".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) nobalsojis par ārkārtēja stāvokļa izsludināšanu klimata jomā Eiropā.

Lielākoties simbolisko rezolūciju atbalstīja 429 EP locekļi. Pret balsoja 225 eiroparlamentārieši, bet 19 deputāti no balsošanas atturējās.

EP deputāti aicināja Eiropas Komisiju (EK) nodrošināt, lai visi būtiskie likumdošanas un budžeta priekšlikumi ir saskaņā ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu ar 1,5 grādiem pēc Celsija, tviterī ziņo EP vides komiteja.

Oksfordas angļu valodas vārdnīcā ārkārtējs stāvoklis klimata jomā (climate emergency) definēts kā situācija, kurā nepieciešama steidzama rīcība, lai samazinātu vai apturētu klimata izmaiņas un izvairītos no šo izmaiņu radītā potenciāli nenovēršama kaitējuma videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jāpaspēj pirmajiem ielēkt klimata izmaiņu radīto iespēju vilcienā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar klimata pārmaiņām nākotnē tikai pastiprināsies, taču līdztekus izaicinājumiem tā radīs arī iespējas uzņēmumiem, kas veidos tehnoloģiskos risinājumus.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Tik lielas izmaiņas, kādas gaidāmas nākotnē, rada gan iespējas, gan arī konkrētas sekas," atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, piebilstot, ka cīņa ar klimata izmaiņām ir neizbēgama, un šie mērķi tiks izvirzīti, vienalga, vai mums tie patiks vai nē.

Tomēr vienlaikus ar gaidāmajiem izaicinājumiem šis plāns rada milzīgu tirgu, viņš uzsvēra. "Tā kā izmaiņas ir milzīgas, arī tirgus būs liels, un svarīgi būs tas, kurš pirmais šo pieprasījumu spēs apmierināt. Ir skaidrs, ka valstij būs jāinvestē izmaiņās, jāfokusējas uz tirgus apgūšanu, jāinvestē pietiekami lielas summas - šeit tiks izmantoti gan budžeta, gan ES līdzekļi un mēs motivēsim, lai Latvijas uzņēmumi attīsta tehnoloģijas un būtu pirmie, kas šo tirgu var aizņemt. Otrs veids, kā palielināt energoefektivitāti, ir investēt ēku siltināšanā un investīcijas ražošanas uzlabošanā. Taču arī šeit ir būtisks fokuss uz produktu - ja siltinām mājas, tad ar produktiem, ko attīstījuši Latvijas uzņēmēji," sacīja R. Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Marie Claire pārtrauks Lielbritānijas drukātā žurnāla izdošanu

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Dalies ar šo rakstu

Avots: marieclaire.co.uk

Starptautiskais mediju zīmols Marie Claire pēc novembra pārtrauks sava Lielbritānijas drukātā izdevuma izdošanu, lai kļūtu tikai par digitālo platformu, ziņo BBC.

TI Media, kas izdod modes un skaistumkopšanas žurnālu, informē, ka izmaiņas notiek, reaģējot uz auditorijas dzīvesstila izmaiņām.

Lai gan drukātā izdevuma pārdošanas apjomi ir samazinājušies, interneta vietne uzņem divus miljonus lietotāju mēnesī.

Žurnāls nāca klajā 1988. gadā. Tā cena pēdējoreiz tika palielināta 2018. gada februārī no 3,99 līdz 4,20 Lielbritānijas sterliņu mārciņām.

TI Media vadītājs Markuss Ričs norāda, ka Marie Claire Lielbritānijas izdevums vairāk nekā trīs gadu desmitus ir rakstījis par jautājumiem, kas sievietēm ir aktuāli - piemēram, sieviešu iespēju palielināšana un klimata izmaiņas, un, pilnībā koncentrējoties uz digitālo vidi, līdzšinējais kurss tiks saglabāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija līdz gada beigām vienosies par t. s. Mobilitātes pakotni, kas paredz būtiskas izmaiņas starptautisko kravu pārvadājumu regulējumā, tad mūsu komersantiem būs vēl vismaz daži mēneši, lai pielāgotos jaunajām prasībām.

Latvijas puses iesaistītie un ieinteresētie – Satiksmes ministrija, politiķi un uzņēmēji – pieļauj, ka šāda vienošanās varētu tikt panākta, ja tiktu izņemts transportlīdzekļa regulāras atgriešanās reģistrācijas valstī pienākums.

Šī gan nav vienīgā prasība, kas ir pretrunā ar Eiropas politiku, šajā gadījumā ‒ klimata un ceļu satiksmes drošības jomā, jo tukšu fūru piespiedu vizināšanās pa automaģistrālēm nepadarīs gaisu tīrāku un autosatiksmi drošāku. Kabotāžas tirgus apgrūtināšana un šķēršļu likšana perifērām valstīm piekļuvei vienotajam tirgum ir pretrunā ar ES vienotā tirgus stiprināšanas politiku. Savukārt dažādas citas prasības rada risku, ka tirgū nevarēs darboties mazie un vidējie uzņēmumi, nonākot pretrunā ar šādu uzņēmumu atbalsta politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēc pandēmijas pārdzīvošanas būs jāpārdzīvo tās beigas

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru