Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Divi Meksikas televīzijas kanāli ieinteresējušies filmu studijas Rija un režisora Nila Skapāna radīto animācijas un dokumentālo filmu pārraidīšanā, un viens jau pieņēmis lēmumu pārraidīt latviešu radītās animācijas īsfilmas .

Meksikas televīzijas kanāls Canal 22 nākamgad vēlas pārraidīt vairākas filmu studijas Rija animācijas īsfilmas, piemēram, Raganas poga, Kad āboli ripo, Eža kažociņš, Bezmiegs, Velniņi un citas. Tāpat interese izrādīta par šobrīd topošo filmu Zelta Zirgs, Db.lv stāstīja filmu studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis.

Tāpat par Latvijas animācijas, kā arī dokumentālo filmu pārraidīšanu ieinteresējies arī Meksikas izglītojošais kanāls. «Šim otram televīzijas kanālam nācās atteikt animācijas filmu raidīšanu, jo tās jau tika apsolītas Canal 22, tomēr viņi ieinteresējušies Latvijā tapušo dokumentālo filmu pārraidē, ko pašlaik izvērtē,» stāsta V. Kalnaellis. Meksikas televīzijas kanāli par Latvijā tapušām filmām ieinteresējušies pagājušajā nedēļā notiekošajā starptautiskajā izklaides industrijas satura tirgū MIPCOM, kas norisinājās Kannās. MIPCOM ar stendiem piedalījās 1700 kompānijas, kā arī 4400 pircēji un to pārstāvji.

Jespers Nordāls rādīs savas filmas par t.A.T.u un karostu

Laikmetīgās mākslas centrā trešdien, 8.jūlijā, pulksten 19.00 notiks mākslinieka Jespera Nordāla (Stokholma) darbu prezentācija. Līdzās savai jaunākajai filmai The t.A.T.u. project (2009), kas stāsta par pazīstamo krievu popmūzikas duetu, mākslinieks izrādīs arī Karostā tapušos video Crazy Girls (2001) un Field Trip (2002), informēja Laikmetīgas mākslas centra projektu koordinatore Elīna Hermansone.

Uz kino Rīga lielā ekrāna būs Stravinskis un krievu balets

Šā gada 1.jūlijā plkst. 19:00 kino Rīga aicina uz cikla Krievu baleta zelta programma otro uzvedumu – viena no 20. gadsimta ietekmīgākajiem komponistiem Igora Stravinska viencēliena baletu vakaru Stravinskis un krievu balets Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas izpildījumā.

Šodien valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi Kultūras ministrijas izstrādātie likumprojekti – Filmu likums un Arhīvu likums, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

"Abi likumprojekti ir ārkārtīgi būtiski nozares regulējoši likumi, kuru pieņemšana risinās līdz šim konstatētās nozaru pārvaldības un administrēšanas problēmas," akcentē ministrija.

"Filmu likums noteiks filmu finansēšanas principus, filmu nozares atbalsta politikas pamatprincipus, filmu nozares pārvaldību, filmu izplatīšanas un filmu klasifikācijas pamatprincipus. Šajā likumprojektā regulēta to filmu tiesību administrēšana, kuru autora mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību pārņēmējs ir valsts, kā arī audiovizuālā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Vienlaikus vēršam uzmanību tam, ka Filmu likums nemaina līdzšinējo autortiesību piederību vienam vai otram autortiesību subjektam, jo konkrētu autortiesību piederību nevar noteikt ar likuma palīdzību. Jāatzīmē, ka Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu nozari kopumā, izņemot MK 2001.gada 20.novembra noteikumus Nr.487 Filmu izplatīšanas noteikumi, kuri attiecas tikai uz filmu izplatīšanu. Filmu likumā valsts aģentūra Nacionālais Kino centrs tiks noteikta kā centrālā filmu nozari uzraugošā un koordinējošā institūcija.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Nacionālais kino centrs (NKC) saņēmis sešus projektu pieteikumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā, un kopumā iesniegto projektu apjoms ir trīs miljoni latu.

Projekti par ārvalstu filmu uzņemšanu iesniegti Nacionālā kino centra izsludinātā konkursa ietvaros – piesakoties konkursā, filmu veidotāji varēja saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu 300 tūkstošu latu apjomā.

Projektus iesniegušas piecas Latvijas studijas: Film Angels Studio, Mistrus Media, Sun & Moon Pictures, Tal Filma un Boheme International. Tiek plānots uzņemt četras pilnmetrāžas spēlfilmas un divas televīzijas daudzsēriju filmas, četros projektos paredzēta sadarbība ar Krieviju, vienā - ar Čehiju un vienā - ar Indiju.

NKC vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis uzskata, ka seši iesniegtie projekti ir pietiekami liels apjoms, lai liecinātu par filmu nozares aktivitāti un filmu veidotāju gatavību īsā laikā īstenot apjomīgus ārvalstu projektus, tāpat tas apliecinot šāda valsts finansējuma nepieciešamību nozares attīstībai.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

ASV kinoakadēmijas prezidents Toms Šeraks un aktrise Anna Hetaveja paziņoja nominācijas prestižākajam kino industrijas apbalvojumam – ASV kinoakadēmijas balvai Oskars.

Nomināciju līderi ir Džeimsa Kamerona 3D fantāzija Avatar un Katrīna Bigelovas kara drāma The Hurt Locker - deviņas nominācijas katrai, ziņo diena.lv.

ASV kinoakadēmijas prezidents Toms Šeraks un aktrise Anna Hetaveja paziņoja nominācijas prestižākajam kino industrijas apbalvojumam – ASV kinoakadēmijas balvai Oskars. (Foto: REUTERS/SCANPIX) Kategorijā Labākā filma nominētas filmas Avatar, The Blind Side, District 9, An Education, The Hurt Locker, Inglourious Basterds, Precisious, A Serious Man, Up un Up in the Air. Šogad pirmo reizi Kinoakadēmija nolēmusi Labākajai filmai nominēt desmit filmas agrāko piecu vietā.

Popzvaigzne Džesika Simpsone ieguvusi titulu - labākās krūtis Holivudā, atsaucoties uz žurnāla In Touch aptauju, vēsta China Daily.

Bijusī supermodele un Amerikas šova Next Top Model vadītāja Tira Banksa topā ievietojusies otrajā vietā, aktrise Skārleta Johansone - trešājā, modele un TV zvaigzne Karmena Elektra - ceturtājā, bet piektajā vietā ievietojusies skandalozā aktrise Lindsija Lohana.

Pirmajam pieciniekam seko aktrise Katrina Heigla, realitātes šova zvaigzne Odrina Patridža, aktrise un bijusī Breda Pita sieva Dženifera Anistone, aktrise un modele Megana Foksa, kā arī dziedātāja Bejonsī.

Žurnāla In Touch Holivudas labāko krūšu aptaujas rezultāti:

1. Jessica Simpson

2. Tyra Banks

3. Scarlett Johansson

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Režisora Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu (2013) atzīta par Eiropas labāko bērnu filmu 2014. gadā. Eiropas Bērnu filmu asociācijas (ECFA) piešķirto balvu filmas producente Alise Ģelze saņēma šonedēļ, Berlīnes kinofestivāla ietvaros rīkotā ceremonijā, informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Eiropas Bērnu filmu asociācija (European Children’s Film Association) šādu balvu piešķir jau ceturto gadu – visa gada laikā ECFA žūrija strādā deviņos dažādos bērnu filmu festivālos dažādās Eiropas valstīs, katrā no šiem festivāliem izvēloties vienu filmu savam nomināciju sarakstam. Gada beigās par žūrijas izveidotā saraksta filmām balso vairāk nekā 80 asociācijas biedri, nosakot gada labāko bērnu filmu. Balvas pasniegšana notiek Berlīnes starptautiskā kinofestivāla laikā.

Eiropas Bērnu filmu asociācija ir dibināta 1988. gadā un šobrīd tajā ietilpst vairāk nekā 80 biedru no 30 valstīm Eiropā un ārpus tās. Asociācija apvieno profesionāļus un organizācijas, kas strādā, veidojot filmas bērniem un jaunatnei.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Filmu producenti no ārvalstīm, kuri plāno Latvijā uzņemt vismaz pusmiljonu latu vērtas mākslas vai animācijas filmas, vai arī vismaz 100 tūkst. latu vērtas dokumentālās filmas un kuri noslēguši līgumu par filmas uzņemšanu Latvijā, varēs pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu.

Kārtību, kādā šie producenti var pretendēt uz līdzfinansējumu no Latvijas valsts budžeta, regulēs īpaši Ministru kabineta noteikumi, kurus otrdien pieņēma valdība.

Lēmumus par līdzfinansējuma piešķiršanu, saskaņā ar noteikumiem, pieņems Nacionālais kino centrs, kas atbalstāmos filmu projektus izvēlēsies konkursa kārtībā.

Uz budžeta līdzfinansējumu nevarēs pretendēt ārvalstu filmu producenti, kuri Latvijā iecerējuši uzņemt pornogrāfiska satura filmas, kā arī filmas, kas filmu projektiem, kas sludina reliģisko un rasu naidu, nepamatoti atspoguļo vardarbību vai satur cilvēka cieņu pazemojošu propagandu.

Ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā jau atbalsta Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotais Rīgas filmu fonds. 2010.gadā no Rīgas filmu fondā tika atbalstīti trīs kopražojumu filmu projekti, bet kopējais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms bijis 214 515 lati, savukārt 2011.gadā Rīgas filmu fonds atbalstījis septiņus kopražojumu filmu projektus. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums šīm filmām bija 486 567 lati.

No 13. līdz 24.maijam Francijā, Kannās noritēs nozīmīgākais pasaules kino festivāls un tā ietvaros jau 6. reizi tiks rīkots Short Film Corner ( Īsfilmu stūris). Īsfilmu stūrī tiks izrādītas gan animācijas, gan spēles īsfilmas no dažādām pasaules malām, tajā skaitā arī Filmu studijā RIJA veidotā Reiņa Kalnaella debija animācijā Kad āboli ripo.

Short Film Corner nedēļas garumā notiek filmu skates, dažādas konferences un filmu tirgus. Tur satiekas kino industrijas pārstāvji - režisori, producenti, filmu veidotāji un izplatītāji no visas pasaules, kas risina sarunas par starptautisku sadarbību, pērk un pārdod filmu raidīšanas tiesības un izvēlēlas filmas citiem pasaules festivāliem.

Filmu studiju RIJA Kannās pārstāvēs producents V. Kalnaellis, kurš festivāla laikā darbosies Media + stendā un iepazīstinās ārvalstu kino pārstāvjus ar pašlaik studijā topošajām pilnmetrāžas animācijas filmām Lote un Mēness akmens noslēpums un Zelta Zirgs. Paralēli tirgum un filmu skatēm V. Kalnaellis, kā viens no Media + izvirzītajiem producentiem, piedalīsies arī Producers network , kurā ik gadu pulcējas ap 500 producentiem no visas pasaules, lai apspriestu dažādas kino jomas novitātes un problēmas.

21. janvārī Nacionālais Kino centrs (NKC) izsludinājis 2015. gada filmu projektu ražošanas konkursu; tajā tiks atbalstīta jaunu animācijas īsfilmu, dokumentālo filmu un pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, kuru plānots uzsākt vai pabeigt šogad.

Projektu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.februāris plkst.12:00. Marta vidū tiks rīkotas tradicionālās projektu publiskās prezentācijas, kad ar autoru iecerēm varēs iepazīties ne tikai eksperti, bet arī ikviens interesents. Turklāt šogad tiks turpināta 2014. gadā aizsāktā prakse, filmu projektu vērtēšanā pieaicinot kultūras organizāciju un sabiedrības pārstāvjus, kuri šajā procesā reprezentē Latvijas kinoskatītāju viedokli.

Konkursa finansējums ir EUR 911 954, no kura animācijas filmu projektiem tiek piešķirti 23% jeb EUR 209 749, dokumentālo filmu projektiem 18% jeb EUR 164 152 un spēlfilmu projektiem 59% jeb EUR 538 053.

66. ikgadējā Zelta Globusa balvu piešķiršanas ceremonijā triumfēja Keita Vinsleta (Kate Winslet), kura saņēma divus Zelta Globusus - Labākā aktrise un Labākā otrā plāna aktrise, ziņo The Guardian.emZelta Globusā/em triumfē Keita Vinsleta

Balvu par mūža ieguldījumu šoreiz saņems Stīvens Spīlbergs.

Zelta Globuss laureāti:

Labākā filma - Slumdog Millionaire;

Labākā aktrise - Keita Vinsleta (Kate Winslet) – Revolutionary Road;

Labākais aktieris - Mikijs Rurks (Mickey Rourke) – The Wrestler;

Labākā otrā plāna aktrise - Keita Vinsleta (Kate Winslet) – The Reader;

Labākais otrā plāna aktieris - Hīts Ledžers (Heath Ledger) – The Dark Knight;

Labākā pilnmetrāžas animācijas filma - WALL-E;

Ar režisora Jura Kursieša filmu Modris atklāta Ņujorkā bāzēta kino žurnāla Filmatique straumēšanas platforma filmatique.com.

Šī vietne specializējas art-house kino un festivālos izrādītu filmu demonstrēšanā. Līdz ar Modri pirmajos trīs mēnešos Filmatique varēs noskatīties arī Kannās izrādīto kanādiešu režisora Ksavjēra Dolana trešo filmu Joprojām Lorenss / Laurence Anyway (2012), Kannu Zelta Palmas zara laureātes, meksikāņu režisores Amatas Eskalantes filmu, kopā septiņus jaunu un daudzsološu pasaules režisoru darbus.

Pirmo nedēļu Modris būs vienīgā filma, ko kino gardēžiem piedāvās Filmatique; vēlāk vietnes lietotājiem katru nedēļu tiks piedāvāta jauna filma.

ASV skatītāji filmu Modris turpmākajos trīs mēnešos var noskatīties bez maksas, vēlāk vietne filmu straumēšanu piedāvās par abonentmaksu 10 dolāri mēnesī.

Rīgas pašvaldība gatava maksāt ārvalstu producentiem par filmu uzņemšanu Rīgā, ja viņi apņemas pilsētā tērēt naudu.

Šāda prakse pastāvot vairākās pasaules pilsētās. Rīgā plānots atmaksāt ārzemju filmu producentiem līdz 10- 15% no tās naudas summas, ko filmas uzņemšanas komanda iztērēs Rīgā viesnīcās, ēdināšanas uzņēmumos, par transportu, pašvaldības struktūru pakalpojumiem u.c. lietām. «Nav tā, ka mēs kaut ko sponsorējam vai kaut ko kādam dāvinām,» saka Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis un uzsver, ka naudu pašvaldība atdos tikai pēc audita, kas pierādīs finanšu ieguldījumu.

Visticamāk, ka domei šogad šim mērķim vajadzētu rast ap 400 tūkstošiem latu, jo Rīgā varētu uzņemt desmit ārzemju filmu ar kopējo summu no sešiem līdz septiņiem miljoniem latu. Pēc G. Lansmaņa teiktā, nopietni plāni ir producentiem no Japānas, kas veido filmu par krievu un japāņu karu. Tās kaujas skatus varētu uzņemt Ādažu poligonā, un filmas veidotāji paralēli uzņemtajai filmai ir gatavi uzņemt arī dokumentālo filmu par filmas tapšanu Rīgā. Japāņi sola pilsētā iztērēt ap 1,5 miljoniem eiro, atpakaļ prasot 75 tūkstošus. Rindā uz uzņemšanu stāv arī vācu kinokompānija, kas iecerējusi veidot darbu par Rīgu dziesmotās revolūcijas laikā.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Db.lv publicē atklātu vēstuli jaunās valdības veidotājiem, Latvijas sabiedrībai un medijiem - Jaunajā valdībā Helēnai Demakovai ir jāturpina strādāt kultūras ministres amatā!.

Vēstules teksts: "Izsakām bažas par Tautas partijas priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izteikumiem medijos, no kuriem secināms, ka jaunajā valdībā Kultūras ministrijas vadība varētu mainīties. Uzskatām, ka tādā gadījumā līdzšinējā kultūrpolitikas virzība un iesāktie projekti tiktu pakļauti nopietnam riskam. To nedrīkst pieļaut!

Iepriekšējās valdības darbību var vērtēt dažādi, tomēr paveiktais kultūras jomā pelna atzinību. Tiek reāli īstenota tāda politika, kas kultūrā saredz nevis „patērējošu” nozari, bet gan radošu, vitālu un lielu spēku, kuram ir milzīga loma modernās Latvijas veidošanā. Valsts finansējums kultūras mantojumam, kultūras jaunradei un procesam, kultūras darbinieku atalgojumam un infrastruktūras projektiem pēdējos gados ir palielinājies vairākkārt. Kultūras joma valsts budžetā vairs netiek finansēta pēc „pārpalikuma” principa. Valsts pozitīvais piemērs ir iedvesmojis pašvaldības pievērst lielāku vērību kultūras lietām. Eiropas Komisijas nesen veikts pētījums rāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji visvairāk interesējas par kultūras dzīvi.