Šogad svarīgākais uzdevums bija stabilizēt situāciju, ko izraisīja Covid-19 krīze, savukārt 2021.–2022. gadā īstenot pārkārtošanos, lai 2023. gadā jau varētu augt.
Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Viņš atzina, ka tautsaimniecībā vairākos sektoros, piemēram, tranzīta un būvniecības, lejupslīde bija sākusies jau pirms koronavīrusa invāzijas. Jāņem vērā, ka joprojām neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Koronavīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug, līdz ar to arī saglabājas riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var atgriezties recesijā.
Ekonomikas ministrs atcerējās, ka sākotnēji bijusi ļoti īpatnēja situācija, jo koronavīrusa ierobežošanai noteikto pasākumu rezultātā ekonomika saruka, savukārt dati par krituma apmēriem un tā sekām ienāca novēloti. Tādējādi, lai ātri saprastu, kas īsti notiek, tika analizēts viens no ekonomiskās aktivitātes svarīgākajiem indikatoriem – elektroenerģijas patēriņš.
Lai aizlāpītu informācijas vakuumu par to, kas notiek dažādos tautsaimniecības sektoros, tika izmantota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kapacitāte uzņēmēju aptaujāšanā, vienlaikus iegūstot informāciju par to, kādi valsts atbalsta instrumenti būtu biznesam visnepieciešamākie un efektīvākie.
Pēc J. Vitenberga sacītā, martā, nezinot, kā situācija attīstīsies tālāk, valdībai bija jārīkojas ļoti ātri un tādējādi jāpieņem lēmumi, kuri pēc tam jau nākamajā Ministru kabineta sēdē tika laboti, koriģēti vai precizēti. "Svarīgākais bija, lai netiktu pārtraukta uzņēmējdarbība un neiestātos ar to saistītās sekas," situāciju raksturo ekonomikas ministrs.
Visu rakstu lasiet 8. septembra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.